Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Dārzkopības tehniķis ar specializāciju stādaudzēšanā

  • Zināšanas

    PROFESIONĀLĀS zināšanas:
    Izpratnes līmenī:
    1. Stādu audzēšanas tehnikas, materiālu, aprīkojuma un būvju veidi. Stādu audzēšanas materiālu un aprīkojumu pieejamība tirgū.
    2. Augu karantīnas noteikumi.
    3. Sugu un šķirņu piedāvājums, to izvēles kritēriji, pieprasījums tirgū pēc noteiktām šķirnēm.
    4. Stādu audzēšanai pieejamā tehnika un tehnoloģijas.
    5. Sējas un stādīšanas veidi un laiki. Sēšanas un stādīšanas mehanizācijas iespējas.
    6. Augu morfoloģija, mātesaugu vērtēšanas kritēriji.
    7. Augu pavairošanas veidi un tehnoloģijas.
    8. Pavairošanas automatizācija.
    9. Augu specifiskās mēslošanas metodes un mēslošanas līdzekļi.
    10. Augu aizsardzības līdzekļu reģistrs. Augu aizsardzības metodes un paņēmieni Vides aizsardzības prasības, strādājot ar AAL.
    11. Sugām raksturīgie kaitīgie organismi. Veselīga auga pazīmes.
    12. Sugām raksturīgie kaitīgie organismi, to ierobežošanas metodes un līdzekļi. Publiski pieejamas kaitīgo organismu izplatības datu bāzes.
    13. Mehanizācijas un robotizācijas iespējas.
    14. Mehanizācijas iespējas.
    15. Augu izmantošanas iespējas. Augu morfoloģija.
    16. Optimālie apstākļi augu pārziemināšanai.
    17. Darba mehanizācijas iespējas.
    18. Slodzes ergonomikas pamati.
    Lietošanas līmenī:
    1. Stādu audzēšanas tehnoloģijas, darba laika patēriņš darbu veikšanai.
    2. Stādu audzēšanas tehnoloģiskās kartes, termini, apzīmējumi.
    3. Datora un datorprogrammu lietošana, informācijas apstrādes metodes. Stādu audzēšanas tehnikas un iekārtu pielietošana, tehnoloģiskie procesi, augsnes sastāvs, inventarizācijas veikšanas principi.
    4. Augu vides prasības, agroklimatisko apstākļu ietekme uz augu stādīšanu, audzēšanu un attīstību.
    5. Materiālu, instrumentu un aprīkojuma patēriņa normas.
    6. Materiālu ( podi, kasetes, substrāti atsaites, segumi, mulčas materiāli) īpašības, to kvalitātes rādītāji.
    7. Faktori, kas ietekmē produkcijas daudzumu – suga, šķirne, stādīšanas un audzēšanas blīvums, laika apstākļi, augsne, mēslošana, augu aizsardzības līdzekļi (turpmāk AAL), agrotehnika.
    8. Izpratnes līmenī:
    9. Stādu audzēšanas, instrumentu, tehnikas un aprīkojuma pielietošana.
    10. Stādu audzēšanas normatīvo aktu prasības.
    11. Dokumentu noformēšanas tehniskās prasības.
    12. Stādu audzēšanas tehnoloģiskās kartes sastādīšanas prasības.
    13. Augu attīstības stadijas, darbu secība, laika un resursu patēriņa normas. Stādu audzēšanas, kopšanas pasākumi, metodes un laiks.
    14. Segtās platības tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi un to pielietojums.
