86305087

Kvalifikācijas joma un līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Izglītības tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Arhitektūra un būvniecība (58)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Būvniecība un civilā celtniecība (582)

Informācija par kvalifikāciju

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Mācīšanās rezultātus vispārējos mācību priekšmetos nosaka valsts profesionālās vidējās izglītības un valsts arodizglītības standartā definētie izglītības programmu stratēģiskie mērķi un uzdevumi. Vairāk informācijas skatīt Ministru kabineta noteikumos Nr.211 „Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” (pieņemti 27.07.2000.): Lasīt standartu Mācīšanās rezultātus profesionālajos mācību priekšmetos veido saskaņā ar attiecīgo profesijas standartu: Profesiju standartu reģistrs

Atbilstība profesijai (kods atbilstoši ISCO-08)/ profesijas standartam
Latvijas profesiju klasifikators, kas izstrādāts atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas (International Labour Organization, ILO) izveidotajai Starptautiskajai standartizētai profesiju klasifikācijai (International Standard Classification of Occupations, ISCO-08).
?

Inženierkomunikāciju tehniķis (3112 07)

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. komercdarbības pamati;
    1.2. starpkultūru attiecības.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. elektrodrošība un bīstamās iekārtas;
    2.2. tehniskie grafiskie apzīmējumi;
    2.3. būvprojektēšanas pamati: arhitektūra; ūdensapgāde un kanalizācija; ventilācija un gaisa kondicionēšana, gāzes apgāde, siltumapgāde;
    2.4. pieejamo materiālu tirgi;
    2.5. tehnoloģisko procesu pārzināšana būvobjektā;
    2.6. saskaņošanas procedūras ar atbildīgajām iestādēm;
    2.7. kvalitātes vadības procedūras;
    2.8. energoefektivitāte;
    2.9. elektroapgāde;
    2.10. tāmju tiešās izmaksas, virsizdevumi un nodokļi;
    2.11. tāmju noformēšana atbilstoši LBN – Latvijas būvnormatīviem;
    2.12. mehānismu izmaksas.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. būvniecības reglamentējums;
    3.2. darba aizsardzība;
    3.3. pirmās palīdzības sniegšana;
    3.4. ugunsdrošība;
    3.5. vides aizsardzība;
    3.6. inženierkomunikāciju konstruktīvie risinājumi;
    3.7. inženierkomunikāciju montāžas darbu tehnoloģija;
    3.8. inženierkomunikāciju ekspluatācija;
    3.9. inženierkomunikāciju montāžas darba plānošana;
    3.10. būvmašīnas, aprīkojumi un instrumenti;
    3.11. materiālu piegādes iespējas un uzglabāšanas nosacījumi;
    3.12. materiālu un iekārtu pielietojamība;
    3.13. inženierkomunikāciju montāžas iekārtu plūsma;
    3.14. inženierkomunikāciju montāžas materiālu plūsma;
    3.15. būvobjekta inženierkomunikāciju montāžas organizācijas struktūra;
    3.16. personīgās un kolektīvās atbildības kompetence;
    3.17. profesionālās un vispārējās ētikas principi;
    3.18. saskarsmes psiholoģijas pamatprincipi;
    3.19. inženierkomunikāciju montāžas gaita un īpatnības;
    3.20. inženierkomunikāciju montāžas alternatīvie risinājumi;
    3.21. inženierkomunikāciju montētāja zināšanas un prasmes;
    3.22. operatīvā inženierkomunikāciju montāžas darba vadība;
    3.23. inženierkomunikāciju montāžas procesa kvalitātes pārbaudes metodes;
    3.24. lietvedība;
    3.25. izpilddokumentācijas sastāvs un tās veidošana;
    3.26. darbam nepieciešamās projektēšanas un dokumentu veidošanas datorprogrammas;
    3.27. būvniecības darbu secība;
    3.28. inženierkomunikāciju montāžas darbietilpība un darba laika normas;
    3.29. darba grafika sastādīšanas metodes un izmantojamās programmas;
    3.30. inženierkomunikāciju sistēmu darbības pārbaudes metodes;
    3.31. inženierkomunikāciju nodošanas ekspluatācijā procedūra un vajadzīgā dokumentācija;
    3.32. inženierkomunikāciju sistēmu ieregulēšanas un balansēšanas metodes, veidi un pieejamās tehnoloģijas;
    3.33. inženierkomunikācijas, to veidi;
    3.34. ražotāja izvirzītās prasības inženierkomunikāciju montāžas procesam;
    3.35. būvmateriāli;
    3.36. inženierkomunikāciju savstarpējā mijiedarbība;
    3.37. mērinstrumenti, to ekspluatācija un pārbaude;
    3.38. objekta kvalitātes vadības procedūras;
    3.39. inženiertīklu montāžas materiāli;
    3.40. darbu veikšanas metodes, instrumenti un mehānismi;
    3.41. valsts valoda;
    3.42. viena svešvaloda saziņas līmenī;
    3.43. būvniecības jomas profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;
    3.44. darba tiesiskās attiecības.

