Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).
EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.
Uz Jēdzienu sadaļu
Informācija par Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā (LKI) iekļautajām kvalifikācijām
4
4
3
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. zemes novērtēšana;
1.2. meliorācijas veidi, sistēmu izveidošanas un kopšanas pasākumi;
1.3. dokumentu pārvaldība.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. tirgus situācija augkopībā;
2.2. bioloģiskā daudzveidība un ainava;
2.3. laba lauksaimniecības prakse;
2.4. lopkopības pamati;
2.5. lauksaimniecības dzīvnieku vajadzība pēc lopbarības līdzekļiem;
2.6. augkopības produkcijas loģistikas prasības;
2.7. valsts, pašvaldību un uzraugošo iestāžu darbības jomas;
2.8. augkopību reglamentējošie normatīvie akti un to prasības;
2.9. grāmatvedības uzskaites un pirmdokumentu prasības;
2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā, izplatītāko augkopības augu, nezāļu, kultūraugu slimību un kaitēkļu nosaukumi latīņu valodā.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. ekonomikas un komercdarbības pamati;
3.2. lauksaimniecības sistēmas (bioloģiskā, konvencionālā, integrētā);
3.3. augkopības izejmateriālu un produkcijas kvalitātes īpašības;
3.4. augsne un tās īpašības, augsnes piemērotība kultūraugu audzēšanai;
3.5. atbilstošu augsnes apstrādes veidu izvēle;
3.6. augsnes degradācija, tās ielabošanas pasākumi un materiāli;
3.7. augsnes apstrādes veidi un tehnoloģijas;
3.8. augu maiņa;
3.9. kultūraugu morfoloģija un fizioloģija;
3.10. kultūraugu kaitīgie organismi un to ierobežošana;
3.11. kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas;
3.12. augkopības sugu un šķirņu īpašības un sortiments;
3.13. augkopības sugu un šķirņu sēklas un stādāmā materiāla kvalitātes rādītāji;
3.14. kultūraugu mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi un to lietošana;
3.15. ražas pirmapstrāde un uzglabāšana;
3.16. augkopībā lietojamā lauksaimniecības tehnika un iekārtas;
3.17. A, B un D kategorijas traktortehnikas vadīšana;
3.18. telpu aprīkošana un sagatavošana ražas un izejmateriālu uzglabāšanai;
3.19. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);
3.20. ugunsdrošības noteikumi, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;
3.21. ķīmiskās vielas un absorbenti;
3.22. atkritumu šķirošana;
3.23. energoefektivitātes un ekonomiskas saimniekošanas principi;
3.24. vides aizsardzība, videi draudzīgās tehnoloģijas un materiāli;
3.25. informācijas tehnoloģijas;
3.26. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
3.27. darba tiesisko attiecību normas;
3.28. valsts valoda;
3.29. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.
1. Sekot līdzi tendencēm, pieprasījumam, piedāvājumam un cenām lauksaimniecības produkcijas tirgū (Pasaules birža) un noteikt aktuālās tirgus tendences augkopībā.
2. Aprēķināt un uzmērīt nepieciešamās lauku platības atbilstoši plānotajam produkcijas ražošanas apjomam un lopbarības nepieciešamībai.
3. Izvērtēt augkopības izejmateriālu nepieciešamību un piemērotību augu audzēšanai.
4. Sastādīt augkopības plānošanas un uzskaites dokumentus.
5. Sniegt informāciju atbildīgajām personām par nepieciešamo materiālu apjomu un kvalitātes prasībām.
6. Novērtēt augkopību ietekmējošus vides faktorus.
7. Izprast saimniecības zemes īpašuma meliorācijas pasē noteikto informāciju un izvērtēt nepieciešamo meliorācijas kopšanas pasākumu veikšanu.
8. Veikt meliorācijas sistēmas kopšanas pasākumus.
9. Noteikt augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības lauka apstākļos.
10. Izvērtēt augsnes agroķīmiskos rādītājus.
11. Novērtēt, izvēlēties un īstenot efektīvākos augsnes ielabošanas pasākumus, izmantojot atbilstošus materiālus.
12. Novērst ražošanas procesā radušos augsnes degradāciju.
13. Analizēt augu piemērotību konkrētajiem agroklimatiskajiem apstākļiem, pieprasījumam, pieejamajiem resursiem atbilstoši vides aizsardzības prasībām.
