Latvijas izglītības sistēmas kvalifikāciju datu bāze

Kvalifikācijas joma un līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Izglītības tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Komerczinības un administrēšana (34)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Vadība un administrēšana (345)

Informācija par kvalifikāciju

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Augstskolas mācīšanās rezultātus studiju programmai veido saskaņā ar (1) otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu un (2) attiecīgo profesijas standartu.

Valsts izglītības standarts

Profesiju standartu reģistrs

 

Mācīšanās rezultāti: Nav pieejami

Atbilstība profesijai (kods atbilstoši ISCO-08)/ profesijas standartam
Latvijas profesiju klasifikators, kas izstrādāts atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas (International Labour Organization, ILO) izveidotajai Starptautiskajai standartizētai profesiju klasifikācijai (International Standard Classification of Occupations, ISCO-08).
?

Supervizors /konsultants pārraugs (2424 06)

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešanās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. sociālekonomiskie procesi valstī (demogrāfiskie procesi, nodarbinātība, inflācija, dzīves kvalitātes rādītāji, izglītība, kultūra, veselības aprūpe, sociālās drošības sistēma u.c.);
    1.2. sociālekonomiskās pārmaiņas Eiropā un pasaulē;
    1.3. ārvalstu pieredze un aktualitātes supervīzijā;
    1.4. supervīzijas specifika dažādās profesijās.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešanās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. supervīzijas attīstība;
    2.2. supervīzijas teorētiskās koncepcijas un funkcijas;
    2.3. supervīzijas, koučinga un mentoringa kopīgie un specifiskie raksturojumi;
    2.4. sociālo, kultūras un vides faktoru ietekme uz cilvēku;
    2.5. sistēmiskā pieeja starppersonu komunikācijā;
    2.6. vadības teorijas;
    2.7. organizācijas kultūra un attīstība;
    2.8. pieaugušo izglītības teorijas un modeļi;
    2.9. supervizējamā personisko jautājumu ietekme uz profesionālajām problēmām;
    2.10. pārmaiņu vadība;
    2.11. konfliktu veidi un risināšanas stratēģijas;
    2.12. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešanās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. supervizora /konsultanta pārrauga profesijas raksturojums;
    3.2. supervīzijas veidi, formas un modeļi;
    3.3. supervīzijas struktūra un organizācija;
    3.4. supervīzijas dokumentu pārvaldība;
    3.5. supervizora /konsultanta pārrauga profesionālais pašnovērtējums;
    3.6. individuālā supervīzija (līgums, process, intervence, novērtējums);
    3.7. supervīzija grupā (līgums, process, intervence, grupu dinamikas vadīšana, komunikācija grupā, novērtējums);
    3.8. komandas supervīzija;
    3.9. organizācijas supervīzija;
    3.10. koleģiālā supervīzija;
    3.11 psihodinamiskie koncepti (t.sk. pārnese un pretpārnese) supervīzijas procesā un personības funkcionēšanas līmeņi;
    3.12. konsultēšanas un intervences metodes supervīzijā;
    3.13. pieaugušo izglītības metodes;
    3.14. krīzes intervence;
    3.15. konfliktu vadība supervīzijā un mediācija;
    3.16. stresa vadība un psihohigiēna;
    3.17. vadība (vadības instrumenti, sociālo sistēmu vadība, vadības procesa konflikti);
    3.18. organizāciju attīstības modeļi;
    3.19. starppersonu komunikācijas prasmes;
    3.20. starpkultūru komunikācijas pamati (kultūru atšķirības un saskarsme dažādību iekļaujošā vidē);
    3.21. profesionālie un vispārīgie ētikas pamatprincipi, t.sk. konfidencialitāte;
    3.22. pētniecības metodoloģija supervīzijā;
    3.23. informācijas tehnoloģijas profesionālās darbības veikšanai;
    3.24. darba aizsardzība;
    3.25. vides aizsardzība;
    3.26. darba tiesiskās attiecības;
    3.27. valsts valoda;
    3.28. divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena tiek izmantota kā saziņas un pētniecības valoda starptautiskā vidē.

