Profesionālās zināšanas
1. Saimniekošanas veidi.
2. pH vērtību un tā noteikšanas metodes.
3. Augsnes sastāvs un īpašības, augsnes apstrādes paņēmieni.
4. Agroķīmijas pamati.
5. Agroekoloģiskie apstākļi.
6. Augsnes (substrāta), temperatūras, gaismas un mitruma kopsakarības.
7. Ogulāju un dekoratīvo krūmu vainagu veidošana.
8. Ražas kopšanas darbi.
9. Augu sekas plānošanas principi.
10. Augu saderības un augu maiņas sastādīšanas principi.
11. Tehnoloģiskās kartes sastādīšanas pamatprincipi.
12. Kultūraugu aprites segtajās platībās.
13. Lauku sistēmas.
14. Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotās kultūraugu sugas un šķirnes.
15. Viengadīgo kultūraugu sortiments.
16. Augu (tai skaitā nezāļu) morfoloģija, fizioloģija un ontoģenēze.
17. Viengadīgo puķu, ziemciešu, zālveida ziemciešu un telpaugu audzēšanas metodes.
18. Audzēšanas tehnoloģijas bioloģiskajā, integrētajā, intensīvajā un konvencionālajā dārzkopībā.
19. Uzziedināmo puķu audzēšanas tehnoloģijas.
20. Augļaugu un ogulāju šķirņu, potcelmu sortiments, piemērotība audzēšanas apstākļiem.
21. Ziemciešu sortiments.
22. Dārza plānošana ņemot vērā esošo un plānoto infrastruktūru, aizsargstādījumus un šķirņu īpatnības.
23. Aizsargstādījumos izmantojamie augi.
24. Aizsargstādījumu ierīkošanas nosacījumi.
25. Debespušu nozīme stādījumu rindu orientācijai.
26. Apputeksnēšanās īpatnības dārzeņiem, augļaugiem un ogulājiem.
27. Sugu piemērotība apputeksnētāju un entomofāgu piesaistei.
28. Augu audzēšanas paņēmieni un tehnoloģijas segtajās un lauka platībās.
29. Ilggadīgo stādījumu kopšana ilgtermiņā.
30. Kaļķošanas un mēslošanas līdzekļu lietošana.
31. Augu minerālā barošanās.
32. Barības elementi un to nozīme augu dzīvē.
33. Barības elementu trūkuma un pārbagātības pazīmes augos.
34. Mēslošanas līdzekļu uzglabāšanas nosacījumi.
35. Mēslošanas līdzekļu iedalījums.
36. Mēslošanas normu un devu aprēķināšana, koncentrācijas aprēķināšana šķīdumos un substrātos.
37. Mēslošanas plāns, tā sastādīšanas pamatprincipi.
38. Meliorācijas sistēmas.
39. Agroķīmiskās un fizioloģiskās kopsakarības augos un augsnē.
40. Tehnoloģiskās kartes struktūra un pielietošana.
41. Audzēšanas tehnoloģijas dārzkopībā.
42. Lauksaimniecības un dārzkopības tehnikas izmantošana.
43. Dārzkopībā izmantojamais inventārs un materiāli.
44. Darba un resursu uzskaites metodes.
45. Augu vajadzība pēc ūdens.
46. Apūdeņošanas un laistīšanas veidi.
47. Apūdeņošanas un laistīšanas sistēmas.
48. Lauku vēstures struktūra un pielietojums.
49. Augu prasības pēc mitruma nodrošinājumu.
50. Augu aizsardzības pasākumi un to iedalījums.
51. Integrētās augu aizsardzības piramīda.
52. Normatīvo aktu prasības augu aizsardzībā.
53. Izplatītāko kaitēkļu un patogēnu attīstības stadijas un cikli.
54. Agrometeoroloģisko apstākļu ietekme uz kaitīgo organismu attīstību.
55. Apstākļi, kas ietekmē augu aizsardzības pasākumu efektivitāti.
56. Augu aizsardzības plāna sastādīšanas pamatprincipi.
57. Dekoratīvo kultūraugu uzziedināšanas metodes un laiki.
58. Ražas glabātavu veidi.
59. Faktori, kuri ietekmē dārzkopības produkcijas uzglabāšanu.
60. Tirdzniecības standartu prasības dārzkopības produkcijai.
61. Augu pases.
62. Iepakojuma un iesaiņojuma materiāli un tehnikas.
63. Taras veidi un to izmantošana.
64. Higiēnas prasības dārzkopības produkcijas primārajā ražošanā.
65. Glabātavu, noliktavu, pagrabu, konteineru dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas metodes.
66. Augšņu tipi.
67. Augsnes granulometriskais sastāvs.
68. Augsnes iekultivēšanas pakāpe.
69. Augsnes gatavības pakāpes.
70. Augsnes gatavības noteikšanas metodes.
71. Substrātu veidi, sagatavošanas metodes.
72. Substrātu uzglabāšana.
73. Barības šķīdumu sagatavošana, to receptes.
74. Barības šķīdumu sastāvi, aprēķini.
75. Augsnes ielabošanas metodes un paņēmieni.
76. Augsnes struktūras pasliktināšanas riski.
77. Zaļmēslojuma un pakalpojuma augi.
78. Nosacījumi par pamata un papildmēslošanu un to veidiem.
79. Pārmēslošanas riski.
80. Nekopto lauksaimniecības zemju atgriešana apritē.
81. Papuvju veidi.
82. Meliorāciju sistēmu ekspluatācijas prasības.
83. Meliorāciju sistēmu elementi.
84. Meliorāciju sistēmu kadastrs.
85. Meliorāciju sistēmu kopšanas pasākumi.
86. Dažādu kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas.
87. Dārzkopībā izmantojamās sējmašīnas un stādāmmašīnas.
88. Dēstu audzēšanas paņēmieni un metodes.
89. Laistīšanas sistēmu tehniskie parametri.
90. Laistīšanas sistēmu ierīkošanas darbu secība.
91. Ūdens resursu ilgtspējīga apsaimniekošana.
92. Cilvēkresursu darba organizācija.
93. Daudzgadīgu stādu kvalitātes kritēriji.
94. Ģeneratīvās augu pavairošanas metodes.