14. Aprēķināt sēklas un stādāmā materiāla nepieciešamo apjomu un izsējas normas.
15. Izvērtēt sēklas un stādāmā materiāla kvalitāti.
16. Sagatavot sēklas un stādāmo materiālu, lietojot atbilstošu tehnoloģiju, veikt kultūraugu sēju.
17. Aprēķināt mēslošanas normas un devas, noteikt piemērotu mēslošanas līdzekļu lietošanas laiku un, lietojot mēslošanas līdzekļu iekārtas, veikt mēslošanu.
18. Izvēlēties augu barības vielu trūkuma novēršanas metodes.
19. Novērtēt augu nodrošinājumu ar barības vielām.
20. Atpazīt un novērtēt augu attīstības stadijas un to piemērotību atbilstošu darbu veikšanai.
21. Atpazīt nezāles, kultūraugu kaitēkļus un slimības.
22. Izvēlēties un īstenot kultūraugiem atbilstošas kaitīgo organismu ierobežošanas metodes.
23. Aprēķināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas devas, sagatavot un lietot augu aizsardzības līdzekļu darba šķīdumu.
24. Izmantot augu sugai atbilstošu sējas un kopšanas agrotehniku.
25. Veikt lopbarības ražošanai nepieciešamos aprēķinus.
26. Noteikt augu gatavību ražas novākšanai.
27. Novērtēt ražas kvalitāti un mitrumu.
28. Noteikt ražas pirmapstrādes paņēmienus, izvēlēties tiem atbilstošas iekārtas un veikt ražas pirmapstrādi.
29. Novērtēt ražas uzglabāšanas apstākļu piemērotību, sagatavot telpas ražas uzglabāšanai un nodrošināt optimālu ražas uzglabāšanas apstākļu uzturēšanu.
30. Sagatavot un transportēt produkciju atbilstoši iepakošanas un transportēšanas prasībām.
31. Izvēlēties un lietot piemērotu tehniku un iekārtas atbilstoši kultūrauga audzēšanas tehnoloģijai.
32. Uzskaitīt un uzglabāt lauksaimniecības tehnikas darbībai nepieciešamos materiālus atbilstoši vides aizsardzības normatīvajiem aktiem.
33. Uzskaitīt un analizēt darba rezultātus un ekonomiskos rādītājus, plānot naudas plūsmu.
34. Aizpildīt grāmatvedības uzskaites un lietvedības pirmdokumentus.
35. Izprast un ievērot augkopības nozari reglamentējošos normatīvos aktus.
36. Apkopot un izvērtēt informatīvos materiālus augkopībā līgumu izveidošanai un sagatavot informāciju līgumu nosacījumiem savas kompetences ietvaros.
37. Sagatavot nepieciešamos dokumentus iesniegšanai valsts, pašvaldību vai uzraugošajās iestādēs augkopības jomā.
38. Sadarboties ar valsts, pašvaldību un uzraugošajām iestādēm, piegādātājiem un citiem sadarbības partneriem augkopībā.
39. Ievērot labas lauksaimniecības prakses principus augkopības produkcijas ražošanā.
40. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot videi draudzīgas tehnoloģijas un materiālus.
41. Nodrošināt darba procesā radušos atkritumu šķirošanu.
42. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot individuālos darba aizsardzības līdzekļus atbilstoši instrukcijām.
43. Sagatavot darba vietu drošai darba veikšanai, uzturēt telpas un darba vidi atbilstoši instrukcijām.
44. Nodrošināt mašīnu un iekārtu ekspluatācijas noteikumu un degvielas ekonomijas ievērošanu.
45. Ievērot ugunsdrošības instrukcijas un lietot nepieciešamos aizsardzības līdzekļus.
46. Sniegt pirmo palīdzību.
47. Veikt ķīmisko vielu glabāšanu un lietošanu atbilstoši noteikumiem.
48. Lietot ķīmisko vielu absorbentus.
49. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
50. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
51. Pārvaldīt valsts valodu.
52. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.
53. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā, lietot izplatītāko augkopības augu, nezāļu, kultūraugu slimību un kaitēkļu nosaukumus latīņu valodā.
54. Lietot datortehniku un speciālo programmatūru augkopības darbu veikšanai.
55. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.
1. Spēja sekot augkopības aktualitātēm, tehnoloģiju attīstībai un novērtēt tirgus attīstības tendences augkopībā.
2. Spēja izvēlēties un saimnieciski plānot augkopībā nepieciešamos resursus, lietot izejmateriālus un tehnoloģijas atbilstoši uzņēmuma specializācijai, ražošanas un realizācijas iespējām.
3. Spēja ievērot kultūraugu audzēšanas prasības, izprast kopsakarības augu ķīmiskos un fizikālos procesos.
4. Spēja izvērtēt augsni, tās īpašības un agroklimatiskos apstākļus un nodrošināt kultūraugu audzēšanu atbilstoši izvēlētajai tehnoloģijai.
