PROFESIONĀLĀS zināšanas:
Izpratnes līmenī:
1. Evakuācijas plāns.
2. Vides aizsardzības prasības.
3. Apkārtējās darba vides riska faktori.
4. Darba vietas organizēšanas principi.
5. Tehniskās un darba drošības prasības programmvadības metālapstrādes operatora un iestatītāja darba vietai.
6. Tehniskās shēmas, to veidi.
7. Tehniskās grafikas pamati.
8. Projekcijas pamati.
9. Programmvadības metālapstrādes darbgaldu veidi, to klasifikācija.
10. Metālu, to sakausējumu un kompozītmateriālu ķīmiskās, fizikālās, galvenās mehāniskās, tehnoloģiskās un ekspluatācijas īpašības.
11. Metālu marķējums.
12. Metālu klasifikācija.
13. Materiālu apstrādes darbos izmantojamo materiālu un palīgmateriālu kvalitātes prasības.
14. Abrazīvo materiālu veidi, to īpašības.
15. Metāla un kompozītmateriālu apstrādes instrumentu un griezējinstrumentu veidi.
16. Metāla un kompozītmateriālu apstrādes instrumentu un griezējinstrumentu specifikācija.
17. Instrumentu pārklājumu veidi.
18. Vadības sistēmu veidi un klasifikācija.
19. Simbolu izvēle programmēšanā.
20. Programmas ģeometrijas pamati.
21. Speciālo programmas komandu izvēle.
22. Sagataves pievienošanas paņēmieni.
23. Programmas cikli.
24. Datu struktūras izvēles un atlases pamatprincipi.
25. Vadības sistēmu veidi.
26. CAD/CAM sistēmu izmantošanas principi.
27. Programmvadības metālapstrādes darbgaldu tehniskās apkopes datu reģistrēšanas prasības.
28. Programmvadības metālapstrādes darbgaldu darbības principi un tehnoloģiskās iespējas.
29. Metroloģijas pamati.
30. Kvalitātes vadības pamati.
31. Personāla vadības pamati.
Lietošanas līmenī:
1. Individuālo aizsardzības līdzekļu izvēles un lietošanas nosacījumi.
2. Kolektīvo aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasības.
3. Darba drošības prasības darba zonai.
4. Pirmās palīdzības sniegšanas metodes.
5. Rīcība ārkārtas situācijās.
6. Ievadinstrukcijas prasības.
7. Darba aizsardzības instrukcijas darba vietā prasības.
8. Darba aizsardzības drošības zīmes un signāli, to ievērošanas prasības.
9. Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes.
10. Elektrodrošības noteikumu prasības.
11. Ugunsdrošības noteikumu prasības.
12. Rīcība ugunsgrēka gadījumā.
13. Atkritumu šķirošanas prasības.
14. Ergonomikas pamatprincipi.
15. Ergonomiskas darba vietas iekārtošanas paņēmieni.
16. Ergonomiski darba paņēmieni.
17. Darba normēšanas pamati.
18. Operāciju darbietilpības aprēķini.
19. Darba laika grafika izstrādes pamatprincipi.
20. Mašīnbūves rasējumu tehniskie apzīmējumi.
21. Rasējumi skati, to novietojums.
22. Darba rasējums, tā izpildes secība.
23. Kopsavilkuma rasējumu noformēšanas principi.
24. Detaļu skiču un darba rasējumu lasīšana.
25. Izmēru atlikšanas metodes rasējumos.
26. Šķēlumu un griezumu attēlošana rasējumos.
27. Materiālu apzīmējumi rasējumos.
28. Vītņu apzīmējumi rasējumos.
29. Bāžu, izmēru ķēžu, pielaižu, sēžu, virsmas raupjuma apzīmējumi rasējumos.
30. Bāžu, izmēru ķēžu, pielaižu, sēžu, virsmas raupjuma apzīmējumu tabulu lietošanas paņēmieni.
31. Programmvadības metālapstrādes darbgalda lietošanas instrukcija.
32. Metāla detaļu apstrādes programmu pielietošanas principi.
33. Programmvadības metālapstrādes darbgaldu aizsardzības aprīkojuma lietošanas paņēmieni.
34. Metāla un kompozītmateriālu apstrādē izmantojamo instrumentu pielietošanas paņēmieni.
35. Metāla un kompozītmateriālu apstrādē pielietojamo mērinstrumentu veidi, to lietošanas paņēmieni.
36. Griezējinstrumentu materiālu klasifikācija un marķējums.
37. Griezējinstrumu veidi, to pielietojums metāla, metāla sakausējumu un kompozītmateriālu apstrādē.
38. Metālapstrādes palīgierīču veidi, to lietošanas metodes.
39. Metālapstrādes tehnoloģiskās iekārtu veidi, to lietošanas paņēmieni.
40. Programmvadības metālapstrādes programmu veidi, pielietošanas metodes.
41. Vadības sistēmu blokshēmas, to pielietošana.
42. Metāla apstrādes veidi un režīmi.
43. Griešanas režīmi, to izvēles principi.
44. Kompozītmateriālu griešanas režīmi, to izvēles principi.
45. Metālapstrādes procesu
46. programmēšanas pamatprincipi.
47. Parametru iestatīšanas metodes.
48. Koordinātu sistēmas lietošanas principi.
49. Instrumentu un to izmēru izvēles metodes.
50. Programmas rakstīšanas secība.
51. Darba režīmu izvēles principi.
52. Vienkāršu algoritmu izveides pamatprincipi.
53. Datu kodēšanas pamatprincipi.
54. Programmas atkļūdošanas paņēmieni.
55. Koordinātu atskaites veidi.
56. CAD/CAM sistēmu lietošana.
57. Vienkāršu formu detaļu veidošana un apstrāde, izmantojot automatizētās projektēšanas sistēmas (CAD/CAM) Uzstādīšanas bāzu izvēles pamatprincipi.
