Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Studiju programmas absolventi:   
– spēj izstrādāt arhitektūras estētiskajām un tehniskajām prasībām atbilstošu sarežģītu dzīvojamo un publisko ēku un to kompleksu būvprojektu metus;   
– pārvalda arhitektūras un mākslas, tehnoloģiju un humanitāro zinātņu vēstures attīstības teorētiskās likumsakarības, kā arī pārzina kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas un aizsardzības nostādnes;  
– pārvalda tēlotājmākslas prasmes, kas ietekmē arhitektūras projektu kvalitāti;   
– pārzina pilsētbūvniecības un teritoriālplānošanas procesus;    
– pārzina cilvēku un ēku savstarpējās saistības, kā arī vides konteksta un adekvāta mēroga izvēles nozīmīgumu;   
– pārzina arhitekta profesijas nozīmi sabiedrības dzīvestelpas veidošanā, kā arī izprot arhitekta darbības ietekmi uz sociālajiem faktoriem;   
– pārzina pirmsprojektēšanas izpētes metodes un prot veikt datu sagatavošanu ēku projektēšanai;   
– pārvalda būvkonstrukciju projektēšanas un izvēles principus;    
– izprot būvdarbu organizācijas un inženiertehniskos jautājumus, saistītus ar ēkas būvprojektu izstrādi;   
– pārzina būvfizikas principus un tehnoloģijas, kas nodrošina ēkā komfortablu iekšējo klimatu un aizsargā iekštelpas no ārējā klimata ietekmes;   
– prot projektēt ēkas atbilstoši pasūtītāju un būves lietotāju prasībām, ievērojot būvniecības normatīvo aktu un izmaksu definētos ierobežojumus;   
– pārzina industrijas, institūcijas, noteikumus un procedūras saistībā ar projekta koncepcijas īstenošanu un dažāda līmeņa plānošanas savstarpējās atbilstības nodrošināšanu.  

 

Arhitekts

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. vispārējās ķīmijas un fizikas pamati;
    1.2. pasaules vispārējā vēsture kontekstā ar mākslas un arhitektūras vēsturi.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. matemātika;
    2.2. socioloģija;
    2.3. tiesību pamati;
    2.4. civilā aizsardzība;
    2.5. darba aizsardzība;
    2.6. darba tiesiskās attiecības;
    2.7. mākslas vēsture;
    2.8. gleznošana un tēlotājmāksla;
    2.9. ēku inženiertehniskās iekārtas;
    2.10. apkure, vēdināšana un gaisa klimatizēšana;
    2.11. ēku elektroiekārtas un elektrotehnika;
    2.12. būvniecības tehnoloģija;
    2.13. būvniecības plānošana un organizācija.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. tēlotāja ģeometrija un priekšmetiskās vides grafiskā attēlošana;
    3.2. būvmehānika;
    3.3. būvniecības ekonomika, vadība un profesionālā ētika;
    3.4. arhitektūras projektēšana un teritorijas plānošana;
    3.5. reģionālā plānošana un pilsētbūvniecība, reģionālās ainavas arhitektūra;
    3.6. interjeru projektēšana un dizains;
    3.7. datorzinības arhitektūras projektēšanā;
    3.8. kultūras pieminekļu aizsardzība un restaurācija;
    3.9. arhitektūras vēsture, mūsdienu arhitektūra un Latvijas arhitektūra;
    3.10. zīmēšana;
    3.11. ēku daļas;
    3.12. ēku tipoloģija;
    3.13. būvmateriāli, būvkonstrukcijas un būvakustika;
    3.14. būvniecības normatīvi;
    3.15. ģeodēzija;
    3.16. vides aizsardzība;
    3.17. cilvēka un vides ekoloģija;
    3.18. valsts valoda;
    3.19. divas svešvalodas saziņas līmenī;
    3.20. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

  • Prasmes

    1. Pārzināt nozares aktualitātes un orientēties nozarei saistošajos Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajos aktos.
    2. Izprast vides fizisko, sociālo, ekonomisko, tehnisko, politisko, kultūras un ekoloģisko pazīmju kopsakarības un vides ilgtspējīgas attīstības vispārējās likumsakarības.
    3. Uztvert un izprast vides estētiskās kvalitātes un vērtību.
    4. Izstrādāt projektus, maketus, rasējumus un specifikācijas un noformēt projektu dokumentāciju atbilstoši lietvedības, kā arī un arhitektūras, plānošanas un būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
    5. Nodrošināt projektu vadību un līgumu izpildi.
    6. Veikt būvuzraudzību.
    7. Sagatavot projektu prezentācijas materiālus.
    8. Pārzināt teorētiskā un zinātniski pētnieciskā darba metodikas pamatprincipus.
    9. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdzēsības un vides aizsardzības prasības.
    10. Radoši sadarboties ar citiem uzņēmumiem, klientiem, speciālistiem un citām personām.
    11. Veikt darbu atbildīgi un patstāvīgi.
    12. Mutiski un rakstiski argumentēt savu viedokli.
    13. Spēt pašizglītoties.
    14. Lietot arhitektūras un pilsētplānošanas profesionālos terminus valsts valodā un divās svešvalodās.
    15. Pārvaldīt valsts valodu.
    16. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

  • Kompetences

    1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt arhitekta pienākumus un noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības un būvniecības, kā arī pilsētplānošanas un teritoriālās plānošanas jomas normatīvo aktu prasībām un Eiropas Savienības tiesībām.
    2. Spēja sniegt profesionālos pakalpojumus saistībā ar vides veidošanu pilsētplānošanā, apdzīvotu vietu un ainavu projektēšanā, ēku un ēku grupu projektēšanā, būvniecībā un ēku paplašināšanā, konservācijā, restaurācijā vai pārbūvē.
    3. Spēja veikt projektēšanai nepieciešamos iepriekšējās izpētes darbus, projektu, maketu, rasējumu un specifikāciju izstrādāšanu un tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, kā arī tehniskās dokumentācijas saskaņošanu ar atbilstošajām institūcijām.
    4. Spēja plānot, organizēt un vadīt arhitektūras projektēšanas un plānošanas darbu izpildes procesus un tajos iesaistīto speciālistu darbu.
    5. Spēja izmantot arhitektūras projektēšanas un plānošanas specializētās programmatūras.
    6. Spēja piemērot darbības jomu regulējošos normatīvos aktus.
    7. Spēja sagatavot projektu dokumentāciju valsts valodā un divās svešvalodās.
    8. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.
    9. Spēja veikt pētījumus arhitektūras un pilsētplānošanas jomā.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
LKI 6. līmenī iegūta augstākās izglītības kvalifikācija bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai saderīgā augstākās izglītības virzienā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
82
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1-2 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Arhitektūra un būvniecība (58)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Arhitektūra un pilsētu plānošana (581)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Būvniecības nozare

Kvalifikācijas tips:

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Vēsturiska kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2022

Pēdējie labojumi: 08.02.2023

Ievietots: 07.05.2016