Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

2

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Frēzētājs

  • Zināšanas

    PROFESIONĀLĀS zināšanas
    Priekšstata līmenī:
    1. Virsmas kvalitātes rādītāji.
    Izpratnes līmenī:
    1. Palīgmateriāli un to pielietojums.
    2. Darba aizsardzības noteikumu prasības.
    3. Ergonomiska frēzētāja darba vides
    4. iekārtošana.
    5. Specifisku frēzēšanas griezējinstrumentu iestatīšana.
    6. Materiālu griešanas teorija.
    7. Skaidas veidošanās process.
    Lietošanas līmenī:
    1. Individuālo aizsardzības līdzekļu izvēle un lietošana.
    2. Kolektīvo aizsardzības līdzekļu izmantošana.
    3. Darbgaldu aizsardzības aprīkojums.
    4. Frēzēšanas griezējinstrumentu veidi.
    5. Palīgierīces frēzēšanai.
    6. Mērinstrumentu lietošanas noteikumi.
    7. Darbgaldu aizsardzības aprīkojums. Aizsargnožogojumu automātiskās bloķēšanas sistēmas.
    8. Darbgalda ekspluatācijas instrukcija.
    9. Iekārtas ekspluatācijas instrukcija.
    10. Apzīmējumi rasējumos.
    11. Detaļas izgatavošanas darbu secība.
    12. Griezējinstrumenti frēzēšanai un to pielietošana.
    13. Mērinstrumenti un to pielietošana.
    14. Frēzēšanas palīgierīces un to pielietošana.
    15. Tehnoloģiskā dokumentācija.
    16. Apstrādājamie materiāli un to īpašības.
    17. Pieļaujamās sagatavju uzlaides.
    18. Eļļošanas materiāli un to pielietojuma nepieciešamība un funkcijas. Dzesēšanas materiāli un to pielietojuma nepieciešamība un funkcijas.
    19. Darba vietas iekārtošanas noteikumi.
    20. Frēzētāja darba vietas iekārtošanas noteikumi.
    21. Frēzēšanas darbgalda palīgierīces griezējinstrumentu un sagatavju nostiprināšanai.
    22. Frēzēšanas darbgalda aprīkojums.
    23. Palīgierīču stiprināšanas veidi.
    24. Sagatavju pozicionēšanas paņēmieni.
    25. Sagatavju nostiprināšanas paņēmieni.
    26. Frēzēšanas griezējinstrumenti un to veidi.
    27. Griezējinstrumentu darbspējas novērtēšana atbilstoši apstrādājamajam materiālam.
    28. Frēzēšanas griezējinstrumentu iestatīšana.
    29. Mērinstrumentu veidi.
    30. Kontroles līdzekļi (kontroles kalibri).
    31. Materiālu griešanas režīmu aprēķini.
    32. Matemātiskie aprēķini.
    33. Griešanas režīmu tabulas.
    34. Griešanas režīmu izvēles principi.
    35. Griešanas režīmu iestatīšana.
    36. Darbgalda griešanas režīmu tabula.
    37. Frēzēšanas darbu tehnoloģiskais process.
    38. Frēzēšanas paņēmieni.
    39. Kontroles līdzekļu un mērinstrumentu veidi un to pielietošana.
    40. Pielaides un sēžas metālapstrādē.
    41. Mērīšanas paņēmieni.
    42. Kontroles un mērinstrumentu veidi un to pielietošana.
    43. Pielaides un tehniskie mērījumi.