58. Griezējinstrumentu un griešanas režīmu izvēle, izmantojot automatizētās projektēšanas sistēmas (CAD/CAM).
59. Konkrētās programmas pārnese uz vadībprogrammas metālapstrādes darbgaldu.
60. Postprocesēšana konkrētam darbgaldam.
61. Tehnoloģisko šķidrumu veidi, lietošanas paņēmieni.
62. Programmvadības metālapstrādes darbgaldu darbības tehnisko parametru kontrolēšanas metodes.
63. Ikdienas, plānoto un ārkārtas programmvadības metālapstrādes darbgaldu tehnisko apkopju veikšanas paņēmieni.
64. Apstrādes kļūdas un cēloņi.
65. Darbgaldu iestatīšanas metodes un paņēmieni.
66. Fiksētā punkta noteikšanas metode.
67. Apstrādes precizitātes izpētes un kontroles statistiskās metodes.
68. Metāla vai kompozītmateriālu detaļu apstrādes programmas ievadīšanas paņēmieni.
69. Metāla vai kompozītmateriālu detaļu apstrādes programmas pielāgošanas paņēmieni.
70. Programmas simulāciju veikšanas metodes.
71. Programmvadības metālapstrādes darbgalda vadības paņēmieni.
72. Mērījumu veikšanas metodes.
73. Detaļas virsmas kvalitātes pārbaudes paņēmieni.
74. Programmas korekcijas veikšanas metodes atbilstoši kontroldetaļas mērījumiem.
75. Darbgalda iestatījumu korekcijas veikšanas metodes nepieciešamības gadījumos.
76. Griezējinstrumentu un palīgierīču piesaistes korekcijas metodes.
77. Metāla un kompozītmateriāla daudzuma aprēķināšanas metodes.
78. Instruēšanas metodes un veidi.
VISPĀRĒJĀS zināšanas:
Priekšstata līmenī:
1. Normatīvie akti informācijas tehnoloģiju drošību jomā.
2. Tiesiskās attiecības.
3. Latvijas Republikas Satversmē ietvertās normas tiesiskas un pilsoniskas sabiedrības kontekstā.
4. Efektīvas komunikācijas priekšnosacījumi.
5. Uzņēmējdarbību regulējošie normatīvie akti.
6. Ekonomiskie resursi un ekonomikas pamatproblēmas.
7. Plānošanas un lēmumu pieņemšanas principi.
Izpratnes līmenī:
1. Gramatikas un valodas funkcijas.
2. Verbālās mijiedarbības veidi.
3. Valodas stili un intonācijas iezīmes.
4. Valodas un komunikācijas daudzveidība dažādos kontekstos.
5. Informācijas izvērtēšanas metodes.
6. Indivīda tiesības, pienākumi un atbildība.
7. Darba tiesību pamatjautājumi.
8. Pilsoniskās sabiedrības būtība.
9. Saskarsmes psiholoģija.
10. Sadarbības veicināšanas paņēmieni.
11. Komercdarbības veidi.
12. Biznesa plāna loma uzņēmējdarbībā.
13. Profesionālās karjeras izaugsme un tās nozīme.
Lietošanas līmenī:
1. Vārdu krājums valsts valodā un svešvalodā.
2. Starpkultūru mijiedarbība.
3. Rēķināšana.
4. Matemātiskās un fizikālās mērvienības un formas.
5. Matemātiskā terminoloģija.
6. Datora un biroja tehnikas darbības principi.
7. Darbs ar biroja tehniku.
8. Informācijas sistēmu drošība.
9. Darba līguma sastāvs.
10. Laika plānošanas paņēmieni.
11. Efektīvas saskarsmes un sadarbības paņēmieni.
12. Lietišķās komunikācijas process.
13. Konfliktsituāciju risināšanas paņēmieni.
14. Darbu secības plānošana.
15. Pašvērtējuma principi.
16. Mācīšanās stratēģijas.

PROFESIONĀLĀS prasmes:
1. Izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus.
2. Kontrolēt kolektīvo aizsardzības līdzekļus lietošanas prasību ievērošanu.
3. Pārbaudīt darba zonas aizsargierīces un to atbilstību drošības prasībām.
4. Rīkoties ārkārtas situācijās atbilstoši instrukcijām.
5. Sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumos.
6. Atpazīt darba aizsardzības drošības zīmes un signālus.
7. Ievērot darba aizsardzības drošības zīmes un signālus.
8. Nodrošināt ievadinstrukcijas un darba aizsardzības instrukcijas darba vietā prasību ievērošanu.
9. Nodrošināt darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.
10. Nodrošināt darba vietas iekārtošanu atbilstoši darba drošības prasībām.
11. Novērtēt darba vides riska faktoru ietekmi uz veselību.
12. Ievērot elektrodrošības noteikumus.
13. Ievērot ugunsdrošības noteikumus.
14. Vizuāli novērtēt programmvadības metālapstrādes darbgalda atbilstību elektrodrošības noteikumiem.
15. Ievērot vides aizsardzības prasības, veicot darba pienākumus.
16. Organizēt atkritumu šķirošanu darba vietā atbilstoši noteiktajām prasībām.
17. Lietot nekaitīgus un drošus darba paņēmienus darba uzdevuma veikšanai.
18. Nodrošināt ergonomikas pamatprincipu ievērošanu darba vietā.
19. Pārbaudīt ergonomiskas darba vides atbilstību konkrētā darba veikšanai.
20. Pārbaudīt darba vietas un darbgalda atbilstību tehniskajām un darba drošības prasībām, uzsākot darbu.
21. Sakārtot darba vietu pēc darba veikšanas atbilstoši darba kārtības noteikumiem un tehniskajām prasībām.
22. Izvērtēt nepieciešamo materiālu un palīgmateriālu daudzumu un pieejamību.
23. Noteikt veicamā darba apjomu un laiku.
24. Iepazīties ar izstrādājamās detaļas darba rasējumu.
25. Skicēt vienkāršu detaļu.
26. Iepazīties ar konkrētā programmvadības metālapstrādes darbgalda lietošanas instrukciju/-ām.
27. Iepazīties ar programmvadības metālapstrādes darbgalda detaļu apstrādes programmām konkrētās operācijas veikšanai.
28. Analizēt programmvadības metālapstrādes darbgalda tehniskās un tehnoloģiskās iespējas.
29. Kontrolēt metāla vai kompozītmateriālu detaļas izgatavošanas darbu secību atbilstoši tehnoloģiskās kartes nosacījumiem.