5. Spēja veikt augsnes ielabošanu, kultūraugu kopšanas pasākumus, mēslošanu un kaitīgo organismu ierobežošanu atbilstoši ekonomiski pamatotām audzēšanas tehnoloģijām.
6. Spēja plānot un realizēt augkopības produkcijas ražošanu atbilstoši labai lauksaimniecības praksei.
7. Spēja novākt ražu atbilstoši ražas gatavības pakāpei un tās izmantošanas veidam.
8. Spēja organoleptiski noteikt ražas kvalitāti un veikt produkcijas pirmapstrādi un uzglabāšanu.
9. Spēja izprast ar augkopību saistītajos dokumentos sniegto informāciju un sagatavot dokumentus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
10. Spēja sadarboties ar valsts, pašvaldības un uzraugošajām iestādēm, augkopības ražošanas procesa nodrošināšanā iesaistītajiem sadarbības partneriem.
11. Spēja lietot lauksaimniecības tehniku un iekārtas augkopības tehniķa darbu veikšanai.
12. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas kultūraugu audzēšanā, ieviest un veikt vidi saudzējošus un uzlabojošus pasākumus.
13. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības, lietot atbilstošus individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.
14. Spēja sniegt pirmo palīdzību.
15. Spēja racionāli plānot un veikt darba pienākumus, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.
16. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
17. Spēja lietot datortehniku un speciālo programmatūru.
18. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.
20. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.
Profesionālās zināšanas
1. Aprīkojums un metodes augsnes stāvokļa noteikšanai pirms apstrādes.
2. Augsnes granulometriskais sastāvs.
3. Augsnes agroķīmiskās īpašības.
4. Augsnes fizikālās īpašības.
5. Meteoroloģijas pamati.
6. Augsnes ielabošanas pasākumu veidi.
7. Augsnes ielabošanas materiāli, to raksturlielumi.
8. Kaļķošanas materiāli.
9. Augsnes ielabošanas tehnika, agregāti un darbarīki.
10. Meliorācijas sistēmas elementi.
11. Meliorācijas sistēmas kopšanas pasākumi.
12. Meliorācijas kadastrs.
13. Laukaugu sugas un šķirnes.
14. Sēklu veidi.
15. Sēklu maisījumi.
16. Sēklas kvalitātes prasības.
17. Sēklu sagatavošanas sēšanai pamatprincipi.
18. Stādmateriāla sagatavošanas stādīšanai nosacījumi.
19. Sertificēta, nesertificēta sēkla, stādmateriāls.
20. Citi sēklas un stādāmā materiāla apstrādes veidi.
21. Augsnes apstrādes veidi.
22. Augsnes apstrādes agregātu veidi.
23. Kultūraugi.
24. Augu maiņas pamatprincipi.
25. Lauku vēstures uzskaites kārtība.
26. Sēšanas, stādīšanas pamatprincipi un nosacījumi dažādiem kultūraugiem.
27. Sēklas un stādāmā materiāla transportēšanas veidi un nosacījumi.
28. Precīzās tehnoloģijas.
29. Digitālās tehnoloģijas augkopībā.
30. Augu attīstības stadijas.
31. Minerālmēslu veidi.
32. Organisko mēslošanas līdzekļu veidi, pielietošanas laiks.
33. Ārpussakņu mēslošanas veidi.
34. Augu augšanas veicinātāji.
35. Mēslošanas līdzekļu lietošanas ierobežojumi.
36. Mēslošanas līdzekļu izkliedes agregātu sagatavošana lietošanai un pārbaudei.
37. Precīzās mēslošanas metodes.
38. Barības vielu emisiju veidi, to rašanās iemesli, un novēršanas iespējas.
39. AAL reģistrācijas pamatprincipi.
40. Nepareizas AAL lietošanas riski kultūraugiem, dzīvajiem organismiem un apkārtējai videi.
41. AAL klasifikācija.
42. AAL marķējums.
43. Darba šķīduma sagatavošanas nosacījumi.
44. Darba šķīduma lietošanas principi.
45. AAL iekārtu sagatavošana lietošanai un pārbaudei.
46. Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi.