    44. Virsmas formas novirzes un to pielaižu apzīmējumi plakanām un cilindriskām virsmām.
    45. Virsmas formas pielaižu kontroles veidi.
    46. Mērinstrumentu un kontroles līdzekļu veidi un to pielietošana. Virsmu savstarpējā novietojuma pielaižu kontroles veidi.
    47. Virsmu savstarpējā novietojuma novirzes un to pielaižu apzīmējumi plakanām un cilindriskām virsmām.
    48. Kontroles un mērinstrumentu veidi un to pielietošana.
    49. Virsmu formas un savstarpējā novietojuma pielaižu kontroles veidi. Virsmu formas un savstarpējā novietojuma novirzes un to pielaižu apzīmējumi plakanām un cilindriskām virsmām.
    50. Virsmas kvalitātes noteikšanas paņēmieni.
    51. Virsmas raupjuma etalonvirsmu lietošana.
    52. Virsmas raupjuma apzīmējumi rasējumos.
    53. Darba aizsardzības instrukcija darba vietā.
    54. Darbgalda ekspluatācijas instrukcija.
    55. Frēzēšanas darbavietas organizācija.
    56. Skaidu novākšanas paņēmieni un šķirošana.
    57. Darba higiēnas prasības uzņēmumā.
    58. Droši skaidu novākšanas paņēmieni. Frēzēšanas darbgalda ekspluatācijas instrukcija.
    59. Frēzēšanas darbgalda slīdvirsmu ekspluatācijas noteikumi.
    VISPĀRĒJĀS zināšanas:
    Priekšstata līmenī:
    1. Verbālās un neverbālās mijiedarbības veidi.
    Izpratnes līmenī:
    1. Gramatikas un valodas funkcijas.
    2. Sadarbības veicināšanas principi. Pozitīvas saskarsmes paņēmieni.
    3. Mērvienības un formas.
    4. Pirmās palīdzības sniegšana.
    5. Ievadinstrukcijas prasības.
    6. Vides aizsardzības prasības.
    7. Atkritumu šķirošana.
    8. Darba tiesiskās attiecības.
    9. Pilsoniskās sabiedrības būtība.
    10. Apkārtējās darba vides riska faktori.
    11. Ergonomikas pamatprincipi.
    12. Izmaiņas uzņēmuma izmantotajā tehnoloģiskajā procesā.
    13. Jauno metālapstrādes darbagaldu un instrumentu izmantošanas iespējas. Profesionālās karjeras izaugsme un tās nozīme.
    14. Mācīšanās stratēģijas.
    15. Jaunākas tendences metālgriešanas tehnoloģijās.
    16. Informācijas sistēmu drošība.
    17. Jaunākās tendences informācijas tehnoloģijās.
    18. Datorizēto programmvadības darbgaldu darbības principi (lietojumprogrammas).
    19. Uzņēmuma darba organizācija.
    Lietošanas līmenī:
    1. Vārdu krājums.
    2. Profesionālā terminoloģija.
    3. Profesionālā terminoloģija svešvalodā.
    4. Laika plānošanas paņēmieni.
    5. Rēķināšana.
    6. Rīcība ārkārtas situācijās.
    7. Darba aizsardzības instrukcija darba vietā. Darba aizsardzības drošības zīmes un signāli.
    8. Elektrodrošības noteikumi.
    9. Ugunsdrošības noteikumi.
    10. Rīcība ugunsgrēka gadījumā.
    11. Droši frēzēšanas darba paņēmieni.
    12. Profesionālās izaugsmes plānošana.
    13. Ideju ģenerēšana.