30. Izmantot papildus tehnoloģisko dokumentāciju.
31. Izvēlēties materiālus metāla un kompozītmateriālu apstrādes procesam, ievērojot tehnoloģiskajā kartē noteiktās prasības.
32. Izvēlēties metāla un kompozītmateriālu apstrādē izmantojamos palīgmateriālus, ievērojot tehnoloģiskajā kartē noteiktās prasības.
33. Izvēlēties darba uzdevuma veikšanai atbilstoša materiāla un izmēra sagatavi.
34. Izvēlēties veicamajam metāla un kompozītmateriālu apstrādes darbam atbilstošus instrumentus.
35. Izvēlēties veicamajam metāla un kompozītmateriālu apstrādes darbam atbilstošus mērinstrumentus.
36. Izvēlēties atbilstošu instrumentu un mērinstrumentu lietošanas paņēmienu.
37. Pārbaudīt instrumentu un mērinstrumentu tehnisko atbilstību veicamajam metālapstrādes darbam.
38. Noteikt apstrādājamajai sagatavei atbilstoša materiāla un specifikācijas instrumentu.
39. Izvēlēties instrumentus no kataloga atbilstoši veicamajai metāla vai kompozītmateriāla apstrādei.
40. Izvēlēties palīgierīces, ievērojot veicamās metāla vai kompozītmateriālu detaļas apstrādes specifiku.
41. Uzstādīt metāla vai kompozītmateriāla detaļas apstrādes procesam atbilstošas tehnoloģiskās iekārtas.
42. Izvēlēties veicamajam darbam atbilstošu metāla vai kompozītmateriālu apstrādes programmu.
43. Izvēlēties metāla vai kompozītmateriāla detaļu apstrādes režīmus atbilstoši darba uzdevumam.
44. Ievērot metālapstrādes vai kompozītmateriālu apstrādes operāciju secību.
45. Veikt metāla apstrādes programmas parametru iestatīšanu.
46. Iestatīt metāla apstrādes instrumentu parametrus.
47. Lietot dažādas programmvadības metālapstrādes darbgaldu programmēšanas valodas, ievērojot darbgaldu specifikāciju.
48. Ievērot programmvadības metālapstrādes darbgaldu programmu ievadīšanas principus.
49. Ievērot programmvadības darbgaldu vadības sistēmu specifiku.
50. Veidot detaļu apstrādes programmas atbilstoši metālapstrādes darbgalda vadības sistēmas iespējām.
51. Lietot automatizētās projektēšanas (CAD/CAM) sistēmas.
52. Ievērot 3D objekta konstruēšanu atbilstoši dotam uzdevumam.
53. Izvēlēties atbilstošas metāla un kompozītmateriālu apstrādes tehnoloģijas.
54. Izvēlēties griezējinstrumentu un griešanas režīmus.
55. Novērtēt programmvadības metālapstrādes darbgalda tehnisko stāvokli.
56. Kontrolēt eļļošanas un dzesēšanas šķidrumu lietošanu (tehnoloģiskos šķidrumus) atbilstoši tehniskās dokumentācijas prasībām.
57. Pārbaudīt programmvadības metālapastrādes darbgalda tehniskās apkopes reģistrēšanas darbus.
58. Kontrolēt programmvadības metālapstrādes darbgaldu darbības tehniskos parametrus.
59. Veikt ikdienas un plānotās programmvadības metālapstrādes darbgaldu pārbaudes.
60. Apkopot programmvadības metālapstrādes darbgaldu pārbaužu un tehnisko apkopju rezultātus.
61. Ziņot atbildīgajām personām par programmvadības metālapstrādes darbgaldu darbības tehniskajām neatbilstībām.
62. Sagatavot instrumentus, palīgierīces un metāla un kompozītmateriālus konkrētam darba uzdevumam.
63. Iestatīt nulles punktu.
64. Iestatīt izmērus koordinātu sistēmā.
65. Iestatīt sagataves parametrus.
66. Piesaistīt instrumentus, atbilstoši konkrētā darba uzdevumam.
67. Pārbaudīt programmvadības metālapstrādes darbgaldā nostiprinātos instrumentus un palīgierīces.
68. Pārbaudīt programmvadības metālapstrādes darbgaldā nostiprinātos metāla un kompozītmateriālus.
69. Izvēlēties metāla vai kompozītmateriālu detaļu apstrādes programmu, ievērojot tehnoloģiskajā kartē noteiktās prasības.
70. Pielāgot apstrādes režīmus, ievērojot tehnoloģiskajā kartē noteiktās prasības.
71. Pielāgot darba uzdevumam atbilstošu metāla vai kompozītmateriālu apstrādes programmu.
72. Regulāri pārbaudīt programmvadības metālapstrādes darbgalda darbības parametrus.
73. Testēt metāla vai kompozītmateriālu apstrādes programmu virtuāli bez skaidas noņemšanas.
74. Pārbaudīt instrumentu atbilstību, ievērojot tehnoloģiskajā kartē noteiktās prasības.
75. Veikt metāla vai kompozītmateriālu apstrādes programmas grafisko pārbaudi (simulāciju).
76. Pārbaudīt apstrādes režīmu atbilstību tehnoloģiskajā kartē noteiktajām prasībām.
77. Izgatavot kontroldetaļu atbilstoši tehnoloģiskajā kartē noteiktajām prasībām un iestatītajiem parametriem.
78. Pārbaudīt kontroldetaļas izgatavošanas procesa norises atbilstību tehnoloģiskās kartes prasībām.
79. Veikt kontroldetaļu izmēru un virsmas raupjuma mērījumus.
80. Pārbaudīt kontroldetaļas izmēru atbilstību tehnoloģiskās kartes un kvalitātes prasībām.
81. Pārbaudīt kontroldetaļas virsmu atbilstību tehnoloģiskās kartes prasībām un kvalitātes prasībām.
82. Veikt nepieciešamās korekcijas metālapstrādes programmā pēc kontroldetaļas izgatavošanas.
83. Veikt nepieciešamās korekcijas metālapstrādes darbgalda iestatījumos.
84. Rosināt izmaiņas sagataves apstrādes secībā atbilstoši mērījumu rezultātiem.
85. Veikt nepieciešamās izmaiņas instrumentu un palīgierīču izvēlē.
86. Veikt griezējinstrumentu un palīgierīču piesaistes korekcijas, atbilstoši rasējumā norādītajam vai nepieciešamā izmēra pielaides laukam.
