Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Mācīšanās rezultātus vispārējos mācību priekšmetos nosaka valsts profesionālās vidējās izglītības un valsts arodizglītības standartā definētie izglītības programmu stratēģiskie mērķi un uzdevumi. Vairāk informācijas skatīt Ministru kabineta noteikumos Nr.211 „Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” (pieņemti 27.07.2000.): Lasīt standartu Mācīšanās rezultātus profesionālajos mācību priekšmetos veido saskaņā ar attiecīgo profesijas standartu: Profesiju standartu reģistrs

Atbilstošā profesija (profesijas kods)
Latvijas profesiju klasifikators izstrādāts atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas (International Labour Organization, ILO) izveidotajai Starptautiskajai standartizētai profesiju klasifikācijai (International Standard Classification of Occupations, ISCO-08).
?

Mūziķis (2652 19)

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. informācijas ieguves veidi un to izmantošana;
    1.2. personīgās nošu bibliotēkas veidošana;
    1.3. mūsdienu mūzikas dzīves norises Latvijā un ārzemēs;
    1.4. aktualitātes mūzikas jaunradē;
    1.5. mūzikas instrumenta spēles jaunākās interpretācijas un spilgtākie interpreti;
    1.6. skaņdarbu transkripciju lietojums, to veidi un iespējas;
    1.7. mūziķu kolektīva izvietojums telpā, iespējamie risinājumi;
    1.8. telpas akustiskās īpašības;
    1.9. grāmatvedības pamati;
    1.10. dokumentu pārvaldības pamati;
    1.11. komercdarbības pamati.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. mūzikas instrumenta atskaņotājmākslas vēsture un tās attīstība;
    2.2. mūzikas stilu un žanru raksturīgākās pazīmes, īpatnības un atšķirības;
    2.3. mūzikas ieskaņojumu datubāzes veidošana;
    2.4. mūzikas instrumenta pamatrepertuāra pārzināšana;
    2.5. instrumentālā ansambļa spēle un tās specifika;
    2.6. instrumentālā ansambļa repertuārs;
    2.7. mūzikas instrumenta spēle un tās apmācības pamati;
    2.8. mūzikas instrumenta lietošana un glabāšana;
    2.9. mūzikas instrumenta uzbūves principi, tā tehnoloģiskās īpatnības un tehniskā apkope;
    2.10. mūzikas tehnoloģijas un ierīces;
    2.11. individuālā un kolektīvā darba organizācija;
    2.12. veselības aizsardzība, profesionālo slimību profilakse un to novēršana;
    2.13. profesionālie termini valsts valodā un itāļu valodā.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. pasaules mūzikas vēsture un literatūra;
    3.2. kultūras vēstures pamati;
    3.3. filozofijas vēstures pamati;
    3.4. mūzikas teorija;
    3.5. skaņdarbu forma;
    3.6. mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi un to lietojums;
    3.7. mūzikas instrumenta spēles tehnikas attīstīšanas veidi un paņēmieni;
    3.8. mūzikas instrumentu mācības metodikas pamati;
    3.9. nošu raksts un tā vēsturiskā attīstība;
    3.10. nošu rakstīšanas programmas;
    3.11. instrumentālo ansambļu veidi un to darbības pamati;
    3.12. mūzikas projektu īstenošana;
    3.13. mūzikas psiholoģijas pamati;
    3.14. saskarsmes psiholoģija;
    3.15. estētika;
    3.16. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
    3.17. valsts valoda;
    3.18. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;
    3.19. darba aizsardzība (ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi, darbavietas ergonomika, pirmā palīdzība);
    3.20. vides aizsardzības pamatprincipi un prasības;
    3.21. informācijas tehnoloģijas;
    3.22. informācijas sistematizācija;
    3.23. autortiesības un mūzikas nozares normatīvie akti;
    3.24. darba tiesisko attiecību normas.

