Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Šai kvalifikācijai 2018. gadā izstrādāts jauns profesijas standarts.
– Spēj veikt intelektuālu darbību zināšanu, izpratnes, lietošanas un vienkāršas analīzes līmenī.
– Izmanto zināšanas un teorētisko izpratni plaša spektra kompleksā darbībā.
– Prot patstāvīgi iegūt un novērtēt informāciju.
– Izmanto plaša diapazona zināšanas un prasmes labi formulētu, bet nepazīstamu un neprognozējamu problēmu risinājumā.
– Ir detalizētas teorētiskās zināšanas un izpratne atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Ir plaša diapazona prasmes, profesijai būtiskās prasmes un meistarība atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Spēj patstāvīgi veikt izpildītāja darbu, ietverot veicamā darba plānošanu un pārraudzību.
– Zina un prot lietot atbilstošās tehnoloģijas.
– Prot izmantot informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas profesionālajā darbībā.
– Izkopta latviešu valodas prasme un pilnveidota svešvalodas(-u) prasme.
– Zina un izprot sava novada, Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturiskās attīstības kopsakarības.
– Prot lietot matemātikas zināšanas un prasmes profesionālajā darbībā.
– Prot izmantot zināšanas par dabaszinātņu faktiem un likumiem profesionālajā darbībā.
– Spēj vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesus un aptvert tos sistēmā un attīstībā.
– Izprot ekoloģiskās telpas vienotības principu un profesionālajā darbībā ievēro vides aizsardzības prasības.
– Izprot tirgus ekonomikas darbības pamatprincipus.
– Prot atrast savu vietu sabiedrības ekonomiskajās struktūrās un darboties tajās.
– Izprot darba devēja un darba ņēmēja ekonomiskās attiecības un zina attiecīgos tiesību aktus.
– Ir priekšstats par Eiropas Savienības politisko uzbūvi, kā arī par vienotās ekonomiskās telpas un darbaspēka mobilitātes principiem.
– Adekvāti novērtē savas spējas.
– Plāno darbību atbilstoši apstākļiem, iespējām un savām spējām.
– Plāno laiku saskaņā ar uzdevumu.
– Prot izdarīt pamatotu izvēli un patstāvīgi pieņemt lēmumu pazīstamos un mazpazīstamos apstākļos.
– Spēj atbildēt par savas profesionālās darbības kvantitatīvo un kvalitatīvo rezultātu, uzņemas daļēju atbildību par citu veikumu.
– Darbībā ir mērķtiecīgs, sistemātisks un racionāls.
– Ir rūpīgs un precīzs.
– Spēj uzņemties iniciatīvu.

Veterinārārsta asistents

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī – agronomijas pamati.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. lauksaimniecības dzīvnieku anatomija un fizioloģija;
    2.2. patoloģijas pamati un fizioloģija;
    2.3. farmakoloģija;
    2.4. ķirurģijas pamati;
    2.5. infekcijas slimības;
    2.6. vides zinības un vides aizsardzība;
    2.7. darba tiesiskās attiecības;
    2.8. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. normatīvie akti, kas regulē dzīvnieku veselības, aizsardzības un pārtikas drošuma jomu, Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti (regulas) un starptautiskie līgumi;
    3.2. darba aizsardzība;
    3.3. vides aizsardzība;
    3.4. elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumi;
    3.5. veterinārā darba organizācija;
    3.6. lietvedība;
    3.7. profesionālā saskarsme;
    3.8. lopkopības pamati;
    3.9. pārtikas produktu aprites higiēna;
    3.10. paškontrole;
    3.11. klīniskā diagnostika;
    3.12. iekšķīgās nelipīgās slimības;
    3.13. dzemdniecība un ginekoloģija;
    3.14. lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgā apsēklošana;
    3.15. parazitārās slimības;
    3.16. veterinārā ekspertīze;
    3.17. valsts valoda;
    3.18. viena svešvaloda saziņas līmenī.