95. Veģetatīvās augu pavairošanas metodes.
96. Dārzu veidi.
97. Kokaudzētavu veidi.
98. Augu stādīšanas metodes.
99. Vizēšanas metodes.
100. Kokaudzētavu struktūra.
101. Globālās pozicionēšanas sistēmas izmantošanas iespējas dārzu ierīkošanā.
102. Aizsargstādījumu ierīkošanas metodes.
103. Dārzu ierīkošanai izmantojamā tehnika.
104. Risku mazināšanas sistēmas.
105. Aizsargstādījumu un buferjoslu kopšana.
106. Viengadīgo augu, ziemciešu, zāļveida ziemciešu un telpaugu audzēšanas metodes.
107. Dārzkopības tehnikas, agregātu un iekārtu ekspluatācijas noteikumi.
108. Darba drošības noteikumi darbam ar dārzkopības tehniku, inventāru un materiāliem.
109. Normatīvie akti par lauksaimniecībā izmantoto materiālu apriti, lietošanu, uzglabāšanu.
110. Dārzkopības tehnikas, agregātu un iekārtu kopšana.
111. Smidzinātāju kopšana.
112. Substrātu uzglabāšanas noteikumi.
113. Taras uzglabāšanas nosacījumi.
114. Ražas gatavības noteikšanas paņēmieni.
115. Ražas pirmapstrādes veidi un paņēmieni.
116. Ražas novākšanā un pirmapstrādē izmantojamā tehnika un tara.
117. Dārzkopības produkcijas kvalitātes un marķēšanas prasības.
118. Dārzkopības produkcijas glabāšanas režīmi.
119. Ražas transportēšanas metodes.
120. Vainagu veidošanas metodes.
121. Vainagu veidošanas laiki.
122. Tehniskās iespējas vainagu veidošanā.
123. Dižkoki, to sagatavošana stādīšanai, pārstādīšanai.
124. Ražas kopšanas metodes un laiki.
125. Viengadīgo augu kopšana.
126. Ziemciešu, zālveida ziemciešu, ūdensaugu kopšana.
127. Telpaugu kopšana.
128. Robotizācijas izmantošanas iespējas nezāļu ierobežošanā.
129. Augu aizsardzības sistēma.
130. Fitosanitārās novērošanas metodes.
131. Augu aizsardzības līdzekļu klasifikācijas pamatprincipi.
132. Karantīnas un nekarantīnas organismi.
133. Kultūraugu slimības un to klasifikācija.
134. Nozīmīgākās galveno lauksaimniecības kultūraugu slimības to pazīmes.
135. Kultūraugu kaitēkļi.
136. To barošanās un attīstības cikli.
137. Nozīmīgākie galveno lauksaimniecības kultūraugu kaitēkļi, to bojājumu pazīmes.
138. Kaitīgo organismu agresivitāte.
139. Kaitēkļu kaitīguma sliekšņi.
140. Nezāles, to klasifikācija un bioloģiskās īpašības.
141. Izplatītāko nezāļu raksturojums.
142. Nezāļu ierobežošanas metodes.
143. Integrētā augu aizsardzība.
144. Profilaktiskie augu aizsardzības pasākumi.
145. Kodināšanas nozīme augu veselības nodrošināšanā.
146. Sējumu un stādījumu novērojumu metodikas un tehniskās iespējas.
147. Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas.
148. Dažādu (ķīmisko, bioloģisko, mikrobioloģisko) augu aizsardzības līdzekļu lietošana.
149. AAL lietošanas ierobežojumi (aizsargzonas, buferjoslas, u.c.)
150. Atkritumu apsaimniekošana.
151. Normatīvo aktu prasības atkritumu apsaimniekošanai un utilizēšanai.
152. Normatīvo aktu prasības par karantīnas organismu bojātu augu vai to daļu utilizēšanu.
153. Normatīvo aktu prasības mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu iepakojuma utilizācijai.
154. Dārzkopības produkcijas ražošanas atkritumu un tirgum nederīgās produkcijas utilizēšanas un pārstrādes metodes.
155. Dārzkopības produkcijas ražošanā izmantojamo materiālu utilizēšanas un pārstrādes metodes.
156. Augu aizsardzības līdzekļu uzglabāšanas nosacījumi.

Vispārējās zināšanas
1. Vārdu krājums.
2. Gramatika un valodas funkcija.
3. Valodas kultūra.
4. Valodas stili un intonācija.
5. Verbālās un neverbālās mijiedarbības veidi.
6. Valsts valoda.
7. Augkopības nozares terminoloģija.
8. Vārdu krājums.
9. Gramatika un valodas funkcija.
10. Verbālās un neverbālās mijiedarbības veidi.
11. Valodas komunikācijas konteksts.
12. Svešvalodas lietošana.
13. Starpkultūru mijiedarbība.
14. Augkopības nozares terminoloģija.
15. Dabaszinātņu, tehnoloģiju un inženierzinātņu jēdzieni un teorijas.
16. Augkopības nozares tehnoloģiju attīstības virzieni.
17. Augkopības nozares tehnoloģiju attīstības virzieni.
18. Mērvienības un formas.
19. Matemātikas instrumenti un metodes.
20. Matemātikas terminoloģija.
21. Statistikas elementi.
22. Algebriskās izteiksmes.
23. Analītiskā ģeometrija.
24. Telpiski ķermeņi.
25. Normatīvie akti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.
26. Datora un biroja tehnikas darbības principi.
27. Īpašuma tiesību un personas datu aizsardzības pamatprincipi.
28. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošana.
29. Informācijas un komunikācijas sistēmu drošība.
30. Datu apstrāde un drošība.
31. Mākslīgā intelekta rīki.
32. Uzņēmējdarbības pamati.
33. Normatīvie akti darbības jomā.
34. Komercdarbības veidi.
35. Tirgzinības pamati.
36. Ekonomiskie resursi.
37. Ekonomisko risku novērtēšana.
38. Ilgtspējīgas ekonomikas pamatprincipi.
39. Darba vides organizācijas process.
40. Pašorganizēts darba process.
41. Komandas darba organizēšana.
42. Lēmumu pieņemšanas metodes.
43. Plānošana metodes.
44. Pašnovērtējuma mehānismi.
45. Dokumentu noformēšanas prasības.
46. Sadarbības principi.
47. Starptautiskie cilvēktiesību dokumenti.
48. Latvijas Republikas valstiskums un tā juridiskais ietvars.
49. Sabiedrība un tās attīstības virzieni.
50. Tiesiskās attiecības.
51. Sociālā dialoga būtība un sadarbības mehānismi.
52. Efektīvas komunikācijas priekšnoteikumi.
53. Sabiedrības ilgtspējas koncepcija.
54. Indivīda tiesības, pienākumi un atbildība.
55. Vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipi.
56. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
57. Sabiedrības labklājības izpausmes/rādītāji/ kritēriji.
58. Pozitīvas saskarsmes paņēmieni.
59. Darba aizsardzības sistēma.
60. Vides aizsardzības sistēma.
61. Civilās aizsardzības sistēma.
62. Darba tiesiskās attiecības.
63. Darba vides riska faktori to novērtēšanas metodes.
64. Aizsardzības pasākumi darba vides faktoru ietekmes uz veselību mazināšanā.
65. Darba tiesību normatīvie akti.
66. Darba koplīgums.
67. Darba līgums.
68. Darba aizsardzības noteikumi.
69. Darba vides riska faktoru novēršanas preventīvie pasākumi.
70. Drošības signāli un zīmes.
71. Darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana.
72. Rīcība darba vides risku iestāšanās gadījumā.
73. Ergonomikas prasības.
74. Ugunsdrošības noteikumi.
75. Rīcība ugunsgrēka gadījumā.
76. Elektrodrošības noteikumi.
77. Vides aizsardzības noteikumi.
78. Civilās aizsardzības noteikumi.
79. Rīcība ārkārtas gadījumos.
80. Pirmās palīdzības sniegšana.
81. “Zaļās domāšanas” principi.