47. Augu aizsardzības metodes.
48. Simptomi, kas liecina par saindēšanos ar augu aizsardzības līdzekļiem.
49. Energoefektivitātes pasākumi.
50. Laukaugu audzēšanas tehnoloģiju izpildei nepieciešamie agregāti.
51. Mēslošanā izmantojamā tehnika un agregāti.
52. Apūdeņošanas tehnika un agregāti.
53. Tehnika un agregāti augu aizsardzības pasākumu veikšanai.
54. Augkopības tehnikas, agregātu un iekārtu apkope.
55. Tehnikas tīrīšanas un mazgāšanas aprīkojums.
56. Tehnikas tīrīšanas un kopšanas līdzekļi.
57. Laistīšanas iekārtas.
58. Laukaugu novākšanas laiks atbilstoši to gatavības pakāpei un izmantošanas veidam.
59. Ražas gatavības un kvalitātes noteikšanas paņēmieni.
60. Ražas novākšanas tehnika.
61. Ražas novākšanas metodes.
62. Ražas novākšanai nepieciešamie materiāli (maisi, plēves, ruloni).
63. Ražas novākšanas tehnikas ekspluatācijas noteikumi.
64. Ražas transportēšanas tehnika un nosacījumi.
65. Pirmapstrādes iekārtas.
66. Pirmapstrādes iekārtu ekspluatācijas noteikumi.
67. Laukaugu pirmapstrādes veidi.
68. Ražošanas un pirmapstrādes atlikumu un blakusproduktu rašanās veidi un to utilizācijas pasākumi.
69. Uzglabāšanas vietas sagatavošanas veidi.
70. Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas plāns.
71. Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas metodes.
72. Ražas uzglabāšanas nosacījumi.
73. Ražas uzglabāšanas veidi.
74. Taras veidi.
75. Ražas uzglabāšanas monitoringa metodes un pasākumi.
76. Zālaugu iedalījums pēc veida un sastāva.
77. Pastāvīgo pļavu apsaimniekošanas pamati.
78. Piesēšanas tehniskie risinājumi.
79. Ganību ierīkošanas pamatprincipi.
80. Ūdens nodrošināšanas iespējas ganībās.
81. Zālāju ilgmūžības un produktivitātes saglabāšanas metodes.
82. Elektrisko ganu sistēmas, to uzturēšana.
83. Eiropas nozīmes zālāju biotopu apsaimniekošana.
84. Zālaugu sugas, to raksturojums
85. Zālaugu sēklu maisījumu sējas veidi.
86. Maisījumu sastādīšanas pamatprincipi.
87. Pasējas augu agrotehnika.
88. Nezāļu ierobežošanas paņēmieni zālājos.
89. Zālāju mēslošanas pamatprincipi.
90. Rupjās lopbarības veidi un sagatavošanas tehnoloģijas.
91. Rupjās lopbarības sagatavošanas tehnika, agregāti un aprīkojums.
92. Skābbarības kaudžu nosegšanas metodes.
93. Rupjās lopbarības kvalitātes prasības.
94. Agregāti skābbarības izņemšanai no kaudzēm vai tranšejām.
95. Rupjās lopbarības uzglabāšanas nosacījumi.
96. Skābbarības izņemšanas paņēmieni un agregāti vai aprīkojums.
97. Nostrādātais laiks, tā uzskaites mērvienības.
98. Darba laika uzskaites sistēmas.
99. Lauksaimniecībā izmantotās lēmumu atbalsta sistēmas.
100. Augkopības darbu dokumentēšanas digitālie rīki.
101. Saimniecības uzskaites (pārvaldības) sistēmas.
102. Normatīvo aktu prasības par augkopībā izmantojamo materiālu izlietojumu.
103. Marķētās dīzeļdegvielas, degvielas, smērvielu uzskaites kārtība.
104. Lauksaimniecībā izmantojamie materiāli, to uzskaites mērvienības.
105. Lauksaimniecības ražošanas līdzekļu uzskaites veidi.
106. Ražas karte.
107. Ražas uzskaites metodes.
108. Noliktavas žurnāls, tā aizpildīšanas metodes.
Vispārējās zināšanas
1. Vārdu krājums.
2. Gramatika un valodas funkcija.
3. Valodas un komunikāciju daudzveidība dažādos kontekstos.
4. Valsts valoda.
5. Augkopības nozares terminoloģija.
6. Starpkultūru mijiedarbība.
7. Verbālās un neverbālās mijiedarbības veidi.
8. Valodas komunikācijas konteksts.
9. Vārdu krājums svešvalodā.
10. Augkopības nozares terminoloģija.
11. Dabaszinātņu, tehnoloģiju un inženierzinātņu jēdzieni un teorijas.
12. Statistikas pamatprincipi.
13. Augkopības nozares tehnoloģiju attīstības virzieni.
14. Mērvienības un formas.
15. Matemātikas metodes un aprēķini.
16. Matemātikas terminoloģija.
17. Normatīvie akti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.
18. Datora un biroja tehnikas darbības principi.
19. Datu aizsardzības prasības.
20. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošana dokumentu sagatavošanā.