  • Prasmes

    1. Strādāt ar datoru lietotāja līmenī.
    2. Atrast informāciju, izmantojot lietojumprogrammas (piemēram, interneta un citas pārlūkprogrammas) un darbam nepieciešamās datubāzes.
    3. Aizpildīt nepieciešamos dokumentus.
    4. Kontaktēties ar klientu un kolēģiem.
    5. Grupēt zāles pēc farmakoloģiskās darbības.
    6. Noformēt un lasīt veterināro un humāno zāļu recepti.
    7. Atšķirt lauksaimniecības dzīvnieku, mājas (istabas) dzīvnieku, akvakultūras dzīvnieku un bezmugurkaulnieku sugas.
    8. Šķirot saimnieciskos atkritumus, atdalot bīstamos atkritumus.
    9. Ievērot pārtikas aprites higiēnas noteikumus.
    10. Uzkopt un dezinficēt slimo dzīvnieku izmeklēšanas, ārstēšanas un aprūpes telpas.
    11. Prast noteikt orgānu novietojumu, dzīvnieka ķermeņa daļas un locītavas.
    12. Noteikt dzīvnieka svaru.
    13. Izmērīt dzīvnieka ķermeņa temperatūru, noteikt pulsu, elpošanas frekvenci, spurekļa kustības.
    14. Izdarīt dzīvniekam klizmu.
    15. Noņemt dzīvniekam piena, asins, urīna, patoloģiskā materiāla, fekāliju paraugus.
    16. Iesaiņot un saglabāt dzīvniekam noņemtos paraugus, aizpildīt pavaddokumentus.
    17. Izmantot ekspresmetodes dzīvnieka bioķīmisko rādītāju noteikšanai.
    18. Sagatavot paraugus mikroskopiskai izmeklēšanai un izmeklēt paraugus ar mikroskopu.
    19. Sagatavot tuberkulinizācijas laukumu.
    20. Noteikt un atšķirt dzīvnieku nelipīgo slimību pazīmes.
    21. Slaukt dzīvniekus.
    22. Noteikt dzīvnieka tesmeņa iekaisuma pazīmes.
    23. Veikt svaigpiena somatisko šūnu kontroli, izmantojot CMT (Cells Mastitis Test) vai līdzīgu ekspresmetodi.
    24. Noteikt dzīvnieka meklēšanās pazīmes un optimālo dzīvnieka apsēklošanas vai lecināšanas laiku.
    25. Veikt pasākumus govs cietlaišanai.
    26. Noteikt grūsnību, rektāli izmeklējot govi un pēc ārējām pazīmēm, kā arī noteikt grūsnību ar instrumentālām metodēm.
    27. Noteikt dzīvnieka dzemdību tuvošanās pazīmes un noteikt augļa novietojumu dzemdību ceļos.
    28. Sagatavot dzīvnieku dzemdību palīdzības sniegšanai.
    29. Vadīt dzīvnieku dzemdību dabiskas norises gaitu.
    30. Asistēt dzīvnieku apgrūtinātās dzemdībās.
    31. Apkopt tikko dzimušu dzīvnieku.
    32. Ievadīt dzīvniekam veterinārārsta norādītās zāles caur muti, zemādā, ādā, muskulī, vēnā, vēdera dobumā, inhalāciju veidā, piena dziedzerī, dzemdē.
    33. Sagatavot operācijas zāli un instrumentus pirms un pēc operācijas.
    34. Sagatavot dzīvnieku operācijai.
    35. Asistēt veterinārārstam operācijas laikā.
    36. Apkopt dzīvnieka brūces, uzlikt žņaugu, uzlikt pārsēju, izgatavot un uzlikt šinu.
    37. Izdarīt dzīvnieka mākslīgo elpināšanu un veikt sirds masāžu.
    38. Lietot troakāru.
    39. Noteikt slimu dzīvnieku kopšanas pasākumus.
    40. Izstrādāt ēdināšanu atbilstoši dzīvnieka veselības un fizioloģiskajam stāvoklim.
    41. Noteikt dzīvnieku blīvumu un citus turēšanas apstākļu parametrus, kā arī izvērtēt to atbilstību labturības prasībām.