82. Ilgtspējīgas attīstības principi.
83. Veselīga prāta, ķermeņa un dzīvesveida komponentes.
84. Faktu, teoriju un profesionālās darbības procesu likumsakarības.
85. Profesionālās karjeras izaugsme.
86. Pašnovērtējuma mehānismi.
87. Mācīšanās stratēģijas.
88. Mācību un karjeras plānošana.
89. Laika pārvaldības pamatprincipi.
90. Karjeras attīstības novērtēšanas principi.

Profesionālās prasmes un attieksmes
1. Noņemt augsnes paraugus.
2. Noteikt augsnes tipu, mehānisko sastāvu.
3. Noteikt augsnes reakciju.
4. Novērtēt augšņu un augu agroķīmisko analīžu rezultātus.
5. Novērtēt lauka reljefu.
6. Novērtēt mitruma nodrošinājumu.
7. Plānot augu seku.
8. Plānot augu maiņu atklātā laukā.
9. Plānot augu apriti segtajās platībās.
10. Izvērtēt dārzkopības augu sortimenta piemērotību tirgus prasībām un audzēšanas apstākļiem.
11. Plānot augu ziedēšanas laikus.
12. Sastādīt tehnoloģiskās kartes dārzkopības produkta ražošanai.
13. Izvēlēties augus ziedaugu joslu ierīkošanai.
14. Aprēķināt nepieciešamo sēklu un stādāmā materiāla daudzumu atbilstoši plānotajai šķirnei un audzēšanas mērķim.
15. Izvēlēties potcelma un šķirnes kombināciju atbilstoši augsnes un agroklimatiskajiem apstākļiem un audzēšanas tehnoloģijām.
16. Izvēlēties atbilstošu vietu ilggadīgo stādījumu ierīkošanai.
17. Izvērtēt apputeksnēšanās nepieciešamību.
18. Izvērtēt plānotās ilggadīgo stādījumu vietas esošos aizsargstādījumus, sētas, pievadceļus.
19. Plānot aizsargstādījumus.
20. Izvēlēties atbilstošu metodi ņemot vērā audzējamos augus, melioratīvos paņēmienus un esošās meliorācijas sistēmas ekspluatācijas prasības.
21. Izvēlēties atbilstošu tehniku ielabošanas darbu veikšanai.
22. Aprēķināt nepieciešamo ielabošanas materiāla daudzumu.
23. Izvēlēties darbu veikšanas secību un laiku.
24. Izvērtēt dārzkopības darbu prioritātes.
25. Uzskaitīt paveiktos dārzkopības darbus.
26. Plānot nepieciešamo tehniku, inventāru un citus materiālus atbilstoši plānotajiem dārzkopības darbiem.
27. Plānot nepieciešamos cilvēkresursus dārzkopības darbu veikšanai.
28. Plānot kultūraugu un stādījumu kopšanu.
29. Plānot apūdeņošanu un laistīšanu.
30. Sastādīt augu aizsardzības plānu.
31. Plānot agrotehniskos un mehāniskos augu aizsardzības pasākumus.
32. Plānot fizikālos augu aizsardzības pasākumus.
33. Plānot bioloģiskos augu aizsardzības pasākumus.
34. Plānot ķīmiskos augu aizsardzības pasākumus.
35. Sastādīt augu aizsardzības plānu.
36. Plānot augu aizsardzības līdzekļu iegādi.
37. Noteikt ražas novākšanas termiņus.
38. Plānot ražas novākšanas darbus.
39. Plānot ražas novākšanas tehniku un taru.
40. Plānot ražas uzglabāšanas glabātavas atbilstoši plānotās ražas prasībām.
41. Plānot glabātavu un taras dezinfekciju.
42. Noteikt augsnes gatavību apstrādei un tās iekultivēšanas pakāpi.
43. Izvēlēties piemērotu laiku augsnes apstrādei.
44. Izvēlēties atbilstošu augsnes apstrādes tehniku.
45. Novērtēt apstrādes kvalitāti un augsnes iekultivēšanas pakāpi.
46. Veikt substrāta sagatavošanu.
47. Sagatavot barības šķīdumu atbilstoši receptei, audzētajam kultūraugam, auga attīstības stadijai.
48. Veikt augsnes pamatkaļķošanu un uzturošo kaļķošanu.
49. Veikt augsnes pamatmēslošanu.
50. Audzēt zaļmēslojumu.
51. Uzturēt meliorācijas sistēmas atbilstoši to ekspluatācijas prasībām, speciālista norādījumiem.
52. Noteikt sējas vai stādīšanas laiku.
53. Pārbaudīt sējas precizitāti.
54. Sēt kultūraugus.
55. Audzēt dēstus.
56. Pārbaudīt stādāmmašīnas precizitāti.
57. Organizēt dēstu piegādi laukam.
58. Stādīt dēstus.
59. Organizēt laistīšanas sistēmu ierīkošanu.
60. Organizēt cilvēkresursus plānoto sēšanas un stādīšanas darbu veikšanai.
61. Izvēlēties kultūraugam un audzēšanas mērķim atbilstošu pavairošanas metodi.
62. Audzēt viengadīgo un daudzgadīgo augu stādus.
63. Iezīmēt stādījumu rindas un vietas.
64. Ierīkot aizsargstādījumus.
65. Organizēt stādu piegādi laukam.
66. Organizēt daudzgadīgo augu stādīšanu.
67. Ierīkot balstu sistēmas.
68. Organizēt apūdeņošanas sistēmu ierīkošanu.
69. Organizēt cilvēkresursus daudzgadīgo stādījumu ierīkošanai.
70. Lietot risku mazinošas sistēmas atbilstoši speciālista norādījumiem.
71. Uzraudzīt dārzkopības tehnikas uzturēšanu darba kārtībā.
72. Uzraudzīt dārzkopības inventāra uzturēšanu darba kārtībā.
73. Organizēt materiālu apriti un uzglabāšanu.
74. Kontrolēt savlaicīgu izmantojamās tehnikas apkopi un remontu.
75. Sagādāt ražas novākšanai cilvēkresursus, tehniku un taru.
76. Piegādāt taru uz lauka.
77. Transportēt ražu no lauka uz glabātavu.
78. Veikt ražas pirmapstrādi vai sagatavošanu realizācijai.
79. Novērtēt sēklu, dēstu, stādu, puķu, dārzeņu, augļu un ogu kvalitāti.
80. Sagatavot ražu uzglabāšanai.
81. Ievietot ražu glabātavā.
82. Ierobežot nezāles.
83. Kopt viengadīgos un daudzgadīgos lakstaugus.
84. Laistīt kultūraugus.
85. Veidot augļu un dekoratīvo koku vainagus.
86. Veidot ogulāju un dekoratīvo krūmu vainagus.
87. Veikt ražas kopšanas darbus.
88. Kopt saules un sala radītās brūces.
89. Uzziedināt augus atbilstoši to plānotajam realizācijas laikam.
90. Nodrošināt sējumu un stādījumu regulāru novērojumu veikšanu.
91. Atpazīt nozīmīgākos karantīnas un nekarantīnas organismus.
92. Atpazīt nozīmīgākās kultūraugu slimības.
93. Atpazīt nozīmīgākos kultūraugu kaitēkļus.
94. Atpazīt izplatītākās nezāles.
95. Izmantot uzticamas digitālās augu aizsardzību platformas.
96. Apkopot un analizēt iegūto informāciju.
97. Pieņemt lēmumu par augu aizsardzības pasākumu veikšanu.
98. Izvēlēties augu aizsardzības līdzekli .
99. Apsaimniekot ražošanas atkritumu un tirgum nederīgās produkcijas daļas.
100. Nodrošināt karantīnas organismu bojāto augu un/vai dārzkopības produkcijas utilizēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
101. Nodrošināt mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu iepakojuma un taras savākšanu, uzglabāšanu un nodošanu utilizācijai.