87. Instruēt programmvadības metālapstrādes darbgalda operatoru par apstrādājamās sagataves izvēles un bāzēšanas īpatnībām.
88. Instruēt programmvadības metālapstrādes darbgalda operatoru par konkrētā metāla vai kompozītmateriāla detaļas apstrādes tehnoloģiskā procesa īpatnībām.
89. Instruēt programmvadības metālapstrādes darbgalda operatoru par konkrētā darbgalda īpatnībām.
VISPĀRĒJĀS prasmes:
1. Sazināties mutiski un rakstiski valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.
2. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.
3. Lietot matemātikas un fizikas pamatprincipus un paņēmienus, veicot profesionālos darba pienākumus.
4. Modelēt plānotā uzdevuma risinājuma

5.  Lietot datoru un biroja tehniku.
5. Mērķtiecīgi apstrādāt informāciju, izvēloties piemērotāko risinājumu.
7. Sazināties, izmantojot informācijas tehnoloģijas.
8. Pārbaudīt drošības konfigurāciju sistēmas ierīcēm un lietojumprogrammām.
9. Sagatavot patstāvīgi dokumentus, izmantojot lietojumprogrammas.
10. Kritiski izvērtēt informācijas ticamību.
11. Apzinīgi ievērot darba likumdošanas prasības.
12. Ievērot uzņēmuma darba iekšējās kārtības noteikumus.
13. Apzinīgi veikt darbu atbilstoši amata aprakstam.
14. Apzināties savu atbildību pilsoniskas sabiedrības kontekstā.
15. Sadarboties komandā, apzinoties savu atbildību kopējā uzdevuma veikšanā.
16. Efektīvi sadarboties dažādās vidēs un situācijās.
17. Racionāli plānot darba laiku.
18. Identificēt stresa rašanās cēloņus.
19. Risināt konfliktsituācijas, ievērojot pozitīvas saskarsmes principus.
20. Personīgi iesaistīties jaunu ideju radīšanā, izrādot iniciatīvu.
21. Argumentēti definēt prioritātes, plānojot savu darbību.
22. Efektīvi plānot resursus.
23. Patstāvīgi pieņemt lēmumus par problēmu risinājumu savas kompetences ietvaros.
24. Atbildīgi plānot savu dalību profesionālajās apmācībās un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos.
25. Apgūt zināšanas un prasmes jaunāko metālapstrādes programmvadības darbgaldu modeļu lietošanā.
26. Pielietot dažādas mācīšanās stratēģijas.

PROFESIONĀLĀS kompetences:
1. Spēja lietot un kontrolēt individuālo un kolektīvo aizsardzības līdzekļu lietošanu atbilstoši noteiktajām prasībām.
2. Spēja sniegt pirmo palīdzību un rīkoties ārkārtas situācijās.
3. Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.
4. Spēja nodrošināt un pielietot nekaitīgus un drošus darba paņēmienus, veicot profesionālos darba pienākumus.
5. Spēja nodrošināt darba vietas kārtību, sākot darbu, darba procesā un pēc darba veikšanas
6. Spēja analizēt veicamo metāla vai kompozītmateriālu detaļas apstrādes darba uzdevumu, nosakot veicamā darba apjomu un nepieciešamo detaļas apstrādes laiku.
7. Spēja veidot veicamā darba rasējumus un skices.
8. Spēja analizēt programmvadības metālapstrādes darbgaldu tehnisko instrukciju nosacījumus.
9. Spēja analizēt un plānot metāla vai kompozītmateriālu detaļas izgatavošanas procesu atbilstoši tehnoloģiskās kartes vai tehnologa nosacījumiem.
10. Spēja nodrošināt atbilstošus materiālu un palīgmateriālu sagatavošanu konkrētajam metāla apstrādes procesam, ievērojot tehnoloģiskajā kartē noteiktās prasības.
11. Spēja izvēlēties un sagatavot veicamajam metāla un/vai kompozītmateriālu apstrādes procesam atbilstošus instrumentus un mērinstrumentus.
12. Spēja lietot instrumentu katalogu, atbilstošo sagatavju apstrādes instrumentu apstrādei.
13. Spēja sagatavot metālapstrādes tehnoloģiskās iekārtas un palīgierīces.
14. Spēja noteikt metāla vai kompozītmateriālu detaļas detaļu apstrādes programmu un tās režīmus.
15. Spēja ievērot metālapstrādes darbgaldu programmēšanas principus.
16. Spēja izmantot dažādas metālapstrādes darbgaldu programmēšanas valodas.
17. Spēja izveidot vienkāršas metāla apstrādes programmu konkrētas detaļas Spēja izveidot detaļas apstrādes programmu CAD/CAM programmā.
18. Spēja kontrolēt programmvadības metālapstrādes darbgalda ikdienas, plānotās un ārkārtas tehniskās apkopes.
19. Spēja informēt tehnisko dienestu vai atbildīgo personu par programmvadības metālapstrādes darbgalda tehniskajām neatbilstībām.
20. Spēja sagatavot programmvadības metālapstrādes darbgaldu, instrumentus, palīgierīces un metāla un kompozītmateriālus veicamajam darbam.
21. Spēja iestatīt un regulāri analizēt programmvadības darbgalda tehniskos parametrus atbilstoši tehnoloģiskajai kartei.
