Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Studiju programmas mērķis ir:
– sagatavot augstas kvalifikācijas speciālistus profesionālai darbībai informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju nozarē ar specializāciju programmēšanas inženieris.

Programmēšanas inženieris:
– apgūst zināšanas, prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas programmatūras izstrādei, ieviešanai un uzturēšanai atbilstoši funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, programmētāju darba grupas organizēšanai un vadīšanai, kā arī sistemātiskai zināšanu un prasmju pilnveidošanai;
– spēj komunicēt, pārliecināt, pamatot savu viedokli, plānot savu laiku, atrast, analizēt un apkopot informāciju, pašizglītoties.

 

Programmēšanas inženieris

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. darba aizsardzība un ergonomika;
    1.2. programmatūras izstrādes projektu vadīšana.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. ekonomika un komercdarbība;
    2.2. operētājsistēmu klasifikācija un izmantošana;
    2.3. datorsistēmu uzbūve un funkcionēšana;
    2.4. datortīklu tehnoloģijas;
    2.5. informācijas tehnoloģiju nozares tiesiskā regulējuma pamati un standarti;
    2.6. programmatūras inženierija;
    2.7. darba tiesiskās attiecības;
    2.8. vides aizsardzība;
    2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. divas svešvalodas saziņas līmenī;
    3.2. matemātika;
    3.3. saskarsme un profesionālā ētika;
    3.4. lietojumprogrammatūras klasifikācija un pielietojums;
    3.5. programmēšanas valodas;
    3.6. datu bāzu tehnoloģijas;
    3.7. programmatūras izstrādes tehnoloģijas;
    3.8. objektorientētā programmēšana;
    3.9. datu struktūras un algoritmi;
    3.10. interneta tehnoloģijas;
    3.11. valsts valoda.

  • Prasmes

    1. Lietot informācijas tehnoloģijas nozares standartus.
    2. Lietot informācijas tehnoloģijas terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.
    3. Lietot operētājsistēmas.
    4. Lietot teksta un grafikas redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammas.
    5. Piedalīties projektu vadīšanā.
    6. Kodēt un atkļūdot programmas.
    7. Pielietot projektējuma shēmas un diagrammas.
    8. Projektēt algoritmus un datu struktūras.
    9. Izvēlēties uzdevumu risināšanai adekvātus līdzekļus.
    10. Veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus.
    11. Konfigurēt darba vietu un darba rīkus.
    12. Lietot programmatūras izstrādes rīkus.
    13. Analizēt programmas kodu.
    14. Realizēt lietotāja saskarnes.
    15. Lietot datu pieprasījumu valodas.
    16. Mērīt programmatūras veiktspēju.
    17. Lietot labu programmēšanas stilu.
    18. Lietot programmatūras testēšanas paņēmienus.
    19. Veikt sistēmu projektēšanu.
    20. Strādāt komandā.
    21. Vadīt citus.
    22. Veikt darbu patstāvīgi.
    23. Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.
    24. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.
    25. Sagatavot prezentācijas materiālus un pasākumus, tos vadīt.
    26. Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.
    27. Noformēt lietišķos dokumentus.
    28. Ievērot profesionālās ētikas principus.
    29. Ievērot darba aizsardzības prasības.
    30. Pārvaldīt valsts valodu.
    31. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