102. Nodrošināt dārzkopības produkcijas ražošanā izmantoto materiālu savākšanu, uzglabāšanu un nodošanu utilizācijai.
103. Glabāt augu aizsardzības līdzekļus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Vispārējās prasmes un attieksmes
1. Sazināties mutvārdos un rakstveidā dažādās profesionālās situācijās valsts valodā.
2. Ievērot latviešu literārās valodas normas lietišķajā saziņā.
3. Lietot valsts valodā profesionālo terminoloģiju.
4. Sazināties ar dažādām sociālām grupām multikulturālā vidē.
5. Sazināties mutvārdu un rakstveida komunikācijā svešvalodā.
6. Lietot profesionālo terminoloģiju svešvalodā.
7. Modelēt plānotā uzdevuma risinājuma gaitu.
8. Lietot matemātiskas metodes, izteiksmes un sakarības darba uzdevumu veikšanā.
9. Identificēt zinātniski tehnoloģiskos pētījumus nozarē.
10. Novērtēt augkopības nozares tehnoloģiskās attīstības virzienus, sasaistot to ar savu profesionālo darbību.
11. Strādāt ar digitālām un analogām sistēmām.
12. Sagatavot profesionālā darba saturu, izmantojot lietojumprogrammas.
13. Lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas profesionālajā darbībā.
14. Ievērot informācijas tehnoloģiju drošības un personas datu aizsardzības prasības.
15. Plānot darba apjomu, laiku un racionālu resursu izmantošanu.
16. Organizēt savu un komandas darbu kvalitatīvai uzdevumu izpildei.
17. Pieņemt lēmumu par problēmu risinājumu savas kompetences ietvaros konkrētā situācijā.
18. Izvērtēt ekonomiskos riskus un darba prioritātes.
19. Iesaistīties jaunu ideju radīšanā, izrādot iniciatīvu.
20. Pildīt pilsoniskos pienākumus.
21. Apzināties pilsoniskas sabiedrības lomu un savu iesaisti demokrātijas attīstībā.
22. Veidot mijiedarbību ar citiem cilvēkiem, respektējot sabiedrības daudzveidību un vienlīdzību.
23. Saskatīt dažādu sabiedrības jomu un parādību saistību ar morāli un tikumību.
24. Ievērot vispārējās un profesionālās ētikas normas.
25. Uzņemties atbildību par sava dzīvesveida kvalitāti.
26. Ievērot darba tiesiskās attiecības.
27. Ievērot nozares saistošo normatīvo aktu prasības un organizācijas iekšējās kārtības noteikumus.
28. Organizēt darbu atbilstoši darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un vides aizsardzības prasībām.
29. Piemērot ergonomikas prasības darba vides iekārtošanai droša darba veikšanai.
30. Novērtēt darba vides riska faktorus un to ietekmi uz veselību savas kompetences ietvaros.
31. Lietot ABC shēmu kritisku veselības stāvokļu novēršanai, dzīvības saglabāšanai un uzturēšanai.
32. Atbildīgi rīkoties ārkārtas gadījumā.
33. Raksturot ilgtspēju kā jēdzienu, kas ietver vides, ekonomikas, sociālos un kultūras aspektus.
34. Rīkoties atbilstoši ilgtspējīgas attīstības principiem.
35. Īstenot videi draudzīgu dzīvesveidu atbilstoši “zaļās domāšanas” principiem.
36. Novērtēt savas personīgās un sociālās attīstības iespējas.
37. Novērtēt savu profesionālo pieredzi un profesionālās kompetences izaugsmes iespējas.
38. Mērķtiecīgi plānot profesionālo kompetenču pilnveidi.
39. Apgūt jaunas prasmes karjeras izaugsmei.

Profesionālās kompetences
1. Spēja izvērtēt agroklimatiskos apstākļus dārzkopības produkcijas ražošanas plānošanai.
2. Spēja plānot sējumu un stādījumu struktūru.
3. Spēja sastādīt tehnoloģisko karti.
4. Spēja plānot ilggadīgo stādījumu ierīkošanu.
5. Spēja plānot augsnes ielabošanas darbus.
6. Spēja aprēķināt nepieciešamo ielabošanas materiāla daudzumu.
7. Spēja plānot ikdienas dārzkopības darbus, veicamo darbu secību.
8. Spēja plānot augu aizsardzības pasākumus.
9. Spēja sastādīt augu aizsardzības plānu.
10. Spēja noteikt ražas novākšanas termiņus un plānot ražas novākšanu.
11. Spēja plānot ražas novākšanas tehniku un taru.
12. Spēja apstrādāt augsni atbilstoši agroklimatiskajiem apstākļiem un audzējamajam kultūraugam.
13. Spēja sagatavot substrātu.
14. Spēja sagatavot barības šķīdumu.
15. Spēja uzlabot augsnes kvalitāti.
16. Spēja uzturēt meliorācijas sistēmas atbilstoši to ekspluatācijas prasībām, speciālista norādījumiem.
17. Spēja sēt un stādīt viengadīgos kultūraugus.
18. Spēja izaudzēt dēstus.
19. Spēja organizēt laistīšanas sistēmu ierīkošanu.
20. Spēja izaudzēt stādāmo materiālu.
21. Spēja ierīkot daudzgadīgo augu stādījumus.
22. Spēja organizēt apūdeņošanas sistēmu ierīkošanu.
23. Spēja uzturēt dārzkopības tehniku, inventāru un materiālus darba kārtībā.
24. Spēja veikt ražas novākšanu , sagatavošanu realizācijai vai uzglabāšanai.
25. Spēja veikt ražas pirmapstrādi vai sagatavošanu realizācijai.
26. Spēja veikt viengadīgo un daudzgadīgo augu kopšanas darbus.
27. Spēja novērot augu sējumu un stādījumu fitosanitāro stāvokli pieņemot lēmumu par nepieciešamiem augu aizsardzības pasākumiem.
28. Spēja izvēlēties atbilstošu augu aizsardzības līdzekli.
29. Spēja atbildīgi apsaimniekot ražošanas procesā radušos dārzkopības produkcijas un materiālu atkritumus.
30. Spēja nodrošināt karantīnas organismu bojāto augu, un tirgum nederīgās produkcijas utilizēšanu, ņemot vērā normatīvo aktu prasības.

Vispārējās kompetences
1. Spēja izteikt un interpretēt jēdzienus, domas, faktus un viedokli gan mutiski, gan rakstiski valsts valodā.
2. Spēja toleranti komunicēt multikulturālā vidē, ievērojot starpkultūru komunikācijas principus.
3. Spēja izteikt viedokli gan mutiski, gan rakstiski svešvalodā, lietojot profesionālo terminoloģiju.
4. Spēja izmantot matemātisko domāšanu, metodes, izteiksmes un sakarības modelējot darba situācijas un uzdevumu izpildi.
5. Spēja izmantot zinātnisko pētījumu rezultātus, likumsakarības un tehnoloģiskās attīstības sasniegumus savā profesionālajā darbībā.
6. Spēja droši lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas profesionālajā darbā, ievērojot programmatūras licences nosacījumus, intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzību.
7. Spēja veidot digitālo saturu atbilstoši profesionālās darbības specifikai, ievērojot iespējamos drošības riskus.
8. Spēja plānot un sekot līdzi darba izpildes termiņiem un kvalitātei, sabalansējot darba apjomu, laiku un racionālu resursu izmantošanu.
9. Spēja organizēt komandas darbu, izvērtējot ekonomiskos riskus un pieņemot pamatotus lēmumus atbilstoši savai kompetencei.
