Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

– Spēj veikt intelektuālu darbību zināšanu, izpratnes, lietošanas un vienkāršas analīzes līmenī.
– Izmanto zināšanas un teorētisko izpratni plaša spektra kompleksā darbībā.
– Prot patstāvīgi iegūt un novērtēt informāciju.
– Izmanto plaša diapazona zināšanas un prasmes labi formulētu, bet nepazīstamu un neprognozējamu problēmu risinājumā.
– Ir detalizētas teorētiskās zināšanas un izpratne atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Ir plaša diapazona prasmes, profesijai būtiskās prasmes un meistarība atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Spēj patstāvīgi veikt izpildītāja darbu, ietverot veicamā darba plānošanu un pārraudzību.
– Zina un prot lietot atbilstošās tehnoloģijas.
– Prot izmantot informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas profesionālajā darbībā.
– Izkopta latviešu valodas prasme un pilnveidota svešvalodas(-u) prasme.
– Zina un izprot sava novada, Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturiskās attīstības kopsakarības.
– Prot lietot matemātikas zināšanas un prasmes profesionālajā darbībā.
– Prot izmantot zināšanas par dabaszinātņu faktiem un likumiem profesionālajā darbībā.
– Spēj vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesus un aptvert tos sistēmā un attīstībā.
– Izprot ekoloģiskās telpas vienotības principu un profesionālajā darbībā ievēro vides aizsardzības prasības.
– Izprot tirgus ekonomikas darbības pamatprincipus.
– Prot atrast savu vietu sabiedrības ekonomiskajās struktūrās un darboties tajās.
– Izprot darba devēja un darba ņēmēja ekonomiskās attiecības un zina attiecīgos tiesību aktus.
– Ir priekšstats par Eiropas Savienības politisko uzbūvi, kā arī par vienotās ekonomiskās telpas un darbaspēka mobilitātes principiem.
– Adekvāti novērtē savas spējas.
– Plāno darbību atbilstoši apstākļiem, iespējām un savām spējām.
– Plāno laiku saskaņā ar uzdevumu.
– Prot izdarīt pamatotu izvēli un patstāvīgi pieņemt lēmumu pazīstamos un mazpazīstamos apstākļos.
– Spēj atbildēt par savas profesionālās darbības kvantitatīvo un kvalitatīvo rezultātu, uzņemas daļēju atbildību par citu veikumu.
– Darbībā ir mērķtiecīgs, sistemātisks un racionāls.
– Ir rūpīgs un precīzs.
– Spēj uzņemties iniciatīvu.

Augkopības tehniķis

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. zemes novērtēšana;
    1.2. meliorācijas veidi, sistēmu izveidošanas un kopšanas pasākumi;
    1.3. dokumentu pārvaldība.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. tirgus situācija augkopībā;
    2.2. bioloģiskā daudzveidība un ainava;
    2.3. laba lauksaimniecības prakse;
    2.4. lopkopības pamati;
    2.5. lauksaimniecības dzīvnieku vajadzība pēc lopbarības līdzekļiem;
    2.6. augkopības produkcijas loģistikas prasības;
    2.7. valsts, pašvaldību un uzraugošo iestāžu darbības jomas;
    2.8. augkopību reglamentējošie normatīvie akti un to prasības;
    2.9. grāmatvedības uzskaites un pirmdokumentu prasības;
    2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā, izplatītāko augkopības augu, nezāļu, kultūraugu slimību un kaitēkļu nosaukumi latīņu valodā.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. ekonomikas un komercdarbības pamati;
    3.2. lauksaimniecības sistēmas (bioloģiskā, konvencionālā, integrētā);
    3.3. augkopības izejmateriālu un produkcijas kvalitātes īpašības;
    3.4. augsne un tās īpašības, augsnes piemērotība kultūraugu audzēšanai;
    3.5. atbilstošu augsnes apstrādes veidu izvēle;
    3.6. augsnes degradācija, tās ielabošanas pasākumi un materiāli;
    3.7. augsnes apstrādes veidi un tehnoloģijas;
    3.8. augu maiņa;
    3.9. kultūraugu morfoloģija un fizioloģija;
    3.10. kultūraugu kaitīgie organismi un to ierobežošana;
    3.11. kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas;
    3.12. augkopības sugu un šķirņu īpašības un sortiments;
    3.13. augkopības sugu un šķirņu sēklas un stādāmā materiāla kvalitātes rādītāji;
    3.14. kultūraugu mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi un to lietošana;
    3.15. ražas pirmapstrāde un uzglabāšana;
    3.16. augkopībā lietojamā lauksaimniecības tehnika un iekārtas;
    3.17. A, B un D kategorijas traktortehnikas vadīšana;
    3.18. telpu aprīkošana un sagatavošana ražas un izejmateriālu uzglabāšanai;
    3.19. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);
    3.20. ugunsdrošības noteikumi, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;
    3.21. ķīmiskās vielas un absorbenti;
    3.22. atkritumu šķirošana;
    3.23. energoefektivitātes un ekonomiskas saimniekošanas principi;
    3.24. vides aizsardzība, videi draudzīgās tehnoloģijas un materiāli;
    3.25. informācijas tehnoloģijas;
    3.26. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
    3.27. darba tiesisko attiecību normas;
    3.28. valsts valoda;
    3.29. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