21. Informācijas un komunikācijas sistēmu drošība.
22. Datu drošība.
23. Darbs ar biroja tehniku.
24. Mākslīgā intelekta rīki.
25. Uzņēmējdarbības pamati.
26. Normatīvie akti darbības jomā.
27. Komercdarbības veidi.
28. Ekonomiskie resursi.
29. Ilgtspējīgas ekonomikas pamatprincipi.
30. Darba vides organizācijas process.
31. Pašorganizēts darba process.
32. Plānošanas metodes.
33. Latvijas Republikas valstiskums un tā juridiskais ietvars.
34. Sabiedrība un tās attīstības virzieni.
35. Tiesiskās attiecības.
36. Indivīda tiesības, pienākumi un atbildība.
37. Pilsoniskās sabiedrības būtība.
38. Sociālā dialoga būtība un sadarbības mehānismi.
39. Efektīvas komunikācijas priekšnoteikumi.
40. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
41. Sabiedrības labklājības izpausmes.
42. Sociālā daudzveidība un vienlīdzības princips.
43. Vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipi.
44. Pozitīvas saskarsmes paņēmieni.
45. Darba aizsardzības sistēma.
46. Civilās aizsardzības sistēma.
47. Vides aizsardzības sistēma.
48. Darba vides riska faktori to novērtēšanas metodes.
49. Darba tiesību normatīvie akti.
50. Aizsardzības pasākumi darba vides faktoru ietekmes uz veselību mazināšanā.
51. Ergonomikas pamatprincipi darbā.
52. Ilgtspējīgas attīstības principi.
53. Līgums un tā formas.
54. Darba aizsardzības noteikumi.
55. Darba vides riska faktoru novēršanas preventīvie pasākumi.
56. Drošības signāli un zīmes.
57. Darba aizsardzības līdzekļi un to pielietošana.
58. Droši un ergonomiski darba paņēmieni.
59. Ugunsdrošības noteikumi.
60. Rīcība ugunsgrēka gadījumā.
61. Elektrodrošības noteikumi.
62. Vides aizsardzības noteikumi.
63. Civilās aizsardzības noteikumi.
64. Rīcība ārkārtas gadījumos.
65. Pirmās palīdzības ABC principi.
66. “Zaļās domāšanas” principi.
