Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

– Spēj veikt intelektuālu darbību zināšanu, izpratnes, lietošanas un vienkāršas analīzes līmenī.
– Izmanto zināšanas un teorētisko izpratni plaša spektra kompleksā darbībā.
– Prot patstāvīgi iegūt un novērtēt informāciju.
– Izmanto plaša diapazona zināšanas un prasmes labi formulētu, bet nepazīstamu un neprognozējamu problēmu risinājumā.
– Ir detalizētas teorētiskās zināšanas un izpratne atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Ir plaša diapazona prasmes, profesijai būtiskās prasmes un meistarība atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Spēj patstāvīgi veikt izpildītāja darbu, ietverot veicamā darba plānošanu un pārraudzību.
– Zina un prot lietot atbilstošās tehnoloģijas.
– Prot izmantot informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas profesionālajā darbībā.
– Izkopta latviešu valodas prasme un pilnveidota svešvalodas(-u) prasme.
– Zina un izprot sava novada, Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturiskās attīstības kopsakarības.
– Prot lietot matemātikas zināšanas un prasmes profesionālajā darbībā.
– Prot izmantot zināšanas par dabaszinātņu faktiem un likumiem profesionālajā darbībā.
– Spēj vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesus un aptvert tos sistēmā un attīstībā.
– Izprot ekoloģiskās telpas vienotības principu un profesionālajā darbībā ievēro vides aizsardzības prasības.
– Izprot tirgus ekonomikas darbības pamatprincipus.
– Prot atrast savu vietu sabiedrības ekonomiskajās struktūrās un darboties tajās.
– Izprot darba devēja un darba ņēmēja ekonomiskās attiecības un zina attiecīgos tiesību aktus.
– Ir priekšstats par Eiropas Savienības politisko uzbūvi, kā arī par vienotās ekonomiskās telpas un darbaspēka mobilitātes principiem.
– Adekvāti novērtē savas spējas.
– Plāno darbību atbilstoši apstākļiem, iespējām un savām spējām.
– Plāno laiku saskaņā ar uzdevumu.
– Prot izdarīt pamatotu izvēli un patstāvīgi pieņemt lēmumu pazīstamos un mazpazīstamos apstākļos.
– Spēj atbildēt par savas profesionālās darbības kvantitatīvo un kvalitatīvo rezultātu, uzņemas daļēju atbildību par citu veikumu.
– Darbībā ir mērķtiecīgs, sistemātisks un racionāls.
– Ir rūpīgs un precīzs.
– Spēj uzņemties iniciatīvu.