10. Spēja aktīvi iesaistīties uzņēmuma darbības attīstībā, piedāvājot jaunas, racionālas idejas uzņēmuma efektivitātes paaugstināšanai.
11. Spēja pildīt pilsoniskos pienākumus, nodrošinot sabiedrības tiesību ievērošanu.
12. Spēja apzināti piedalīties pilsoniskajā un sabiedriskajā dzīvē, balstoties uz izpratni par sociālajiem un politiskajiem konceptiem.
13. Spēj iesaistīties demokrātiskā lēmumu pieņemšanā un pilsoniskās aktivitātēs ilgtspējīgai attīstībai.
14. Spēja efektīvi sadarboties, ievērojot ētikas normas un konstruktīvas komunikācijas principus.
15. Spēja nodibināt darba tiesiskās attiecības un ievērot ārējo un organizācijas iekšējo normatīvo aktu prasības.
16. Spēja ievērot darba un vides aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības, atbildīgi veicot profesionālos darba uzdevumus individuāli un komandā.
17. Spēja kritiski novērtēt darba vides riska faktorus un novērst tos savas kompetences ietvaros.
18. Spēja atbildīgi rīkoties ārkārtas gadījumā un sniegt pirmo palīdzību.
19. Spēja izvērtēt problēmas un rīcību, balstoties uz ilgtspējas vērtībām un principiem.
20. Spēja apzināti īstenot videi draudzīgu dzīvesveidu atbilstoši “zaļās domāšanas” principiem, nodrošinot sabiedrības ilgtspēju.
21. Spēja novērtēt savu profesionālo pieredzi un mērķtiecīgi plānot profesionālo kompetenču pilnveidi.
22. Spēja apzināti mācīties tālāk, pilnveidojot savas profesionālās kompetences.

PROFESIONĀLĀS zināšanas:
Izpratnes līmenī:
1. Stādu audzēšanas tehnikas, materiālu, aprīkojuma un būvju veidi. Stādu audzēšanas materiālu un aprīkojumu pieejamība tirgū.
2. Augu karantīnas noteikumi.
3. Sugu un šķirņu piedāvājums, to izvēles kritēriji, pieprasījums tirgū pēc noteiktām šķirnēm.
4. Stādu audzēšanai pieejamā tehnika un tehnoloģijas.
5. Sējas un stādīšanas veidi un laiki. Sēšanas un stādīšanas mehanizācijas iespējas.
6. Augu morfoloģija, mātesaugu vērtēšanas kritēriji.
7. Augu pavairošanas veidi un tehnoloģijas.
8. Pavairošanas automatizācija.
9. Augu specifiskās mēslošanas metodes un mēslošanas līdzekļi.
10. Augu aizsardzības līdzekļu reģistrs. Augu aizsardzības metodes un paņēmieni Vides aizsardzības prasības, strādājot ar AAL.
11. Sugām raksturīgie kaitīgie organismi. Veselīga auga pazīmes.
12. Sugām raksturīgie kaitīgie organismi, to ierobežošanas metodes un līdzekļi. Publiski pieejamas kaitīgo organismu izplatības datu bāzes.
13. Mehanizācijas un robotizācijas iespējas.
14. Mehanizācijas iespējas.
15. Augu izmantošanas iespējas. Augu morfoloģija.
16. Optimālie apstākļi augu pārziemināšanai.
17. Darba mehanizācijas iespējas.
18. Slodzes ergonomikas pamati.
Lietošanas līmenī:
1. Stādu audzēšanas tehnoloģijas, darba laika patēriņš darbu veikšanai.
2. Stādu audzēšanas tehnoloģiskās kartes, termini, apzīmējumi.
3. Datora un datorprogrammu lietošana, informācijas apstrādes metodes. Stādu audzēšanas tehnikas un iekārtu pielietošana, tehnoloģiskie procesi, augsnes sastāvs, inventarizācijas veikšanas principi.
4. Augu vides prasības, agroklimatisko apstākļu ietekme uz augu stādīšanu, audzēšanu un attīstību.
5. Materiālu, instrumentu un aprīkojuma patēriņa normas.
6. Materiālu ( podi, kasetes, substrāti atsaites, segumi, mulčas materiāli) īpašības, to kvalitātes rādītāji.
7. Faktori, kas ietekmē produkcijas daudzumu – suga, šķirne, stādīšanas un audzēšanas blīvums, laika apstākļi, augsne, mēslošana, augu aizsardzības līdzekļi (turpmāk AAL), agrotehnika.
8. Izpratnes līmenī:
9. Stādu audzēšanas, instrumentu, tehnikas un aprīkojuma pielietošana.
10. Stādu audzēšanas normatīvo aktu prasības.
11. Dokumentu noformēšanas tehniskās prasības.
12. Stādu audzēšanas tehnoloģiskās kartes sastādīšanas prasības.
13. Augu attīstības stadijas, darbu secība, laika un resursu patēriņa normas. Stādu audzēšanas, kopšanas pasākumi, metodes un laiks.
14. Segtās platības tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi un to pielietojums.
15. Augsnes skābuma un bāziskuma
16. (turpmāk pH) un augsnes sāļuma (turpmāk EC) jēdziens un to līmeņu atbilstība konkrētai audzējamai kultūrai.
17. Stādu audzēšanai piemērotu substrātu veidi un to sagatavošanas principi. Segto platību segumu veidi, to izmantošana, kopšana un remonts. Laistīšanas, mēslošanas, ēnošanas un apkures sistēmu veidi, izmantošana un kopšana.
18. Augsnes seguma veidi un pielietošana.
19. Pamatnes sagatavošanas principi. Laistīšanas sistēmu izvēles kritēriji un to izmantošanas iespējas fertigācijā. Augu ēnošanas, tumšošanas sistēmas veidi un to nozīme augu attīstībā. Augu transportēšanas prasības un iespējas.
20. Mehanizācijas un automatizācijas iespējas.
21. Tiešās sējas principi.
22. Stādu audzēšanai piemērotu substrātu veidi un to sagatavošanas principi.
23. Mātesaugu audzēšanas tehnoloģijas. Pavairojamā materiāla veidi un ievākšanas laiki.
24. Pavairojamā materiāla uzglabāšanas un sagatavošanas metodes, apstākļi. Izvēlētās pavairošanas tehnoloģijas pielietošana praksē. Substrātu izvēles kritēriji. Augu pavairošanas materiāli un instrumenti un pielietojums. Pavairotā materiāla audzēšanas metodes, aprīkojums, tā izmantošanas iespējas.
25. Jaunstādu attīstībai labvēlīgi apstākļi, to nodrošināšanas iespējas. Procesu automatizācija.
26. Mēslošanas plāna sastādīšanas principi.
27. Normatīvo aktu prasības.
28. Sugu un šķirņu prasības pēc barības elementiem.
29. Audzējamajiem augiem raksturīgie kaitīgie organismi, to bioloģiskās īpašības.
30. Procentu aprēķini ( AAL izlietojuma plānošanai).
31. AAL lietošanas iekārtu pielietošana. Augu aizsardzības līdzekļu etiķetēs un instrukcijās norādītās informācijas pielietošana praksē.