  • Prasmes

    1. Orientēties būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos.
    2. Izmantot internetu, atrast nepieciešamo informāciju.
    3. Izprast un lietot būvniecības terminoloģiju.
    4. Izvērtēt esošo situāciju būvobjektā, efektīvi darboties un organizēt montāžas procesu, ņemot vērā montāžas procesu ietekmējošos faktorus.
    5. Nodrošināt aktuālās informācijas apmaiņu starp būvniecības procesā ieinteresētajām pusēm.
    6. Izstrādāt detalizētus darbu veikšanas grafikus, izmantojot darba grafiku sastādīšanas principus un specializētas datorprogrammas.
    7. Izprast inženierkomunikāciju izbūves tehnoloģiskā procesa dinamiku.
    8. Ievērot darba grafiku un kontrolēt veicamos inženierkomunikāciju izbūves darbus, kā arī reaģēt uz aktuālo situāciju objektā.
    9. Izprast veicamo inženierkomunikāciju izbūves darbu specifiku un izvēlēties atbilstošus darba instrumentus un mehānismus.
    10. Orientēties tirgus situācijā un plānot materiālu piegādes, izvērtējot inženierkomunikāciju produkcijas klāstu, izmaksas, kvalitāti, apmaksas nosacījumus, garantijas, piegādes termiņus u.c. faktorus.
    11. Sagatavot inženierkomunikāciju montāžai nepieciešamo materiālu sarakstu un organizēt to piegādi.
    12. Pieņemt inženierkomunikāciju izbūves, remonta un ekspluatācijas darbiem atbilstošos materiālus pēc kvalitātes un kvantitātes.
    13. Nodrošināt atbilstošu inženierkomunikāciju izbūves, remonta un uzturēšanas darbos izmantojamo materiālu uzglabāšanu, ievērojot ražotāja un normatīvo aktu noteiktās prasības.
    14. Plānot, organizēt un kontrolēt inženierkomunikāciju montētāju darbus, ievērojot normatīvo aktu prasības.
    15. Veikt inženierkomunikāciju montāžas darbus, lietojot nepieciešamos rokas un elektroinstrumentus.
    16. Sagatavot kvalitātes kontroles un pārbaudes plānu konkrētam inženierkomunikāciju montāžas procesam.
    17. Novērtēt veikto darbu atbilstību darba uzdevumam un kvalitāti atbilstoši kvalitātes vadības procedūrai, uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.
    18. Sadarboties būvprojekta ietvaros ar būvniecības procesa dalībniekiem.
    19. Strādāt ar būvprojekta inženierkomunikāciju izbūves darbu izpildes dokumentiem, datoru un nepieciešamām programmām.
    20. Organizēt izbūvēto inženierkomunikāciju sistēmu daļēju un pilnu pārbaudi un izbūvēto sistēmu nodošanu ekspluatācijā.
    21. Izprast būvniecības tāmju izmaksu noteikšanas pamatprincipus.
    22. Aprēķināt veicamo inženierkomunikāciju montāžas darbu finanšu un darbaspēka resursus.
    23. Atbilstoši konkrētai situācijai būvobjektā noteikt nepieciešamo darbinieku skaitu, sekot līdzi materiālu un darbaspēka resursu patēriņam.
    24. Veidot lietišķas attiecības ar būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem un atbildīgo iestāžu pārstāvjiem.
    25. Risināt konfliktus un atrast kompromisus strīdīgos jautājumos.
    26. Saudzīgi attiekties pret mantiskām vērtībām, ievērojot personīgās un kolektīvās atbildības principus.
    27. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    28. Nodrošināt veicamajiem darbiem atbilstošus drošus darba apstākļus, izpildot darba aizsardzības speciālista norādījumus.
    29. Sniegt pirmo palīdzību.
    30. Pārvaldīt valsts valodu.
    31. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.
    32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.
    33. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