22. Spēja testēt programmvadības darbgalda metālapstrādes programmu.
23. Spēja izgatavot kontroldetaļu atbilstoši ražošanas produkcijas paraugam un pārbaudīt tās atbilstību tehnoloģiskajai kartei.
24. Spēja veikt nepieciešamās korekcijas metāla vai kompozītmateriālu apstrādes programmā atbilstoši kontroldetaļas pārbaudes rezultātiem.
25. Spēja veikt griezējinstrumentu un palīgierīču izvēli un to piesaistes korekciju, atbilstoši kontroldetaļas pārbaudes rezultātiem.
26. Spēja instruēt programmvadības metālapstrādes darbgalda operatoru par programmvadības metālapstrādes darbgalda specifiku un tehnoloģisko procesu.
VISPĀRĒJĀS kompetences:
1. Spēja sazināties un lietot profesionālo terminoloģiju mutiski un rakstiski valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.
2. Spēja piemērot matemātisko domāšanu, modelējot darba situācijas un plānojot veicamā darba uzdevuma izpildi.
3. Spēja pārliecinoši un droši izvēlēties un lietot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas darba uzdevuma veikšanai.
4. Spēja apzinīgi ievērot darba tiesiskās attiecības.
5. Spēja efektīvi sadarboties dažādās vidēs un situācijās, ievērojot pozitīvas saskarsmes principus.
6. Spēja iesaistīties uzņēmuma darbības attīstība, argumentēti definējot prioritātes un plānojot savu darbību.
7. Spēja plānot un pieņemt lēmumus savas profesionālās karjeras veidošanā.

PROFESIONĀLĀS zināšanas:
Priekšstata līmenī:
1. Metāla pretkorozijas līdzekļu veidi, to lietošanas nosacījumi.
2. Izgatavoto detaļu iepakošanas veidi un paņēmieni.
3. Izgatavoto detaļu uzglabāšanas veidi un paņēmieni.
Izpratnes līmenī:
1. Evakuācijas plāns.
2. Drošas darba vietas iekārtošanas principi.
3. Vides aizsardzības prasības.
4. Apkārtējās darba vides riska faktori.
5. Programmvadības metālapstrādes darbgalda operatora darba vietas organizēšanas principi.
6. Darba ētikas principi.
7. Programmvadības metālapstrādes darbgaldu lietošanas instrukcijas prasības.
8. Metāla apstrādes programmu pielietošanas principi.
9. Darba zonas izmēru noteikšanas principi.
10. Metālu un kompozītmateriālu un to sakausējumu ķīmiskās, fizikālās, galvenās mehāniskās, tehnoloģiskās un ekspluatācijas īpašības.
11. Metālu un kompozītmateriālu marķējums.
12. Metālu un kompozītmateriālu klasifikācija.
13. Metāla un kompozītmateriālu apstrādes darbos izmantojamo materiālu un palīgmateriālu kvalitātes prasības.
14. Metāla un kompozītmateriālu apstrādes instrumentu un griezējinstrumentu veidi.
15. Instrumentu un griezējinstrumentu asināšanas paņēmieni.
16. Katalogu un viedo programmu lietošanas paņēmieni instrumentu izvēlē.
17. Programmvadības metālapstrādes darbgaldu tehniskās apkopes datu reģistrēšanas prasības.
18. Programmvadības metālapstrādes darbgaldu darbības principi un tehnoloģiskās iespējas.
19. Nulles punkta piesaiste.
20. Metālgriešanas tehnoloģijas.
21. Metāla apstrādes veidi un režīmi.
22. Virpošana.
23. Frēzēšana.
24. Lokšņu koordinātgriešana.
25. Locīšana.
26. Slīpēšana.
27. Metāla un kompozītmateriālu apstrādes instrumentu un griezējinstrumentu veidi.
28. Vienkāršu detaļu apstrādes programmu izveides principi.
29. Vienkāršu detaļu apstrādes programmu manuālās programmēšanas valodas.
30. Vadības pults klaviatūras taustiņu izvietojums un nozīme.
31. Virsmas raupjuma novērtēšanas principi.
32. Metālgriešanas tehnoloģijas.
33. Griezējinstrumentu nodiluma pakāpes noteikšanas metodes.
34. Izgatavoto detaļu uzskaites dokumentācija uzņēmumā.
35. Kopsavilkumu rasējumu lasīšana.
36. Tēlotājģeometrija.
37. Tehniskās grafikas pamati.
Lietošanas līmenī:
1. Individuālo aizsardzības līdzekļu izvēles un lietošanas nosacījumi.
2. Kolektīvo aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasības.
3. Pirmās palīdzības sniegšanas metodes.
4. Rīcība ārkārtas situācijās.
5. Ievadinstrukcijas prasības.
6. Darba aizsardzības instrukcijas darba vietā prasības.
7. Darba aizsardzības drošības zīmes un signāli, to ievērošanas prasības.
8. Elektrodrošības noteikumi.
9. Ugunsdrošības noteikumi.
10. Rīcība ugunsgrēka gadījumā.
11. Atkritumu šķirošanas prasības.
12. Ergonomikas pamatprincipi.
13. Detaļu sagatavju novietošanas principi.
14. Darba normēšanas pamati.
15. Operāciju darbietilpības aprēķini.
16. Darba laika grafika izstrādes pamatprincipi.
17. Tehnisko skiču un rasējumu lasīšana.
18. Bāžu, izmēru ķēžu, pielaižu, sēžu, virsmas raupjuma apzīmējumu lasīšana rasējumos.
19. Bāžu, izmēru ķēžu, pielaižu, sēžu, virsmas raupjuma apzīmējumu tabulu lietošanas paņēmieni.
20. Programmvadības metālapstrādes darbgaldu aizsardzības aprīkojuma lietošanas paņēmieni.
21. Metālapstrādes darbgalda apstrādes zonas manuālās pārbaudes metodes.
22. Apstrādes režīmu atbilstības pārbaudes metodes.
23. Metāla skaidas noņemšanas paņēmieni – pamatmateriāla tīrapstrāde, rupjapstrāde.
24. Metāla un kompozītmateriālu detaļu apstrādes darbu secības plānošanas principi.
25. Detaļas izgatavošanas procesa plānošana.
26. Mērinstrumentu pielietošanas plānošanas principi.
27. Metāla vai kompozītmateriālu apstrādes programmu atvēršanas secība.
28. Programmvadības metālapstrādes darbgaldu programmēšanas valodu lietošana.
29. Tehnoloģisko šķidrumu lietošanas nosacījumi.
30. Dzesēšanas šķidrumu sagatavošanas paņēmieni.
31. Metāla un kompozītmateriālu apstrādē izmantojamo instrumentu veidi, to pielietošanas paņēmieni.
32. Metāla un kompozītmateriālu apstrādē pielietojamo mērinstrumentu un kontroles instrumentu veidi, to lietošanas paņēmieni.