    15. Augsnes skābuma un bāziskuma
    16. (turpmāk pH) un augsnes sāļuma (turpmāk EC) jēdziens un to līmeņu atbilstība konkrētai audzējamai kultūrai.
    17. Stādu audzēšanai piemērotu substrātu veidi un to sagatavošanas principi. Segto platību segumu veidi, to izmantošana, kopšana un remonts. Laistīšanas, mēslošanas, ēnošanas un apkures sistēmu veidi, izmantošana un kopšana.
    18. Augsnes seguma veidi un pielietošana.
    19. Pamatnes sagatavošanas principi. Laistīšanas sistēmu izvēles kritēriji un to izmantošanas iespējas fertigācijā. Augu ēnošanas, tumšošanas sistēmas veidi un to nozīme augu attīstībā. Augu transportēšanas prasības un iespējas.
    20. Mehanizācijas un automatizācijas iespējas.
    21. Tiešās sējas principi.
    22. Stādu audzēšanai piemērotu substrātu veidi un to sagatavošanas principi.
    23. Mātesaugu audzēšanas tehnoloģijas. Pavairojamā materiāla veidi un ievākšanas laiki.
    24. Pavairojamā materiāla uzglabāšanas un sagatavošanas metodes, apstākļi. Izvēlētās pavairošanas tehnoloģijas pielietošana praksē. Substrātu izvēles kritēriji. Augu pavairošanas materiāli un instrumenti un pielietojums. Pavairotā materiāla audzēšanas metodes, aprīkojums, tā izmantošanas iespējas.
    25. Jaunstādu attīstībai labvēlīgi apstākļi, to nodrošināšanas iespējas. Procesu automatizācija.
    26. Mēslošanas plāna sastādīšanas principi.
    27. Normatīvo aktu prasības.
    28. Sugu un šķirņu prasības pēc barības elementiem.
    29. Audzējamajiem augiem raksturīgie kaitīgie organismi, to bioloģiskās īpašības.
    30. Procentu aprēķini ( AAL izlietojuma plānošanai).
    31. AAL lietošanas iekārtu pielietošana. Augu aizsardzības līdzekļu etiķetēs un instrukcijās norādītās informācijas pielietošana praksē.
    32. Darba drošības pasākumi, strādājot ar AAL.
    33. Abiotisko faktoru ietekme uz augu attīstību.
    34. Abiotisko faktoru ierobežojošie materiāli un aprīkojums, tā pielietošana.
    35. Augu veidošanas pamatprincipi, metodes un laiki.
    36. Augu kopšanas tehnikas piedāvājums un pielietošana.
    37. Produkcijas atlasīšanas tehnikas, taras un instrumentu veidi un pielietošana. Produkcijas marķēšanas tehnikas pielietošanas iespējas, uzskaite, produkcijas marķēšanas prasības.
    38. Iepakojuma materiāla veidi.
    39. Transportlīdzekļu veidi produkcijas transportēšanai. Augu transportēšanas prasības. Fitosanitārās prasības augu pārvadāšanai.
    40. Augu bioloģiskās prasības veiksmīgai pārziemināšanai.
    41. Pārziemināšanas metodes, to izvēles kritēriji.
    42. Dezinfekcijas līdzekļi. Augu mikroklimata prasības uzglabāšanas laikā.
    43. Augu uzglabāšanas prasības.
    44. Fizioloģiskie procesi augos uzglabāšanas laikā.
    45. Mikroklimata ietekme uz augu uzglabāšanu.