  • Prasmes

    1. Organizēt, plānot un īstenot savu radošo darbu.
    2. Izvēlēties mūzikas instrumentam un savai profesionalitātei atbilstošu repertuāru.
    3. Izvēlēties un sastādīt koncerta programmu.
    4. Izprast un ievērot skaņdarba autora un redaktora dotos norādījumus.
    5. Novērtēt koncerta norises vietu un mērķauditoriju.
    6. Atskaņot koncertu programmu individuāli vai mūziķu kolektīva sastāvā.
    7. Ievērot skatuves kultūru.
    8. Izvērtēt savas atskaņotās koncerta programmas māksliniecisko kvalitāti.
    9. Izvērtēt skaņdarbu salīdzinošās interpretācijas.
    10. Orientēties sava instrumenta spēles atskaņotājmākslas attīstības vēsturē.
    11. Nodrošināt pareizu mūzikas instrumenta lietošanu un glabāšanu.
    12. Pārvaldīt otra mūzikas instrumenta spēli.
    13. Lietot nošu rakstīšanas programmas.
    14. Īstenot mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus.
    15. Iegūt informāciju par novitātēm sava mūzikas instrumenta spēlē.
    16. Atbildēt par savas profesionālās darbības kvalitāti.
    17. Veidot radošu sadarbību ar dažādu mākslas veidu un žanru speciālistiem.
    18. Strādāt komandā.
    19. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    20. Pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.
    21. Pārvaldīt valsts valodu.
    22. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.
    23. Lietot profesionālo mūzikas terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.
    24. Veikt darbus, ievērojot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.
    25. Veikt pirmās palīdzības pasākumus nelaimes gadījumos.
    26. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    27. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savas profesionālās darbības veikšanai.
    28. Pārzināt autortiesības un ievērot ar tām saistītos nozares normatīvos aktus.
    29. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

  • Kompetences

    1. Spēja plānot un organizēt savu radošo darbu.
    2. Spēja patstāvīgi izvēlēties mērķauditorijai atbilstošu repertuāru, izmantojot mūzikas vēstures un teorijas zināšanas.
    3. Spēja izprast muzikālā priekšnesuma struktūru un sastādīt atbilstošu koncerta programmu.
    4. Spēja izprast un ievērot skaņdarba interpretācijā komponista un redaktora norādījumus.
    5. Spēja iestudēt un publiski atskaņot solo skaņdarbus un skaņdarbus mūziķu kolektīva sastāvā.
    6. Spēja novērtēt koncerta norises vietu un dalībnieku izvietojumu atbilstoši telpas akustiskajām īpatnībām.
    7. Spēja ievērot skatuves kultūru publiskā priekšnesuma laikā.
    8. Spēja patstāvīgi sagatavot un īstenot mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus.
    9. Spēja izvēlēties un izmantot informācijas tehnoloģijas un avotus profesionālo pienākumu izpildē.
    10. Spēja iegūt informāciju par novitātēm sava instrumenta spēlē.
    11. Spēja pārzināt un lietot nošu rakstīšanas programmas.
    12. Spēja izprast un izmantot mūzikas instrumenta tehniskās specifikācijas īpatnības tā pareizas lietošanas nodrošināšanai.
    13. Spēja apgūt un izmantot otru mūzikas instrumentu.
    14. Spēja uzņemties atbildību par kvalitatīvu profesionālo darbību.
    15. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.
    16. Spēja strādāt patstāvīgi un komandā.
    17. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    18. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā profesionālās saziņas līmenī.
    19. Spēja lietot profesionālo mūzikas terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.
    20. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    21. Spēja pārzināt ar autortiesībām saistītos normatīvos aktus un ievērot autortiesības.
    22. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

Ansambļa vadītājs (2652 18)

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (apgūstot izglītības programmu)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1,5 gads

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Mākslas (21)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Mūzika un skatuves māksla (212)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Kvalifikācijas izdevējiestāde

Profesionālās izglītības iestāde:

Izdevējiestādes:

- Ventspils Mūzikas vidusskola

Samazināt

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2014-2019

Pēdējie labojumi: 21.11.2018

Ievietots: 10.08.2016