32. Darba drošības pasākumi, strādājot ar AAL.
33. Abiotisko faktoru ietekme uz augu attīstību.
34. Abiotisko faktoru ierobežojošie materiāli un aprīkojums, tā pielietošana.
35. Augu veidošanas pamatprincipi, metodes un laiki.
36. Augu kopšanas tehnikas piedāvājums un pielietošana.
37. Produkcijas atlasīšanas tehnikas, taras un instrumentu veidi un pielietošana. Produkcijas marķēšanas tehnikas pielietošanas iespējas, uzskaite, produkcijas marķēšanas prasības.
38. Iepakojuma materiāla veidi.
39. Transportlīdzekļu veidi produkcijas transportēšanai. Augu transportēšanas prasības. Fitosanitārās prasības augu pārvadāšanai.
40. Augu bioloģiskās prasības veiksmīgai pārziemināšanai.
41. Pārziemināšanas metodes, to izvēles kritēriji.
42. Dezinfekcijas līdzekļi. Augu mikroklimata prasības uzglabāšanas laikā.
43. Augu uzglabāšanas prasības.
44. Fizioloģiskie procesi augos uzglabāšanas laikā.
45. Mikroklimata ietekme uz augu uzglabāšanu.

PROFESIONĀLĀS prasmes:
1. Plānot laiku un nepieciešamos resursus darbu veikšanai.
2. Organizēt darbus saskaņā ar tehnoloģisko karti.
3. Plānot savu un padoto darbu.
4. Sekot stādu audzēšanas tirgus tendencēm.
5. Uzskaitīt un analizēt esošos resursus.
6. Atrast un izvēlēties piemērotāko tehniku, materiālus, aprīkojumu, būves, atbilstoši saimniecības profilam un iespējām.
7. Izvēlēties saimniecības iespējām, agroklimatiskajiem apstākļiem un tirgum piemērotākās augu sugas un šķirnes.
8. Izvēlēties stādu audzēšanai nepieciešamos materiālus, instrumentus un aprīkojumu.
9. Prognozēt produkcijas daudzumu.
10. Sekot līdzi sugu un šķirņu piedāvājumam un pieprasījumam.
11. Sekot līdzi stādu audzēšanas tehnoloģiju attīstībai.
12. Izstrādāt tehnoloģisko karti audzējamiem augiem.
13. Sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām lauksaimniecības nozarē.
14. Uzturēt kārtībā nozarei specifisko dokumentāciju.
15. Iegādāties stādu audzēšanai nepieciešamos materiālus, instrumentus un aprīkojumu.
16. Tīrīt un dezinficēt segto platību.
17. Sagatavot augsni un substrātu.
18. Pārbaudīt un sagatavot segto platību segumu.
19. Sagatavot un pārbaudīt segto platību aprīkojumu un iekārtas.
20. Izvēlēties saimniecības iespējām atbilstošu poligona seguma un aprīkojuma veidu.
21. Organizēt stādu poligona izveidi.
22. Organizēt augu transportēšanu ( no siltumnīcas uz lauku, no viena lauka uz
23. otru, no lauka uz glabāšanas vietu).
24. Izvēlēties piemērotāko sēšanas un stādīšanas metodi.
25. Sagatavot vai izvēlēties augsni, substrātu.
26. Veikt tiešo sēju.
27. Stādīt augus.
28. Izvēlēties piemērotākās mātes augu sugas un šķirnes, atbilstoši saimniecības specifikai un audzēšanas tehnoloģijām.
29. Ierīkot un uzturēt mātesaugu stādījumus.
30. Izvēlēties pavairošanas tehnoloģiju.
31. Ievākt pavairojamo materiālu.
32. Uzglabāt un sagatavot pavairojamo materiālu.
33. Izvēlēties piemērotāko pavairotā materiāla audzēšanas metodi un aprīkojumu, atbilstoši saimniecības iespējām.
34. Audzēt un kopt pavairoto materiālu (jaunstādus).
35. Uzturēt labvēlīgus apstākļus jaunstādu attīstībai.
36. Sastādīt augu mēslošanas plānu.
37. Izvēlēties piemērotāko augu mēslošanas līdzekli un metodi.
38. Mēslot stādus.
39. Izstrādāt augu aizsardzības plānu audzējamiem augiem.
40. Apsekot augus.
41. Izmantot publiski pieejamā kaitīgo organismu monitoringa datus iespējamā kaitējuma novēršanai.
42. Atpazīt kaitīgos organismus.
43. Izvēlēties piemērotāko augu aizsardzības līdzekli (AAL) un metodi.
44. Veikt kaitīgo organismu ierobežošanas pasākumus.
45. Organizēt augu aizsardzību pret abiotiskiem faktoriem.
46. Izvēlēties un pielietot piemērotus instrumentus un aprīkojumu konkrētam darbam.
47. Veidot un balstīt augus.
48. Laistīt un mēslot augus.
49. Ravēt un rušināt augus.
50. Izvietot augus.
51. Ēnot un tumšot augus.
52. Novērtēt augu gatavību realizācijai.
53. Izvērtēt produkcijas piemērotību izmantošanas veidam.
54. Izvēlēties atbilstošu tehniku, taru, instrumentus augu produkcijas atlasīšanas veidam.
55. Izvēlēties atbilstošu marķējuma veidu un to pielietot.
56. Sagatavot produkciju transportēšanai uz tirdzniecības vietu .
57. Izvēlēties piemērotus transporta līdzekļus augu transportēšanai.
58. Organizēt stādu produkcijas iekraušanu un transportēšanu uz tirdzniecības vietu.
59. Nodrošināt augiem piemērotus uzglabāšanas apstākļus līdz realizācijai.
60. Izvēlēties piemērotākās augu pārziemināšanas metodes.
61. Sagatavot augus pārziemināšanai.
62. Nodrošināt optimālus apstākļus augu pārziemošanai stādu laukumā.
63. Sagatavot glabātavu augu uzglabāšanai.
64. Iztīrīt, dezinficēt telpas un taru.
65. Pārbaudīt mikroklimata nodrošinājuma iekārtu darbību.
66. Sakārtot darba vidi maksimālas darba efektivitātes sasniegšanai.
67. Izvietot augus, atbilstoši produkcijas veidam un uzglabāšanas prasībām.
68. Iestatīt uzglabāšanas režīmus.
69. Pārraudzīt uzglabāšanas režīmu.

PROFESIONĀLĀS kompetences:
1. Spēja organizēt stādu audzēšanas procesu, sekojot līdzi jaunākajām tirgus tendencēm un audzēšanas tehnoloģijām, izvēloties nepieciešamos resursus un piemērotākās augu sugas un šķirnes.
2. Spēja izstrādāt stādaudzēšanas tehnoloģisko karti un uzturēt kārtībā dokumentāciju.
3. Spēja sagatavot segtās platības stādu audzēšanai.
4. Spēja izvēlēties saimniecības iespējām atbilstošu poligona seguma un aprīkojuma veidu un uzturēt stādu poligonu.
5. Spēja sēt un stādīt augus izvēloties piemērotāko metodi.
6. Spēja izvēlēties mātesaugus un pavairot augus.
7. Spēja izvēlēties piemērotāko mēslošanas līdzekli un mēslot augus.
8. Spēja sastādīt audzējamo augu aizsardzības plānu, izvēlēties piemērotāko augu aizsardzības līdzekli un metodi un organizēt augu aizsardzību pret abiotiskiem faktoriem.