  • Prasmes

    PROFESIONĀLĀS prasmes:
    1. Patstāvīgi un pastāvīgi izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus.
    2. Izmantot kolektīvos aizsardzības līdzekļus.
    3. Pārbaudīt rokas instrumentus.
    4. Pārbaudīt palīgierīces.
    5. Pārbaudīt aizsargierīces un to atbilstību darbgalda ekspluatācijas instrukcijai.
    6. Pārbaudīt automātiskās bloķēšanas sistēmas darbību.
    7. Atbildīgi lietot aizsargierīces.
    8. Saņemt attiecīgās iekārtas ekspluatācijas instrukciju.
    9. Precīzi ievērot attiecīgās iekārtas ekspluatācijas instrukciju.
    10. Lasīt darba rasējumu.
    11. Noteikt detaļas izgatavošanas secību.
    12. Lasīt tehnoloģisko dokumentāciju.
    13. Iepazīties ar darbam nepieciešamajiem griezējinstrumentiem atbilstoši tehnoloģiskai dokumentācijai.
    14. Iepazīties ar darbam nepieciešamajiem mērinstrumentiem atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai.
    15. Iepazīties ar palīgierīcēm atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai.
    16. Atbildīgi novērtēt palīgierīces pielietošanas iespējas.
    17. Novērtēt sagatavju materiāla atbilstību rasējumam.
    18. Vērtēt materiāla apstrādājamību.
    19. Noteikt eļļojoši-dzesējošo šķidrumu pielietošanu atbilstoši apstrādājamam materiālam.
    20. Noteikt nepieciešamos apkopes materiālus.
    21. Izvēlēties palīgmateriālus atbilstoši darba uzdevumam.
    22. Atbildīgi iekārtot frēzētāja darba vietu atbilstoši darba aizsardzības noteikumu prasībām.
    23. Iekārtot frēzētāja darba vietu atbilstoši tehnoloģiskajam darba organizācijas plānam.
    24. Uzstādīt griezējinstrumentu nostiprināšanas palīgierīces atbilstoši tehnoloģiskā procesa prasībām.
    25. Uzstādīt sagataves nostiprināšanas palīgierīces atbilstoši tehnoloģiskā procesa prasībām.
    26. Precīzi pozicionēt sagatavi.
    27. Nostiprināt sagatavi atbilstoši tehnoloģiskā procesa prasībām.
    28. Izvēlēties griezējinstrumentus atbilstoši tehnoloģiskajam procesam.
    29. Pārbaudīt griezējinstrumentu atbilstību uzdevuma veikšanai.
    30. Precīzi iestatīt frēzēšanas griezējinstrumentus.
    31. Iestatīt specifiskus griezējinstrumentus.
    32. Izvēlēties mērinstrumentus un kontroles līdzekļus.
    33. Precīzi iestatīt mērinstrumentus.
    34. Aprēķināt materiālu griešanas režīmus izmantojot formulas un materiālu griešanas režīmu tabulas.
    35. Pielietot matemātikas principus un paņēmienus.
    36. Patstāvīgi izvēlēties griešanas režīmus izmantojot darbgalda griešanas režīmu tabulas.
    37. Izvēlēties griešanas režīmus izmantojot tehnoloģisko dokumentāciju.
    38. Precīzi iestatīt griešanas režīmus atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai.
    39. Iestatīt griešanas režīmus atbilstoši aprēķiniem un darbgalda griešanas režīmu tabulai.
    40. Frēzēt plakanas, slīpas virsmas, rievas un izciļņus.
    41. Frēzēt cilindriskās, līkločveida virsmas un fasonvirsmas.
    42. Veikt sarežģītus frēzēšanas darbus.
    43. Izmantot kontroles līdzekļus detaļas faktisko izmēru derīguma noteikšanai.
    44. Izmantot mērinstrumentus detaļas faktisko izmēru noteikšanai.
    45. Patstāvīgi sagatavot mērinstrumentus un kontroles līdzekļus darbam.
    46. Pielietot kontroles līdzekļus virsmas formas pārbaudei atbilstoši darba uzdevuma prasībām.
    47. Pielieto mērinstrumentus virsmas formas pārbaudei atbilstoši darba uzdevuma prasībām.
    48. Precīzi pielietot kontroles līdzekļus virsmu savstarpējā novietojuma atbilstības pārbaudei.
    49. Pielietot mērinstrumentus virsmu savstarpējā novietojuma atbilstības pārbaudei.
