Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Studiju programmas apguves plānotie rezultāti:
– spēj pielietot teorētiskās zināšanas matemātikā, fizikā, datorikā, bioloģijā un materiālzinātnē praktisko elektrotehnisko un elektronisko uzdevumu risināšanai;
– spēj efektīvi pielietot datortehniku gan uzdevumu risināšanai, gan automatizācijas un adaptīvo sistēmu izveidei;
– spēj risināt sistēmu adaptācijas praktiskus uzdevumus noteiktiem apstākļiem projektu līmenī;
– spēj atpazīt tādas dzīvnieku un augu valsti pārstāvju adaptīvās īpašības, kuras var tikt pielietotas elektriskajās tehnoloģijās;
– izprot elektrotehnisko iekārtu uzbūvi, darbības principus un automatizācijas sistēmas;
– spēj risināt elektrotehnisko iekārtu un sistēmu adaptācijas uzdevumus noteiktos apstākļos projektu līmenī;
– izprot energoefektivitātes un enerģijas uzkrāšanas aspektus;
– izprot darba organizāciju, sociālos un ekonomiskās darbības principus;
– spēj apgūt profesionālo literatūru un apmainīties ar profesionālo pieredzi svešvalodā.
Bakalaura profesionālās studijās studējošais iegūst nepieciešamās zināšanas, prasmi un kompetenci vispusīgai un efektīvai rīcībai elektrotehnikas un adaptronikas jomās. Studiju programmas absolventi iegūst profesionālo bakalaura grādu elektrotehnikā ar specializācijām adaptronikā, kas ļauj turpināt studijas profesionālajā maģistratūrā, kā arī inženiera kvalifikāciju.

Elektroinženieris

  • Zināšanas

    Profesionālās zināšanas
    Priekšstata līmenī:
    1. Sprieguma un frekvences regulēšanas pamatprincipi un staciju un apakšstaciju nozīme elektroiekārtu un elektroietaišu normāla darba nodrošināšanai.
    2. Jaudas plūsmas un to vadīšana, energosistēmas stabilitāte un ar to saistīti ierobežojumi.
    3. Modernās elektroiekārtu uzbūves un izvēles tehnoloģijas.
    4. Nākotnes tehnoloģijas un to pielietojums.
    5. Sociālie un finanšu jautājumi.
    6. Inovatīvas tehnoloģijas un to pielietojums.
    Izpratnes līmenī:
    1. Elektroiekārtu pārbaužu metožu un procesu prasības un izpratne par pārbaudēm.
    2. Inovācijas un speciālās pārbaužu metodes.
    3. Elektroierīču uzbūve un darba principi.
    4. Elektroapgādes, elektriskās piedziņas un mašīnu, energoelektronikas, elektriskās enerģijas uzkrājēju un avotu, automatizācijas, tīklu u.c. sistēmu darbība.
    5. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
    6. Elektroiekārtu pārbaužu veidi un to nozīme.
    7. Elektroiekārtu bojājumu veidi un iemesli, elektroiekārtu darbības kļūdu veidi.
    8. Elektroiekārtu remontdarbu plānošanas gaita.
    9. Elektroiekārtu ražotāju instrukcijas, ekspluatācijas standarti un ar tiem saistītās prasības.
    10. Izprast un analizēt esošas un jaunas energosistēmas, elektroiekārtu savstarpējo saistību.
    11. Gaismekļu veidi un to izmantošana.
    12. Inovācijas apgaismojuma piedāvājumā un lietošanā.
    13. Energoefektivitātes aprēķini atbilstoši regulējošos normatīvos aktos un standartos definētiem raksturlielumiem.
    14. Automatizācijas sistēmas.
    15. Modernas elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales elektroiekārtas.
    16. Ugunsaizsardzības, ugunsdzēsības sistēmu automātika un vadība.
    17. Sprieguma regulēšanas principi, tā nepieciešamība elektroiekārtu un elektroietaišu.
    18. Elektroiekārtu uzbūve, darbības principi un tehniski fizikālie raksturlielumi.
    19. Energosistēmas struktūra un elementu uzdevumi.
    20. Aizsardzības iekārtu darbības principi.
    21. Elektroiekārtu uzstādīšanas, montāžas un demontāžas tehnoloģiskā procesa pamatprasības.
    22. Enerģētikas nozares būvnormatīvi un standarti.
    23. Elektrotehnikas un būvniecības nozaru standarti un būvnormatīvi.
    24. Elektroiekārtu uzstādīšanas, montāžas un demontāžas tehnoloģiskā procesa pamatprasības.
    25. Tehnisko projektu sagatavošanas un realizācijas izpildes pamatprincipi, saikne starp infrastruktūras elementiem un to ietekmi uz projekta realizāciju.
    26. Enerģētikas nozares būvnormatīvi.
    27. Tehnisko projektu sagatavošanas un realizācijas izpildes pamatprincipi, saikne starp infrastruktūras elementiem un to ietekmi uz projekta realizāciju.