  • Prasmes

    1. Plānot supervīzijas procesu, sasniedzamo rezultātu, supervīzijas ilgumu, sesiju skaitu, vienošanās nosacījumus un citus administratīvos jautājumus.
    2. Noslēgt supervīzijas līgumu.
    3. Noformēt dokumentāciju, kas saistīta ar supervīzijas procesu, rezultātu apkopojumu un izvērtējumu.
    4. Novērtēt supervizējamā profesionālās problēmas un vajadzības.
    5. Vadīt individuālo, grupas, komandas un organizācijas supervīziju.
    6. Analizēt un izvērtēt supervizējamā pārstāvētās profesionālās nozares un institūcijas specifiku, to vajadzības un resursus.
    7. Novērtēt supervizējamā personisko jautājumu ietekmi uz profesionālajām problēmām un piedāvāt atbilstošu risinājumu.
    8. Lietot personai vai grupai piemērotas konsultēšanas metodes supervīzijas procesā.
    9. Integrēt supervīzijas procesā pieaugušo izglītības modeļus.
    10. Attīstīt supervizējamo pašnovērtējuma, analītiskās, pašrefleksijas un pašregulācijas iemaņas, kas attīsta paškontroli un palīdz patstāvīgi risināt profesionālās problēmas.
    11. Veidot supervīzijas procesā radošu, uz risinājumu vērstu, strukturētu vidi.
    12. Analizēt un novērtēt supervizējamā profesionālās izaugsmes dinamiku un supervīzijas procesa attīstību.
    13. Mērķtiecīgi pilnveidot savu kvalifikāciju un rūpēties par profesionālo izaugsmi.
    14. Pastāvīgi īstenot un attīstīt savu profesionālo praksi.
    15. Ievērot savā darbā profesionālos un vispārīgos ētikas pamatprincipus.
    16. Lietot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.
    17. Ievērot darba tiesisko attiecību normas, personu un organizāciju datu aizsardzības, darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.
    18. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    19. Pārvaldīt valsts valodu.
    20. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena tiek izmantota kā saziņas un pētniecības valoda starptautiskā vidē.
    21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

  • Kompetences

    1. Spēja organizēt un vadīt supervīzijas procesu individuālā, grupu, komandu un organizāciju līmenī.
    2. Spēja supervīzijas procesā pielietot atbilstīgas problēmu risināšanas, konsultēšanas un pieaugušo izglītības metodes un tehnikas.
    3. Spēja sadarboties ar supervizējamo, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    4. Spēja izprast profesionālās vides specifiku.
    5. Spēja darbā ar supervizējamo nodrošināt reflektīvu, konstruktīvu darbību un savstarpēju atbildību.
    6. Spēja noformēt ar supervīziju saistīto dokumentāciju.
    7. Spēja ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    8. Spēja pārzināt darba tiesisko attiecību normas.
    9. Spēja veikt pētniecisko darbību supervīzijas teorijas un metožu attīstībai.
    10. Spēja izvērtēt savu profesionālo darbību un pilnveidot profesionālo kompetenci visas darba dzīves garumā.
    11. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, no kurām vismaz viena tiek izmantota kā saziņas un pētniecības valoda starptautiskā vidē.
    12. Spēja izmantot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.

Iestāšanās nosacījumi
Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību, lai būtu tiesības uzsākt mācības/studijas kvalifikācijas iegūšanai.
?

LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola

Diploma pielikums

Diploma pielikumus Latvijā izsniedz augstākās izglītības kvalifikācijām. Diploma pielikuma saturu reglamentē Ministru kabineta noteikumi

Pielikumu paskaidrojuma saite
?

Kvalifikācijas iegūšanas veids:
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti:
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
80
Kvalifikācijas ieguves ilgums:
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1-2 gadi

Kvalifikācijas joma un līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Izglītības tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Komerczinības un administrēšana (34)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Vadība un administrēšana (345)

Izglītības pakāpe un veids:

Izglītības pakāpe
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Izglītības veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā izglītība

Kvalifikācijas iegūšanas iespējas

Kvalifikācijas izdevējiestāde
Valsts akreditēta izglītības iestāde vai eksaminācijas centrs, kas izsniedz izglītības dokumentu.
?
Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA"

Iepriekšējais nosaukums: Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola

Meža iela 3, Rīga LV-1048
Tālr. 67500265 Fakss: 67500252
E-pasts: riseba@riseba.lv

http://www.riseba.lv

Pēdējie labojumi: 28.09.2017

Ievietots: 29.08.2016