  • Kompetences

    1. Spēja analizēt būvobjekta informāciju par veicamiem darbiem, konstruktīvi veidot kopējo priekšstatu par plānoto darbu izpildes nosacījumiem un īstenošanu atbilstoši normatīvo aktu un tehniskajā projektā norādītajām prasībām.
    2. Spēja izprast būvprojekta dokumentāciju, pārzinot inženierkomunikāciju sistēmu montāžas darbu procesu un mijiedarbību, sākot no darbu uzsākšanas līdz sistēmu nodošanai ekspluatācijā.
    3. Spēja atbildīgi plānot un organizēt inženierkomunikāciju izbūves darbus, sadarbojoties ar citiem būvniecības procesa dalībniekiem, nodrošinot inženierkomunikāciju izbūvi un secību atbilstoši būvprojektam un darbu veikšanas grafikam.
    4. Spēja organizēt inženierkomunikāciju izbūves darbos nepieciešamo materiālu loģistiku un atbilstošu materiālu uzglabāšanu būvobjektā.
    5. Spēja saudzīgi izturēties pret mantiskām vērtībām, ievērot materiālu ražotāju montāžas noteikumus un materiālu savstarpējo saderību.
    6. Spēja ekspluatācijas un remonta darbus organizēt savlaicīgi un labā kvalitātē.
    7. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un organizēt prasību ievērošanu darbavietā.
    8. Spēja vadīt inženierkomunikāciju montētāju darbu, nosakot nepieciešamās prasmes konkrēta inženierkomunikāciju montāžas uzdevuma izpildei, veicot darbu sadali, uzskaiti un pārbaudi.
    9. Spēja instruēt darbiniekus.
    10. Spēja nekavējoties rīkoties nelaimes gadījuma un avārijas situācijā un sniegt pirmo palīdzību.
    11. Spēja izvērtēt inženierkomunikāciju sistēmu ekspluatācijas nosacījumus un darbības principus, sniegt priekšlikumus par alternatīviem risinājumiem inženierkomunikāciju sistēmu montāžā.
    12. Spēja nodrošināt informācijas apmaiņu ar būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem, plānojot darbu secību un saskaņojot darba zonas atbilstoši tehnoloģisko procesu dinamikai, t.sk. piedalīties būvobjekta ražošanas sapulcēs.
    13. Spēja nodrošināt rentabilitāti inženierkomunikāciju sistēmu izbūvē un savlaicīgi norādīt uz iespējamajiem riskiem un zaudējumu rašanos.
    14. Spēja izprast pasūtītāja, projektētāju prasības un pamatot dažādu tehnoloģiju un mehānismu izmantošanas iespējamo ietekmi uz tiešo izmaksu optimizāciju.
    15. Spēja organizēt izbūvētās sistēmas pārbaudi, ieregulēšanu, balansēšanu, tās palaišanu un nodošanu ekspluatācijā.
    16. Spēja sagatavot izbūvēto inženierkomunikāciju izpilddokumentāciju un veikt nepieciešamos saskaņojumus ar atbildīgajām iestādēm.
    17. Spēja kontrolēt veikto darbu kvalitāti, materiālu un darbaspēka resursu patēriņu, nodrošinot kvalitatīvu un ekonomiski izdevīgu darba izpildi.
    18. Spēja ievērot un lietot kvalitātes vadības sistēmu procedūras.
    19. Spēja sekot līdzi izmantojamo mērinstrumentu kalibrācijai un metroloģiskai pārbaudei.
    20. Spēja izvērtēt darbu izmaksas un sniegt informāciju finanšu un darbaspēka resursu plānošanai atbilstoši tāmju izmaksu noteikšanas pamatprincipiem.
    21. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.
    22. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.
    23. Spēja izveidot pozitīvu priekšstatu par uzņēmumu, aizstāvot savas un uzņēmuma intereses.
    24. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.
    25. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

Iestāšanās nosacījumi
Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību, lai būtu tiesības uzsākt mācības/studijas kvalifikācijas iegūšanai.
?

Apliecība par pamatizglītību

Kvalifikācijas dokuments

Izglītības dokumenta saturu reglamentē Ministru kabineta noteikumi

?

Kvalifikācijas iegūšanas veids
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kvalifikācijas ieguves ilgums
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas joma un līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Izglītības tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Arhitektūra un būvniecība (58)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Būvniecība un civilā celtniecība (582)

Izglītības pakāpe un veids

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Izglītības veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija

Kvalifikācijas ieguves iespējas

Kvalifikācijas izdevējiestāde
Valsts akreditēta izglītības iestāde vai eksaminācijas centrs, kas izsniedz izglītības dokumentu.
?
Profesionālās izglītības iestādes (profesionālās vidusskolas, tehnikumi, koledžas)

Izglītības iestādes meklējiet Valsts Izglītības Informācijas sistēmā:

https://viis.lv/Pages/Institutions/Search.aspx

 

 

Pēdējie labojumi: 10.04.2018

Ievietots: 07.05.2016