    28. Ķēžu topoloģiskā analīze, sistēmas režīmi, režīmu vadīšana un optimizācija.
    29. Automātiskās negadījumu atklāšanas trauksmes un izziņošanas sistēmas.
    30. Tehniskās dokumentācijas veidi.
    31. Enerģētikas nozares būvnormatīvi un standarti.
    32. Elektroiekārtu galvenie raksturlielumi, darbības principi, uzbūve, shematiskās topoloģijas un ar to saistītie vadības un elektrisko parametru aprēķinu paņēmieni.
    33. Selektivitāte, koordinācija, aizsardzības elementi un principi.
    34. Kabeļu vai gaisvadu līniju slodžu aprēķini pieslēguma veidi, montāža.
    35. Kabeļu slodžu aprēķini un to guldīšanas veidi.
    36. Gaisvadu līniju vadojums, montāža.
    37. Elektroenerģētikas nozares reglamentējošie un atbilstošie informācijas avoti.
    38. Datorprogrammas elektriskajos aprēķinos, to novērtēšana un pielietošanas iespējas projektu izstrādē.
    39. Automatizētās un adaptīvās sistēmas (viedie mikrotīkli, sensori, pusvadītāju pārveidotāji, atjaunīgie energoresursi, uzkrāšana).
    40. Datorprogrammas elektriskajos aprēķinos, rasējumu vizualizācijā un prezentāciju veidošanā.
    41. Elektroiekārtu un energosistēmu darbības principi.
    42. Elektroiekārtu uzbūve.
    43. Ierīces/komponenšu parametri to daudzveidība, ierīces efektivitāte.
    44. Elektroiekārtu izstrādāšanas procesa tehnoloģiskā secība un pārbaužu veikšanas process.
    Lietošanas līmenī:
    1. Elektroiekārtu darbības principi un uzbūve, ražotāju instrukcijas, ekspluatācijas standarti un ar tiem saistītās prasības.
    2. Elektroiekārtu tehniskās apkopes darbu metodes un to piemērotība.
    3. Elektroiekārtu pārbaužu tehnoloģijas.
    4. Pārbaužu un mērījumu fiksācijas un atspoguļošanas veidi un to izvērtēšanas principi.
    5. Mēraparatūra un elektrisko lielumu mērīšanas metodes.
    6. Elektrisko lielumu testēšanas principi un metodes.
    7. Elektroiekārtu un vadības sistēmu darbības principi, to vadības un ieregulēšanas principi.
    8. Elektroiekārtu tehniskie raksturlielumi.
    9. Pārbaudes posmi, gaita un rezultātu analīzes metodes.
    10. Elektroiekārtu pārbaužu tehnoloģijas.
    11. Elektroiekārtu bojājumu veidi.
    12. Bojāto elektroiekārtu tehniskās dokumentācijas aizpildīšana, defektēšana un remonta grafika sastādīšana.
    13. Elektroierīču uzbūve un darba principi.
    14. Elektroietaišu tehniskās apkopes darbu pamatmetodes.
    15. Elektroietaišu ekspluatācijas un tehniskās apkopes darbi.
    16. Elektroietaišu tehniskās apkopes darbu plāns, laika un darba plānošana.
    17. Elektroiekārtu darbība dažādu konfigurāciju un energosistēmu līmenī.
    18. Praktisko elektrisku aprēķinu veikšanas principi.
    19. Elektriskās principiālās shēmas izveide.
    20. Gaismekļu uzbūve un darbības principi.
    21. Apgaismes veidi un tā shēmu veidošanas principi.
    22. Inženiertehnisko aprēķinu veikšana, apgaismojuma modelēšana, gaismekļu un vadības sistēmu izvēle.
    23. Apgaismojuma projektēšanas metodes un programmas.
    24. Enerģētikas nozares standarti un būvnormatīvi.
    25. Elektroiekārtu projektēšanas, ekspluatācijas un tehniskās apkopes principi un prasības.
    26. Elektroiekārtu tehniskās apkopes veidi.
    27. Elektroenerģētikas nozare, tās pamatjautājumi un vieta tautsaimniecībā.
    28. Elektroenerģijas ražošanas, pārvades, sadales un patēriņa elementi un to loma.
    29. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
    30. Energosistēmu darba režīmi.
    31. Elektroiekārtu uzbūve un darba principi.
    32. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
    33. Elektroiekārtu tehniskie dati.
    34. Elektroiekārtu izvēlei nepieciešamie raksturlielumi.
    35. Elektroiekārtu izvēles metodes.
    36. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
    37. Energosistēmas aizsardzības iekārtu un automātikas uzdevumi aizsardzību koordinācija (selektivitāte u.c.).
    38. Energosistēmas aizsardzības un automātikas izpildījums.
    39. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
    40. Elektroiekārtu atbilstība normatīvajiem aktiem.
    41. Elektroiekārtu uzstādīšanas, montāžas un demontāžas procesa gaita.
    42. Elektroiekārtu darbības principi, galvenie parametri.
    43. Elektroiekārtu uzstādīšanas, montāžas un demontāžas procesa posmu atbilstošā kārtība, piemērojot zināšanas par elektroiekārtu darbības principiem, galvenajiem parametriem.