    42. Novērtēt dzīvnieku barības izskatu, atšķirt bojātu barību no nebojātas barības.
    43. Orientēties vitamīnu un minerālvielu lietošanā.
    44. Noteikt pazīmes, kas norāda uz dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimībām.
    45. Pieņemt lēmumu par atbilstošu turpmāko rīcību, ja konstatē dzīvnieku infekcijas slimību pazīmes.
    46. Organizēt piesardzības pasākumus, konstatējot dzīvnieku infekcijas slimību pazīmes.
    47. Sagatavot darba šķīdumu noteiktā koncentrācijā dezinfekcijai un dezinsekcijai.
    48. Rīkoties ar dezinfekcijas un dezinsekcijas ierīcēm.
    49. Sastādīt deratizācijas plānu dzīvnieku novietnei.
    50. Noteikt dzīvnieku parazītu veidus un parazītu attīstības ciklus.
    51. Orientēties dzīvnieku parazītu iznīcināšanas metodēs un līdzekļos.
    52. Lietot endoparazītu un ektoparazītu iznīcināšanas metodes un līdzekļus.
    53. Prast apieties ar dzīvnieku.
    54. Identificēt dzīvniekus, izmantojot krotālijas un mikroshēmas.
    55. Identificēt dzīvniekus ar mikroshēmu nolasītāja palīdzību.
    56. Noteikt dzīvnieka atbilstību pavaddokumentos norādītajai informācijai.
    57. Novērtēt dzīvnieku labturību transportēšanas, iekraušanas un izkraušanas laikā.
    58. Analizēt ganāmpulka pārraudzības datus un laboratorisko analīžu pārskatus.
    59. Pārzināt dzīvnieku piena, asins, urīna, fekāliju analīžu svarīgāko rādītāju normas.
    60. Orientēties dzīvnieku infekcijas slimību diagnosticējošajās reakcijās.
    61. Veikt dzīvnieka pirmskaušanas apskati.
    62. Orientēties bīstamību analīzes un kritisko kontroles punktu (HACCP) noteikšanas un labas higiēnas prakses pamatprincipos, kā arī kautuves darba organizācijas pamatprincipos.
    63. Pārzināt liemeņu un dzīvnieku blakusproduktu marķēšanu.
    64. Atšķirt patoloģiskās izmaiņas liemenī un dzīvnieku orgānos.
    65. Veikt dzīvnieku liemeņa un to daļu apskati, palpāciju un piegriešanu.
    66. Veikt trihinelloskopiju.
    67. Atšķirt dažādu sugu dzīvnieku gaļu pēc ārējām pazīmēm.
    68. Noteikt gaļas, piena, akvakultūras produktu, olu, medus un to pārstrādes produktu organoleptiskās īpašības.
    69. Pārzināt svaigpiena kvalitātes rādītāju normas.
    70. Pārzināt dzīvnieku izcelsmes pārtikā neizmantojamo blakusproduktu kategorijas.
    71. Orientēties gaļas marķēšanas prasībās.
    72. Izmantot tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apsaimniekošanas nosacījumus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.
    73. Izvēlēties un sagatavot instrumentus un speciālo apģērbu dzīvnieka līķa sekcijas veikšanai.
    74. Sagatavot dzīvnieka līķa sekcijas vietu.
    75. Mazgāt un sterilizēt instrumentus.
    76. Uzkopt dzīvnieka līķa sekcijas telpu vai vietu.
    77. Pārvaldīt valsts valodu.
    78. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.
    79. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