  • Prasmes

    PROFESIONĀLĀS prasmes:
    1. Plānot laiku un nepieciešamos resursus darbu veikšanai.
    2. Organizēt darbus saskaņā ar tehnoloģisko karti.
    3. Plānot savu un padoto darbu.
    4. Sekot stādu audzēšanas tirgus tendencēm.
    5. Uzskaitīt un analizēt esošos resursus.
    6. Atrast un izvēlēties piemērotāko tehniku, materiālus, aprīkojumu, būves, atbilstoši saimniecības profilam un iespējām.
    7. Izvēlēties saimniecības iespējām, agroklimatiskajiem apstākļiem un tirgum piemērotākās augu sugas un šķirnes.
    8. Izvēlēties stādu audzēšanai nepieciešamos materiālus, instrumentus un aprīkojumu.
    9. Prognozēt produkcijas daudzumu.
    10. Sekot līdzi sugu un šķirņu piedāvājumam un pieprasījumam.
    11. Sekot līdzi stādu audzēšanas tehnoloģiju attīstībai.
    12. Izstrādāt tehnoloģisko karti audzējamiem augiem.
    13. Sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām lauksaimniecības nozarē.
    14. Uzturēt kārtībā nozarei specifisko dokumentāciju.
    15. Iegādāties stādu audzēšanai nepieciešamos materiālus, instrumentus un aprīkojumu.
    16. Tīrīt un dezinficēt segto platību.
    17. Sagatavot augsni un substrātu.
    18. Pārbaudīt un sagatavot segto platību segumu.
    19. Sagatavot un pārbaudīt segto platību aprīkojumu un iekārtas.
    20. Izvēlēties saimniecības iespējām atbilstošu poligona seguma un aprīkojuma veidu.
    21. Organizēt stādu poligona izveidi.
    22. Organizēt augu transportēšanu ( no siltumnīcas uz lauku, no viena lauka uz
    23. otru, no lauka uz glabāšanas vietu).
    24. Izvēlēties piemērotāko sēšanas un stādīšanas metodi.
    25. Sagatavot vai izvēlēties augsni, substrātu.
    26. Veikt tiešo sēju.
    27. Stādīt augus.
    28. Izvēlēties piemērotākās mātes augu sugas un šķirnes, atbilstoši saimniecības specifikai un audzēšanas tehnoloģijām.
    29. Ierīkot un uzturēt mātesaugu stādījumus.
    30. Izvēlēties pavairošanas tehnoloģiju.
    31. Ievākt pavairojamo materiālu.
    32. Uzglabāt un sagatavot pavairojamo materiālu.
    33. Izvēlēties piemērotāko pavairotā materiāla audzēšanas metodi un aprīkojumu, atbilstoši saimniecības iespējām.
    34. Audzēt un kopt pavairoto materiālu (jaunstādus).
    35. Uzturēt labvēlīgus apstākļus jaunstādu attīstībai.
    36. Sastādīt augu mēslošanas plānu.
    37. Izvēlēties piemērotāko augu mēslošanas līdzekli un metodi.
    38. Mēslot stādus.
    39. Izstrādāt augu aizsardzības plānu audzējamiem augiem.
    40. Apsekot augus.
    41. Izmantot publiski pieejamā kaitīgo organismu monitoringa datus iespējamā kaitējuma novēršanai.
    42. Atpazīt kaitīgos organismus.
    43. Izvēlēties piemērotāko augu aizsardzības līdzekli (AAL) un metodi.
    44. Veikt kaitīgo organismu ierobežošanas pasākumus.
    45. Organizēt augu aizsardzību pret abiotiskiem faktoriem.
    46. Izvēlēties un pielietot piemērotus instrumentus un aprīkojumu konkrētam darbam.
    47. Veidot un balstīt augus.
    48. Laistīt un mēslot augus.
    49. Ravēt un rušināt augus.
    50. Izvietot augus.
    51. Ēnot un tumšot augus.
    52. Novērtēt augu gatavību realizācijai.
    53. Izvērtēt produkcijas piemērotību izmantošanas veidam.
    54. Izvēlēties atbilstošu tehniku, taru, instrumentus augu produkcijas atlasīšanas veidam.
    55. Izvēlēties atbilstošu marķējuma veidu un to pielietot.
    56. Sagatavot produkciju transportēšanai uz tirdzniecības vietu .
    57. Izvēlēties piemērotus transporta līdzekļus augu transportēšanai.
    58. Organizēt stādu produkcijas iekraušanu un transportēšanu uz tirdzniecības vietu.
    59. Nodrošināt augiem piemērotus uzglabāšanas apstākļus līdz realizācijai.
    60. Izvēlēties piemērotākās augu pārziemināšanas metodes.
    61. Sagatavot augus pārziemināšanai.
    62. Nodrošināt optimālus apstākļus augu pārziemošanai stādu laukumā.
    63. Sagatavot glabātavu augu uzglabāšanai.
    64. Iztīrīt, dezinficēt telpas un taru.
    65. Pārbaudīt mikroklimata nodrošinājuma iekārtu darbību.
    66. Sakārtot darba vidi maksimālas darba efektivitātes sasniegšanai.
    67. Izvietot augus, atbilstoši produkcijas veidam un uzglabāšanas prasībām.
    68. Iestatīt uzglabāšanas režīmus.
    69. Pārraudzīt uzglabāšanas režīmu.