33. Metāla un kompozītmateriālu apstrādes palīgierīču veidi, to pielietošanas metodes.
34. Metāla un kompozītmateriālu apstrādes tehnoloģisko iekārtu veidi, to lietošanas paņēmieni.
35. Programmvadības metālapstrādes darbgaldu ekspluatācijas un elektrodrošības noteikumu prasības.
36. Ergonomiskas darba vietas iekārtošanas paņēmieni.
37. Ergonomiski darba paņēmieni.
38. Ikdienas un plānoto programmvadības metālapstrādes darbgaldu tehnisko apkopju veikšanas metodes.
39. Instrumentu nostiprināšanas paņēmieni darbgaldā.
40. Palīgierīču nostiprināšanas paņēmieni, sagatavju nostiprināšanas veidi un paņēmieni.
41. Programmvadības metālapstrādes darbgalda vadības pults klaviatūras lietošanas principi.
42. Datu pārneses paņēmieni.
43. Detaļas apstrādes procesa vizualizācijas atbilstība darba uzdevumam.
44. Programmvadības metālapstrādes darbgalda darba vārpstas ass centra pārvietošanās trajektorija.
45. Mērinstrumentu un mērierīču pielietošana.
46. Detaļu mērīšanas tehnoloģija.
47. Griezējisntrumenta korekcijas aprēķināšanas principi.
48. Griezējinstrumentu katalogu lietošanas paņēmieni.
49. Griezējinstrumentu piesaistes maiņas metodes.
50. Metāla un kompozītmateriālu aprēķināšanas metodes.
51. Metāla un kompozītmateriālu īpatnējā svara noteikšanas metodes.
52. Izgatavoto detaļu uzskaites veidi.
53. Izgatavoto detaļu uzskaites dokumentācijas aizpildīšanas prasības.
VISPĀRĒJĀS zināšanas:
Priekšstata līmenī:
1. Tiesiskās attiecības.
2. Latvijas Republikas Satversmē ietvertās normas tiesiskas un pilsoniskas sabiedrības kontekstā.
3. Efektīvas komunikācijas. priekšnosacījumi.
4. Plānošanas un lēmumu pieņemšanas principi.
5. Normatīvie akti informācijas tehnoloģiju jomā.
6. Uzņēmējdarbību regulējošie normatīvie akti.
7. Ekonomiskie resursi un ekonomikas pamatproblēmas.
Izpratnes līmenī:
1. Gramatikas un valodas funkcijas.
2. Verbālās mijiedarbības veidi. Valodas stili un intonācijas iezīmes.
3. Valodas un komunikācijas daudzveidība dažādos kontekstos.
4. Datora un biroja tehnikas darbības principi.
5. Informācijas sistēmu drošība.
6. Indivīda tiesības, pienākumi un atbildība.
7. Darba tiesību pamatjautājumi.
8. Pilsoniskās sabiedrības būtība.
9. Saskarsmes psiholoģija.
10. Sadarbības veicināšanas paņēmieni.
11. Komercdarbības veidi.
12. Biznesa plāna loma uzņēmējdarbībā.
13. Profesionālās karjeras izaugsme un tās nozīme.
Lietošanas līmenī:
1. Vārdu krājums valsts valodā un svešvalodā.
2. Starpkultūru mijiedarbība.
3. Rēķināšana.
4. Matemātiskās un fizikālās mērvienības un formas.
5. Matemātiskā terminoloģija.
6. Lietojumprogrammas atbilstoši darba uzdevumam.
7. Biroja tehnikas pielietošanas principi.
8. Darba līguma sastāvs.
9. Laika plānošanas paņēmieni.
10. Efektīvas saskarsmes un sadarbības paņēmieni.
11. Lietišķās komunikācijas process.
12. Konfliktsituāciju risināšanas paņēmieni.
13. Darbu secības plānošana.
14. Pašvērtējuma principi.
15. Mācīšanās stratēģijas.

PROFESIONĀLĀS prasmes:
1. Izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus.
2. Izmantot kolektīvos aizsardzības līdzekļus.
3. Pārbaudīt darba zonas aizsargierīces un to atbilstību drošības prasībām.
4. Rīkoties ārkārtas situācijās atbilstoši instrukcijām.
5. Sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumos.
6. Atpazīt darba aizsardzības drošības zīmes un signālus.
7. Ievērot darba aizsardzības drošības zīmes un signālus.
8. Ievērot ievadinstrukcijas un darba aizsardzības instrukcijas darba vietā prasības.
9. Ievērot darba aizsardzības drošības noteikumus.
10. Novērtēt darba vides riska faktoru ietekmi uz veselību.
11. Ievērot elektrodrošības noteikumus.
12. Ievērot ugunsdrošības noteikumus.
13. Vizuāli novērtēt programmvadības metālapstrādes darbgalda atbilstību elektrodrošības noteikumiem.
14. Ievērot vides aizsardzības prasības, veicot darba pienākumus.
15. Šķirot darba gaitā radušos atkritumus atbilstoši noteiktajām prasībām.
16. Lietot nekaitīgus un drošus darba paņēmienus darba uzdevuma veikšanai.
17. Ievērot ergonomikas pamatprincipus.
18. Pārbaudīt programmvadības metālapstrādes darbgaldu un darba vietas atbilstību tehniskajām un darba drošības prasībām.
