Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Studiju programmas „Dizains” mērķis ir:
– nodrošināt apstākļus iegūt kvalitatīvu un konkurētspējīgu starpnozaru augstāko profesionālo izglītību dizainā, sagatavojot speciālistus, kuri spēj realizēt pētniecībā un mākslinieciskajā jaunradē balstītas inovatīvas idejas specializācijas jomā.

Iegūstamie studiju rezultāti:
– students ir motivēts profesionālai dizaindarbības plānošanai un organizēšanai individuāli un sadarbībā ar darījuma partneriem un klientiem;
– prot projektēt un izstrādāt nepieciešamo tehnoloģisko dokumentāciju ražošanas nodrošināšanai dizaina veidošanas procesā;
– pārzin dizaina pētniecības metodiku, prot pielietot iegūtās zināšanas apvienot patstāvīgu rezultātu radīšanā;
– students prot analizēt, sintezēt un patstāvīgi pielietot iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas inovatīvu ideju īstenošanā, izmantojot modernās informācijas iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas tehnoloģijas;
– pamatojoties uz pētniecības praksē gūto pieredzi, prot izdarīt patstāvīgus secinājumus turpmākai profesionālai darbībai;
– students iegūst otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un bakalaura grādu dizainā un ir konkurētspējīgs izvēlētajā dizaina nozarē;
– jaunie speciālisti ir motivēti tālākizglītībai un sistemātiskai kvalifikācijas pilnveidei ar izpratni par dizaina izglītību kā mūža izglītību.

 

Produktu dizainers

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. filozofija;
    1.2. socioloģija;
    1.3. makroekonomika.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. komercdarbības pamati;
    2.2. ekonomika;
    2.3. profesionālā pedagoģija;
    2.4. gleznošana;
    2.5. prečzinības pamati;
    2.6. materiālu struktūras un analīzes metodes;
    2.7. lietišķā matemātika pētījumu plānošanai, rezultātu aprakstam, analīzei, modelēšanai, prognožu veidošanai;
    2.8. tirgzinība;
    2.9. projektu vadība;
    2.10. kvalitātes nodrošināšana un pārvalde;
    2.11. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. zīmēšana un veidošana;
    3.2. plaknes un telpiskā kompozīcija – tektonika;
    3.3. dizaina, amatniecības, mākslas, modes un stila vēsture;
    3.4. stila, tēla veidošanas metodes un līdzekļi;
    3.5. grafikas datorprogrammas, specializētās automatizētās projektēšanas sistēmas, automatizētās projektēšanas un izgatavošanas vadības sistēmas;
    3.6. grafiskā analīze un attēlošana (ideju skiču veidošana, detalizētu zīmējumu-plānu, rasējumu sagatavošana, objektu trīsdimensiju (3D) vizualizēšana, sienu notinumu (2D) rasējumu veidošana);
    3.7. objektu modelēšana un paraugu/darba modeļu izveidošana un dizaina testēšana;
    3.8. krāsu teorija, psiholoģija, koloristika;
    3.9. ergonomikas principi un to ievērošanas nosacījumi;
    3.10. produktu dizaina (ekskluzīvā ierobežota skaita izlaidumā, sērijveida (kolekciju) produkcijas veidā, masu produkcijas, pēc pasūtījuma izgatavotu, kā arī pielāgotu/adaptētu (apģērbs, mājas tekstils, koka, metāla, kompozītmateriālu un ādas izstrādājumi, mēbeles u.c.)) modelēšana, projektēšana un projektu noformēšana;
    3.11. prezentācijas māksla;
    3.12. materiālu mācība (kokapstrādes materiāli, āda, tekstilizstrādājumi u.c. mūsdienu materiāli);
    3.13. progresīvās tehnoloģijas, produktu un procesu projektēšana specializēto automatizētās projektēšanas un automatizētās izgatavošanas vadības sistēmas vidē;
    3.14. materiālu apdares un apstrādes tehnoloģijas (krāsošanas, drukāšanas, lāzergriešanas u.c.);
    3.15. pirmo paraugu un mazsēriju objektu izgatavošanas tehnoloģijas un iekārtas (izgatavošanas tehnoloģiju projektēšana);
    3.16. produktu un pakalpojumu izcenojumu aprēķināšana;
    3.17. starpprofesiju saskarsme (sadarbība ar attīstības tendenču ekspertiem, inženieriem, modeļu veidotājiem, loģistikas speciālistiem un tirgvedības vadītājiem);
    3.18. profesionālā ētika (saskarsme darba grupās, ar klientu, ar augstākstāvošu personālu, sabiedrību);
    3.19. valsts valoda;
    3.20. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
    3.21. dokumentu pārvaldība;
    3.22. darba aizsardzība;
    3.23. darba tiesiskās attiecības;
    3.24. vides aizsardzība.