  • Kompetences

    PROFESIONĀLĀS kompetences:
    1. Spēja organizēt stādu audzēšanas procesu, sekojot līdzi jaunākajām tirgus tendencēm un audzēšanas tehnoloģijām, izvēloties nepieciešamos resursus un piemērotākās augu sugas un šķirnes.
    2. Spēja izstrādāt stādaudzēšanas tehnoloģisko karti un uzturēt kārtībā dokumentāciju.
    3. Spēja sagatavot segtās platības stādu audzēšanai.
    4. Spēja izvēlēties saimniecības iespējām atbilstošu poligona seguma un aprīkojuma veidu un uzturēt stādu poligonu.
    5. Spēja sēt un stādīt augus izvēloties piemērotāko metodi.
    6. Spēja izvēlēties mātesaugus un pavairot augus.
    7. Spēja izvēlēties piemērotāko mēslošanas līdzekli un mēslot augus.
    8. Spēja sastādīt audzējamo augu aizsardzības plānu, izvēlēties piemērotāko augu aizsardzības līdzekli un metodi un organizēt augu aizsardzību pret abiotiskiem faktoriem.
    9. Spēja patstāvīgi veikt agrotehniskos pasākumus audzējamiem augiem.
    10. Spēja sagatavot stādus realizācijai un transportēt uz tirdzniecības vietu.
    11. Spēja sagatavot augus pārziemināšanai un tos uzglabāt līdz realizācijai, ievērojot optimālos uzglabāšanas režīmus.