    44. Drošības tehnika, darbu organizācija.
    45. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
    46. Vizualizācijas un prezentēšanas metodes un veidi.
    47. Dokumentācijas veidi un tās veidošanas principi.
    48. Efektīvas komunikācijas prasmes.
    49. Lietojamo mehānismu un aprīkojuma galvenie parametri.
    50. Lietojamo mehānismu un aprīkojuma galvenie darbības principi un parametri.
    51. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
    52. Elektroenerģijas kvalitātes rādītāji.
    53. Energosistēmu režīmu aplēses metodes.
    54. Tehniskās dokumentācijas izstrādes process un principi.
    55. Elektroiekārtu darbības principi un to automātiskās vadības sistēmas.
    56. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
    57. Elektroiekārtu darbības principi.
    58. Elektroiekārtu biežākie bojājumu veidi.
    59. Elektroiekārtu izturības noteikšanas metodes.
    60. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
    61. Elektroenerģētikas preču un komponentu katalogi.
    62. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
    63. Tehniskā projekta izstrādes dokumentācijas veidi un tās kontroles mehānismi.
    64. Grafisko redaktoru nozīme tehnisku projektu izstrādē un realizācijā.
    65. Matemātiskie paņēmieni aprēķinu un vadības algoritmu izveidei.
    66. Datoru lietojumprogrammas un informācijas meklēšanas un analīzes tehnoloģijas.
    67. Elektroiekārtu galvenie parametri, komponenšu un elektroiekārtu ekonomiskie un tehniskie rādītāji to efektīvākai izmantošanai.
    68. Elektrotehnikas teorētiskie pamati.
    69. Elektriskie un neelektriskie lielumi.
    70. Elektroiekārtu pārbaužu tehnoloģijas.
    71. Elektroiekārtu un komponenšu izgatavošanas procesa posmi un izgatavošanas gaita.
    72. Tehnoloģisko shēmu, ekspluatācijas instrukciju izstrāde un ekonomiskie aprēķini.
    Vispārējās zināšanas
    Izpratnes līmenī:
    1. Darba tiesiskās attiecības.
    2. Uzņēmējdarbības pamati.
    3. Darba tiesiskās attiecības.
    4. Ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.
    5. Informācijas tehnoloģiju iespējas un potenciālie riski.
    6. Informācijas uzglabāšanas un lietošanas drošība.
    7. Pētījumu metodoloģija un veikšanas gaita.
    8. Datu, ierobežojumu un pieņēmumu ieviešanas metodes.
    9. Pētījumu metodoloģija.
    10. Argumentācijas paņēmieni.
    11. Plānošana un lēmumu pieņemšana.
    12. Starpkultūru komunikāciju pamati.
    Lietošanas līmenī:
    1. Enerģētikas regulējošo normatīvo aktu, būvnormatīvu un standartu prasības.
    2. Profesionālās un vispārējās ētikas principi.
    3. Darba aizsardzība, elektrodrošība un ugunsdrošība.
    4. Individuālie un kolektīvie aizsarglīdzekļi.
    5. Informācijas tehnoloģijas datu apstrādei, analīzei un vadībai.
    6. Datora un biroja tehniku lietojumprogrammatūras (teksta, attēlu apstrāde, izklājlapas, prezentācijas, datu bāzes, tīmekļa un e-pasta pārlūkprogrammas, grafiskie redaktori).
    7. Saskarsmes pamati.
    8. Profesionālā un vispārīgā ētika.
    9. Argumentācijas paņēmieni.
    10. Pētniecības vienkāršotas metodes.
    11. Argumentācijas paņēmieni.
    12. Tehnoloģiju iespējas.
    13. Pārskatu sagatavošana.
    14. Saskarsme un komunikācija.
    15. Profesionālā ētika.
    16. Argumentācijas paņēmieni.
    17. Tehnoloģiju iespējas.
    18. Pašnovērtējuma mehānismi.
    19. Mācību, karjeras un darba gaitas plānošana.
    20. Laika plānošanas paņēmieni.
    21. Plašs un atbilstošs vārdu krājums.
    22. Funkcionālā gramatika.
    23. Profesionālā terminoloģija valsts valodā un svešvalodā.

  • Prasmes