  • Prasmes

    1. Izstrādāt produktu, to kolekciju vai sēriju konceptuālos risinājumus atbilstoši projekta prasībām.
    2. Vizualizēt produktu, to kolekciju vai sēriju konceptuālo risinājumu skices, rasējumus, maketus un paraugus un veikt trīsdimensiju vizualizācijas.
    3. Analizēt nozares vadošās tehnoloģijas, sekot jauno tehnoloģiju attīstībai un tendencēm.
    4. Izmantot informācijas tehnoloģijas, lietot tās nozares tehnoloģiju pilnveidošanai.
    5. Lietot progresīvas projektēšanas tehnoloģijas – vispārēja lietojuma un specializētās automatizētās projektēšanas sistēmas, automatizētās projektēšanas un izgatavošanas vadības sistēmas, programvadītās darbmašīnas (CMC).
    6. Vadīt produktu izstrādi, slēgt līgumus un pārraudzīt to izpildi, veikt autoruzraudzību projekta izpildes gaitā.
    7. Izprast savstarpēji saistīto darbu procesus, radoši un visaptveroši analītiski (holistiski) domāt, patstāvīgi pieņemt savam kompetences līmenim atbilstošus lēmumus un uzņemties par tiem atbildību.
    8. Lietot nozares standartus un tehniskos noteikumus.
    9. Pārzināt nozares kvalitātes sistēmas, prast tās pielietot darbā.
    10. Pārzināt un lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    11. Veidot pozitīvu saskarsmi, pielietot profesionālās un vispārējās ētikas principus.
    12. Aizsargāt savus izstrādātos zīmolus, intelektuālo īpašumu.
    13. Veikt pētniecības darbu, atspoguļot pētījumu rezultātus produktos, pārskatos un zinātniskās publikācijās.
    14. Interpretēt pētījumos iegūtos rezultātus, formulēt secinājumus, veidot kopsavilkumus.
    15. Analizēt un prognozēt rūpnieciskā dizaina produktu modes attīstības tendences.
    16. Lasīt un izstrādāt rasējumus.
    17. Plānot, veikt un vadīt materiālu atbilstības, tehnoloģiju, tirgus un citus nepieciešamos pētījumus.
    18. Veikt produkta estētisko, materiāltehnisko, funkcionālo un ekonomisko analīzi.
    19. Pārzināt produktu tehnoloģisko režīmu un nepieciešamās dokumentācijas izstrādi.
    20. Saskaņot darba rezultātus ar klientiem, sadarbības partneriem un nepieciešamajām institūcijām.
    21. Plānot produktu virzīšanas kampaņu, organizēt pasūtījuma nodošanu pasūtītājam.
    22. Noformēt lietišķos dokumentus atbilstoši dokumentu pārvaldības normatīvo aktu prasībām.
    23. Strādāt patstāvīgi vai darba grupā.
    24. Plānot darbu un vadīt darba grupas, projektus rūpnieciskā dizaina nozarē.
    25. Plānot un organizēt dizaina vadību.
    26. Pārvaldīt valsts valodu.
    27. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
    28. Regulāri pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.
    29. Ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas noteikumu prasības.
    30. Veikt pirmās palīdzības pasākumus.
    31. Ievērot vides aizsardzības noteikumu prasības.
    32. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