  • Kompetences

    1. Spēja praktiski izmantot normatīvos aktus, kas reglamentē dzīvnieku veselības, labturības un pārtikas drošuma jomu.
    2. Spēja ievērot darba, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus un vides aizsardzības prasības.
    3. Spēja sagatavot dzīvnieku klīniskai izmeklēšanai.
    4. Spēja sagatavot zāļu uzskaites un veterinārā darba dokumentus, kā arī organizēt to apriti.
    5. Spēja iekļauties veterinārārsta labas prakses nosacījumu īstenošanā.
    6. Spēja identificēt dzīvniekus, piešķirot sugai noteiktu identifikatoru (piemēram, tetovējums, degzīme, krotālija vai mikroshēma).
    7. Spēja novērtēt dzīvnieku un tā veselības stāvokli, salīdzināt ar fizioloģiskajām normām.
    8. Spēja noteikt dzīvnieku slimību pazīmes, atšķirt dzīvnieku slimību veidus un pieņemt lēmumu par atbilstošu turpmāko rīcību, konstatējot infekcijas slimību pazīmes.
    9. Spēja noņemt dzīvnieka asins, piena, urīna, fekāliju, spermas, ādas, apmatojuma, apspalvojuma, gļotu un citu ķermeņa šķidrumu, dzīvnieku barības, ūdens, augsnes, dažādu virsmu noskalojumus, pārtikas produktu un patoloģiskā materiāla paraugus, sagatavot tos laboratoriskiem izmeklējumiem un patstāvīgi veikt vienkāršus testus.
    10. Spēja noteikt dzīvnieku grūsnības ārējās pazīmes visā grūsnības periodā un veikt grūsnības pārbaudes.
    11. Spēja veikt dzīvnieku piena dziedzeru iekaisuma profilakses pasākumus.
    12. Spēja asistēt veterinārārstam slimo dzīvnieku izmeklēšanā, ārstēšanā un aprūpē.
    13. Spēja sagatavot operāciju zāli, aprīkojumu un dzīvnieku operācijai, asistēt operācijas laikā.
    14. Spēja vadīt dzīvnieku dzemdību dabiskas norises gaitu, kā arī asistēt veterinārārstam apgrūtinātās dzemdībās.
    15. Spēja sniegt pirmo palīdzību dzīvniekiem.
    16. Spēja sniegt ieteikumus dzīvnieku labturības jomā.
    17. Spēja ieteikt dzīvnieku veselības stāvoklim atbilstošu ēdināšanu, novērtējot barības kvalitāti un izvēloties piemērotākās minerālvielas un vitamīnus.
    18. Spēja orientēties dzīvnieku parazītu attīstības ciklos, izvēlēties atbilstošākās apkarošanas un profilakses metodes.
    19. Spēja pārbaudīt dzīvnieku atbilstību pavaddokumentiem (piemēram, dzīvnieka pase, vakcinācijas apliecība, dzīvnieka pārvietošanas deklarācija, sertifikāts, izziņa) un veikt dzīvnieku pirmskaušanas apskati.
    20. Spēja orientēties dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.
    21. Spēja sagatavot dzīvnieka kautķermeni, kā arī dzīvnieku izcelsmes produktus veterinārajai ekspertīzei.
    22. Spēja veikt dzīvnieku pēckaušanas veterināro ekspertīzi.
    23. Spēja noteikt dažādu dzīvnieku sugas.
    24. Spēja noteikt dzīvnieku meklēšanos, optimālo apsēklošanas vai aplecināšanas laiku.
    25. Spēja analizēt ganāmpulka veselības uzraudzības, pārraudzības un citus datus.
    26. Spēja analizēt dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu kvalitātes un nekaitīguma rādītājus.
    27. Spēja asistēt veterinārārstam dzīvnieka līķa sekcijas laikā.
    28. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (apgūstot izglītības programmu)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1,5 gads

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāde

- Smiltenes tehnikums

Vispārējās izglītības iestāde:

- Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Veterinārija (64)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Veterinārija (640)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Lauksaimniecības nozare

Veterinārārsta asistents izprot un identificē novirzes no vesela dzīvnieka veselības stāvokļa kritērijiem, īsteno neārstnieciskas operācijas un manipulācijas, sniedz pirmo palīdzību pēc veterinārārsta norādījumiem. Īsteno ciltsdarbu atbilstoši programmai.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Lopkopības Tehniķis , Veterinārārsts* (LBTU)

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Vēsturiska kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 12.12.2019

Ievietots: 12.12.2019