  • Prasmes

    1. Sekot līdzi tendencēm, pieprasījumam, piedāvājumam un cenām lauksaimniecības produkcijas tirgū (Pasaules birža) un noteikt aktuālās tirgus tendences augkopībā.
    2. Aprēķināt un uzmērīt nepieciešamās lauku platības atbilstoši plānotajam produkcijas ražošanas apjomam un lopbarības nepieciešamībai.
    3. Izvērtēt augkopības izejmateriālu nepieciešamību un piemērotību augu audzēšanai.
    4. Sastādīt augkopības plānošanas un uzskaites dokumentus.
    5. Sniegt informāciju atbildīgajām personām par nepieciešamo materiālu apjomu un kvalitātes prasībām.
    6. Novērtēt augkopību ietekmējošus vides faktorus.
    7. Izprast saimniecības zemes īpašuma meliorācijas pasē noteikto informāciju un izvērtēt nepieciešamo meliorācijas kopšanas pasākumu veikšanu.
    8. Veikt meliorācijas sistēmas kopšanas pasākumus.
    9. Noteikt augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības lauka apstākļos.
    10. Izvērtēt augsnes agroķīmiskos rādītājus.
    11. Novērtēt, izvēlēties un īstenot efektīvākos augsnes ielabošanas pasākumus, izmantojot atbilstošus materiālus.
    12. Novērst ražošanas procesā radušos augsnes degradāciju.
    13. Analizēt augu piemērotību konkrētajiem agroklimatiskajiem apstākļiem, pieprasījumam, pieejamajiem resursiem atbilstoši vides aizsardzības prasībām.
    14. Aprēķināt sēklas un stādāmā materiāla nepieciešamo apjomu un izsējas normas.
    15. Izvērtēt sēklas un stādāmā materiāla kvalitāti.
    16. Sagatavot sēklas un stādāmo materiālu, lietojot atbilstošu tehnoloģiju, veikt kultūraugu sēju.
    17. Aprēķināt mēslošanas normas un devas, noteikt piemērotu mēslošanas līdzekļu lietošanas laiku un, lietojot mēslošanas līdzekļu iekārtas, veikt mēslošanu.
    18. Izvēlēties augu barības vielu trūkuma novēršanas metodes.
    19. Novērtēt augu nodrošinājumu ar barības vielām.
    20. Atpazīt un novērtēt augu attīstības stadijas un to piemērotību atbilstošu darbu veikšanai.
    21. Atpazīt nezāles, kultūraugu kaitēkļus un slimības.
    22. Izvēlēties un īstenot kultūraugiem atbilstošas kaitīgo organismu ierobežošanas metodes.
    23. Aprēķināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas devas, sagatavot un lietot augu aizsardzības līdzekļu darba šķīdumu.
    24. Izmantot augu sugai atbilstošu sējas un kopšanas agrotehniku.
    25. Veikt lopbarības ražošanai nepieciešamos aprēķinus.
    26. Noteikt augu gatavību ražas novākšanai.
    27. Novērtēt ražas kvalitāti un mitrumu.
    28. Noteikt ražas pirmapstrādes paņēmienus, izvēlēties tiem atbilstošas iekārtas un veikt ražas pirmapstrādi.
    29. Novērtēt ražas uzglabāšanas apstākļu piemērotību, sagatavot telpas ražas uzglabāšanai un nodrošināt optimālu ražas uzglabāšanas apstākļu uzturēšanu.
    30. Sagatavot un transportēt produkciju atbilstoši iepakošanas un transportēšanas prasībām.
    31. Izvēlēties un lietot piemērotu tehniku un iekārtas atbilstoši kultūrauga audzēšanas tehnoloģijai.
    32. Uzskaitīt un uzglabāt lauksaimniecības tehnikas darbībai nepieciešamos materiālus atbilstoši vides aizsardzības normatīvajiem aktiem.
    33. Uzskaitīt un analizēt darba rezultātus un ekonomiskos rādītājus, plānot naudas plūsmu.
    34. Aizpildīt grāmatvedības uzskaites un lietvedības pirmdokumentus.
    35. Izprast un ievērot augkopības nozari reglamentējošos normatīvos aktus.
    36. Apkopot un izvērtēt informatīvos materiālus augkopībā līgumu izveidošanai un sagatavot informāciju līgumu nosacījumiem savas kompetences ietvaros.
    37. Sagatavot nepieciešamos dokumentus iesniegšanai valsts, pašvaldību vai uzraugošajās iestādēs augkopības jomā.
    38. Sadarboties ar valsts, pašvaldību un uzraugošajām iestādēm, piegādātājiem un citiem sadarbības partneriem augkopībā.
    39. Ievērot labas lauksaimniecības prakses principus augkopības produkcijas ražošanā.
    40. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot videi draudzīgas tehnoloģijas un materiālus.
    41. Nodrošināt darba procesā radušos atkritumu šķirošanu.
    42. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot individuālos darba aizsardzības līdzekļus atbilstoši instrukcijām.
    43. Sagatavot darba vietu drošai darba veikšanai, uzturēt telpas un darba vidi atbilstoši instrukcijām.
    44. Nodrošināt mašīnu un iekārtu ekspluatācijas noteikumu un degvielas ekonomijas ievērošanu.
    45. Ievērot ugunsdrošības instrukcijas un lietot nepieciešamos aizsardzības līdzekļus.
    46. Sniegt pirmo palīdzību.
    47. Veikt ķīmisko vielu glabāšanu un lietošanu atbilstoši noteikumiem.
    48. Lietot ķīmisko vielu absorbentus.
    49. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    50. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    51. Pārvaldīt valsts valodu.
    52. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.
    53. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā, lietot izplatītāko augkopības augu, nezāļu, kultūraugu slimību un kaitēkļu nosaukumus latīņu valodā.
    54. Lietot datortehniku un speciālo programmatūru augkopības darbu veikšanai.
    55. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

