– apgūt mūsdienīgas zināšanas un prasmes kādā no bioloģijas apakšnozarēm:
– augu fizioloģijā, bioķīmijā, biotehnoloģijā, botānikā, cilvēka un dzīvnieku fizioloģijā, ekoloģijā, ģenētikā, hidrobioloģijā, mikrobioloģijā,
– molekulārajā bioloģijā, šūnas bioloģijā, zooloģijā, kā arī priekšstatu par bioloģijas zinātnes kopējām attīstības tendencēm;
– gūt zināšanas par inovatīvas darbības pamatiem bioloģijā;
– veikt zinātniskos pētījumus pieredzējuša akadēmiskā personāla vadībā un to rezultātus apkopot maģistra darbā.

Bioloģijas maģistra studiju programmas mērķis ir:
– dot mūsdienīgas teorētiskās un metodiskās zināšanas konkrētā bioloģijas apakšnozarē, vienlaikus sniedzot pārskatu par nozares attīstību kopumā,
– sagatavojot absolventus praktiskai darbībai zinātnē, biznesā vai valsts pārvaldē, kā arī turpmākām studijām doktorantūrā.

Bioloģijas maģistra studiju programmas uzdevumi ir:
– izveidot un padziļināt studenta:
– priekšstatu par mūsdienu bioloģijas zinātnes kopējām attīstības tendencēm dabas, medicīnas un sociālo zinātņu attīstības mijiedarbībā;
– mūsdienīgas teorētiskas zināšanas kādā no bioloģijas apakšnozarēm:
– augu fizioloģijā, bioķīmijā, biotehnoloģijā, botānikā, cilvēka un dzīvnieku fizioloģijā, ekoloģijā, ģenētikā, hidrobioloģijā, mikrobioloģijā,
– molekulārajā bioloģijā, šūnas bioloģijā, zooloģijā;
– pētniecības pamatprasmes, moderno dabaszinātņu instrumentālo un informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma izmantošanas iemaņas;
– izpratni par bioloģisko pētījumu ētikas principiem;
– izpratni par starptautiskās sadarbības nozīmi zinātniskajā darbībā;
– zinātnes sasniegumu komunikācijas spējas;
– prasmi strādāt komandā, piedaloties pētījumu projektos;
– nodrošināt zinātniskā pētījuma veikšanas iespēju pieredzējuša akadēmiskā personāla vadībā un tā rezultātu apkopošanu maģistra darbā;
-iepazīstināt ar inovatīvas darbības pamatiem bioloģijā un ar to saistītajās nozarēs. Studiju rezultāti. Zināšanas un to pielietojums:

Zināšanas par jaunākajām attīstības tendencēm bioloģijā kopumā, izvēlētās apakšnozares situāciju un aktuālajām problēmām,
– kuras students spēj teorētiski izmantot, atbildot uz nestandarta jautājumiem par pētniecību vai inovatīvu darbību.

Pētnieciskās prasmes:
Spēja formulēt pētniecības tēmu bioloģijas apakšnozarē, analizēt citu zinātnisko pētījumu rezultātus kontekstā ar jaunākajām zinātnes atziņām, izvirzīt hipotēzes.
Spēja novērtēt informāciju bioloģijā un apakšnozarē kopumā, to saskares jomas ar citām zinātnes nozarēm,
– atrast pieeju zinātniskajiem datiem, kas nepieciešami priekšmeta apguvei, pētījuma izpildei vai inovācijas darbībai.
Spēja izmantot zinātniskās metodes un tehnoloģijas, piemērojot tās konkrētā uzdevuma izpildei,
– analizēt savus un citu iegūtos rezultātus,
– pieņemt lēmumus sarežģītās situācijās, meklēt un salīdzināt risinājumu variantus, analizēt ar tiem saistīto risku.

Specializācijas apguve:
Spēja izmantot zināšanas, lai, veicot pētījuma uzdevumus, meklētu jaunus tehniskos risinājumus, metodikas, organizatoriskā nodrošinājuma vai informācijas ieguves veidus.

Vispārpielietojamās prasmes:
Spēja patstāvīgi plānot studiju procesu un izvēlēties optimālos tā īstenošanas variantus, kā arī turpināt kvalifikācijas pilnveidi mūžizglītībā.