19. Sakārtot darba vietu atbilstoši darba kārtības noteikumiem un tehniskajām prasībām.
20. Izskatīt veicamo metāla vai kompozītmateriālu apstrādes darba uzdevumu.
21. Iepazīties ar darba uzdevumā noteikto nepieciešamo materiālu un palīgmateriālu daudzumu, pieejamību un nepieciešamo detaļas apstrādes laiku.
22. Atpazīt apzīmējumus tehniskajās skicēs un rasējumos.
23. Lasīt izstrādājamo detaļu tehnisko rasējumu.
24. Pielietot programmvadības metālapstrādes darbgalda lietošanas instrukcijā esošos nosacījumus.
25. Lietot programmvadības metālapstrādes darbgalda aizsardzības aprīkojumu atbilstoši ražotāja noteiktajām prasībām.
26. Novērtēt darba zonas izmēru atbilstību izgatavojamajai detaļai.
27. Pārbaudīt izvēlēto apstrādes režīmu atbilstību programmvadības metālapstrādes darbgalda tehniskajām iespējām.
28. Plānot metāla vai kompozītmateriālu detaļas izgatavošanas procesa secību.
29. Plānot metāla vai kompozītmateriālu detaļas apstrādes darbu secību.
30. Plānot detaļas mērījumu veikšanas laiku, vietu un virsmu, atbilstoši tehnoloģiskās kartē noteiktajām prasībām.
31. Izmantot papildus tehnisko dokumentāciju un pielaižu, sēžu, virsmas raupjuma tabulas.
32. Atvērt metāla vai kompozītmateriālu apstrādes programmu vadības sistēmā.
33. Lasīt metāla vai kompozītmateriālu apstrādes programmu vadības sistēmā.
34. Paņemt atbilstošas metāla vai kompozītmateriālu sagataves.
35. Novietot sagataves, ievērojot ergonomiska darba procesa prasības.
36. Paņemt metālapstrādes procesā izmantojamos tehnoloģiskos šķidrumus atbilstoši metālapstrādes darbgalda tehniskajai dokumentācijai.
37. Sagatavot veicamajam darbam dzesēšanas šķidrumus atbilstoši darba uzdevumam.
38. Sagatavot instrumentus atbilstoši darba uzdevumam.
39. Pārbaudīt instrumentu tehnisko atbilstību veicamajam metāla un kompozītmateriālu apstrādes darbam.
40. Ievērot instrumentu griezējvirsmas izmantošanas prasības atbilstoši ražotāja tehniskajai dokumentācijai.
41. Sagatavot veicamajam metāla un kompozītmateriālu apstrādes darbam atbilstošus mērinstrumentus un kontroles instrumentus.
42. Pielietot atbilstošu mērinstrumentu un kontroles instrumentu lietošanas paņēmienu, ievērojot darba uzdevuma nosacījumus.
43. Pārbaudīt mērinstrumentu un kontroles instrumentu tehnisko atbilstību veicamajam metāla un kompozītmateriālu apstrādes darbam.
44. Ieslēgt programmvadības metālapstrādes darbgaldu.
45. Pārbaudīt dzesēšanas un eļļošanas šķidrumu daudzuma atbilstību darbgalda ekspluatācijas noteikumiem.
46. Sagatavot metāla vai kompozītmateriālu sagataves nostiprināšanai nepieciešamās palīgierīces.
47. Ievērot ergonomikas principus operatora darba vietā.
48. Sniegt priekšlikumus darba vidi atbilstoši ergonomikas prasībām.
49. Veikt ikdienas programmvadības metālapstrādes darbgalda pārbaudes un tehniskās apkopes.
50. Lietot eļļošanas un dzesēšanas šķidrumus (tehnoloģiskos šķidrumus) atbilstoši tehniskās dokumentācijas prasībām.
51. Reģistrēt veiktos programmvadības metālapastrādes darbgalda tehniskās apkopes darbus.
52. Nostiprināt programmvadības metālapstrādes darbgaldā instrumentus un palīgierīces.
53. Nostiprināt programmvadības metālapstrādes darbgaldā sagataves.
54. Paņemt no saraksta atbilstošu metāla vai kompozītmateriālu apstrādes programmu.
55. Veikt instrumentu izmēru kontroli atbilstoši detaļas izgatavošanas tehnoloģiskajai kartei.
56. Ievadīt apstrādes darba programmu manuālā vadības režīmā programmvadības metālapstrādes darbgaldā.
57. Izmantot datu nesējus metālapstrādes programmas pārnesei.
58. Atvērt programmvadības metālapstrādes darbgalda grafisko attēlojuma režīmu.
59. Atvērt diagnosticējošos logus detaļu apstrādes programmas darbības kontrolei.
60. Pārbaudīt programmas darbību 2D vai 3D režīmos.
61. Vizuāli pārbaudīt apstrādes programmas instrumentu pārvietošanās trajektoriju.
62. Veikt sērijveida ražošanas detaļas izmēru pārbaudi, pielietojot atbilstošus mērinstrumentus un mērierīces.
63. Veikt virsmas raupjuma kontroli.
64. Veikt detaļu mērījumus apstrādes procesa kontrolei.
65. Konstatēt griezējinstrumentu nodiluma pakāpi atbilstoši kontroldetaļas mērījumu rezultātiem.
66. Veikt griezējinstrumentu piesaistes korekciju.
67. Ievērot griezējinstrumentu ekspluatācijas laiku atbilstoši tehnoloģiskajā kartē noteiktajām prasībām.
68. Plānot pamatmateriālu un palīgmateriālu daudzumu.
69. Izvērtēt pieņemtos materiālus un palīgmateriālus atbilstoši kvalitātes prasībām.
70. Aizpildīt izgatavotās detaļas uzskaites dokumentāciju atbilstoši paraugam vai uzņēmumu resursu vadības sistēmā.
71. Aizpildīt izgatavoto detaļu mērījumu protokolus.
72. Iepakot izgatavoto detaļu, ievērojot darba uzdevuma prasības.
73. Pielietot pretkorozijas materiālus atbilstoši izgatavoto detaļu veidam un uzglabāšanas prasībām.
VISPĀRĒJĀS prasmes:
1. Sazināties mutiski un rakstiski valsts valodā un vienā svešvalodā.
2. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.