Arhitektūras tehniķis

  • Zināšanas

    PROFESIONĀLĀS zināšanas:
    Priekšstata līmenī:
    1. Būvprojekta noformēšanas standarti.
    2. Būvprojekta materiālu arhīviskās vērtības izvērtēšana.
    3. Būvniecības informācijas modelēšanas pamati
    Izpratnes līmenī:
    1. Būvprojektēšanai nepieciešamie izejas materiāli.
    2. Būvju elementi un materiāli.
    3. Ēku daļas, arhitektoniskie elementi. Arhitektūras risinājumu detalizācija, specifikācijas.
    4. Būvprojekta sastāvs.
    5. Būvniecības likums un citi būvniecību regulējošie akti, t.sk. būvnormatīvi.
    6. Būvprojekta izstrādes un skaņošanas process.
    7. Normatīvie akti informācijas tehnoloģiju jomā.
    8. LR būvniecības nozares likumdošanas struktūra.
    9. Profesionālo un valsts standartu struktūra.
    Lietošanas līmenī:
    1. Darba izpildes gaitas procesa sastāvdaļas.
    2. Foto fiksācijas metodes.
    3. Mērinstrumentu veidi un lietošana.
    4. Fotofiksācijas un videofiksācijas ierīces un to lietošana.
    5. Uzmērīšanas darbu tehnoloģija, instrumenti un to lietošana.
    6. Fotofiksācijas, uzmērīšanas datu iegūšanas, strukturēšanas uzglabāšanas metodes.
    7. Projektēšanas pamati.
    8. Maketēšanas materiāli un tehnoloģijas.
    9. Maketēšanas materiāli, instrumenti un iekārtas un to lietošana. Darba izpildes gaitas procesa sastāvdaļas.
    10. Resursu ekonomija.
    11. Utilizēšanas paņēmieni.
    12. Maketa sagatavošanas procesa etapi.
    13. Kompozīcija.
    14. Maketu uzglabāšanas nosacījumi.
    15. Rasēšanas pamati, rasēšanas apzīmējumi.
    16. Būvprojektēšanai nepieciešamie izejas materiāli.
    17. Būvgrafika, ēku attēlu un grafiskie apzīmējumi.
    18. Būvrasējuma mērogi.
    19. Darbs ar digitālajiem grafiskajiem redaktoriem.
    20. Parametriskās projektēšanas un telpiskās modelēšanas programmas.
    21. Dažādas parametriskās projektēšanas/modelēšanas programmas.
    22. Dažādu lietojumprogrammu datu apmaiņas formāti.
    23. Būvniecības rasējumu noformējuma standarti.
    24. Parametriskās projektēšanas un telpiskās modelēšanas programmas.
    25. Kartogrāfiskie un rasējumu apzīmējumi.
    26. Ēku daļas, arhitektoniskie elementi. Arhitektūras risinājumu detalizācija, specifikācijas.
    27. Būvmateriālu veidi un to izmantošana.
    28. Rasēšanas standarti.
    29. Rasējumu noformēšana.
    30. Ēku attēlojuma grafiskie apzīmējumi.
    31. Ēku daļu piesaistes elementi.
    32. Būvrasējuma noformēšanas standarti.
    33. Būvniecības rasējumu līniju un apzīmējumu standarti.
    34. Būvrasējuma lapu locīšanas tehnoloģija.
    35. Dažādu sējumu iesiešanas tehnoloģija.
    36. Drukāto un digitālo materiālu arhivēšanas paņēmieni.
    37. Telpiskā domāšana.
    38. Brīvrokas zīmēšana.
    39. Gleznošanas prasmes. Kompozīcijas pamati. Aplikācija, plastiskā modelēšana. Tēlotājģeometrija (ortogonālais un perspektīvais attēls).
