Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

2

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Mācīšanās rezultātus veido saskaņā ar attiecīgo profesijas standartu: Profesiju standartu reģistrs

Virpotājs

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. kinemātikas pamati;
    1.2. darbam nepieciešamie palīgmateriāli un to lietojums;
    1.3. uzņēmumu izmantotā tehnoloģiskā dokumentācija;
    1.4. virpotāja darbu normēšana;
    1.5. lietišķā komunikācija.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. griezējinstrumentu ģeometrija;
    2.2. griezējinstrumentu asināšanas ierīces;
    2.3. slīpripas, to materiāli un veidi;
    2.4. palīgierīces un to lietojums;
    2.5. apstrādājamie materiāli un to īpašības;
    2.6. dzesēšanas materiāli, to lietošanas nepieciešamība;
    2.7. eļļošanas materiāli, to lietošanas nepieciešamība;
    2.8. virsmas apstrādes kvalitātes noteikšanas metodes;
    2.9. jaunākās metālgriešanas tehnoloģijas, ieskaitot datorizētās ciparu vadības (CNC);
    2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. rasēšanas pamati un rasējumu lasīšana;
    3.2. virpošanas tehnoloģisko procesu secība;
    3.3. griešanas režīmu izvēle un iestatīšana;
    3.4. griešanas režīmu aprēķini;
    3.5. sagatavju uzstādījumu veidi;
    3.6. skaidu veidošanās process;
    3.7. griezējinstrumenti un to lietošana;
    3.8. griezējinstrumentu iestatīšanas noteikumi un paņēmieni;
    3.9. ārējo un iekšējo cilindrisko virsmu un gala virsmu apstrādes paņēmieni;
    3.10. vītnes, to veidi un griešanas paņēmieni, izmantojot vītņu ripas, vītņurbjus un vītņgriežņus;
    3.11. koniskās virsmas un to virpošana;
    3.12. fasonvirsmas, fasongriežņi un to lietojums;
    3.13. virsmu apdare;
    3.14. nestingu vārpstu virpošana, linetes, to uzstādīšana un nostiprināšana;
    3.15. palīgierīces un to lietošana (plānripas, četržokļu patrona, konusa apstrādes lineāls);
    3.16. kontrolinstrumentu un mērinstrumentu veidi, to lietošana;
    3.17. pielaides un sēžas;
    3.18. virsmu apstrādes precizitātes rādītāji (izmēru, formas, virsmu savstarpējā novietojuma precizitāte un virsmas raupjums);
    3.19. darbgalda slīdvirsmu ekspluatācijas noteikumi;
    3.20. darba aizsardzība (darba vietas aizsardzības aprīkojums, darba drošības zīmes un signāli, individuālie aizsardzības līdzekļi un kolektīvie darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana);
    3.21. elektrodrošības noteikumi;
    3.22. ugunsdrošības noteikumi, rīcība ugunsgrēka gadījumā;
    3.23. pirmās palīdzības sniegšana;
    3.24. droši skaidu novākšanas paņēmieni un darba vietas sakārtošana maiņas beigās;
    3.25. profesionālās un vispārējās ētikas principi;
    3.26. vides aizsardzība;
    3.27. darba tiesiskās attiecības;
    3.28. valsts valoda;
    3.29. viena svešvaloda saziņas līmenī.