  • Kompetences

    1. Spēja radoši un patstāvīgi domāt, veikt izpēti produktu ideju attīstīšanai, izpētot gala lietotāja vajadzības un prognozējot visus uz pieredzi balstītus dizaina aspektus – tehnoloģiju, materiālu un modes tendences.
    2. Spēja radīt ilglaicīgu produktu – jaunu, funkcionālu, racionālāk, lētāk izgatavojamu, viegli un ērti lietojamu, estētiski augstvērtīgu formās, krāsās un faktūrās.
    3. Spēja formulēt dizaina pamatuzdevumus un plānot mākslinieciskās projektēšanas un konstruēšanas darbus.
    4. Spēja analizēt un definēt produktu materiāltehnisko, funkcionālo, estētisko un ergonomisko īpašību kopumu.
    5. Spēja noteikt ar produktu projektēšanu un realizāciju saistītās prasības un nepieciešamos resursus.
    6. Spēja veikt tirgus piedāvājuma un pieprasījuma izpēti, lietošanas iespēju pētījumus un analīzi, izvēlēties tirgus segmentu/nišu un izveidot tā raksturojumu.
    7. Spēja orientēties un pārzināt nozarē lietotos materiālus, analizēt to pilnveidošanas un attīstības tendences, prast tos pielietot darbā.
    8. Spēja izprast dažādu ražotāju specifiku un sērijveida produktu projektēšanas sarežģītības līmeņus, pārzināt nepieciešamās darbmašīnas, iekārtas, instrumentus un aprīkojumus.
    9. Spēja noteikt produktu izgatavošanas (ražošanas) ierobežojumus un izvēlēties optimālo risinājumu kopumu (iespējamo materiālu pielietojumu un savietojamību, kā arī iespējamos konstruktīvo risinājumu variantus).
    10. Spēja izstrādāt produktu un to kolekciju vai sēriju konceptuālo risinājumu skices un digitālas trīsdimensiju vizualizācijas, kā arī organizēt un veikt maketu un paraugu izgatavošanu.
    11. Spēja veikt projekta prezentāciju un saskaņošanu ar pasūtītāju (darba devēju) un atbildīgajiem dienestiem dažādos produktu izstrādes posmos, sagatavot un vadīt prezentācijas, skates un izstādes.
    12. Spēja veikt fizisku, analogu vai matemātisku produktu vai to atsevišķu mezglu modelēšanu.
    13. Spēja izstrādāt produkta konstruktīvos risinājumus un veikt nepieciešamās korekcijas.
    14. Spēja izstrādāt materiālu piegriešanas kartes un citus materiālu racionālas izmantošanas dokumentus.
    15. Spēja izvēlēties produkta izgatavošanai nepieciešamos materiālus, komplektējošos izstrādājumus vai to sastāvdaļas un sastādīt pasūtījumus.
    16. Spēja organizēt pirmo produktu paraugu izgatavošanu un tiem nepieciešamās pārbaudes.
    17. Spēja dokumentēt un analizēt produktu projektēšanas darbu rezultātus, kā arī veikt nepieciešamo dokumentu koriģēšanu un saskaņošanu.
    18. Spēja izstrādāt produktu izgatavošanas tehnoloģiskos režīmus un tos reglamentējošo tehnoloģisko dokumentāciju.
    19. Spēja organizēt produktu rūpniecisko paraugu (sēriju) izgatavošanu un to vispusīgas pārbaudes, t.sk. nepieciešamo lietošanas īpašību testēšanu.
    20. Spēja pieņemt un noformēt pasūtījumus un plānot produktu izgatavošanu.
    21. Spēja plānot vai prognozēt produkta izgatavošanas (realizācijas) izmaksas, izstrādāt izmaksu kalkulācijas un veidot produkta cenu politiku.
    22. Spēja veikt projekta autoruzraudzību produktu izgatavošanas laikā, kontrolēt realizācijas atbilstību projekta koncepcijai un drošības prasībām, estētiskajām un tehniskajām kvalitātēm.
    23. Spēja atbilstoši kompetencei atrast produktu realizācijas gaitā radušos problēmu labākos risināšanas veidus.
    24. Spēja apzināt optimālo piegādātāju, pasūtītāju un apakšuzņēmēju loku un sadarboties ar tiem.
    25. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    26. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
    27. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.
    28. Spēja izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.
    29. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un autortiesības reglamentējošus dokumentus.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
160
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Augstskola:

- Liepājas Universitāte

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Mākslas (21)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Dizains (214)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektors

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Vēsturiska kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2023

Pēdējie labojumi: 15.09.2021

Ievietots: 07.05.2016