Dārzkopības tehniķis

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. apūdeņošanas un nosusināšanas sistēmas;
    1.2. segto platību un segumu veidi, to apkures un izmantošanas iespējas;
    1.3. balstu sistēmas atklātā laukā un segtajās platībās.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. audzēšanas tehnoloģijas bioloģiskajā, integrētajā, intensīvajā un konvencionālajā dārzkopībā;
    2.2. augu aizsardzība;
    2.3. augsnes sastāvs un īpašības, augsnes apstrādes paņēmieni;
    2.4. agroķīmija;
    2.5. agroekoloģija;
    2.6. augu (tai skaitā nezāļu) morfoloģija, fizioloģija un ontoģenēze;
    2.7. dārzkopības augu sugu un šķirņu sortimenta pārzināšana;
    2.8. sēklu kvalitātes rādītāji, sēklu pirmapstrādes metožu pārzināšana;
    2.9. augu augšanu regulējošās fizioloģiski aktīvās vielas;
    2.10. stādāmā materiāla kvalitāti noteicošie kritēriji;
    2.11. puķu botāniskais sadalījums (viengadīgās puķes, ziemcietes, zāļveida ziemcietes, telpaugi);
    2.12. augsnes (substrāta), temperatūras, gaismas un mitruma kopsakarības;
    2.13. augu mēslošanas īpatnību pārzināšana;
    2.14. puķu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju kaitīgie organismi;
    2.15. ziedu vai augu kvalitāti noteicošie kritēriji;
    2.16. barības elementu trūkuma un pārbagātības pazīmes augos;
    2.17. mehanizācijas iespējas dārzeņu audzēšanā;
    2.18. augu produkcijas gatavības pakāpes;
    2.19. ražas kvalitāte un iepakošana;
    2.20. dārza plānojums (infrastruktūra, aizsargstādījumi, šķirņu izvietojums);
    2.21. apputeksnēšanās īpatnības dārzeņiem, augļaugiem un ogulājiem;
    2.22. augļaugu un ogulāju šķirņu, potcelmu sortiments, piemērotība audzēšanas apstākļiem;
    2.23. stādāmā materiāla kvalitāte un kategoriju prasības;
    2.24. normatīvie akti dārzkopības jomā;
    2.25. tehnikas un iekārtu ekspluatācijas normatīvi;
    2.26. darba organizācija un plānošana, darbaspēka un tehnikas resursu plānošana;
    2.27. dokumentu pārvaldības pamati;
    2.28. saskarsmes pamati un konfliktsituāciju vadīšana;
    2.29. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. augu nosaukumi latīņu valodā;
    3.2. dārzkopības materiālu uzglabāšanas nosacījumi;
    3.3. augu saderības un augmaiņas sastādīšanas principi;
    3.4. mēslošanas normu un devu aprēķināšana, koncentrācijas aprēķināšana šķīdumos un substrātos;
    3.5. substrātu sagatavošanas un augsnes ielabošanas paņēmieni;
    3.6. sējas veidi, laiki un sēklu iestrādes dziļums, izsējas normu aprēķini;
    3.7. augu pavairošanas metodes;
    3.8. dārzkopības produkcijas kvalitātes, šķirošanas, iepakošanas un marķēšanas prasības;
    3.9. viengadīgo puķu, ziemciešu, zāļveida ziemciešu un telpaugu audzēšanas metodes;
    3.10. uzziedināmo puķu audzēšanas tehnoloģijas;
    3.11. augiem kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas;
    3.12. augu aizsardzības metožu (agrotehnisko, profilaktisko, mehānisko, bioloģisko, ķīmisko) īpatnības dārzeņu audzēšanā;
    3.13. profesionālo augu aizsardzības līdzekļu iegāde, lietošana un uzglabāšana;
    3.14. augu audzēšanas paņēmieni un tehnoloģijas segtajās un lauka platībās;
    3.15. ražas uzglabāšanas optimālie apstākļi un tehnoloģijas;
    3.16. augsnes apstrādes paņēmieni stādu, puķu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju audzēšanā;
    3.17. agrotehniskie paņēmieni nelabvēlīgos augšanas apstākļos;
    3.18. augļu un ogu gatavības pakāpes noteikšanas metodes;
    3.19. darbā izmantojamās tehnikas un inventāra uzturēšana un lietošana;
    3.20. laukuma, tilpuma un masas aprēķini;
    3.21. A un B kategorijas traktortehnikas vadīšana;
    3.22. informācijas tehnoloģijas;
    3.23. darba tiesiskās attiecības;
    3.24. ekonomikas un komercdarbības pamati;
    3.25. grāmatvedības uzskaites pamatprincipi;
    3.26. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
    3.27. ugunsdrošības noteikumi, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;
    3.28. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);
    3.29. ķīmiskās vielas un absorbenti;
    3.30. atkritumu šķirošana;
    3.31. energoefektivitātes un ekonomiskas saimniekošanas principi;
    3.32. vides aizsardzība, videi draudzīgas tehnoloģijas un materiāli;
    3.33. valsts valoda;
    3.34. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