9. Spēja patstāvīgi veikt agrotehniskos pasākumus audzējamiem augiem.
10. Spēja sagatavot stādus realizācijai un transportēt uz tirdzniecības vietu.
11. Spēja sagatavot augus pārziemināšanai un tos uzglabāt līdz realizācijai, ievērojot optimālos uzglabāšanas režīmus.

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. apūdeņošanas un nosusināšanas sistēmas;
1.2. segto platību un segumu veidi, to apkures un izmantošanas iespējas;
1.3. balstu sistēmas atklātā laukā un segtajās platībās.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. audzēšanas tehnoloģijas bioloģiskajā, integrētajā, intensīvajā un konvencionālajā dārzkopībā;
2.2. augu aizsardzība;
2.3. augsnes sastāvs un īpašības, augsnes apstrādes paņēmieni;
2.4. agroķīmija;
2.5. agroekoloģija;
2.6. augu (tai skaitā nezāļu) morfoloģija, fizioloģija un ontoģenēze;
2.7. dārzkopības augu sugu un šķirņu sortimenta pārzināšana;
2.8. sēklu kvalitātes rādītāji, sēklu pirmapstrādes metožu pārzināšana;
2.9. augu augšanu regulējošās fizioloģiski aktīvās vielas;
2.10. stādāmā materiāla kvalitāti noteicošie kritēriji;
2.11. puķu botāniskais sadalījums (viengadīgās puķes, ziemcietes, zāļveida ziemcietes, telpaugi);
2.12. augsnes (substrāta), temperatūras, gaismas un mitruma kopsakarības;
2.13. augu mēslošanas īpatnību pārzināšana;
2.14. puķu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju kaitīgie organismi;
2.15. ziedu vai augu kvalitāti noteicošie kritēriji;
2.16. barības elementu trūkuma un pārbagātības pazīmes augos;
2.17. mehanizācijas iespējas dārzeņu audzēšanā;
2.18. augu produkcijas gatavības pakāpes;
2.19. ražas kvalitāte un iepakošana;
2.20. dārza plānojums (infrastruktūra, aizsargstādījumi, šķirņu izvietojums);
2.21. apputeksnēšanās īpatnības dārzeņiem, augļaugiem un ogulājiem;
2.22. augļaugu un ogulāju šķirņu, potcelmu sortiments, piemērotība audzēšanas apstākļiem;
2.23. stādāmā materiāla kvalitāte un kategoriju prasības;
2.24. normatīvie akti dārzkopības jomā;
2.25. tehnikas un iekārtu ekspluatācijas normatīvi;
2.26. darba organizācija un plānošana, darbaspēka un tehnikas resursu plānošana;
2.27. dokumentu pārvaldības pamati;
2.28. saskarsmes pamati un konfliktsituāciju vadīšana;
2.29. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. augu nosaukumi latīņu valodā;
3.2. dārzkopības materiālu uzglabāšanas nosacījumi;
3.3. augu saderības un augmaiņas sastādīšanas principi;
3.4. mēslošanas normu un devu aprēķināšana, koncentrācijas aprēķināšana šķīdumos un substrātos;
3.5. substrātu sagatavošanas un augsnes ielabošanas paņēmieni;
3.6. sējas veidi, laiki un sēklu iestrādes dziļums, izsējas normu aprēķini;
3.7. augu pavairošanas metodes;
3.8. dārzkopības produkcijas kvalitātes, šķirošanas, iepakošanas un marķēšanas prasības;
3.9. viengadīgo puķu, ziemciešu, zāļveida ziemciešu un telpaugu audzēšanas metodes;
3.10. uzziedināmo puķu audzēšanas tehnoloģijas;
3.11. augiem kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas;
3.12. augu aizsardzības metožu (agrotehnisko, profilaktisko, mehānisko, bioloģisko, ķīmisko) īpatnības dārzeņu audzēšanā;
3.13. profesionālo augu aizsardzības līdzekļu iegāde, lietošana un uzglabāšana;
3.14. augu audzēšanas paņēmieni un tehnoloģijas segtajās un lauka platībās;
3.15. ražas uzglabāšanas optimālie apstākļi un tehnoloģijas;
3.16. augsnes apstrādes paņēmieni stādu, puķu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju audzēšanā;
3.17. agrotehniskie paņēmieni nelabvēlīgos augšanas apstākļos;
3.18. augļu un ogu gatavības pakāpes noteikšanas metodes;
3.19. darbā izmantojamās tehnikas un inventāra uzturēšana un lietošana;
3.20. laukuma, tilpuma un masas aprēķini;
3.21. A un B kategorijas traktortehnikas vadīšana;
3.22. informācijas tehnoloģijas;
3.23. darba tiesiskās attiecības;
3.24. ekonomikas un komercdarbības pamati;
3.25. grāmatvedības uzskaites pamatprincipi;
3.26. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
3.27. ugunsdrošības noteikumi, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;
3.28. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);
3.29. ķīmiskās vielas un absorbenti;
3.30. atkritumu šķirošana;
3.31. energoefektivitātes un ekonomiskas saimniekošanas principi;
3.32. vides aizsardzība, videi draudzīgas tehnoloģijas un materiāli;
3.33. valsts valoda;
3.34. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

1. Noņemt augsnes paraugus un noteikt augsnes tipu, mehānisko sastāvu un augsnes reakciju.
2. Noteikt augsnes apstrādes termiņus un novērtēt apstrādes kvalitāti un augsnes iekultivēšanas pakāpi.
3. Aprēķināt nepieciešamās sastāvdaļas substrāta sagatavošanai un sagatavot to.
4. Novērtēt agroklimatisko un vides faktoru ietekmi, saistīt notiekošos procesus augos un augsnē.
5. Izvēlēties optimālo augu blīvumu stādījumā.
6. Izmērīt stādāmo platību un aprēķināt nepieciešamo sēklas materiāla, stādu, dēstu daudzumu.
7. Sagatavot sēklu un stādāmo materiālu un izvēlēties sējas un stādīšanas veidu un laiku.
8. Izvēlēties optimālo augu sējas vai stādīšanas dziļumu, veikt sēju un stādīšanu atbilstoši izvēlētajam augam un augsnes īpašībām.
9. Pazīt augus (tai skaitā nezāles), sēklas, dēstus, stādus dažādās to attīstības stadijās.
10. Izvēlēties un lietot nepieciešamos darbarīkus, lauksaimniecības tehniku un iekārtas, ievērot to ekspluatācijas noteikumus.
11. Izvēlēties laistīšanas sistēmas veidus atbilstoši augu prasībām un lietošanas iespējām.
12. Novērtēt apūdeņošanas un nosusināšanas sistēmas tehnisko stāvokli.
13. Izvēlēties un lietot augu sugai piemērotāko pavairošanas metodi atbilstoši audzēšanas apstākļiem un stādaudzēšanas mērķiem.
14. Novērtēt sēklu, dēstu, stādu, puķu, dārzeņu, augļu un ogu kvalitāti.
15. Izvēlēties un lietot piemērotākās tehnoloģijas un režīmus stādu, puķu, augļaugu un ogulāju audzēšanai.
16. Novērtēt augšņu un augu agroķīmisko analīžu rezultātus.
17. Nodrošināt stādu, puķu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju barības elementu sabalansētību, pārzināt un lietot mēslošanas līdzekļus atbilstošā augu attīstības fāzē.
18. Aprēķināt barības šķīdumu koncentrāciju un sagatavot tos.
19. Novērtēt stādījumu fitosanitāro stāvokli, noteikt augu aizsardzības pasākumu nepieciešamību, lietot augu aizsardzības līdzekļus, noregulēt miglotāju, kontrolēt miglojuma kvalitāti.