  • Kompetences

    1. Spēja sekot augkopības aktualitātēm, tehnoloģiju attīstībai un novērtēt tirgus attīstības tendences augkopībā.
    2. Spēja izvēlēties un saimnieciski plānot augkopībā nepieciešamos resursus, lietot izejmateriālus un tehnoloģijas atbilstoši uzņēmuma specializācijai, ražošanas un realizācijas iespējām.
    3. Spēja ievērot kultūraugu audzēšanas prasības, izprast kopsakarības augu ķīmiskos un fizikālos procesos.
    4. Spēja izvērtēt augsni, tās īpašības un agroklimatiskos apstākļus un nodrošināt kultūraugu audzēšanu atbilstoši izvēlētajai tehnoloģijai.
    5. Spēja veikt augsnes ielabošanu, kultūraugu kopšanas pasākumus, mēslošanu un kaitīgo organismu ierobežošanu atbilstoši ekonomiski pamatotām audzēšanas tehnoloģijām.
    6. Spēja plānot un realizēt augkopības produkcijas ražošanu atbilstoši labai lauksaimniecības praksei.
    7. Spēja novākt ražu atbilstoši ražas gatavības pakāpei un tās izmantošanas veidam.
    8. Spēja organoleptiski noteikt ražas kvalitāti un veikt produkcijas pirmapstrādi un uzglabāšanu.
    9. Spēja izprast ar augkopību saistītajos dokumentos sniegto informāciju un sagatavot dokumentus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
    10. Spēja sadarboties ar valsts, pašvaldības un uzraugošajām iestādēm, augkopības ražošanas procesa nodrošināšanā iesaistītajiem sadarbības partneriem.
    11. Spēja lietot lauksaimniecības tehniku un iekārtas augkopības tehniķa darbu veikšanai.
    12. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas kultūraugu audzēšanā, ieviest un veikt vidi saudzējošus un uzlabojošus pasākumus.
    13. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības, lietot atbilstošus individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.
    14. Spēja sniegt pirmo palīdzību.
    15. Spēja racionāli plānot un veikt darba pienākumus, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.
    16. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    17. Spēja lietot datortehniku un speciālo programmatūru.
    18. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.
    20. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (apgūstot izglītības programmu)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1,5 gads

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (62)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Lauksaimniecība (621)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Lauksaimniecības nozare

Augkopības tehniķis izvēlas augsnes sagatavošanas veidu , kultūraugu šķirni un tai atbilstošu tehnoloģiju. Plāno, organizē un veic vides sagatavošanas un uzturēšanas darbus, produkcijas pirmapstrādes darbus, kultūraugu sēšanas stādīšanas, kopšana novākšanas un uzglabāšanas darbus.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 09.06.2020

Ievietots: 07.05.2016