  • Prasmes

    1. Noņemt augsnes paraugus un noteikt augsnes tipu, mehānisko sastāvu un augsnes reakciju.
    2. Noteikt augsnes apstrādes termiņus un novērtēt apstrādes kvalitāti un augsnes iekultivēšanas pakāpi.
    3. Aprēķināt nepieciešamās sastāvdaļas substrāta sagatavošanai un sagatavot to.
    4. Novērtēt agroklimatisko un vides faktoru ietekmi, saistīt notiekošos procesus augos un augsnē.
    5. Izvēlēties optimālo augu blīvumu stādījumā.
    6. Izmērīt stādāmo platību un aprēķināt nepieciešamo sēklas materiāla, stādu, dēstu daudzumu.
    7. Sagatavot sēklu un stādāmo materiālu un izvēlēties sējas un stādīšanas veidu un laiku.
    8. Izvēlēties optimālo augu sējas vai stādīšanas dziļumu, veikt sēju un stādīšanu atbilstoši izvēlētajam augam un augsnes īpašībām.
    9. Pazīt augus (tai skaitā nezāles), sēklas, dēstus, stādus dažādās to attīstības stadijās.
    10. Izvēlēties un lietot nepieciešamos darbarīkus, lauksaimniecības tehniku un iekārtas, ievērot to ekspluatācijas noteikumus.
    11. Izvēlēties laistīšanas sistēmas veidus atbilstoši augu prasībām un lietošanas iespējām.
    12. Novērtēt apūdeņošanas un nosusināšanas sistēmas tehnisko stāvokli.
    13. Izvēlēties un lietot augu sugai piemērotāko pavairošanas metodi atbilstoši audzēšanas apstākļiem un stādaudzēšanas mērķiem.
    14. Novērtēt sēklu, dēstu, stādu, puķu, dārzeņu, augļu un ogu kvalitāti.
    15. Izvēlēties un lietot piemērotākās tehnoloģijas un režīmus stādu, puķu, augļaugu un ogulāju audzēšanai.
    16. Novērtēt augšņu un augu agroķīmisko analīžu rezultātus.
    17. Nodrošināt stādu, puķu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju barības elementu sabalansētību, pārzināt un lietot mēslošanas līdzekļus atbilstošā augu attīstības fāzē.
    18. Aprēķināt barības šķīdumu koncentrāciju un sagatavot tos.
    19. Novērtēt stādījumu fitosanitāro stāvokli, noteikt augu aizsardzības pasākumu nepieciešamību, lietot augu aizsardzības līdzekļus, noregulēt miglotāju, kontrolēt miglojuma kvalitāti.
    20. Plānot augu maiņu atklātā laukā un augu apriti segtajās platībās.
    21. Izvērtēt dārzkopības augu sortimenta piemērotību audzēšanas apstākļiem.
    22. Plānot augu ziedēšanas laikus, lietojot atbilstošas tehnoloģijas, uzziedināt augus atbilstoši to plānotajam realizācijas laikam.
    23. Izvērtēt apputeksnēšanās nepieciešamību.
    24. Lietot augu un ražas kopšanas metodes nelabvēlīgos augšanas apstākļos.
    25. Sastādīt tehnoloģiskās kartes dārzkopības produkta ražošanai.
    26. Izvērtēt augsnes gatavību apstrādei, sējai un stādīšanai.
    27. Nodrošināt optimālus ražas uzglabāšanas apstākļus un kontrolēt ražas uzglabāšanos.
    28. Izvēlēties potcelma un šķirnes kombināciju atbilstoši augsnes un agroklimatiskajiem apstākļiem un audzēšanas tehnoloģijām.
    29. Kopt puķu, dārzeņu stādījumus, veidot augļaugu vainagus atbilstoši audzējamajai kultūrai un izvēlētajam vainaga tipam, kopt un veidot ogu krūmus.
    30. Noteikt ražas novākšanas termiņus, organizēt un veikt ražas novākšanu un uzskaiti.
    31. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.
    32. Sekot līdzi lauksaimniecības produkcijas tirgus tendencēm, pieprasījumam un cenām (Pasaules birža) un noteikt aktuālās tendences.
    33. Plānot un izstrādāt darba uzdevumus savas kompetences ietvaros.
    34. Uzskaitīt un analizēt darba rezultātus un ekonomiskos rādītājus, plānot naudas plūsmu.
    35. Veidot grāmatvedības uzskaites dokumentus.
    36. Lietot datortehniku un speciālo programmatūru dārzkopības darbu veikšanai.
    37. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    38. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus, rīkoties nestandarta situācijās un konfliktsituācijās.
    39. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot videi draudzīgas tehnoloģijas un materiālus.
    40. Šķirot darba procesā radušos atkritumus.
    41. Pārzināt ķīmisko vielu glabāšanu, lietot ķīmisko vielu absorbentus.
    42. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    43. Ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.
    44. Izvēlēties un lietot atbilstošus individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.
    45. Sniegt pirmo palīdzību.
    46. Pārvaldīt valsts valodu.
    47. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.
    48. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā, lietot augu nosaukumus latīņu valodā.