    Profesionālās prasmes un attieksmes
    1. Veikt sistemātisku informācijas meklēšanu un izpēti, balstoties uz definētiem elektroiekārtu tehniskiem parametriem.
    2. Veikt elektroiekārtu un energosistēmu salīdzinošu analīzi.
    3. Izvēlēties elektroiekārtas un materiālus atbilstoši vides prasībām.
    4. Lietot formulas un tehniskos datus, parametrus atbilstošu elektroiekārtu izvēlē.
    5. Izvēlēties, atlasīt elektroiekārtas atbilstoši tehniskās dokumentācijas prasībām.
    6. Apkopot un sakārtot sākotnējos datus tālākam darbam atbilstoši spēkā esošajiem standartiem un būvnormatīviem.
    7. Izstrādāt un veidot vispārējas funkcionālas specifikācijas un veikt izmaksu salīdzināšanu.
    8. Izvēlēties elektroiekārtu izgatavošanas un pārbaudes metodes un tehnoloģijas.
    9. Lietot specializētās programmas pārbaužu veikšanā.
    10. Izvēlēties efektīvāko elektroiekārtu un elektroietaišu izgatavošanas un pārbaudes tehnoloģiju konkrētām risinājumam.
    11. Identificēt un izstrādāt elektroiekārtu un elektroietaišu izgatavošanas un pārbaudes tehnoloģiskā procesa atsevišķus posmus.
    12. Vadīt un piedalīties elektroiekārtu un elektroietaišu izgatavošanas un pārbaudes tehnoloģiskā procesa instrukciju izstrādē.
    13. Sagatavot datus izvēlēto elektroiekārtu un elektroietaišu izgatavošanas un pārbaudes tehnoloģisko risinājumu variantu ekonomiskajam novērtējumam.
    14. Plānot, veikt un uzraudzīt elektroiekārtu pārbaudes.
    15. Pārbaudīt un uzraudzīt izvēlētā tehnoloģiskā risinājuma piemērotību.
    16. Organizēt un uzraudzīt elektroiekārtu, diagnostikas veikšanas gaitu.
    17. Analizēt elektroiekārtu pārbaužu un mērījumu rezultātus, veikt secinājumus par to atbilstību.
    18. Sagatavot elektroiekārtu pārbaužu un mērījumu rezultātus, slēdzienus un rekomendācijas.
    19. Organizēt elektroiekārtu pieslēgšanu, ieregulēšanu un testēšanu.
    20. Veikt elektroiekārtu testēšanu.
    21. Veikt elektroiekārtu mērījumu rezultātu analīzi.
    22. Izpētīt un pārzināt ražotāja dokumentāciju.
    23. Identificēt elektroiekārtu testēšanas, pārbaudes un regulēšanas nepieciešamos parametrus un prasības.
    24. Uzraudzīt elektroiekārtu un energosistēmu pārbaudes un ieregulēšanas gaitu.
    25. Noteikt un novērst iespējamos elektroiekārtu bojājumus atbilstoši ražotāja rekomendācijām un energosistēmas darba režīmiem.
    26. Organizēt padotā personāla darbu, plānojot strukturētu darbu izpildes grafiku.
    27. Sekot līdzi padotā personāla darbu izpildei.
    28. Vadīt personāla darbu atbilstoši elektroiekārtu bojājuma veidam un novēršanas gaitai.
    29. Nodrošināt augstu elektroiekārtu remonta darbu kvalitāti.
    30. Veikt elektroietaišu tehniskās apkopes darbus.
    31. Pārbaudīt elektroiekārtu darbības kvalitāti un režīmus.
    32. Izvērtēt un analizēt elektroiekārtu tehniskās apkopes nepieciešamību.
    33. Vadīt un uzraudzīt elektroietaišu ekspluatācijas procesu.
    34. Ievērot un uzraudzīt elektroietaišu tehniskās apkopes plānu.
    35. Apkalpot dažādu elektroiekārtu (elektriskā piedziņa, energoelektronika, barošanas avoti, sadales un elektroapgādes elementi, automātika, u.c.) energosistēmas.
    36. Veidot jaunas vai uzraudzīt esošas energosistēmas, pamatot elektroiekārtu maiņas izvēli, nepasliktinot energosistēmas stabilitāti un funkcionalitāti.