3. Lietot matemātikas un fizikas pamatprincipus un paņēmienus, veicot profesionālos darba pienākumus.
4. Matemātiski pamatot izlietotā metāla materiāla daudzumu.
5. Aprēķināt sērijveida ražošanai nepieciešamā materiāla daudzumu.
6. Lietot datoru un biroja tehniku.
7. Atrast noteiktu informāciju interneta resursos, datu nesējos.
8. Sazināties, izmantojot informācijas tehnoloģijas.
9. Izmantot drošības programmas.
10. Sagatavot pēc parauga dokumentus, izmantojot lietojumprogrammas.
11. Ievērot darba likumdošanas prasības.
12. Ievērot uzņēmuma darba iekšējās kārtības noteikumus.
13. Apzinīgi veikt darbu atbilstoši amata aprakstam.
14. Apzināties savu atbildību pilsoniskas sabiedrības kontekstā.
15. Sadarboties komandā, apzinoties savu atbildību kopējā uzdevuma veikšanā.
16. Efektīvi sadarboties dažādās vidēs un situācijās.
17. Racionāli plānot darba laiku.
18. Identificēt un novērst stresa rašanās cēloņus.
19. Personīgi iesaistīties jaunu ideju radīšanā, izrādot iniciatīvu.
20. Argumentēti definēt prioritātes, plānojot savu darbību.
21. Patstāvīgi pieņemt lēmumus par problēmu risinājumu savas kompetences ietvaros.
22. Piedalīties profesionālajās apmācībās un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos.
23. Attīstīt prasmes programmvadības metālapstrādes darbgaldu lietošanā.
24. Kritiski izvērtēt un izmantot iegūto informāciju profesionālajā darbībā.
25. Pielietot dažādas mācīšanās stratēģijas.

PROFESIONĀLĀS kompetences:
1. Spēja atbildīgi lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus, veicot profesionālos darba pienākumus.
2. Spēja sniegt pirmo palīdzību un rīkoties ārkārtas situācijās.
3. Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības vides aizsardzības prasības.
4. Spēja pielietot nekaitīgus un drošus darba paņēmienu, veicot profesionālos darba pienākumus.
5. Spēja uzturēt kārtībā programmvadības metālapstrādes darbgalda operatora darba vietu.
6. Spēja saprast veicamo metāla vai kompozītmateriālu apstrādes darba uzdevumu, atbilstoši veicamā darba apjomam un detaļas apstrādes laikam.
7. Spēja lasīt veicamā darba tehniskās skices un rasējumus, atbilstoši darba uzdevumam.
8. Spēja ievērot programmvadības metālapstrādes darbgaldu lietošanas instrukciju nosacījumus.
9. Spēja novērtēt programmvadības metālapstrādes darbgalda tehniskā stāvokļa atbilstību veicamajam darbam.
10. Spēja iepazīties un ievērot metāla vai kompozītmateriālu detaļas izgatavošanas procesa tehnoloģiskās kartes nosacījumus.
11. Spēja iepazīties ar konkrētās detaļas apstrādes programmu.
12. Spēja sagatavot veicamajam darbam atbilstošus materiālus un tehnoloģiskos šķidrumus.
13. Spēja sagatavot veicamajam metāla un kompozītmateriālu apstrādes darbam atbilstošus instrumentus, mērinstrumentus un kontroles instrumentus.
14. Spēja sagatavot tehnoloģiskās iekārtas un palīgierīces atbilstoši darba uzdevumam.
15. Spēja dot priekšlikumus ergonomiskas vides iekārtošanai.
16. Spēja veikt programmvadības metālapstrādes darbgalda ikdienas tehniskās apkopes.
17. Spēja sagatavot programmvadības metālapstrādes darbgaldu konkrētas produkcijas ražošanai.
18. Spēja atvērt darba uzdevumam atbilstošu metāla vai kompozītmateriālu apstrādes programmu un veikt instrumentu izmēru kontroli.
19. Spēja izstrādāt un ievadīt darba uzdevumam atbilstošu vienkāršu detaļu apstrādes darba programmu.
20. Spēja pārbaudīt metāla vai kompozītmateriālu detaļu apstrādes programmas grafiskajā attēlojumā (simulācija).
21. Spēja pārbaudīt sērijveida ražošanas detaļas kvalitātes un izmēru atbilstoši darba uzdevuma nosacījumiem.
22. Spēja veikt griezējinstrumentu korekciju atbilstoši sērijveida ražošanas detaļas pārbaudes rezultātiem.
23. Spēja noteikt materiālu un palīgmateriālu daudzumu sērijveida detaļu ražošanai, novērtējot to atbilstību kvalitātes prasībām.
24. Spēja aizpildīt izgatavoto detaļu uzskaites dokumentāciju.
25. Spēja sagatavot izgatavotās metāla vai kompozītmateriālu detaļas nodošanai vai uzglabāšanai atbilstoši tehnoloģiskajā kartē noteiktajām prasībām.
VISPĀRĒJĀS kompetences:
1. Spēja sazināties un lietot profesionālo terminoloģiju mutiski un rakstiski valsts valodā un vienā svešvalodā.
2. Spēja pielietot matemātikas un fizikas pamatprincipus profesionālajā darbībā.
3. Spēja lietot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, veicot profesionālos darba pienākumus.
4. Spēja ievērot darba tiesiskās attiecības un apzināties savu atbildību pilsoniskas sabiedrības kontekstā.
5. Spēja efektīvi sadarboties dažādās vidēs un situācijās, ievērojot pozitīvas saskarsmes principus.
6. Spēja atbildēt par sava darba rezultātiem, strādājot mainīgajos apstākļos.
7. Spēja plānot un pieņemt lēmumus savas profesionālās karjeras veidošanā.