Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Studiju programma tiek organizēta, lai realizētu šādus mērķus:
– nodrošināt praktisko iemaņu apgūšanu dokumentu sistēmu pārvaldībā 5. līmeņa profesionālās kvalifikācijas „Dokumentu sistēmu vadītājs” iegūšanai;
– nodrošināt kompetenci dokumentu un arhīvu pārvaldībā atbilstoši Latvijas normatīvajai bāzei, kā arī starptautiskajai praksei;
– nodrošināt un attīstīt teorētisko zināšanu bāzi informācijas zinātnē, dokumentoloģijā un arhīvzinātnē arhīvu un dokumentu sistēmu, kā arī informācijas procesu vērtēšanai un izpētei.
Izvirzīto mērķu sasniegšanai, studiju programmas realizācijas gaitā ir veicami šādi uzdevumi:
– nodrošināt studiju procesu dokumentu un arhīvu pārvaldībā (tai skaitā organizēt lekcijas, praktiskos darbus, studentu pētnieciskos darbus u.tml.);
– organizēt profesionālās kvalifikācijas līmenim atbilstošu praksi iestāžu un uzņēmumu dokumentu pārvaldības struktūrvienībās, iestāžu un valsts arhīvos, kā arī sertificētos privātos arhīvos;
– iesaistīt augsta līmeņa mācībspēkus un nozares profesionāļus programmas kursu docēšanā;
– sistemātiski papildināt studiju kursu docēšanai nepieciešamās teorētiskās literatūras bāzi (tai skaitā izstrādāt zinātniskās publikācijas, mācību un metodiskos līdzekļus);
– veikt fundamentālos un lietišķos pētījumus dokumentu pārvaldībā, arhīvzinātnē, komunikācijas zinātnē un informācijas zinātnē;
– organizēt valsts arhīvu un valsts iestāžu darbinieku tālākizglītību saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem;
– iesaistīties Arhīvu likumā noteiktajā arhīvu speciālistu sertifikācijā;
– īstenot sadarbību ar darba devējiem, ārvalstu partneriem u. c. ieinteresētajām organizācijām un personām.

Studiju rezultāti:
Zināšanas un izpratne par:
– teorētiskajām pieejām dokumentu un arhīvu pārvaldībā un to izmantošanas iespējām metodoloģijas un stratēģijas izstrādē;
– informācijas funkcijām sabiedrībā (tās pārraidi, vākšanu, apstrādi, glabāšanu un izplatīšanu), par iespējām pilnveidot informācijas organizēšanas procesus atbilstoši sabiedrības prasībām un tehnoloģiju attīstībai;
– pētniecības procesu un to rezultātu ieviešanu dokumentu un arhīvu pārvaldības praksē;
– dokumentu un arhīvu pārvaldības nacionālo un starptautisko normatīvo un standartu bāzi;
– dokumentu uzkrāšanas, izvērtēšanas, saglabāšanas un pieejamības nodrošināšanas stratēģiju izstrādi un to ieviešanas metodēm;
– aktuālajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, to izmantošanas iespējām dokumentu un arhīvu pārvaldībā;
– saskarnozaru ietekmi uz dokumentu un arhīvu pārvaldības jomas attīstību.

Vispārējās kompetences:
– prasme argumentēti diskutēt par sistēmiskiem dokumentu pārvaldības jomas jautājumiem;
– prasme pieņemt lēmumus, koordinēt pienākumu izpildi, vadīt sadarbību;
– prasme uzņemties atbildību par grupu darba rezultātiem;
– prasme praksē izmantot teorētiskās zināšanas;
– prasme veikt darbu un pētniecību sarežģītos apstākļos un realizēt jaunas pieejas;
– prasme analizēt savas darbības jomas problēmas un sekmes, sekot jaunākajām tendencēm.

Priekšmetspecifiskās kompetences:
– prasme izprast institūcijas funkcijas un uzdevumus, informācijas plūsmas mehānismus, lai nodrošinātu dokumentu apriti;
– prasme vadīt un optimizēt institūcijas informācijas pakalpojumu piedāvājumu;
– prasme izstrādāt prasības dokumentu pārvaldības projektiem un specifikācijām;
– prasme organizēt, pārvaldīt un sistematizēt informāciju;
– prasme novērtēt dokumentus un informāciju, auditēt informācijas sistēmas;
– prasme novērtēt un izvēlēties piemērotākos glabāšanas apstākļus dažādu materiālu informācijas nesējiem.

 

Dokumentu sistēmu vadītājs

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. publiskās un privātās tiesības;
    1.2. materiālzinātne.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. informācijas sabiedrības teorija;
    2.2. mūsdienu valsts pārvaldes iestāžu vēsture;
    2.3. informācijas zinātne;
    2.4. datubāzu veidošana;
    2.5. Latvijas mūsdienu vēsture;
    2.6. kvalitātes vadība;
    2.7. risku vadība;
    2.8. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. arhīvzinātne;
    3.2. arhīvu pārvaldība;
    3.3. diplomātika un dokumentu vērtības teorija;
    3.4. dokumentu pārvaldība;
    3.5. dokumentu pieejamība un popularizācija, datu aizsardzība;
    3.6. klasificētās informācijas aizsardzība, aprite, izmantošana un saglabāšana;
    3.7. informācijas tehnoloģijas;
    3.8. informācijas tehnoloģiju pielietojums dokumentu pārvaldībā (metadati, elektroniskie katalogi, informācijas sistēmas);
    3.9. dokumentu un informācijas saglabāšana;
    3.10. vadīšanas teorijas pamati un prakse;
    3.11. iekšējā kontrole un iekšējais audits;
    3.12. autortiesības;
    3.13. administratīvās tiesības un administratīvais process;
    3.14. saskarsmes psiholoģija;
    3.15. vides aizsardzība;
    3.16. valsts valoda;
    3.17. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;
    3.18. darba aizsardzība;
    3.19. darba tiesiskās attiecības;
    3.20. personālvadība;
    3.21. projektu vadība.