    37. Aprēķināt un izvēlēties nepieciešamos apgaismojuma fizikālos lielumus.
    38. Izvēlēties un pārbaudīt apgaismojuma līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
    39. Veikt gaismekļu uzraudzību, nodrošinot nepieciešamo apgaismojuma līmeni.
    40. Lietot ārējā un iekštelpu apgaismojuma projektēšanas programmas.
    41. Lietot tehniskos standartus elektroiekārtu projektēšanā un tehniskā apkope.
    42. Izmantot tehnisko dokumentāciju, izprotot to veidošanas principus.
    43. Izmantot jaunākās tehnoloģijas elektroiekārtu projektēšanā un tehniskā apkopē, ievērojot normatīvo aktu prasības.
    44. Vadīt un uzraudzīt elektroiekārtu un elektroietaišu un to vadības sistēmu procesus.
    45. Izprast elektroenerģijas ražošanas, pārvades, sadales un patēriņa procesus.
    46. Pielāgot elektroiekārtu un elektroietaišu un energosistēmu darbību dažādiem darba režīmiem.
    47. Aprēķināt elektroiekārtu un elektroietaišu tehniskos parametrus un darba režīmus.
    48. Atpazīt elektroiekārtu un elektroietaišu iedalījumu.
    49. Noteikt elektroiekārtu un elektroietaišu aizvietošanas parametrus.
    50. Novērtēt elektroiekārtu un elektroietaišu ietekmi uz elektroapgādes darba režīmiem.
    51. Izvēlēties primārās elektroiekārtas.
    52. Novērtēt elektroiekārtu atbilstību elektroiekārtu un elektroietaišu darba režīmiem.
    53. Izvēlēties elektroietaišu (apakšstaciju, sadales punktu u.c.) un elektroiekārtu (enerģijas pārveidotāji, elektropiedziņas elementi u.c.) konstruktīvo izpildījumu.
    54. Analizēt elektroietaišu galvenās shēmas, to tehniskos un drošuma rādītājus, elektroiekārtu pielietojumu.
    55. Izvēlēties sekundārās elektroiekārtas.
    56. Novērtēt piemērotāko elektroiekārtu un elektroietaišu aizsardzības veidu.
    57. Sastādīt ekvivalento shēmu energosistēmai.
    58. Izvēlēties galvenos raksturlielumus aizsardzības iekārtām.
    59. Salīdzināt elektroiekārtu uzstādīšanas, montāžas un demontāžas veidus.
    60. Veikt un pamatot izvēlētā veida izvēli.
    61. Sagatavot elektroiekārtu uzstādīšanas vietu atbilstoši normatīvajiem aktiem un prasībām.
    62. Lasīt un paskaidrot elektroiekārtu uzstādīšanas, montāžas un demontāžas tehnisko dokumentāciju.
    63. Izvēlēties elektroiekārtu montāžai piemērotākos instrumentus, mehānismus un aprīkojumu.
    64. Nodrošināt montāžas prasību ievērošanu.
    65. Veikt elektroiekārtu uzstādīšanu.
    66. Identificēt tehnoloģiskā risinājuma atsevišķās sastāvdaļas.
    67. Novērtēt tehnoloģiskā risinājuma sastāvdaļu saderību.
    68. Novērtēt elektroiekārtu uzstādīšanas, montāžas un demontāžas darbu veikšanas metodi un ieviest iespējamās korekcijas.
    69. Vadīt elektroiekārtu un energosistēmu uzstādīšanas, montāžas un demontāžas darbus, ievērojot tehnoloģiskā procesa un darba aizsardzības prasības.
    70. Ievērot tehniskā projekta un atbilstošā tehnoloģiskā procesa prasības.
    71. Sistemātiski pārraudzīt elektroiekārtu un energosistēmu uzstādīšanas, montāžas un demontāžas darbu gaitu, identificējot vājās vietas un draudus darbu grafika izpildē.
    72. Reģistrēt un laicīgi novērst neatbilstības elektroiekārtu un energosistēmu uzstādīšanas, montāžas un demontāžas darbu izpildes grafikā.
    73. Veikt regulēšanu uzstādītajām elektroiekārtām.
    74. Ievērot tehniskā projekta un atbilstošā tehnoloģiskā procesa prasības.
    75. Analizēt elektriskās slodzes un elektroenerģijas kvalitātes rādītājus.
    76. Veikt elektroiekārtu un to vadības sistēmu izvēles aplēses.
    77. Pielietot tehnoloģijas un programmas elektroiekārtu un energosistēmu projektēšanas procesā.
    78. Noteikt un dokumentēt elektriskās slodzes.
    79. Analizēt rezervēšanas nepieciešamību, kvalitātes un drošuma rādītājus.
    80. Lasīt un izprast tehniskos rasējumus, pārzināt tehniskās rasēšanas principus, izveidot standartiem atbilstošus tehniskos rasējumus.
