Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Tālākizglītības profesionālās izglītības (rezidentūras) mērķis ir nodrošināt teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguvi un pilnveidošanu ārstu sagatavošanai sertifikācijai specialitātē, atbilstīgi LR normatīvajiem dokumentiem.
Studiju programmas plānotie rezultāti noteikti saskaņā ar Ciklu noslēguma prasību aprakstiem Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, t.i. atbilstoši EKI 7. līmenim

Zināšanas un prasmes:
– demonstrē padziļinātas un paplašinātas zināšanas un medicīnas teoriju izpratni kopumā, bet konkrētajā ārsta specialitātē tās atbilst specialitātes prasībām un ir attiecīgās zinātnes un profesionālās jomas avangardā, kas nodrošina pamatu radošai domāšanai klīniskajā praksē un daļēji arī pētniecībā, kā arī spēju darboties starpdisciplinārā saskarē;

Spēja pielietot zināšanas:
– patstāvīgi pielieto medicīnas problēmu risināšanas prasmes, lai veiktu augsti kvalificēta speciālista profesionālas funkcijas slimību profilaksē, diagnostikā, ārstniecībā, aprūpē, prasmīgi veic praktiskās manipulācijas;
– spēj darboties veselības aprūpes organizācijā, kā arī izglītībā un pētniecībā.

Analīze, sintēze, novērtēšana:
– patstāvīgi formulē un kritiski analizē sarežģītas klīniskās medicīnas problēmas, kritiski vērtē pētījumus medicīnas zinātnes jomā;
– veic nepieciešamo papildus analīzi, ja nepieciešams pamatot lēmumus;
– integrē dažādu medicīnas jomu zināšanas;
– apkopo pieredzi, dod ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā, pētniecības vai speciālista profesionālās darbības metožu attīstībā;
– parāda izpratni un ētisko atbildību par speciālista profesionālās darbības rezultātu, klīnisko vai zinātnisko pētījumu iespējamo ietekmi uz pacientu un sabiedrību.

Komunikācija:
– argumentēti izskaidro un diskutē par sarežģītiem vai sistēmiskiem konkrētas ārsta specialitātes un arī medicīnas zinātnes aspektiem gan ar speciālistiem, gan nespeciālistiem; pacientiem, sabiedrību u.c.
– uztur koleģiālas attiecības un integrējas komandas darbā.

Vispārējas prasmes:
– patstāvīgi plāno un organizē savu ārsta speciālista profesionālo kompetenču pilnveidi un attīstību;
– uzņemas atbildību par personāla grupu darba rezultātiem un to analīzi;
– spēj veikt uzņēmējdarbību, inovācijas attiecīgās ārsta specialitātes darbībā;
– prot sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību;
– spēj veikt darbu, tālāku mācīšanos vai pētniecību sarežģītos un neprognozējamos apstākļos un, ja nepieciešams, tos pārveidot, lietojot jaunas pieejas.

 

Bērnu gastroenterologs

Ainavu arhitekts

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. matemātika;
    1.2. fizika;
    1.3. saskarsmes psiholoģija;
    1.4. praktiskā filozofija.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. plānošanas sociālekonomiskie pamati;
    2.2. ekoloģija;
    2.3. hidroloģija;
    2.4. mērniecība;
    2.5. ģeoloģija un augsnes zinātne;
    2.6. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas;
    2.7. pētnieciskā darba pamati;
    2.8. reģionālā un ainavu plānošana;
    2.9. ēku arhitektūra;
    2.10. ceļu un tiltu būvniecība;
    2.11. lietišķā ekoloģija;
    2.12. ūdenskrātuvju projektēšana;
    2.13. sugu un biotopu aizsardzība;
    2.14. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. zīmēšana, gleznošana;
    3.2. projektu grafika;
    3.3. datormācība;
    3.4. ģeobotānika un dendroloģija;
    3.5. kompozīcijas pamati;
    3.6. arhitektūras un dārzu mākslas vēsture;
    3.7. ainavu mācība;
    3.8. ainavu arhitektūra un projektēšana;
    3.9. publisko un privāto apstādījumu un parku veidošana;
    3.10. ainavu analīze;
    3.11. ārtelpas funkcionālais dizains;
    3.12. apstādījumu augi;
    3.13. ainavu menedžments;
    3.14. dabīgā un mākslīgā apgaismojuma organizēšanas principi;
    3.15. vides aizsardzība;
    3.16. darba aizsardzība;
    3.17. darba tiesiskās attiecības;
    3.18. valsts valoda;
    3.19. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

  • Prasmes

    1. Pārzināt visu ainavu tipu telpiskās uzbūves principus.
    2. Apsekot un izvērtēt projektējamās teritorijas, iegūstot visu darbam nepieciešamo informāciju.
    3. Pielietot datorprogrammas, izstrādājot projekta dokumentāciju, atspoguļojot projekta ieceri un veidojot prezentācijas.
    4. Pārzināt inženiertehnisko risinājumu vispārējos principus, jaunākās tehnoloģijas un materiālus ainavu veidošanas, teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu ierīkošanas jomā.
    5. Pielietot labiekārtojuma elementus atbilstoši funkcionālajām prasībām, ainavas raksturam, vides un arhitektūras kontekstam.
    6. Pārzināt Baltijas reģionā lietojamo apstādījumu augu sortimentu un to botāniskos nosaukumus latīņu valodā.
    7. Pielietot augus atbilstoši to estētiskajām un bioloģiskām īpašībām, funkcionālajām prasībām, ainavas raksturam, vides un arhitektūras kontekstam.
    8. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    9. Pārvaldīt valsts valodu.
    10. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
    11. Sniegt konsultācijas ainavu, teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu veidošanā un saglabāšanā, skaidri un argumentēti izklāstot viedokli un pieņemtos lēmumus.

  • Kompetences

    1. Spēja izprast kultūrvēsturiskās ainavas un dabas mantojuma nozīmi tautsaimniecības attīstībā.
    2. Spēja izstrādāt vadlīnijas, metodiku, rekomendācijas ainavu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai, pamatojoties uz ainavas izpēti, analīzi un saistīto nozaru speciālistu slēdzieniem.
    3. Spēja veikt teritorijas pirmsprojekta izpēti, apkopojot informāciju par dabas un antropogēnajiem faktoriem, kā arī par apbūves raksturu.
    4. Spēja izstrādāt projekta kompozicionālo ieceri atbilstoši veiktajai teritorijas pirmsprojekta izpētei, funkcionālajām prasībām un darba uzdevumam.
    5. Spēja izstrādāt projektu publiskai un privātai ārtelpai, ietverot ceļu un laukumu plānojumu, apstādījumu plānu, vertikālo un horizontālo piesaistu plānus, labiekārtojuma elementu plānu, darbu un materiālu apjomus un specifikācijas.
    6. Spēja izstrādāt projektu dokumentāciju meta, skiču un tehniskā projekta stadijās.
    7. Spēja organizēt darba procesu sadarbībā ar citu nozaru speciālistiem.
    8. Spēja plānot un vadīt darbu, strādāt darba grupā saskaņā ar projekta izstrādes laika grafiku.
    9. Spēja sazināties un izstrādāt projektus valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību ainavu arhitektūras un plānošanas jomā.
    11. Spēja strādāt saskaņā ar lietvedības, būvniecības, pieminekļu aizsardzības un dabas aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
44-264
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1-2 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Veselības aprūpe (72)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Ārstniecība (721)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2023

Pēdējie labojumi: 14.11.2018

Ievietots: 29.08.2016