  • Prasmes

    1. Izprast institūciju darbības tiesiskās formas (valsts pārvaldes iestāde, komercsabiedrība, biedrība u.tml.) un pārvaldes principus.
    2. Pielietot vadības zinātņu, kā arī dokumentu un arhīvu pārvaldības speciālās metodes (funkciju, riska analīzi u.c.).
    3. Pielietot teorētiskās zināšanas praksē.
    4. Izstrādāt normatīvos aktus un dokumentu pārvaldības procedūras, sekot to ieviešanai un nodrošināt to ievērošanu.
    5. Organizēt, pārvaldīt un sistematizēt dokumentus to radīšanas, aprites, glabāšanas, izmantošanas un iznīcināšanas procesos.
    6. Auditēt dokumentu sistēmas un informācijas sistēmas.
    7. Izstrādāt prasības dokumentu (tai skaitā elektronisko) sistēmu projektiem, specifikācijām.
    8. Izvērtēt dokumentus un informāciju.
    9. Novērtēt un izvēlēties piemērotākos dokumentu sistēmu glabāšanas apstākļus atbilstoši informācijas (datu) nesējam un videi.
    10. Ieviest progresīvus risinājumus un metodes dokumentu pārvaldībā.
    11. Apzināt jaunākās dokumentu pārvaldības tendences, sekot aktualitātēm dokumentu un arhīvu pārvaldībā.
    12. Pielietot jaunākās darba metodes un informācijas tehnoloģijas.
    13. Pielietot nozarei specifiskās informācijas tehnoloģijas un aprīkojumu (e-paraksti, datubāzes, attēlveidošanas tehnoloģijas u.tml.)
    14. Rīkoties atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, lietišķajai etiķetei un ētikas normām.
    15. Strādāt komandā/grupā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi, motivēt darbiniekus.
    16. Prast strādāt psiholoģiski sarežģītās situācijās un risināt problēmsituācijas.
    17. Apgūt jaunas zināšanas patstāvīgi.
    18. Plānot un organizēt savu darbu.
    19. Prast argumentēti izteikt savu viedokli.
    20. Sagatavot un sniegt prezentācijas.
    21. Pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī.
    22. Spēt sazināties divās svešvalodās.
    23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
    24. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.
    25. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.
    26. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

  • Kompetences

    1. Spēja izstrādāt dokumentu pārvaldības politiku un stratēģiju, nodrošināt dokumentu pārvaldības attīstību.
    2. Spēja definēt dokumentu pārvaldības mērķus un uzdevumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem un institūcijas darbības vajadzībām.
    3. Spēja izstrādāt vai uzlabot dokumentu sistēmas, nodrošināt to darbību, sniegt konsultācijas dokumentu sistēmu izstrādāšanā un uzlabošanā.
    4. Spēja sagatavot darba uzdevumus un projektu specifikācijas dokumentu sistēmu projektiem.
    5. Spēja izstrādāt dokumentu pārvaldību reglamentējošos normatīvos aktus.
    6. Spēja noteikt darbinieku atbildības līmeņus.
    7. Spēja analizēt institūcijas darbību, noteikt institūcijas dokumentēšanas vajadzības, prasības dokumentiem un dokumentu sistēmām.
    8. Spēja plānot un izmantot dokumentu sistēmu izveidošanai, uzlabošanai un uzturēšanai nepieciešamos finanšu resursus.
    9. Spēja veikt izstrādātās vai uzlabotās dokumentu sistēmas novērtējumu, auditu un darbības pārbaudes.
    10. Spēja organizēt un kontrolēt dokumentu (gan papīra dokumentu, gan elektronisku dokumentu) izstrādāšanu, uzskaiti, apriti un glabāšanu aktīvajā un pusaktīvajā dzīves ciklā.
    11. Spēja organizēt un izstrādāt dokumentu pārvaldības procesus reglamentējošos dokumentus (dokumentu sarakstus, lietu nomenklatūru, klasifikatorus u.c.).
    12. Spēja organizēt dokumentu izvērtēšanu, dokumentu glabāšanas termiņu un arhīviskās vērtības noteikšanu.
    13. Spēja organizēt dokumentu izmantošanu, nodrošināt un kontrolēt dokumentu pieejamību, datu aizsardzību.
    14. Spēja nodrošināt valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas un dokumentu pārvaldību.
    15. Spēja organizēt un veikt dokumentu aprakstīšanu, uzziņu un uzskaites līdzekļu sagatavošanu.
    16. Spēja organizēt dokumentu un datu migrāciju no vienas sistēmas un/ vai nesēja uz citu sistēmu vai nesēju.
    17. Spēja brīvi pārvaldīt valsts valodu un sazināties vismaz divās svešvalodās.
    18. Spēja veikt pētījumus par aktuāliem dokumentu pārvaldības jautājumiem.
    19. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.
    20. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
    21. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.
    22. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
80
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1-2 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Informācijas un komunikācijas zinātnes (32)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Bibliotēku, informācijas un arhīvu zinības (322)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2021

Pēdējie labojumi: 22.09.2021

Ievietots: 07.05.2016