    81. Sastādīt projekta izpildes plānu.
    82. Izveidot automātisko vadības sistēmu dokumentāciju.
    83. Lasīt un sastādīt elektriskās principiālās shēmas, pārzināt to elementus.
    84. Pārzināt shēmu principus un veidus, izstrādāt atbilstošas elektriskās principiālās shēmas.
    85. Pārzināt automātiskās negadījumu atklāšanas trauksmes un izziņošanas sistēmas.
    86. Izvēlēties elektroiekārtas noteiktiem apstākļiem.
    87. Identificēt tehnoloģiskā risinājuma atsevišķās sastāvdaļas.
    88. Sagatavot izvēlētā tehnoloģiskā procesa pārskatu.
    89. Veikt elektroiekārtu integrēšanu ražošanas tehnoloģijās.
    90. Izstrādāt zibens aizsardzības sistēmas, pārsprieguma aizsardzības sistēmas.
    91. Risināt elektrotehniskos uzdevumus.
    92. Aprēķināt galveno elektroiekārtu nepieciešamos tehniskos un ekonomiskos rādītājus.
    93. Novērtēt elektroiekārtu energoefektivitāti.
    94. Izmantot zināšanas par jaunākajām un nākotnes tehnoloģijām elektroenerģētikas nozarē.
    95. Ieteikt labākos elektroiekārtu piedāvājumus.
    96. Lietot datorprogrammas elektroiekārtu un elektroietaišu parametru un darba režīmu aprēķinu veikšanā.
    97. Risināt elektroiekārtu automatizācijas un adaptācijas uzdevumus.
    98. Sniegt pārskatus par tehniskā projekta izstrādes gaitu.
    99. Mērķtiecīgi apstrādāt informāciju, lietojot aprēķinu datorprogrammas.
    100. Apstrādāt informāciju, lietojot dokumentācijas noformēšanas datorprogrammas un grafiskos redaktorus.
    Vispārējās prasmes un attieksmes
    1. Izprast jomu regulējošo normatīvo aktu un standartu prasības.
    2. Ievērot jautājumu risināšanai nepieciešamos regulējošos normatīvos aktus.
    3. Ievērot jomai atbilstošos standartus un būvnormatīviem.
    4. Ievērot profesionālās ētikas principus un darba tiesisko attiecību normas.
    5. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības, civilās un vides aizsardzības prasības projektu izstrādē, realizācijā un elektroiekārtu un energosistēmu tehniskā apkopē.
    6. Sniegt pirmo palīdzību.
    7. Lietot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju rīkus un pakalpojumus.
    8. Komunicēt dažādos tīklos, tai skaitā izmantojot internetu.
    9. Meklēt un apkopot iegūto informāciju.
    10. Droši uzglabāt elektronisko dokumentāciju un datus.
    11. Lietot datorprogrammas aprēķinu veikšanā.
    12. Sniegt pārskatus par projekta realizācijas gaitu.
    13. Apstrādāt informāciju, lietojot dokumentācijas noformēšanas datorprogrammas un grafiskos redaktorus.
    14. Sagatavot projekta realizācijas plānu.
    15. Uzraudzīt projekta realizāciju.
    16. Sadarboties ar projekta vadītāju un visām iesaistītajām pusēm.
    17. Prezentēt projekta rezultātus un izpildes gaitu.
    18. Veikt pētījumus enerģētikas jomā ar mērķi novērtēt inovāciju ieviešanu.
    19. Īstenot pētījumus, apkopot, analizēt un interpretēt iegūto informāciju katra gadījuma analīzē.
    20. Veikt inovāciju ieviešanas novērtēšanu.
    21. Sagatavot pētījumu rezultātu atskaiti.
    22. Sagatavot pārskatus un atskaites.
    23. Īstenot pētījumus, apstrādāt, interpretēt un apkopot rezultātus.
    24. Veikt datu statistisku apstrādi.
    25. Sagatavot pētījumu rezultātu atskaiti.
    26. Sagatavot pārskatus.
    27. Sniegt konsultācijas par elektroiekārtu un energosistēmu veidiem, darbību, pilnveidošanas iespējām.
    28. Novērtēt savu profesionālo pieredzi.
    29. Izprast izglītības nepieciešamību karjeras izaugsmē.
    30. Sistemātiski apgūt jaunās zināšanas un pieredzi.
    31. Sekot aktualitātēm enerģētikas nozarē.
    32. Izmantot iegūtās zināšanas praksē.
    33. Sazināties mutiski un rakstiski un argumentēti skaidrot savu viedokli, risinot darba uzdevumus, dažādās profesionālās situācijās un vidēs.
    34. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un svešvalodā.
    35. Prezentēt darba rezultātus gan profesionālā vidē, gan sabiedrībā.

  • Kompetences

    Profesionālās kompetences
    1. Spēja plānot, vadīt un uzraudzīt elektroiekārtu ekspluatāciju noteiktajā apjomā un plānā.
    2. Spēja plānot, vadīt un veikt elektroiekārtu tehniskās apkopes darbus un diagnostiku, ievērojot normatīvo aktu un regulējumu prasības.
    3. Spēja izvēlēties labāko elektroiekārtu tehniskās apkopes darbu metodi un izvērtēt nepieciešamību elektroiekārtu tehniskai apkopei.
    4. Spēja veikt un organizēt jaunu elektroiekārtu pieslēgšanu, integrēšanu, testēšanu un darbības analīzi.
    5. Spēja veikt precīzus, ticamus un validētus elektriskus mērījumus ar atbilstošiem mēraparātiem.
    6. Spēja dokumentēt elektroiekārtu pieslēgšanas, testēšanas un ieregulēšanas procesus.
    7. Spēja organizēt un piedalīties elektroiekārtu un to vadības sistēmu testēšanā, pārbaudēs un regulēšanā (t.sk. iestatījumu maiņa).
