– jāapgūst eksperimentālas pētniecības metodes, teorētiskās pētniecības metodes un fizikālo procesu datormodelēšanas pamati izvēlētajā studiju virzienā:
– cietvielu fizikā un meteriālzinātnē, lāzeru fizikā, tehnikā un spektroskopijā, cieta ķermeņa mehānikā, teorētiskajā fizikā, ķīmiskajā fizikā, nepārtrauktas vides fizikā, fizikālajā okeanogrāfijā un piekrastes pētniecībā, biomedicīniskajā optikā, astronomijā un astrofizikā, fizikas didaktikā;
– jāizstrādā maģistra darbs (20 kredītpunkti ) – individuāls pētījums izvēlētajā studiju virzienā.

Fizikas maģistra programmas mērķi ir;
– nodrošināt studentiem iespēju apgūt padziļinātas zināšanas par fiziku kā empīrisku dabaszinātni, tās saturu, principiem, matemātiskajām un eksperimentālajām metodēm;
– attīstīt prasmes radoši pielietot fizikas zināšanas aktuālu pētniecības uzdevumu un praktisku, zināšanu ietilpīgu tehnoloģisku problēmu risināšanā, īpaši uzsverot matemātiskās modelēšanas un empīrisko datu kvantitatīvās analīzes iemaņas;
– sekmēt studentu specializēšanos vienā no fizikas apakšnozarēm, kuru aktualitāti nosaka 21. gadsimta tehnoloģiskās sabiedrības vajadzības un darba tirgus specifika, veicinot spēju piedalīties inovatīvā, starptautiski konkurētspējīgā pētniecībā akadēmiskajā zinātnē un ražošanā.

Fizikas maģistra studiju uzdevumi ir formulēti saskaņā ar izvirzīto mērķi un maģistra programmas prasībām:
– nodrošināt studentiem piekļuvi mūsdienīgām zināšanām un apgūt atbilstošās prasmes kādā no fizikas apakšnozarēm:
– cietvielu fizika un materiālzinātne, astronomija un astrofizika, lāzeru fizika, tehnika un spektroskopija, teorētiskā fizika, ķīmiskā fizika, fizikas didaktika, fizikālā okeanogrāfija un piekrastes pētniecība, cieta ķermeņa mehānika, nepārtrauktas vides fizika, biomedicīniskā optika, fizikas un tehnoloģijas līdzsvarotai attīstībai;
– nodrošināt zinātniskos pētījumu veikšanu kvalificēta akadēmiskā personāla vadībā, iegūtos rezultātus kopā ar to analīzi apkopot maģistra darbā; attīstīt studentiem:
– pētnieciskās iemaņas, ieskaitot informācijas meklēšanas iemaņas (grāmatās, zinātniskās publikācijās, komunikācijā ar citiem zinātniekiem), komunikācijas iemaņas, spēju prezentēt iegūtos rezultātus;
– attīstīt studentos iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas lai formulētu un atrisinātu fizikālas problēmas, pielietojot nepieciešamo matemātisko aparātu;
– attīstīt studentiem iemaņas eksperimentālo un teorētisko pētījumu plānošanai, apmācot viņus analizēt dažādu fizikas nozaru procesus un izvēlēties piemērotas pētniecības metodes, fokusējot studentus uz galvenā izdalīšanu vairāku fizikālo procesu kopumā, nošķirot nebūtiskos faktorus un piemērojot nepieciešamos tuvinājumus;
– sniegt nepieciešamās zināšanas par moderno IT programmatūras pakotņu lietošanu fizikālos pētījumos;
– iepazīstināt studentus ar modernajām fizikas mērījumu metodēm un tām atbilstošajiem mērinstrumentiem.

Sekmīgu maģistra studiju rezultātā students demonstrē zināšanu, prasmju un iemaņu kopumu, kas atbilst fizikas maģistra grādam un tai pašā laikā ir nepieciešamais līmenis (priekšnoteikums) lai students varētu turpināt izglītību fizikas doktorantūras studijās:
– spēju analizēt fizikālos procesus un atbilstoši risināmo teorētisko vai empīrisko problēmu dabai izvēlēties piemērotas pētniecības metodes, nepieciešamības gadījumā veicot adekvātus tuvinājumus;
– padziļinātas fizikas fundamentālo likumu zināšanas un prasmi šīs zināšanas kompetenti pielietot dažādās fizikas apakšnozarēs, demonstrējot spēju skaidrot procesu cēloņsakarības, prognozējot to gala iznākumu;
– spēju veikt teorētiskos un/vai lietišķos pētījumus dažādās fizikas apakšnozarēs, ar kurām saistīta studenta specializācija izvēles kursos;
– zināšanas modernajās fizikas mērījumu metodēs un tām atbilstošajos mērinstrumentos, lai konkrētajā situācijā izvēlētos vispiemērotāko;
– spēju kritiski novērtēt iegūto rezultātu ticamības līmeni un salīdzināt tos ar citiem pieejamajiem analoģiskiem rezultātiem (teorētiski paredzētiem, citu autoru publicētiem, utt.);
– spēju izvēlēties (atbilstoši pētījumu specifikai) IT programmatūras pakotnes datu iegūšanai un to analīzei, kā arī tās efektīvi lietot;
– komunikācijas spējas, prasmi zinātniski argumentēt savu patstāvīgo pētījumu (zinātniskā vadītāja pārraudzībā iegūtos) rezultātus, kura tiek demonstrēta maģistra darba aizstāvēšanā,
– spējas strādāt zinātniskajā kolektīvā, sadarbojoties ar citiem;
– individuālās iemaņas darbam ar specifiskās nozares mācību un zinātnisko literatūru (ieskaitot publikācijas),
– iemaņas informācijas meklēšanā, izvērtēšanā un integrēšanā savā pētnieciskajā darbā, attīstot prasmju kopumu, kas nepieciešams zinātniskās publikācijas sagatavošanā un noformēšanai;
– izpratni par inovatīvas darbības pamatprincipiem un iespējām zināšanas komercializēt noteiktā fizikas apakšnozarē.