Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Šai kvalifikācijai 2018. gadā izstrādāts profesijas standarts.

– Spēj veikt intelektuālu darbību zināšanu, izpratnes, lietošanas un vienkāršas analīzes līmenī.
– Izmanto zināšanas un teorētisko izpratni plaša spektra kompleksā darbībā.
– Prot patstāvīgi iegūt un novērtēt informāciju.
– Izmanto plaša diapazona zināšanas un prasmes labi formulētu, bet nepazīstamu un neprognozējamu problēmu risinājumā.
– Ir detalizētas teorētiskās zināšanas un izpratne atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Ir plaša diapazona prasmes, profesijai būtiskās prasmes un meistarība atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Spēj patstāvīgi veikt izpildītāja darbu, ietverot veicamā darba plānošanu un pārraudzību.
– Zina un prot lietot atbilstošās tehnoloģijas.
– Prot izmantot informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas profesionālajā darbībā.
– Izkopta latviešu valodas prasme un pilnveidota svešvalodas(-u) prasme.
– Zina un izprot sava novada, Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturiskās attīstības kopsakarības.
– Prot lietot matemātikas zināšanas un prasmes profesionālajā darbībā.
– Prot izmantot zināšanas par dabaszinātņu faktiem un likumiem profesionālajā darbībā.
– Spēj vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesus un aptvert tos sistēmā un attīstībā.
– Izprot ekoloģiskās telpas vienotības principu un profesionālajā darbībā ievēro vides aizsardzības prasības.
– Izprot tirgus ekonomikas darbības pamatprincipus.
– Prot atrast savu vietu sabiedrības ekonomiskajās struktūrās un darboties tajās.
– Izprot darba devēja un darba ņēmēja ekonomiskās attiecības un zina attiecīgos tiesību aktus.
– Ir priekšstats par Eiropas Savienības politisko uzbūvi, kā arī par vienotās ekonomiskās telpas un darbaspēka mobilitātes principiem.
– Adekvāti novērtē savas spējas.
– Plāno darbību atbilstoši apstākļiem, iespējām un savām spējām.
– Plāno laiku saskaņā ar uzdevumu.
– Prot izdarīt pamatotu izvēli un patstāvīgi pieņemt lēmumu pazīstamos un mazpazīstamos apstākļos.
– Spēj atbildēt par savas profesionālās darbības kvantitatīvo un kvalitatīvo rezultātu, uzņemas daļēju atbildību par citu veikumu.
– Darbībā ir mērķtiecīgs, sistemātisks un racionāls.
– Ir rūpīgs un precīzs.
– Spēj uzņemties iniciatīvu.

Rūpniecisko iekārtu mehāniķis

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. laba ražošanas prakse un citas kvalitātes sistēmas;
    1.2. uzņēmuma struktūra;
    1.3. iekārtu izvēles un uzstādīšanas principi;
    1.4. tērauda termiskā apstrāde;
    1.5. metālu apstrāde ar spiedienu;
    1.6. metālgriešanas darbgaldi;
    1.7. metināšanas pamati;
    1.8. mehatronisko sistēmu pamati.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. tehnoloģiskā procesa automatizācija, automatizācijas līdzekļi;
    2.2. tehnoloģiskie procesi;
    2.3. tehnoloģisko iekārtu uzbūve;
    2.4. tipveida detaļu stiprības aprēķini;
    2.5. tehnoloģisko iekārtu mezglu stiprības aprēķini;
    2.6. ekonomikas pamati;
    2.7. apstrādājamo materiālu mehāniskās īpašības;
    2.8. iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču tehniskās apkalpošanas un remontu organizācija uzņēmumā, t. sk. informācijas tehnoloģijas risinājumi.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. diagnostikas instrumenti;
    3.2. metālu un nemetālisko materiālu galvenās īpašības, savienošanas paņēmieni un pielietojums mašīnbūvē;
    3.3. metālgriešanas un atslēdznieku instrumenti un tehnoloģijas;
    3.4. skābju, sārmu un citu ķīmisko vielu īpašības;
    3.5. agresīvās un toksiskās vielas;
    3.6. eļļošanas līdzekļi, to īpašības, eļļošanai izmantojamie tehniskie līdzekļi;
    3.7. metālu korozijas veidi un aizsargpārklājumi;
    3.8. rasējumu un tehniskās dokumentācijas noformēšanas standarti;
    3.9. tehniskie mērījumi un mērīšanas līdzekļi;
    3.10. mērinstrumentu un mērierīču pārbaude, verificēšana un kalibrēšana;
    3.11. metālu markas un to apzīmējumi;
    3.12 virsmas formas un raupjuma pielaides;
    3.13. dažādu detaļu savienojumu pielaides un sēžas;
    3.14. tehnoloģisko iekārtu, tipveida detaļu un pamatmezglu remonta veidi;
    3.15. tehnoloģisko iekārtu apkalpošana;
    3.16. drošības zīmes un signāli;
    3.17. darba aizsardzība;
    3.18. vides aizsardzība;
    3.19. pirmā palīdzība;
    3.20. darba higiēna;
    3.21. profesionālā saskarsme;
    3.22. ar profesionālo darbību saistošie normatīvie akti;
    3.23. valsts valoda;
    3.24. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;
    3.25. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;
    3.26. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
    3.27. informācijas tehnoloģijas;
    3.28. darba tiesiskās attiecības.