    40. Informācijas sistēmu drošība.
    41. Darbs ar digitālajām projektu vadības sistēmām.
    42. LR būvniecības nozares likumdošanas terminoloģija.
    43. Profesionālo un valsts standartu nosacījumi.
    VISPĀRĒJĀS zināšanas:
    Priekšstata līmenī:
    1. Sociālo attiecību dažādība. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
    2. Latvijas Republikas Satversmē ietvertās normas tiesiskas un pilsoniskas sabiedrības kontekstā
    3. Darba aizsardzības sistēmas organizācija.
    Izpratnes līmenī:
    1. Vārdu krājums.
    2. Gramatikas un valodas funkcijas.
    3. Verbālās mijiedarbības veidi.
    4. Valodas stili un intonācijas iezīmes. Valodas un komunikācijas daudzveidība dažādos kontekstos.
    5. Datora un biroja tehnikas darbības principi.
    6. Sadarbības veicināšanas principi.
    7. Sabiedrību vienojošas vērtības. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra. Darba tiesību būtība, nozīme un normas.
    8. Drošības zīmju veidi, skaidrojums.
    Lietošanas līmenī:
    1. Valsts valoda.
    2. Svešvaloda/as.
    3. Starpkultūru mijiedarbība.
    4. Matemātikas metodes un instrumenti. Matemātiskie aprēķini un darbs ar tabulām.
    5. Projektēšanas darba organizēšana. Prezentācijas prasmes.
    6. Lietojumprogrammas atbilstoši darba uzdevumam (teksta apstrāde, izklājlapas, prezentācijas, datu bāzes, tīmekļa un e-pasta pārlūkprogrammas). Darbs ar biroja tehniku.
    7. Datoru drošības programmas.
    8. Komunikācijas prasmes.
    9. Konflikti un to risinājumi.
    10. Konfliktu novēršana.
    11. Pozitīvās saskarsmes pamatprincipi.
    12. Profesionālā ētika.
    13. Kritiskā domāšana.
    14. Laika plānošanas paņēmieni.
    15. Efektīvas saskarsmes un sadarbības paņēmieni.
    16. Lietišķās komunikācijas process.
    17. Darba gaitas izpildes monitorings.
    18. Pašvērtējuma principi.
    19. Darba aizsardzības prasības darba vietā.
    20. Individuālo un kolektīvo darba aizsardzības līdzekļu pielietojums un veidi.
    21. Darba aizsardzības līdzekļu un drošības ierīču tehniskā stāvokļa kontrole.
    22. Ergonomiskie darba paņēmieni un aprīkojums.
    23. Veselību ietekmējošo riska faktoru grupas, to iedarbība, preventīvie pasākumi risku novēršanai vai mazināšanai.
    24. Vides aizsardzības prasības atbilstošajā nozarē.
    25. Vides aizsardzības pasākumi, to realizācijas līdzekļi.
    26. Ugunsdrošības un elektrodrošības prasības darba vietā.
    27. Rīcība dažādu apdraudējumu gadījumā. Pirmās palīdzības sniegšana cietušajam.
    28. Darba vides riska faktoru novēršanas preventīvie pasākumi.
    29. Prasības darba vietas iekārtojumam. Prasības veselība stāvoklim konkrētu darba pienākumu izpildē.
    30. Veselības veicināšanas pasākumi darba vietā.