    50. Pielietot kontroles līdzekļus virsmas formas un virsmu savstarpējā novietojuma summāro noviržu atbilstību pārbaudei.
    51. Izmantot mērinstrumentus un palīgierīces virsmas formas un virsmu savstarpējā novietojuma summāro noviržu atbilstību pārbaudei.
    52. Pielietot virsmas raupjuma etalonus.
    53. Lietot elektroniskās virsmas raupjuma mērīšanas ierīces.
    54. Pārliecināties par frēzēšanas darbgalda rokturu atrašanos neitrālā pozīcijā.
    55. Uzmanīgi pārbaudīt frēzēšanas darbgalda atbilstību ekspluatācijas instrukcijas prasībām.
    56. Pārbaudīt ventilācijas sistēmas darbību.
    57. Pārbaudīt frēzēšanas darba vietas komplektāciju.
    58. Ieregulēt individuālo apgaismojumu.
    59. Turēt tīru un brīvu darba zonu.
    60. Ievērot darba higiēnu.
    61. Savākt frēzēšanas skaidas otrreizējai pārstrādei.
    62. Izslēgt frēzēšanas darbgaldu, individuālo apgaismojumu un ventilācijas sistēmu.
    63. Ieslēgt frēzēšanas darbgalda rokturus neitrālā pozīcijā.
    64. Sakārtot individuālos aizsardzības līdzekļus.
    65. Demontēt palīgierīces.
    66. Veikt frēzēšanas darbgalda apkopi saskaņā ar ekspluatācijas instrukciju.
    VISPĀRĒJĀS prasmes:
    1. Skaidri definēt savu domu valsts valodā mutiski un rakstiski, sazinoties ar kolēģiem un citiem cilvēkiem.
    2. Lietot profesionālo terminoloģiju mutiski un rakstiski frēzēšanas darba uzdevuma veikšanai.
    3. Sazināties mutiski un rakstiski vienā svešvalodā.
    4. Lietot profesionālo terminoloģiju mutiski un rakstiski vismaz vienā svešvalodā frēzēšanas darba uzdevuma veikšanai.
    5. Sadarboties komandā, veicot profesionālos darba pienākumus.
    6. Definēt prioritātes, plānojot savu profesionālo darbību.
    7. Risināt konfliktsituācijas, argumentējot savu viedokli.
    8. Aprēķināt griešanas režīmus.
    9. Aprēķināt izmēru ķēdes un pielaides.
    10. Rīkoties ārkārtas situācijās.
    11. Sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumos.
    12. Atpazīt darba aizsardzības drošības zīmes un signālus.
    13. Ievērot darba aizsardzības drošības zīmes un signālus.
    14. Ievērot ievadinstrukcijas prasības.
    15. Ievērot darba aizsardzības instrukcijas darba vietā prasības.
    16. Ievērot darba aizsardzības drošības noteikumus.
    17. Ievērot elektrodrošības noteikumus.
    18. Ievērot ugunsdrošības noteikumus.
    19. Vizuāli novērtēt frēzēšanas darbgalda atbilstību elektrodrošības noteikumiem.
    20. Ievērot vides aizsardzības prasības, veicot darba pienākumus.
    21. Šķirot frēzēšanas darba procesā radītos atkritumus.
    22. Vērtēt darba tiesisko attiecību prasības saistībā ar normatīvajiem aktiem.
    23. Ievērot darba tiesisko attiecību prasības.
    24. Pildīt pilsoniskos pienākumus.
    25. Lietot nekaitīgus un drošus darba paņēmienus.
    26. Ievērot ergonomikas pamatprincipus.
    27. Piedalīties kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos.
    28. Interesēties digitālajā vidē par nozares aktualitātēm.
    29. Izvērtēt mācīšanās vajadzības karjeras izaugsmei.
    30. Izvēlēties profesionālās kvalifikācijas prasmju paaugstināšanas pasākumus.
    31. Apgūt jaunu pieredzi atbilstoši darba tirgus prasībām.
    32. Iegūt jaunu pieredzi izstādēs un prezentācijās.
    33. Atrast noteiktu informāciju interneta resursos, datu nesējos.
    34. Iepazīt jaunākās informācijas tehnoloģijas.
    35. Attīstīt zināšanas programmvadības darbgaldu apguvē.
    36. Veikt darba vadītāja uzdotos uzdevumus.
    37. Personīgi iesaistīties jaunu ideju radīšanā, izrādot iniciatīvu.
    38. Patstāvīgi pieņemt lēmumus par problēmu risinājumiem konkrētās darba situācijās.
    39. Iesaistīties uzņēmuma kultūrvidē.