67. Faktu, teoriju un profesionālās darbības procesu likumsakarības.
68. Profesionālās karjeras izaugsme.
69. Mācīšanās stratēģijas.
70. Pašnovērtējuma mehānismi.
71. Mācību un karjeras plānošana.
72. Laika pārvaldības pamatprincipi.
Profesionālās prasmes un attieksmes
1. Noteikt augsnes gatavību apstrādei.
2. Izvērtēt agroklimatiskos apstākļus reāllaikā.
3. Nolasīt augsnes analīžu rezultātus savas kompetences ietvaros.
4. Izvērtēt augsnes ielabošanas pasākumu nepieciešamību savas kompetences ietvaros.
5. Veikt apauguma un / vai akmeņu novākšanu.
6. Kliedēt augsnes ielabošanas materiālus.
7. Izmantot augsnes ielabošanai nepieciešamo tehniku un agregātus.
8. Atpazīt (atšķirt) meliorācijas sistēmas elementus.
9. Veikt meliorācijas sistēmas kopšanas pasākumus ņemot vērā speciālista norādījumus.
10. Novērtēt meliorācijas speciālista piesaistīšanas nepieciešamību.
11. Izvēlēties atbilstošu sēklas materiālu plānotā kultūrauga sēšanai.
12. Sagatavot sēklas materiālu sēšanai.
13. Sagatavot stādmateriālu stādīšanai.
14. Izvēlēties darbu veikšanai piemērotu augsnes apstrādes tehniku un agregātus.
15. Lietot darbu veikšanai piemērotu augsnes apstrādes tehniku un agregātus.
16. Regulēt darbu veikšanai piemērotu augsnes apstrādes tehniku un agregātus.
17. Sagatavot augsni atbilstoša kultūrauga sēšanai, stādīšanai.
18. Nodrošināt sēklas/stādmateriāla nogādi līdz sēšanas/ stādīšanas vietai.
19. Lietot sējas/stādīšanas darbu veikšanai piemērotu tehniku un agregātus.
20. Regulēt sējas/stādīšanas darbu veikšanai piemērotu tehniku un agregātus.
21. Lietot digitālās tehnoloģijas augsnes apstrādes, sēšanas un stādīšanas darbos.
22. Izvēlēties mēslošanas līdzekļu veidu atbilstoši veicamajam darbam.
23. Lietot mēslošanas līdzekļus atbilstoši speciālista norādījumiem.
24. Lietot mēslošanas līdzekļu izkliedēšanai atbilstošos agregātus
25. Regulēt mēslošanas līdzekļu kliedētāju pēc izkliedēšanas normas.
26. Lasīt augu aizsardzības līdzekļa (AAL) marķējumu.
27. Sniegt pirmo palīdzību saindēšanās gadījumā ar AAL.
28. Veikt augu aizsardzības pasākumus atbilstoši speciālista norādījumiem.
29. Lietot AAL atbilstoši speciālista norādījumiem.
30. Glabāt augu aizsardzības līdzekļus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
31. Sagatavot darbam un lietot AAL lietošanas iekārtu atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem.
32. Ievērot augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumus.
33. Novērtēt lauksaimniecības tehnikas un agregātu tehnisko stāvokli audzēšanas tehnoloģiju izpildei.
34. Pievienot lauksaimniecības agregātus traktoram.
35. Strādāt ar augkopībā izmantojamo traktortehniku un agregātiem, kas aprīkoti ar GPS sistēmu.
36. Lietot tehniku, iekārtas un agregātus atbilstoši to ekspluatācijas prasībām.
37. Kopt lauksaimniecības tehniku.
38. Lietot atbilstošu tehnikas tīrīšanas, mazgāšanas aprīkojumu un tīrīšanas un kopšanas līdzekļus atbilstoši speciālista norādījumiem.