    8. Spēja novērtēt ekspluatācijā esošu elektroiekārtu un energosistēmu pielāgošanu darba režīmiem.
    9. Spēja izvērtēt testēšanas un pārbaudes rezultātus un to atbilstību prasībām, kritērijiem un dokumentācijai.
    10. Spēja prognozēt elektroiekārtu bojājumus.
    11. Spēja sagatavot un aizpildīt nepieciešamo dokumentāciju elektroiekārtu remontu veikšanai.
    12. Spēja organizēt un vadīt elektroiekārtu remontdarbus un bojājumu novēršanu.
    13. Spēja noteikt bojāto elementu elektroiekārtai.
    14. Spēja izvēlēties labāko metodi elektroietaišu tehniskaiapkopei.
    15. Spēja organizēt un uzraudzīt elektroietaišu ekspluatācijas procesu, ievērojot instrukcijas, standartus un darba aizsardzības prasības.
    16. Spēja veikt inženiertehniskus aprēķinus.
    17. Spēja novērtēt energoefektivitāti, elektroiekārtu funkcionalitāti.
    18. Spēja lasīt un izveidot elektriskās shēmas.
    19. Spēja aprēķināt un izveidot gaismekļu izvietojumu, nodrošinot nepieciešamo apgaismojuma līmeni.
    20. Spēja izvēlēties un pamatot izvēlēto gaismekļu izvietojuma plānu.
    21. Spēja izvēlēties piemērotāko gaismekli un to vadības sistēmu.
    22. Spēja identificēt labākos projektēšanas risinājumu piedāvājumus un pakalpojumu sniedzējus, novērtēt, pamatot un ieteikt piemērotāko.
    23. Spēja lasīt un izprast elektroiekārtu tehnisko dokumentāciju.
    24. Spēja lasīt, piemērot un ieviest enerģētikas nozares standartu prasības.
    25. Spēja veikt elektroiekārtu tehniskās dokumentācijas aizpildīšanu, uzturēšanu, uzglabāšanu un analīzi.
    26. Spēja vērtēt, uzraudzīt un vadīt elektroenerģijas ražošanas, pārvades, sadales un lietošanas procesus.
    27. Spēja izmantot iegūto informāciju par elektroenerģijas ražošanas, pārvades, sadales un energoefektīva patēriņa procesos.
    28. Spēja novērtēt un aprēķināt tehniskos raksturlielumus elektroiekārtu un elektroietaišu galvenajos darba režīmos.
    29. Spēja novērtēt elektroiekārtu un elektroietaišu raksturlielumus.
    30. Spēja analizēt elektroiekārtu un elektroietaišu galvenos darba režīmus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
    31. Spēja novērtēt elektroiekārtu un elektroietaišu režīma ekonomiskumu.
    32. Spēja veikt elektroiekārtu un elektroietaišu izvēli.
    33. Spēja veikt galveno komutācijas aparātu un energosistēmas elementu izvēli.
    34. Spēja veikt elektroietaišu piemērotības novērtējumu.
    35. Spēja izvēlēties piemērotāko elektroiekārtu un elektroietaišu aizsardzības veidu atbilstoši elektroiekārtu un elektroietaišu konfigurācijai.
    36. Spēja izvēlēties galvenos aizsardzību raksturlielumus un aizsardzības iekārtas.
    37. Spēja izvēlēties elektroiekārtu uzstādīšanas, montāžas un demontāžas tehnoloģiskos procesus, atbilstoši ražotāja noteiktām prasībām, ievērojot elektrotehnikas un būvniecības nozaru standartus un būvnormatīvus.
    38. Spēja uzstādīt elektroiekārtas atbilstoši prasībām, ievērojot tehniskās dokumentācijas prasības.
    39. Spēja novērtēt instrumentu un mehānismu piemērotību veicamajiem darbiem.
    40. Spēja vadīt un uzraudzīt elektroiekārtu uzstādīšanas, montāžas un demontāžas darbus atbilstoši tehniskajam projektam.
    41. Spēja izvērtēt elektroiekārtu un energosistēmu uzstādīšanas, montāžas un demontāžas darba procesa posmu secību, to realizācijas efektivitāti.
    42. Spēja veikt uztādīto elektroiekārtu regulēšanu Spēja novērtēt elektroiekārtu un energosistēmu, ieskaitot viedo elektroiekārtu un elektroietaišu nepieciešamību un nozīmi.