  • Prasmes

    PROFESIONĀLĀS prasmes:
    1. Apzināt pieejamos materiālus par objektu.
    2. Patstāvīgi iepazīties ar objekta materiāliem.
    3. Veidot veicamo darbu sarakstu un darba plānu.
    4. Patstāvīgi izveidot fotofiksācijas plāna shēmu.
    5. Sagatavot darba materiālus.
    6. Izdrukāt darba materiālus.
    7. Izvēlēties atbilstošus un darba kārtībā esošus palīglīdzekļus darba veikšanai.
    8. Izvērtēt darba apstākļus un riskus darba uzdevuma izpildē.
    9. Izvēlēties tehnisko aprīkojumu un fotofiksācijas metodi.
    10. Patstāvīgi veikt fotofiksāciju atbilstoši sastādītajam plānam.
    11. Veikt būvobjekta galveno elementu mērījumus.
    12. Rūpīgi fiksēt mērījumus darba materiālos.
    13. Atšķirt būvkonstrukciju materiālus.
    14. Dokumentēt būvkonstrukciju materiālus.
    15. Pārskatīt objektā fiksētos datus.
    16. Strukturēt datus tālākam darbam.
    17. Arhivēt objekta datus.
    18. Izmantot pieejamos materiālus.
    19. Izmantot pieejamās tehnoloģijas.
    20. Sagatavot objekta izklājumus maketēšanai izvēlētajā mērogā.
    21. Konvertēt (digitāli vai papīrā) sagatavotos objekta izklājumus atkarībā no izvēlētā maketēšanas veida.
    22. Izvēlēties piemērotāko materiālu.
    23. Noteikt nepieciešamo materiālu daudzumu.
    24. Pārbaudīt maketēšanai paredzēto instrumentu un iekārtu darba kārtību.
    25. Nodrošināt maketēšanai paredzēto materiālu glabāšanu un utilizāciju.
    26. Apzināties riskus darba uzdevumu izpildē.
    27. Griezt sagatavotos materiālus.
    28. Līmēt maketa elementus.
    29. Izveidot maketa pamatni un objektu.
    30. Izvēlēties uzglabāšanas vietu un veidu, lai izslēgtu mehāniskos bojājumus.
    31. Novietot maketu uzglabāšanai paredzētajā vietā.
    32. Lasīt rasējumu un projekta dokumentāciju.
    33. Analizēt pieejamo projekta dokumentāciju.
    34. Skenēt papīra formāta materiālus.
    35. Apstrādāt skenēto informāciju.
    36. Interpretēt būvprojekta materiālus rasēšanas programmās.
    37. Apkopot pieejamos datus un mērījumus.
    38. Lietot parametrisko projektēšanas programmas.
    39. Lietot telpiskās modelēšanas programmas.
    40. Veidot ēku daļu un arhitektonisko elementu detalizāciju.
    41. Izstrādāt arhitektūras risinājumu detalizāciju.
    42. Izmantot dažādu lietojumprogrammu datu apmaiņas formātus.
    43. Ievest/ izvest (importēt un eksportēt) dažādās lietojumprogrammās datu apmaiņas formātus.
    44. Lietot kopsalikuma arhitektūras rasējumus.
    45. Izveidot arhitektūras kopsalikuma rasējumu sagataves no 3D parametriska modeļa.
    46. Noformēt arhitektūras kopsalikuma rasējumus.
    47. Lietot rasēšanas standartus.
    48. Kompozicionāli noformēt rasējuma lapas.
    49. Attēlot rasējumā nepieciešamu grafiskās un aprakstošās informācijas kopumu par būvobjektu.
    50. Atšķirt dažādu būvelementu grupas.
    51. Izstrādāt arhitektūras risinājumu specifikācijas.
    52. Aprēķināt elementu kvantitatīvās īpašības.
    53. Izstrādāt detaļu zīmējumus.
    54. Kontrolēt izstrādāto specifikāciju atbilstību nepieciešamajam apjomam un detalizācijas pakāpei.
    55. Atspoguļot veiktās izmaiņas modelī un rasējumos.
    56. Atpazīt veiktās izmaiņas modelī un rasējumos.
    57. Grafiski attēlot būvrasējumam atbilstošus skatus, griezumus/šķēlumus, izklājumus un struktūrelementus.
    58. Izmantot līniju gradācijas.
    59. Izmantot būvprojektēšanā pieņemtos mērogus.
    60. Grafiski attēlot mērogam atbilstošu līniju gradāciju.
    61. Grafiski pareizi un pārskatāmi noformēt uzrakstus, kā arī iekļaut tajos visu noteikto informāciju par konkrēto būvrasējumu.
    62. Orientēties būvrasējumu noformēšanas standartos.
    63. Izlikt būvrasējumā izmērus, augstuma atzīmes un apzīmējumus.