39. Noteikt augu gatavību ražas novākšanai atbilstoši izmantošanas veidam.
40. Izvērtēt agroklimatiskos apstākļu piemērotību ražas novākšanas veikšanai.
41. Sagatavot ražas vākšanas tehniku un materiālus darbu veikšanai.
42. Lietot ražas novākšanas tehniku un agregātus.
43. Nodrošināt ražas nogādi līdz pirmapstrādes vai uzglabāšanas vietai.
44. Izvēlēties atbilstošas iekārtas ražas pirmapstrādes veikšanai.
45. Veikt ražas pirmapstrādi.
46. Kontrolēt augkopības produkcijas pirmapstrādes iekārtu darbības atbilstību pēc speciālista norādījumiem.
47. Sagatavot atkritumus, pirmapstrādes un ražošanas atlikumus un blakusproduktus tālākai utilizācijai.
48. Sagatavot ražas uzglabāšanas vietu un taru.
49. Veikt dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas plānā norādītos pasākumus.
50. Uzturēt optimālus ražas uzglabāšanas apstākļus.
51. Kontrolēt augkopības produkcijas uzglabāšanas iekārtu darbības atbilstību pēc speciālista norādījumiem.
52. Novērtēt patstāvīgo pļavu vai ganību piemērotību agrotehnisko pasākumu veikšanai.
53. Izlīdzināt augsni.
54. Piesēt zālāju pēc speciālista norādēm.
55. Veikt zālāja mēslošanu un kaļķošanu pēc speciālista norādēm.
56. Kopt zālāju.
57. Ierīkot ganības pēc speciālista norādēm.
58. Uzturēt elektrisko ganu darbību.
59. Veikt ganību kopšanas pasākumus.
60. Nodrošināt ganāmos dzīvniekus ar dzeramo ūdeni.
61. Sagatavot augsni kultivēto zālāju sējai.
62. Sēt kultivētos zālājus pēc sastādīta maisījuma sastāva.
63. Ierobežot nezāles kultivētajos zālājos.
64. Veikt zālāja mēslošanu un kaļķošanu pēc speciālista norādēm.
65. Pļaut zāli un kukurūzu ar atbilstošu tehniku un agregātiem.
66. Apvītināt un savālot zāli.
67. Savākt rupjo lopbarību atbilstoši izmantošanas veidam.
68. Sapresēt rupjo lopbarību.
69. Ietīt rulonus.
70. Nodrošināt rupjas lopbarības nogādi līdz uzglabāšanas vietai.
71. Veikt zaļmasas blietēšanas darbus.
72. Nosegt skābbarības tranšejas vai kaudzes.
73. Uzraudzīt skābbarības uzglabāšanu, novēršot seguma un tā stiprinājumu bojājumus.
74. Izņemt skābbarību no tranšejām vai kaudzēm.
75. Uzskaitīt savu nostrādāto laiku.
76. Lietot digitālās laika uzskaites sistēmas.
77. Sagatavot informāciju par veiktajiem ikdienas darbiem.
78. Lietot digitālos rīkus augkopības darbu dokumentēšanai.
79. Uzskaitīt izlietoto materiālu daudzumu, ņemot vērā normatīvo aktu prasības lauksaimniecībā.
80. Uzskaitīt degvielas, marķētās dīzeļdegvielas, smērvielu izlietojumu.
81. Sagatavot informāciju par augkopībā izmantojamo materiālu izlietojumu.
82. Uzskaitīt iegūtās ražas apjomus.
83. Sagatavot informāciju par iegūto ražu noliktavas uzskaitei, tālākai datu apstrādei.
Vispārējās prasmes un attieksmes
1. Sazināties mutvārdos un rakstveidā valsts valodā.
2. Ievērot latviešu literārās valodas normas lietišķajā saziņā.
3. Lietot valsts valodā profesionālo terminoloģiju.
4. Sazināties ar dažādām sociālām grupām multikulturālā vidē, lietojot komunikācijā vieglo valodu.
5. Sazināties mutiski un rakstiski vienā svešvalodā.
6. Lietot augkopības nozares profesionālos terminus.
7. Lietot matemātiskas metodes un aprēķinus darba uzdevumu veikšanā.
8. Salīdzināt lielumus, izdarot secinājumus optimālai darba uzdevumu izpildei.
9. Sekot līdz jaunākai informācijai par augkopības nozares tehnoloģiskās attīstības virzieniem.
10. Lietot datoru un internetu darba uzdevumu veikšanai.
11. Sagatavot profesionālā darba dokumentāciju.
12. Sazināties, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
13. Ievērot informācijas tehnoloģiju drošības un personas datu aizsardzības prasības.
14. Veikt darba uzdevumus kvalitatīvi, ievērojot noteiktos termiņus.
15. Efektīvi izmantot uzticētos resursus.
16. Sniegt priekšlikumus darba procesu pilnveidei.
17. Iesaistīties uzņēmuma kultūrvidē.
18. Pildīt pilsoniskos pienākumus.
19. Apzināti piedalīties pilsoniskajā un sabiedriskajā dzīvē.
20. Veidot mijiedarbību ar citiem cilvēkiem, ievērojot cilvēka tiesības un vienlīdzību.
21. Apzināt sevi kā daļu no mūsdienu sabiedrības.
22. Saskatīt dažādu sabiedrības jomu un parādību saistību ar morāli un tikumību.
23. Ievērot darba devēja un darbinieka pienākumus un tiesības.
24. Ievērot organizācijas iekšējās kārtības noteikumus.
25. Rīkoties atbilstoši darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un vides aizsardzības prasībām.
26. Sagatavot darba vietu drošai darba veikšanai.
27. Identificēt iespējamos riskus, veicot darba uzdevumus.
28. Droši ekspluatēt tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojumu.
29. Sniegt pirmo palīdzību kritiska veselības stāvokļa novēršanai.
30. Atbildīgi rīkoties ārkārtas gadījumā.
31. Formulēt ilgtspējas vērtības, principus un mērķus.
32. Rīkoties saskaņā ar “zaļās domāšanas” principiem profesionālajā darbībā un ikdienas aktivitātēs.
33. Novērtēt savu profesionālo pieredzi un profesionālo prasmju līmeni.
34. Apzināt profesionālās darbības izaugsmes iespējas.
35. Apgūt jaunas prasmes atbilstoši darba tirgus vajadzībām.
Profesionālās kompetences
1. Spēja novērtēt augsnes gatavību apstrādei un agroklimatiskos apstākļus, balstoties uz augsnes fizikālajām un agroķīmiskajām īpašībām.
2. Spēja veikt augsnes ielabošanas darbus, izmantojot atbilstošu aprīkojumu kultūraugu audzēšanas nodrošināšanai ņemot vērā speciālista norādījumus.
3. Spēja kopt meliorācijas sistēmas atbilstoši speciālista norādījumiem.
4. Spēja sagatavot kvalitatīvu sēklas un stādāmo materiālu.
5. Spēja kvalitatīvi sagatavot augsni, sēt un stādīt kultūraugus, izmantojot atbilstošu tehniku, agregātus un digitālās tehnoloģijas.
6. Spēja atbildīgi veikt augu mēslošanu, lietojot piemērotu agregātu pēc speciālista norādījumiem.
7. Spēja atbildīgi veikt ķīmiskos, bioloģiskos, agrotehniskos augu aizsardzības pasākumus.
8. Spēja izvēlēties un lietot labā tehniskā stāvoklī esošus agregātus nepieciešamo darbu veikšanai atbilstoši izvēlētajai kultūrauga audzēšanas tehnoloģijai.