  • Kompetences

    PROFESIONĀLĀS kompetences:
    1. Spēja atbildīgi lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.
    2. Spēja novērtēt frēzēšanas darbgalda, instrumentu un palīgierīču atbilstību darba uzdevumam un darba aizsardzības prasībām.
    3. Spēja ievērot frēzēšanas darbgalda lietošanas instrukcijas nosacījumus.
    4. Spēja atbildīgi un patstāvīgi iepazīties ar frēzēšanas darba uzdevumu un rasējumu, izprotot detaļas izgatavošanas tehnoloģisko procesu.
    5. Spēja atbildīgi, atbilstoši darba uzdevumam un tehnoloģiskajai dokumentācijai, sagatavot darbam nepieciešamos instrumentus un palīgierīces, izvērtējot pielietojamos materiālus un palīgmateriālus.
    6. Spēja patstāvīgi iekārtot frēzētāja darba vietu atbilstoši darba aizsardzības prasībām un ievērojot ergonomikas principus.
    7. Spēja precīzi uzstādīt sagatavju nostiprināšanas palīgierīces, ievērojot frēzēšanas tehnoloģiskā procesa prasības.
    8. Spēja uzstādīt un pozicionēt sagatavi palīgierīcēs, ievērojot frēzēšanas tehnoloģiskā procesa prasības.
    9. Spēja izvēlēties un iestatīt darba uzdevuma veikšanai nepieciešamos griezējinstrumentus, ievērojot to veidus un apstrādājamo materiālu.
    10. Spēja pielietot atbilstošus mērinstrumentus un kontroles līdzekļus detaļas faktisko izmēru mērīšanai un kontrolei.
    11. Spēja precīzi aprēķināt materiālu griešanas režīmus, izmantojot formulas un griešanas režīmu tabulas, ievērojot griezējinstrumentu un sagatavju materiālus.
    12. Spēja izvēlēties griešanas režīmus, izmantojot tehnoloģisko dokumentāciju un griešanas režīmu tabulas frēzēšanas darbgaldam.
    13. Spēja precīzi iestatīt griešanas režīmus atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai vai aprēķinātajiem griešanas režīmiem un darbgalda griešanas režīmu tabulai.
    14. Spēja rūpīgi un precīzi frēzēt plakanas un slīpas virsmas, rievas, izciļņus, cilindriskas un līkločveida virsmas un fasonvirsmas, sarežģītas detaļas, ievērojot darba uzdevumu.
    15. Spēja, izmantojot mērinstrumentus un kontroles līdzekļus, precīzi noteikt virsmas formas, detaļas faktiskos izmērus, pārbaudīt atbilstību tehnoloģiskās dokumentācijas prasībām.
    16. Spēja, pielietojot mērinstrumentus, kontroles līdzekļus un palīgierīces, noteikt virsmas formas, virsmu savstarpējā novietojuma un summāro virsmas formas un virsmu savstarpējā novietojuma noviržu atbilstību tehniskās dokumentācijas prasībām.
    17. Spēja, pielietojot virsmas raupjuma etalonus un elektroniskās virsmas raupjuma mērīšanas ierīces, noteikt virsmu raupjuma atbilstību tehniskās dokumentācijas prasībām.
    18. Spēja sagatavot darba vietu darba procesam, uzturēt to kārtībā darba veikšanas procesā, sakārtot darba vietu pēc darba beigām, ievērojot drošus darba paņēmienus.
    19. Spēja veikt frēzēšanas darbgaldu apkopi atbilstoši ekspluatācijas instrukcijai.
    VISPĀRĒJĀS kompetences:
    1. Spēja sazināties mutiski un rakstiski valsts valodā, lietot profesionālo terminoloģiju frēzēšanas uzdevuma veikšanai.
    2. Spēja sazināties mutiski un rakstiski vismaz vienā svešvalodā, lietot profesionālo terminoloģiju frēzēšanas uzdevuma veikšanai.
    3. Spēja efektīvi sadarboties komandā, veicot profesionālos darba pienākumus.
    4. Spēja piemērot matemātisko domāšanu, plānojot frēzēšanas darba uzdevuma izpildi.
    5. Spēja sniegt pirmo palīdzību un rīkoties ārkārtas situācijās.
    6. Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.
    7. Spēja atbildīgi nodibināt darba tiesiskās attiecības.
    8. Spēja pielietot darba procesā nekaitīgus un drošus darba paņēmienus.
    9. Spēja novērtēt savas personīgās prasmes, noteikt savas izglītības pilnveides vajadzības un plānot profesionālo izaugsmi.
    10. Spēja patstāvīgi pilnveidot zināšanas un prasmes jaunākajās metālgriešanas tehnoloģijās.
    11. Spēja lietot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas darba uzdevuma veikšanai.
    12. Spēja aktīvi iesaistīties uzņēmuma darbības attīstībā, piedāvājot jaunas, racionālas idejas darba uzdevuma veikšanai.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
No 15 gadu vecuma, sekmju izraksts par daļēji apgūtu pamatizglītību VAI Apliecība par pamatizglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (apgūstot izglītības programmu)/
Formāls (ārpus formālās izglītības apgūtās kompetences atzīšanas procedūras ietvaros)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
ne mazāk kā 480 vai ne mazāk kā 640 stundas

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāde

- Rīgas 3. arodskola

Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestāde:

- Mācību centrs "FIBRA"

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

2

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Inženierzinātnes un tehnoloģijas (52)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Mehānika un metālapstrāde (521)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Pamatizglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija (tālākizglītība)

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību nozare (tai skaitā mehānika)


Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 14.07.2020

Ievietots: 07.05.2016