  • Prasmes

    1. Plānot iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču montāžas, demontāžas, remonta un apkalpošanas darbus.
    2. Organizēt iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču montāžas, demontāžas, remonta un apkalpošanas darbus.
    3. Veikt iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču montāžas, demontāžas, remonta un apkalpošanas darbus.
    4. Pārbaudīt iekārtu tehnisko stāvokli pirms nodošanas ekspluatācijā.
    5. Veikt vienkāršus metālapstrādes darbus.
    6. Noteikt iekārtu, detaļu defektus un noteikt remonta veidus to labošanai.
    7. Veikt vai organizēt nolietojušos detaļu atjaunošanas darbus un iekārtu mezglu nomaiņu.
    8. Ievērot un kontrolēt iekārtu ekspluatācijas režīmu saskaņā ar iekārtas ekspluatācijas instrukciju.
    9. Veikt iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču tehniskā stāvokļa monitoringu un diagnostiku.
    10. Noteikt iekārtu avāriju un bojājumu cēloņus un rīkoties atbilstoši instrukcijām.
    11. Lietot mērinstrumentus.
    12. Lasīt kontrolmērinstrumentu rādījumus.
    13. Novērtēt kontroles rezultātus.
    14. Lasīt kopsalikuma un detaļu rasējumus un iekārtu sistēmu principiālās shēmas, tajā skaitā tehnoloģiskās, hidrauliskās, pneimatiskās un kinemātiskās.
    15. Izstrādāt detaļu darba rasējumus un skices.
    16. Aizpildīt iekārtu montāžas, demontāžas, ekspluatācijas, apkalpošanas un remonta dokumentus.
    17. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku.
    18. Pielietot labas ražošanas prakses un citu kvalitātes sistēmu standartus.
    19. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības.
    20. Sniegt pirmo palīdzību.
    21. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    22. Lietot drošības zīmes un signālus.
    23. Strādāt patstāvīgi un komandā.
    24. Saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.
    25. Plānot un organizēt savu darbu.
    26. Uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.
    27. Risināt darba procesā radušās problēmas savas kompetences ietvaros.
    28. Ievērot higiēnas prasības.
    29. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    30. Ievērot profesionālās saskarsmes principus.
    31. Pārvaldīt valsts valodu.
    32. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.
    33. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
    34. Lietot ar profesionālo darbību saistītos normatīvos aktus.
    35. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    36. Pilnveidot savas profesionālās kompetences, iegūt un izvērtēt jaunu darbam nepieciešamu informāciju.

  • Kompetences

    1. Spēja plānot, organizēt un patstāvīgi veikt iekārtu, ierīču montāžu un demontāžu, iekārtu un to mezglu remonta darbus.
    2. Spēja novērtēt iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču bojājumus un to cēloņus, veikt bojātu detaļu defektāciju.
    3. Spēja novērtēt un veikt priekšdarbus iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču sagatavošanai remonta darbiem.
    4. Spēja veikt dažādus iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču remonta darbus.
    5. Spēja precīzi izgatavot un apstrādāt vienkāršas iekārtu detaļas.
    6. Spēja lasīt un saprast rasējumus, tehnisko un remonta dokumentāciju, kā arī lietot iegūto informāciju darbā.
    7. Spēja uzturēt iekārtas darba kārtībā atbilstoši reglamentējošās dokumentācijas prasībām.
    8. Spēja izpildīt iekārtu plānotās un ārkārtas tehniskās apskates, apkopes un remontus.
    9. Spēja lietot mērinstrumentus un novērtēt kontroles rezultātus.
    10. Spēja izvēlēties un lietot iekārtu mezglu salikšanas un izjaukšanas instrumentus un ierīces.
    11. Spēja veikt darba pienākumus (tajā skaitā lietot atbilstošas iekārtas un ierīces, darba instrumentus, materiālus, darba apģērbu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus) atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.
    12. Spēja ievērot sprādziendrošības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasības, ja nepieciešams, atbilstoši rīkoties un sniegt pirmo palīdzību.
    13. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, kā arī veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.
    14. Spēja atpazīt drošības signālus un zīmes un atbilstoši rīkoties.
    15. Spēja ievērot higiēnas prasības.
    16. Spēja plānot un organizēt savu darbu.
    17. Spēja saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.
    18. Spēja ievērot profesionālās saskarsmes principus.
    19. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    20. Spēja risināt darba procesā radušās problēmas savas kompetences ietvaros.
    21. Spēja atbildēt par savu rīcību, darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu.
    22. Spēja dažādos informācijas avotos atrast, atlasīt un izmantot darbam nepieciešamo tehnisko informāciju.
    23. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.
    24. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    25. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (apgūstot izglītības programmu)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1,5 gads

Kvalifikācijas dokuments

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Inženierzinātnes un tehnoloģijas (52)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Mehānika un metālapstrāde (521)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību nozare (tai skaitā mehānika)

Rūpniecisko iekārtu mehāniķis plāno un veic tehnoloģisko iekārtu un ierīču montāžas, ekspluatācijas, tehniskās apkalpošanas un remonta darbus. Apstrādā un sagatavo nepieciešamos materiālus, detaļas un aprīkojumu.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Virpotājs , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Frēzētājs , ATESTĀTS PAR ARODIZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Atslēdznieks* , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Atslēdznieks , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Atslēdznieks , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Programmvadības metālapstrādes darbgaldu operators

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Vēsturiska kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 14.07.2020

Ievietots: 23.10.2019