9. Spēja saudzīgi lietot un veikt apkopi augkopības tehnikai, agregātiem un iekārtām pēc speciālista norādījumiem.
10. Spēja veikt ražas vākšanu, izvērtējot agroklimatisko apstākļu piemērotību un laukauga gatavību, lietojot atbilstošu tehniku un agregātus.
11. Spēja veikt laukaugu ražas pirmapstrādi, izvēloties atbilstošu tehnoloģisko risinājumu.
12. Spēja nodrošināt optimālus apstākļus laukaugu ražas uzglabāšanai.
13. Spēja atbilstoši speciālista rekomendācijām veikt ielabošanas un uzturēšanas darbus pastāvīgajās pļavās un ganībās.
14. Spēj atbilstoši speciālista rekomendācijām veikt kultivēto zālāju ierīkošanu un kopšanu produktīvas rupjās lopbarības ieguvei.
15. Spēja kvalitatīvi sagatavot un uzglabāt rupjo lopbarību.
16. Spēja uzskaitīt un dokumentēt augkopībā veiktos darbus atbilstoši saimniecībā lietotajām uzskaites sistēmām.
17. Spēja uzskaitīt un dokumentēt izlietotos materiālus atbilstoši saimniecībā lietotajām uzskaites sistēmām.
18. Spēja precīzi uzskaitīt un dokumentēt ražas ieguvi un uzglabāšanu.
Vispārējās kompetences
1. Spēja sazināties mutiski un rakstiski valsts valodā.
2. Spēja veikt darba uzdevumus atbilstoši starpkultūru komunikācijas principiem.
3. Spēja sazināties mutiski un rakstiski vienā svešvalodā darba vidē, lietojot profesionālos terminus.
4. Spēja lietot matemātiskos aprēķinus darba uzdevumu veikšanai.
5. Spēja skaidrot augkopības nozares tehnoloģiskās attīstības virzienus.
6. Spēja lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas profesionālo darba uzdevumu veikšanai.
7. Spēja veikt darba uzdevumus kvalitatīvi atbilstoši pieejamajiem resursiem noteiktajos termiņos.
8. Spēja piedalīties jaunu ideju radīšanā darba procesu pilnveidei.
9. Spēja apzināti pildīt pilsoniskos pienākumus.
10. Spēja apzināties savu atbildību sabiedrības demokrātiskajā attīstībā.
11. Spēja piedalīties sabiedriskajā dzīvē, ievērojot vienlīdzības principu un ētikas normas.
12. Spēja nodibināt darba tiesiskās attiecības un ievērot organizācijas vietas iekšējās kārtības noteikumus.
13. Spēja atbildīgi veikt darba uzdevumus, ievērojot darba un vides aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības.
14. Spēja kritiski novērtēt darba vides riska faktorus savas kompetences ietvaros.
15. Spēja atbildīgi rīkoties ārkārtas gadījumā un sniegt pirmo palīdzību.
16. Spēja piemērot ilgtspējīgas attīstības un “zaļās domāšanas” principus profesionālajā darbībā un ikdienas aktivitātēs.
17. Spēja pilnveidot savas prasmes profesionālās darbības izaugsmei.
4
4
3
4
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (62)
Izglītības programmu grupa (ISCED)Lauksaimniecība (621)
Kvalifikācija izglītības pakāpēVidējā izglītība
Kvalifikācijas veidsProfesionālās izglītības kvalifikācija
Pilna vai daļējaPilna kvalifikācija
Augkopības tehniķis izvēlas augsnes sagatavošanas veidu , kultūraugu šķirni un tai atbilstošu tehnoloģiju. Plāno, organizē un veic vides sagatavošanas un uzturēšanas darbus, produkcijas pirmapstrādes darbus, kultūraugu sēšanas stādīšanas, kopšana novākšanas un uzglabāšanas darbus.
Kvalifikācijas tips:Augkopis patstāvīgi vai speciālista vadībā veic darbus augkopības produkcijas ražošanā, kultūraugu audzēšanā, pļavu un ganību apsaimniekošanā, ražas novākšanā un uzglabāšanā dažādās lauksaimniecības sistēmās, ievērojot labas lauksaimniecības prakses nosacījumus. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai augkopim nepieciešama TR2 kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība. Profesionālās darbības pamatuzdevumu augkopim ir nepieciešama augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatora apliecība darbībām ar otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļiem. Augkopis strādā augkopības uzņēmumā vai kā pašnodarbināta persona, vai kā individuālais komersants.
Kvalifikācijas tips:Cita informācija
Aktīva kvalifikācija
Pēdējie labojumi: 25.03.2026
Ievietots: 10.03.2022