  • Prasmes

    1. Lasīt darba rasējumu.
    2. Izvēlēties detaļas izgatavošanas secību.
    3. Izvēlēties uzdevuma izpildei nepieciešamos griezējinstrumentus, aprīkojumu un palīgmateriālus.
    4. Asināt griezējinstrumentus.
    5. Iestatīt griezējinstrumentus un griešanas režīmu.
    6. Nostiprināt sagatavi, uzstādīt nepieciešamās palīgierīces.
    7. Apstrādāt ārējās un iekšējās cilindriskās un gala virsmas.
    8. Apstrādāt grūti uzstādāmas detaļas.
    9. Apstrādāt ārējās un iekšējās koniskās virsmas.
    10. Apstrādāt ārējās un iekšējās fasonvirsmas.
    11. Veikt virsmu apdari (lepēšana, pulēšana, virsmas plastiskā deformēšana, rievojuma ievelmēšana).
    12. Izmantot griezējinstrumentus.
    13. Noteikt izgatavotās detaļas virsmu apstrādes precizitāti (izmēru, formas, virsmu savstarpējā novietojuma precizitāti un virsmas raupjumu).
    14. Griezt ārējās un iekšējās vītnes ar vītņu ripām, vītņurbjiem un griežņiem.
    15. Uzturēt darba vietu kārtībā darba laikā un sakārtot to darba beigās.
    16. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    17. Ievērot un lietot darba drošības zīmes un signālus.
    18. Ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.
    19. Lietot darbgalda aizsardzības aprīkojumu.
    20. Pārbaudīt griezējinstrumentu un aprīkojuma atbilstību darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.
    21. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.
    22. Sniegt pirmo palīdzību.
    23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.
    24. Apgūt profesionālās kvalifikācijas pilnveidei nepieciešamās zināšanas, sekot līdzi informācijai par jaunākajām metālgriešanas tehnoloģijām.
    25. Piedalīties darba aizsardzības apmācībās.
    26. Darba uzdevuma ietvaros sadarboties ar citiem darbiniekiem, strādājot komandā un ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un darba kārtības noteikumus.
    27. Veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.
    28. Atpazīt darba vides riskus un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu to ietekmi.
    29. Pārvaldīt valsts valodu.
    30. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.
    31. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.
    32. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

  • Kompetences

    1. Spēja lasīt un izprast tehnisko dokumentāciju, lietot iegūto informāciju darba procesā.
    2. Spēja izvēlēties un novērtēt darba veikšanai nepieciešamos materiālus, instrumentus, palīgierīces un palīgmateriālus.
    3. Spēja asināt griezējinstrumentus.
    4. Spēja izveidot detaļas izgatavošanas tehnoloģisko procesu shēmu saskaņā ar rasējumu.
    5. Spēja izgatavot nepieciešamā izmēra detaļu, ievērojot tehnoloģisko operāciju secību un nodrošinot virsmas kvalitāti.
    6. Spēja virpot ārējās un iekšējās cilindriskās, koniskās, kā arī gala virsmas un fasonvirsmas.
    7. Spēja griezt vītnes ar vītņurbjiem, vītņu ripām un griežņiem.
    8. Spēja virpot nestingas virsmas un nestandarta detaļas.
    9. Spēja nodrošināt izgatavotās detaļas atbilstību rasējumam.
    10. Spēja uzturēt kārtībā darba vietu.
    11. Spēja pārbaudīt, novērtēt un lietot virpotāja instrumentus un aprīkojumu, darba apģērbu, individuālos aizsardzības līdzekļus un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.
    12. Spēja sniegt pirmo palīdzību.
    13. Spēja saprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    14. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.
    15. Spēja profesionāli pilnveidoties un sekot līdzi izmaiņām metālgriešanas tehnoloģijās.
    16. Spēja strādāt komandā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    17. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.
    18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
No 15 gadu vecuma, sekmju izraksts par daļēji apgūtu pamatizglītību VAI Apliecība par pamatizglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (apgūstot izglītības programmu)/
Formāls (ārpus formālās izglītības apgūtās kompetences atzīšanas procedūras ietvaros)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
ne mazāk kā 480 vai ne mazāk kā 640 stundas

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāde

- Jelgavas Amatu vidusskola

- Aizkraukles Profesionālā vidusskola

- Rīgas 3. arodskola

Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestāde:

- Mācību centrs "FIBRA"

Likvidēta/Reorganizēta/Mainīts nosaukums un/vai tips:

- Biedrība "Vidzemes reģiona profesionālās izglītības Attīstības kompetences centrs"

- Mācību ražošanas kombināts "Zerko"

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

2

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Inženierzinātnes un tehnoloģijas (52)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Mehānika un metālapstrāde (521)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Pamatizglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija (tālākizglītība)

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību nozare (tai skaitā mehānika)

Virpotājs atbilstoši darba uzdevumam veic detaļu izgatavošanu, izmantojot atbilstošu virpošanas tehniku un instrumentus. Veic izstrādājuma izmēra un formas atbilstības novērtēšanu, izmantojot atbilstošos mērinstrumentus.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Frēzētājs , ATESTĀTS PAR ARODIZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Atslēdznieks* , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Atslēdznieks , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Atslēdznieks , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Rūpniecisko iekārtu mehāniķis , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Mašīnbūves tehniķis

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 03.09.2021

Ievietots: 07.05.2016