  • Kompetences

    1. Spēja sekot līdzi nozares aktualitātēm un novērtēt tirgus attīstības tendences, pārzināt stādu, puķu, dekoratīvo augu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju sortimentu.
    2. Spēja novērtēt agroklimatiskos apstākļus.
    3. Spēja izprast agroķīmiskās un fizioloģiskās kopsakarības augos.
    4. Spēja lietot kaļķošanas un mēslošanas līdzekļus atbilstoši konkrētām augsnes īpašībām.
    5. Spēja patstāvīgi plānot un aprēķināt nepieciešamo stādu, sēklu, dēstu daudzumu ražošanas vajadzībām, izvēlēties un veikt piemērotākos sēšanas un stādīšanas pasākumus, novērtējot to saimniecisko lietderību.
    6. Spēja izvēlēties augu pavairošanas metodi un veikt augu pavairošanu.
    7. Spēja izvēlēties un lietot augsnes apstrādes, augu kopšanas un augu aizsardzības paņēmienus atbilstoši augsnes fizikālajām īpašībām un puķu, stādu, dekoratīvo augu, dārzeņu, augļaugu vai ogulāju prasībām.
    8. Spēja izvēlēties puķu, dekoratīvo augu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju šķirnes atbilstoši saimniecības specializācijai, ražošanas un realizācijas iespējām.
    9. Spēja plānot un regulēt augu attīstības procesus atbilstoši tirgus pieprasījumam.
    10. Spēja noteikt ražas gatavības pakāpi, izvēlēties pareizu ražas novākšanas tehnoloģiju un laiku.
    11. Spēja organizēt un veikt kvalitatīvu ražas novākšanu, veikt ražas uzskaiti.
    12. Spēja noteikt ražas uzglabāšanas apstākļus atbilstoši plānotajiem realizācijas termiņiem.
    13. Spēja izvēlēties un lietot lauksaimniecības tehniku, inventāru un materiālus dārzkopības produkcijas ražošanai.
    14. Spēja plānot, organizēt un veikt darbu patstāvīgi un komandā, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.
    15. Spēja sagatavot preču uzskaites un realizācijas dokumentus atbilstoši noteiktajām prasībām.
    16. Spēja ievērot energoefektivitāti un ekonomiskas saimniekošanas principus dārzkopības produkcijas ražošanas procesā.
    17. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    18. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    19. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.
    20. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, izmantot ķīmiskās vielas un tehnoloģijas, nekaitējot cilvēkiem un apkārtējai videi.
    21. Spēja lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības noteikumiem un sagatavot darba vietu drošai darba veikšanai.
    22. Spēja šķirot darba procesā radušos atkritumus.
    23. Spēja sniegt pirmo palīdzību.
    24. Spēja lietot datortehniku un speciālo programmatūru savas profesionālās darbības veikšanai.
    25. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.
    26. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1,5, 2 vai 3 gadi
Papildinformācija 

Profesionālās kvalifikācijas “Dārzkopības tehniķis”specializācija

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāde

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (62)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Dārzkopība (622)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Lauksaimniecības nozare

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācijas specializācija:
Saistīta ar: DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Dārzkopības tehniķis

Dārzkopības tehniķis izvēlas augsnes sagatavošanas veidu, augu šķirni un tai atbilstošu tehnoloģiju. Plāno, organizē un veic vides sagatavošanas un uzturēšanas darbus, produkcijas pirmapstrādes darbus, augu sēšanas stādīšanas, kopšanas, novākšanas un uzglabāšanas darbus.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Dārzkopības tehniķis , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Dārzkopības tehniķis ar specializāciju stādu audzēšana

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Aktīva kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 25.05.2020

Ievietots: 17.05.2019