Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

– apgūt bāzes zināšanas politoloģijā, socioloģijā, vispārējā un juridiskā psiholoģijā, kas nodrošina speciālo juridisko disciplīnu izpratni;
– apgūt teorētiskos kursus tiesību teorijā un vēsturē un svarīgākajās nozarēs (civiltiesības, krimināltiesības, administratīvās tiesības, civilprocess, kriminālprocess u.c.);
– iegūt zināšanas starptautisko tiesību vadošajās nozarēs un Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvajos aktos, to skaitā saistībā ar jūras tiesībām;
– apgūt zināšanas, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības struktūru tiesiskai nodrošināšanai un komercdarbības organizāciju juridiskai apkalpošanai;
– veikt patstāvīgus pētījumus izvēlētajā tiesību jomā, iegūtos rezultātus parādīt profesionālā diplomdarbā, kas atbilst zinātnisko publikāciju prasībām (ne mazāk kā 10 nedēļas pilna slodze vai 10 kredītpunkti);
– prakses laikā pirmajā, otrajā un trešajā apmācības gadā (apjoms – ne mazāk kā 16 nedēļas) un pirmsdiploma prakses laikā ceturtajā apmācības gadā (apjoms – ne mazāk kā 10 nedēļas);
– apgūt juristam nepieciešamās praktiskās iemaņas lietvedībā, darbā ar procesuāliem dokumentiem valsts tiesību struktūrās vai privāto uzņēmējdarbības organizāciju juridiskos dienestos.

 

Juriskonsults

  • Zināšanas

    1. ZINĀŠANAS priekšstata līmenī:
    1.1. ekonomika;
    1.2. vēsture;
    1.3. politikas zinātnes.
    2. ZINĀŠANAS izpratnes līmenī:
    2.1. tiesību vēsture;
    2.2. tiesību filozofija;
    2.3. vides tiesības;
    2.4. finanšu un nodokļu tiesības;
    2.5. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
    3. ZINĀŠANAS lietošanas līmenī:
    3.1. tiesību teorija;
    3.2. konstitucionālās tiesības;
    3.3. administratīvās tiesības;
    3.4. administratīvais process;
    3.5. pašvaldību tiesības;
    3.6. civiltiesības;
    3.7. komerctiesības;
    3.8. darba tiesības;
    3.9. komerctiesības;
    3.10. civilprocess;
    3.11. Eiropas Savienības (Kopienu) tiesības;
    3.12. cilvēktiesības;
    3.13. profesionālā ētika;
    3.14. lietišķā informātika;
    3.15. komunikāciju prasme;
    3.16. lietvedība;
    3.17. intelektuālā īpašuma tiesības;
    3.18. krimināltiesības;
    3.19. kriminālprocess;
    3.20. starptautiskās tiesības;
    3.21. valsts valoda;
    3.22. divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.

  • Prasmes

    1. Izmantot un piemērot juridiskās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas juriskonsulta darbā un amatā.
    2. Pārvaldīt valsts valodu.
    3. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.
    4. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
    5. Spēt loģiski formulēt darba uzdevumus un darba saturu.
    6. Izprast un pielietot juridiskās analīzes un sistēmas likumsakarības.
    7. Orientēties Latvijas, Eiropas Savienības (Kopienu) un starptautisko tiesību sistēmā.
    8. Izmantot tiesību avotus un piemērot tiesību normas.
    9. Orientēties valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā.
    10. Pārzināt galveno starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības institucionālo sistēmu.
    11. Identificēt juridiskās problēmas un šo problēmu atrisināšanai nozīmīgos faktus.
    12. Izmantot juridiskās metodes juridisko problēmu un konfliktu risināšanā.
    13. Sagatavot, organizēt un veikt juridisko problēmu atrisināšanai nepieciešamās tiesiskās darbības materiālo un procesuālo tiesību jomā.
    14. Izstrādāt juridiskos dokumentus.
    15. Spēt patstāvīgi vai darba grupu ietvaros prezentēt informatīvos ziņojumus, kā arī tiesību aktu projektus.
    16. Atlasīt un apstrādāt darba uzdevumu izpildīšanai nepieciešamo juridisko informāciju, izmantojot piemērotas juridiskās pētniecības metodes un informācijas tehnoloģijas.
    17. Spēt piemēroties jurista amata prasībām neatkarīgi no jurista amata darbības jomas un pildīt atbilstošos darba un amata pienākumus.
    18. Spēt pastāvīgi papildināt savas zināšanas, apgūt jaunu informāciju un iemaņas.
    19. Organizēt, plānot un kontrolēt savu un pakļauto darbinieku (ierēdņu) darbu.
    20. Veikt darbu patstāvīgi vai kolektīvi kopā ar citu profesiju pārstāvjiem.
    21. Spēt noteikt darba uzdevumu prioritātes.
    22. Pieņemt lēmumus un izrādīt iniciatīvu.
    23. Ievērot profesionālās ētikas noteikumus un vispārpieņemtās morāles normas.
    24. Lietot datorprogrammas un citas informācijas tehnoloģijas.
    25. Orientēties politiskajos, sociālajos un kultūras jautājumos valstī, reģionā, Eiropas Savienībā (Kopienās) un pasaulē.

  • Kompetences

    1. Spēja orientēties Latvijas, starptautisko un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību sistēmās.
    2. Spēja patstāvīgi izmantot tiesību avotus.
    3. Spēja pastāvīgi sekot izmaiņām politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktos.
    4. Spēja sekot tiesu praksei un juridiskai literatūrai.
    5. Spēja pārzināt juridiskās metodes.
    6. Spēja izmantot problēmas atrisināšanai lietderīgāko juridisko metodi.
    7. Spēja konsultēt personas juridiskajos jautājumos.
    8. Spēja pārstāvēt valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī personas juridisku jautājumu risināšanā.
    9. Spēja izstrādāt juridiskos dokumentus.
    10. Spēja prezentēt informatīvos ziņojumus un tiesību aktu projektus.
    11. Spēja argumentēt juridiskos slēdzienus.
    12. Spēja pētīt juridisko informāciju.
    13. Spēja atlasīt nepieciešamo juridisko informāciju.
    14. Spēja sistematizēt iegūto juridisko informāciju, izmantot iegūto informāciju lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un izpildē.
    15. Spēja veikt profesionālu un/vai zinātnisku pētniecību atbilstoši profesionālajai un ieņemamā amata specifikai.
    16. Spēja pastāvīgi veidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām.
    17. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
160
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Tiesību zinātne (38)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Tiesību zinātne (380)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2021

Pēdējie labojumi: 03.09.2021

Ievietots: 07.05.2016