  • Kompetences

    1. Spēja kodēt, lasot un saprotot programmatūras projektējuma aprakstus.
    2. Spēja kodēt, analizējot ieejas un izejas datus.
    3. Spēja kodēt, konfigurējot izstrādes vidi.
    4. Spēja kodēt, rakstot programmas kodu saskaņā ar projektējumu un kodēšanas vadlīnijām.
    5. Spēja kodēt, konstruējot algoritmus.
    6. Spēja kodēt, lasot un analizējot svešus programmu tekstus.
    7. Spēja kodēt, veidojot lietotāja saskarni.
    8. Spēja kodēt, atkļūdojot programmas un veicot vienībtestēšanu.
    9. Spēja kodēt, analizējot programmas izpildes laiku un to optimizējot.
    10. Spēja kodēt, dokumentējot kodu.
    11. Spēja kodēt, veidojot programmatūras instalāciju.
    12. Spēja kodēt, veidojot iebūvēto palīdzības sistēmu.
    13. Spēja kodēt, apstrādājot izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus.
    14. Spēja projektēt, lasot un saprotot programmatūras prasību specifikācijas.
    15. Spēja projektēt, iepazīstoties ar programmatūras projektējuma apraksta standartiem.
    16. Spēja projektēt, veidojot un aprakstot programmatūras arhitektūru.
    17. Spēja projektēt, analizējot dažādus tehniskos risinājumus un izvēloties piemērotāko.
    18. Spēja projektēt, veidojot datu konceptuālo modeli un fizisko modeli.
    19. Spēja projektēt, veidojot realizācijas modeli (klašu un/vai funkciju hierarhiju).
    20. Spēja projektēt, konstruējot un aprakstot algoritmus.
    21. Spēja projektēt lietotāja saskarnes.
    22. Spēja projektēt, sagatavojot programmatūras projektējuma apraksta dokumentu.
    23. Spēja uzturēt programmatūru, lasot un saprotot uzturamās sistēmas dokumentāciju un kodu.
    24. Spēja uzturēt programmatūru, apstrādājot izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus.
    25. Spēja uzturēt programmatūru, veicot izmaiņu ietekmes analīzi.
    26. Spēja uzturēt programmatūru, veicot izmaiņas programmatūrā.
    27. Spēja uzturēt programmatūru, veicot uzturamās programmatūras konfigurācijas pārvaldību.
    28. Spēja uzturēt programmatūru, sistematizējot uzturēšanas gaitā uzkrāto atbalsta informāciju.
    29. Spēja uzturēt programmatūru, konsultējot programmatūras lietotājus.
    30. Spēja ieviest programmatūru, veicot vides sagatavošanu programmatūras uzstādīšanai.
    31. Spēja ieviest programmatūru, veicot datu pārnešanu.
    32. Spēja ieviest programmatūru, izpildot programmatūras uzstādīšanu un parametrizēšanu.
    33. Spēja ieviest programmatūru, iepazīstoties ar lietotāja dokumentāciju.
    34. Spēja ieviest programmatūru, sniedzot konsultācijas programmatūras ieviešanas laikā.
    35. Spēja sagatavot programmatūras testēšanas plānu.
    36. Spēja sagatavot programmatūras testēšanas specifikāciju.
    37. Spēja analizēt programmatūras testēšanas programmas kodu.
    38. Spēja sagatavot programmatūras testēšanas testpiemērus.
    39. Spēja sagatavot testēšanas vidi programmatūras testēšanai.
    40. Spēja izpildīt programmatūras testēšanas testpiemērus.
    41. Spēja pierakstīt programmatūras testēšanas gaitu un rakstīt problēmu ziņojumus.
    42. Spēja programmatūras testēšanā analizēt kļūdu avotus (prasības specifikācijā, projektējuma aprakstā, u.c.).
    43. Spēja reproducēt programmatūras testēšanā konstatētās lietotāja kļūdas.
    44. Spēja sagatavot programmatūras testēšanas pārskata dokumentu.
    45. Spēja specificēt prasības, iepazīstoties ar esošo pasūtītāja programmatūru.
    46. Spēja specificēt prasības, analizējot prasību realizācijas iespējas.
    47. Spēja sagatavot lietotāja dokumentāciju, iepazīstoties ar lietotāja dokumentācijas standartiem.
    48. Spēja sagatavot lietotāja dokumentāciju, iepazīstoties ar lietotāja darījumu terminoloģiju.
    49. Spēja sagatavot lietotāja dokumentāciju, rakstot un noformējot lietotāja dokumentācijas tekstu.
    50. Spēja sagatavot lietotāja dokumentāciju, saskaņojot lietotāja dokumentāciju ar iebūvēto palīdzības sistēmu (Help).
    51. Spēja plānot programmatūras projektu, prognozējot darba uzdevuma darbietilpību un izpildes laiku.
    52. Spēja plānot programmatūras projektu, veicot individuālā darba plānošanu un kontroli.
    53. Spēja plānot programmatūras projektu, piedaloties projekta gaitas izpildes apspriešanā.
    54. Spēja plānot programmatūras projektu, izstrādājot programmēšanas vadlīnijas.
    55. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
100-128
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1-2 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Augstskola:

- Liepājas Universitāte

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Datorika (48)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Datorzinātnes (ISCED 2011) (481)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozare

Programmēšanas inženieris plāno, organizē ar programmatūras izstrādi saistītos darbus un izstrādā programmatūru atbilstoši funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, sagatavojot un konfigurējot izstrādes vidi un rakstot programmas kodu saskaņā ar projektējuma un kodēšanas vadlīnijām. Veido programmatūras arhitektūru, ievieš un uztur programmatūru, apstrādā iegūtos problēmu ziņojumus un analizē kļūdu avotus. Organizē un veic programmatūru testēšanu un rezultātu analīzi.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: PIRMĀ LĪMEŅA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS DIPLOMS ar profesionālo kvalifikāciju: Programmētājs*

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2023

Pēdējie labojumi: 20.10.2023

Ievietots: 07.05.2016