    43. Spēja novērtēt jaudu bilanci un zudumus.
    44. Spēja veikt elektroapgādes variantu salīdzināšanu.
    45. Spēja lasīt un izprast tehnisko projektu.
    46. Spēja izstrādāt tehnisko dokumentāciju atbilstoši saistošajiem standartiem un normatīvajiem aktiem.
    47. Spēja izstrādāt elektroiekārtu, to savietojamības un automātiskās vadības sistēmu projekta dokumentāciju.
    48. Spēja uzturēt un nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas projekta dokumentācijā.
    49. Spēja lasīt, sastādīt uz izstrādāt elektriskās principiālās shēmas.
    50. Spēja izvēlēties tehnoloģiskiem procesiem atbilstošu elektroiekārtu.
    51. Spēja novērtēt izvēlētās elektroiekārtas piemērotību konkrētā objektā.
    52. Spēja elektroiekārtas integrēt ražošanas tehnoloģijās.
    53. Spēja veikt aplēses un izstrādāt zibensaizsardzības un pārspriegumaizsardzības sistēmu dokumentāciju.
    54. Spēja identificēt labākos izstrādājumus vai elektroiekārtu piedāvājumus, novērtēt, pamatot un ieteikt piemērotākos.
    55. Spēja atrast un strukturēt enerģētikas nozarei atbilstošos informācijas avotus.
    56. Spēja orientēties informācijas plūsmā, pielietot nozares preču un komponentu katalogus.
    57. Spēja veikt iegūto datu analīzi, izmantojot datu filtrēšanu un atlasīšanu pēc specifiskiem kritērijiem.
    58. Spēja veikt aprēķinus, izmantojot formulas un matemātikas un elektrotehnikas principus.
    59. Spēja izveidot tehnisko rasējumu vizualizāciju.
    60. Spēja izpētīt tirgū pieejamās elektroiekārtas un energosistēmas un veikt to kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi, ievērojot izmantotos materiālus, darbības principus un izmantotās tehnoloģijas.
    61. Spēja patstāvīgi veikt informācijas meklēšanu, atlases kritēriju definēšanu un analīzi.
    62. Spēja izvēlēties tirgū piedāvātās elektroiekārtas un materiālus atbilstoši tehniskās dokumentācijas prasībām.
    63. Spēja veikt tirgus analīzi un novērtēt ilgtermiņa ieguvumus.
    64. Spēja izstrādāt izbūves un pārbaudes secību konkrētajai elektroiekārtai un elektroietaisei atbilstoši ekonomiskajam, drošuma un drošības novērtējumam.
    65. Spēja novērtēt elektroiekārtu pārbaudes rezultātus.
    Vispārējās kompetences
    1. Spēja noformēt lietišķos dokumentus.
    2. Spēja izprast un ievērot ar jomu saistošo normatīvo aktu prasības.
    3. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    4. Spēja ievērot vispārējās un profesionālās ētikas normas.
    5. Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot civilās, vides, ugunsdrošības un darba aizsardzības prasības.
    6. Spēja sniegt pirmo palīdzību.
    7. Spēja droši uzglabāt datus un izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, veicot darba pienākumus.
    8. Spēja ievērot vispārīgo datu aizsardzības regulu.
    9. Spēja argumentēt un diskutēt par profesionālās jomas aspektiem.
    10. Spēja efektīvi sadarboties komandā, pildot darba pienākumus.
    11. Spēja sagatavot materiālu specifikācijas, darbības aprakstus.
    12. Spēja veikt pētījumu ar pievienoto vērtību, interpretēt un analizēt to rezultātus.
    13. Spēja izstrādāt pārskatus enerģētikas jomā.
    14. Spēja sniegt konsultācijas par elektroiekārtu izstrādes un darbības aspektiem.
    15. Spēja apkopot darba rezultātus, sniegt atskaites.
    16. Spēja sevi organizēt un uzņemties atbildību, turpināt mācīties un sevi izglītot profesionālā jomā, kā arī attīstīt personiskās kompetences.
    17. Spēja pastāvīgi sekot jaunumiem enerģētikas nozares attīstībā un jaunu tehnoloģiju izmantošanā.
    18. Spēja brīvi sazināties, rakstīt, lasīt, strādāt un uzstāties valsts valodā un vienā vai vairākās svešvalodās, saprotot un lietojot profesionālo terminoloģiju un jēdzienus.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
180
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi, 6 mēneši; 6 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Inženierzinātnes un tehnoloģijas (52)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Enerģētika (522)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Enerģētikas nozare

Elektroinženieris vada un kontrolē būvniecības ieceres īstenošanas darbus un projektēšanu, augstsprieguma, vidēja sprieguma un zemsprieguma elektropārvades līniju (EPL) un iekārtu būvniecības (montāžas) darbus, tehniski ekonomisko izpēti, būvprojekta inženierrisinājuma daļas izstrādi, projekta tehnisko ekspertīzi. Vada un kontrolē uzturēšanas, atjaunošanas remontdarbus, rekonstrukcijas un ārpuskārtas remontus, sarežģītu iekārtu iestatīšanu un pārbaudes, sarežģītu elektroietaišu un elektroiekārtu apskati, diagnostiku, tehnisko ekspluatāciju, elektroiekārtu bojājumu novēršanu. Organizē elektroietaišu pieslēguma procesu.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: ĪSĀ CIKLA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS DIPLOMS ar profesionālo kvalifikāciju: Elektrisko iekārtu speciālists

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2022-2028

Pēdējie labojumi: 07.12.2023

Ievietots: 07.02.2023