    64. Izlikt būvrasējumā ēku daļu piesaistes elementus.
    65. Identificēt rasējumu revīzijas.
    66. Noformēt rasējumu revīzijas.
    67. Sagatavot materiālus drukāšanai.
    68. Digitāli arhivēt būvprojekta materiālus.
    69. Apgriezt būvrasējuma malas.
    70. Salocīt būvrasējumus.
    71. Iesiet sējumu.
    72. Iesniegt būvprojekta materiālus parakstīšanai.
    73. Arhivēt būvprojekta drukātos materiālus.
    74. Digitāli arhivēt būvprojekta materiālus.
    75. Paskaidrot domu ar brīvrokas skici.
    76. Ievērot mērogu un proporcijas.
    77. Attīstīt ideju caur vairākām iterācijām.
    78. Kompozicionāli noformēt skici.
    79. Strādāt dažādās grafiskās komunikācijas tehnikās.
    80. Spēt sekot darba izpildes grafikam sistēmā.
    81. Ievadīt izmaiņas un aktualizēt uzdevumus digitālajā sistēmā.
    82. Ievērot būvniecības nozares likumdošanas prasības darba uzdevumu izpildē.
    83. Pielietot būvniecības nozares likumdošanas terminoloģiju darba uzdevumu izpildē.
    84. Apzināt esošo projekta stadiju un atbilstošo projektēšanas pieeju.
    85. Prognozēt sagaidāmo darba apjomu katrā stadijā un savu lomu to realizēšanā.
    VISPĀRĒJĀS prasmes:
    1. Sazināties valsts valodā.
    2. Sazināties mutiski un rakstiski divās svešvalodās.
    3. Veidot sakarības.
    4. Modelēt plānotā uzdevuma risinājuma gaitu.
    5. Sastādīt prezentācijas plānu un struktūru.
    6. Mērķtiecīgi apstrādāt informāciju, izvēloties piemērotāko risinājumu.
    7. Atrast patstāvīgi nepieciešamo informāciju interneta resursos, datu nesējos.
    8. Konstatēt problēmu darba izpildes gaitā.
    9. Skaidri definēt jautājumu, piedāvājot iespējamos risinājuma variantus.
    10. Formulēt un uzdod jautājumus par izskatīto dokumentāciju.
    11. Sagatavot patstāvīgi dokumentus un organizēt to plūsmu izmantojot lietojumprogrammas.
    12. Apzināties savu atbildību kopējā uzdevuma veikšanā.
    13. Efektīvi sadarboties dažādās vidēs.
    14. Risināt konfliktsituācijas.
    15. Kritiski un radoši domāt.
    16. Sekot darbu izpildes grafikam.
    17. Informēt darba vadītāju par grafika ievērošanu.
    18. Ziņot par iespējamām atkāpēm no grafika.
    19. Izvēlēties darba laika uzskaites metodi.
    20. Fiksēt darba sākuma un beigu laiku.
    21. Sagatavot kopsavilkumu par paveikto darbu un izpildes laiku pārskata periodā.
    22. Izpildīt darba līgumā un citos tiesību aktos noteiktos darbinieka pienākumus.
    23. Realizēt darba līgumā un citos tiesību aktos noteiktas darbinieka tiesības.
    24. Lietot individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus un drošības ierīces.
    25. Kontrolēt individuālo darba aizsardzības līdzekļu tehnisko stāvokli.
    26. Izmantot ergonomiskos darba paņēmienus un atbilstošu aprīkojumu.
    27. Ņemt vērā drošības zīmēs norādīto informāciju.
    28. Izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas.
    29. Sekot līdzi darba vides apstākļu piemērotībai veicamajam uzdevumam.
    30. Veikt pasākumus enerģijas un citu resursu patēriņa un atkritumu apjoma samazināšanai.
    31. Ievērot vispārīgās ugunsdrošības prasības dažāda tipa objektos.
    32. Lietot darbam paredzetās iekārtas un aprīkojumu, kas atbilst elektrodrošības prasībām.
    33. Izvērtēt ārkārtas situāciju.
    34. Veikt darbības atbilstoši ugunsdrošības, elektrodrošības un civilās aizsardzības noteikumiem.
    35. Sniegt pirmo palīdzību.
    36. Novērtēt garīgās pārslodzes, fiziskās un psihiskās veselības saistību.
    37. Kontrolēt savas veselības stāvokli un darba vides riska faktoru ietekmi uz to.
    38. Apzināties riskus darba uzdevumu izpildē.
    39. Novērtēt darba vides riska faktoru ietekmi uz veselību.

  • Kompetences

    PROFESIONĀLĀS kompetences:
    1. Spēja patstāvīgi izvērtēt izejas materiālus, kas ir nepieciešami konkrētā darba veikšanai.
    2. Spēja patstāvīgi sagatavot darba plānu objekta esošās situācijas fiksēšanai, izmantojot pieejamos materiālus par objektu.
    3. Spēja patstāvīgi izvērtēt darba veikšanai nepieciešamos palīglīdzekļus un patstāvīgi izvērtēt darba riskus.
    4. Spēja patstāvīgi veikt fotofiksācijas darbus objektā saskaņā ar fotofiksācijas plānu.
    5. Spēja rūpīgi un patstāvīgi fiksēt mērījumus objektā saskaņā ar darba plānu.
    6. Spēja rūpīgi un patstāvīgi strukturēt un arhivēt objekta fotofiksācijas, uzmērījuma un izejas datus.
    7. Spēja izstrādāt maketa veidošanas koncepciju.
    8. Spēja apkopot un sagatavot objekta izejas datus.
    9. Spēja racionāli sagatavot nepieciešamo materiālu kopumu.
    10. Spēja organizēt darba vietu un vidi, apzinoties maketēšanas darba apstākļus un riskus.
    11. Spēja izveidot maketu atbilstoši projekta iecerei.
    12. Spēja izvērtēt un nodrošināt maketa uzglabāšanas apstākļus.
    13. Spēja noskaidrot un apzināt, un, ja nepieciešams, precizēt projektēšanas uzdevumu.
    14. Spēja digitalizēt būvprojekta materiālus, dokumentus un rasējumus.
    15. Spēja arhitekta vadībā izstrādāt būvobjekta 3D parametrisko modeli augstā detalizācijas pakāpē, izmantojot parametriskās projektēšanas un telpiskās modelēšanas programmas.
    16. Spēja arhitekta vadībā pārveidot iepriekš izstrādātus 3D modeļus augstā detalizācijas pakāpē.
    17. Spēja patstāvīgi strādāt ar dažādu lietojumprogrammu datu apmaiņas formātiem.
    18. Spēja patstāvīgi iegūt arhitektūras kopsalikuma rasējumu sagataves no 3D parametriska modeļa.
    19. Spēja sagatavot arhitektūras kopsalikuma rasējumus.
    20. Spēja patstāvīgi izstrādāt būvelementu un to savienojumu detalizētus rasējumus.
    21. Spēja patstāvīgi izprast un veikt izmaiņas būvrasējumos, izprast izmaiņu ietekmi uz citiem būves elementiem.
    22. Spēja atbilstoši rasēšanas standartiem patstāvīgi izvēlēties būvrasējuma attēlojumu.
    23. Spēja atbilstoši rasēšanas standartiem patstāvīgi vizuāli pārskatāmi noformēt attiecīgā mēroga būvrasējumus.
    24. Spēja atbilstoši rasēšanas standartiem precīzi noformēt būvrasējumus ar apzīmējumiem un izmēriem.
    25. Spēja atbildīgi un ar precizitāti izpildīt rasējumu revīzijas.
    26. Spēja patstāvīgi izdrukāt būvprojekta materiālus atbilstošajā mērogā un formātā.
    27. Spēja rūpīgi un akurāti komplektēt būvprojekta materiālu sējumu.
    28. Spēja patstāvīgi arhivēt būvprojekta materiālus.
    29. Spēja izteikt domu grafiski, radoši izmantojot brīvrokas un citas grafiskās komunikācijas tehnikas.
    30. Spēja praksē pielietot projektu digitālās vadības sistēmas.
    31. Spēja ievērot būvniecības nozares likumdošanas prasības darba uzdevumu izpildē.
    32. Spēja identificēt un nodalīt dažādas būvprojektēšanas stadijas.
    VISPĀRĒJĀS kompetences:
    1. Spēja sazināties mutiski un rakstiski valsts valodā.
    2. Spēja sazināties divās svešvalodās.
    3. Spēja piemērot matemātisko domāšanu, modelējot darba situācijas un plānojot darba uzdevuma izpildi.
    4. Spēja sagatavot prezentāciju un skaidri informēt par veicamā darba gaitu, mērķu un uzdevumu sasniegšanu.
    5. Spēja konstatēt problēmas darba izpildes gaitā, apzināt iespējamos risinājumus un definēt jautājumus kolēģiem vai darba vadītājam.
    6. Spēja efektīvi sadarboties komandā, ievērojot profesionālās ētikas un pozitīvās saskarsmes pamatprincipus.
    7. Spēja plānot savu darba laiku un darbu izpildes tempu, informējot par atkāpēm no darbu izpildes grafika.
    8. Spēja precīzi fiksēt un atskaitīties par pārskata periodā paveikto darbu.
    9. Spēja nodibināt un ievērot darba tiesiskās attiecības.
    10. Spēja regulāri un atbildīgi ievērot darba aizsardzības prasības darba pienākumu izpildē.
    11. Spēja izpildīt darba uzdevumus, ievērojot vides aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības prasības.
    12. Spēja atbildīgi rīkoties ekstremālās situācijās un sniegt pirmo palīdzību.
    13. Spēja uzņemties atbildību par savām darba spējām, izvērtējot veselības riska faktorus.
    14. Spēja noteikt darba vides apstākļu kaitīgo ietekmi uz veselību.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Apliecība par pamatizglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Koledža:

Profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāde

- Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola"

- Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums

Likvidēta/Reorganizēta/Mainīts nosaukums un/vai tips:

- Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola

- Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola

Izdevējiestādes:

- Latgales Industriālais tehnikums

- Mākslu izglītības kompetences centrs "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola"

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Arhitektūra un būvniecība (58)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Arhitektūra un pilsētu plānošana (581)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Būvniecības nozare

Arhitektūras tehniķis arhitekta vadībā veic būvprojekta daļu un sadaļu izstrādes darbus: uzmēra objektu un izgatavo uzmērījumu rasējumus, izstrādā objekta darba rasējumus un ēku arhitektūras konstruktīvos mezglus, grafiski apkopo informāciju un noformē tehnisko dokumentāciju, izmantojot automatizētās projektēšanas programmas.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: Arhitekts (RTU)

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 06.03.2024

Ievietots: 07.05.2016