20. Plānot augu maiņu atklātā laukā un augu apriti segtajās platībās.
21. Izvērtēt dārzkopības augu sortimenta piemērotību audzēšanas apstākļiem.
22. Plānot augu ziedēšanas laikus, lietojot atbilstošas tehnoloģijas, uzziedināt augus atbilstoši to plānotajam realizācijas laikam.
23. Izvērtēt apputeksnēšanās nepieciešamību.
24. Lietot augu un ražas kopšanas metodes nelabvēlīgos augšanas apstākļos.
25. Sastādīt tehnoloģiskās kartes dārzkopības produkta ražošanai.
26. Izvērtēt augsnes gatavību apstrādei, sējai un stādīšanai.
27. Nodrošināt optimālus ražas uzglabāšanas apstākļus un kontrolēt ražas uzglabāšanos.
28. Izvēlēties potcelma un šķirnes kombināciju atbilstoši augsnes un agroklimatiskajiem apstākļiem un audzēšanas tehnoloģijām.
29. Kopt puķu, dārzeņu stādījumus, veidot augļaugu vainagus atbilstoši audzējamajai kultūrai un izvēlētajam vainaga tipam, kopt un veidot ogu krūmus.
30. Noteikt ražas novākšanas termiņus, organizēt un veikt ražas novākšanu un uzskaiti.
31. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.
32. Sekot līdzi lauksaimniecības produkcijas tirgus tendencēm, pieprasījumam un cenām (Pasaules birža) un noteikt aktuālās tendences.
33. Plānot un izstrādāt darba uzdevumus savas kompetences ietvaros.
34. Uzskaitīt un analizēt darba rezultātus un ekonomiskos rādītājus, plānot naudas plūsmu.
35. Veidot grāmatvedības uzskaites dokumentus.
36. Lietot datortehniku un speciālo programmatūru dārzkopības darbu veikšanai.
37. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
38. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus, rīkoties nestandarta situācijās un konfliktsituācijās.
39. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot videi draudzīgas tehnoloģijas un materiālus.
40. Šķirot darba procesā radušos atkritumus.
41. Pārzināt ķīmisko vielu glabāšanu, lietot ķīmisko vielu absorbentus.
42. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.
43. Ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.
44. Izvēlēties un lietot atbilstošus individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.
45. Sniegt pirmo palīdzību.
46. Pārvaldīt valsts valodu.
47. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.
48. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā, lietot augu nosaukumus latīņu valodā.

1. Spēja sekot līdzi nozares aktualitātēm un novērtēt tirgus attīstības tendences, pārzināt stādu, puķu, dekoratīvo augu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju sortimentu.
2. Spēja novērtēt agroklimatiskos apstākļus.
3. Spēja izprast agroķīmiskās un fizioloģiskās kopsakarības augos.
4. Spēja lietot kaļķošanas un mēslošanas līdzekļus atbilstoši konkrētām augsnes īpašībām.
5. Spēja patstāvīgi plānot un aprēķināt nepieciešamo stādu, sēklu, dēstu daudzumu ražošanas vajadzībām, izvēlēties un veikt piemērotākos sēšanas un stādīšanas pasākumus, novērtējot to saimniecisko lietderību.
6. Spēja izvēlēties augu pavairošanas metodi un veikt augu pavairošanu.
7. Spēja izvēlēties un lietot augsnes apstrādes, augu kopšanas un augu aizsardzības paņēmienus atbilstoši augsnes fizikālajām īpašībām un puķu, stādu, dekoratīvo augu, dārzeņu, augļaugu vai ogulāju prasībām.
8. Spēja izvēlēties puķu, dekoratīvo augu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju šķirnes atbilstoši saimniecības specializācijai, ražošanas un realizācijas iespējām.
9. Spēja plānot un regulēt augu attīstības procesus atbilstoši tirgus pieprasījumam.
10. Spēja noteikt ražas gatavības pakāpi, izvēlēties pareizu ražas novākšanas tehnoloģiju un laiku.
11. Spēja organizēt un veikt kvalitatīvu ražas novākšanu, veikt ražas uzskaiti.
12. Spēja noteikt ražas uzglabāšanas apstākļus atbilstoši plānotajiem realizācijas termiņiem.
13. Spēja izvēlēties un lietot lauksaimniecības tehniku, inventāru un materiālus dārzkopības produkcijas ražošanai.
14. Spēja plānot, organizēt un veikt darbu patstāvīgi un komandā, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.
15. Spēja sagatavot preču uzskaites un realizācijas dokumentus atbilstoši noteiktajām prasībām.
16. Spēja ievērot energoefektivitāti un ekonomiskas saimniekošanas principus dārzkopības produkcijas ražošanas procesā.
17. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
18. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
19. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.
20. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, izmantot ķīmiskās vielas un tehnoloģijas, nekaitējot cilvēkiem un apkārtējai videi.
21. Spēja lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības noteikumiem un sagatavot darba vietu drošai darba veikšanai.
22. Spēja šķirot darba procesā radušos atkritumus.
23. Spēja sniegt pirmo palīdzību.
24. Spēja lietot datortehniku un speciālo programmatūru savas profesionālās darbības veikšanai.
25. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.
26. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

Profesionālās zināšanas
1. Stādu audzēšanai piemēroto sugu un šķirņu piedāvājums, to izvēles kritēriji, pieprasījums tirgū.
2. Izplatītāko sugu latīniskie nosaukumi.
3. Stādu audzēšanas tehnikas, materiālu, aprīkojuma un būvju veidi.
4. Stādu audzēšanas materiālu un aprīkojuma pieejamība tirgū.
5. Stādu audzēšanai pieejamā tehnika un tehnoloģijas.
6. Stādu audzēšanas tehnoloģijas.
7. Stādu audzēšanas tehnoloģiskās kartes izstrādes principi, termini, apzīmējumi.
8. Augu karantīnas noteikumi.
9. Augu vides prasības, agroklimatisko apstākļu ietekme uz augu stādīšanu, audzēšanu un attīstību.
10. Stādu audzēšanas materiālu īpašības, to kvalitātes rādītāji.
11. Stādu tirgus tendences, to ietekmējošie faktori.
12. Sugu un šķirņu piedāvājums un pieprasījums, to ietekmējošie faktori.
13. Stādaudzēšanas tehnoloģiju attīstība.
14. Faktori, kas ietekmē stādu produkcijas daudzumu – suga, šķirne, stādīšanas un audzēšanas blīvums, laika apstākļi, augsne, mēslošana, augu aizsardzības līdzekļi (turpmāk AAL), agrotehnika.
15. Stādaudzēšanas procesu dokumentēšana.
16. Stādu audzēšanas tehnoloģiskās kartes (audzēšanas metodikas) sastādīšanas prasības.
17. Stādu audzēšanas tehnikas un aprīkojuma veiktspēja.
18. Stādu audzēšanas nozari regulējošie normatīvie akti.
19. Stādaudzēšanas lēmumu atbalsta sistēmas.
20. Stādu audzēšanas, augu kopšanas pasākumu plānošanas metodes.
21. Segto platību tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi stādu audzēšanā.
22. Dezinfekcijas līdzekļu veidi un to pielietojums slimību un kaitēkļu profilaksei segtajās platībās.
23. Tīrīšanas aprīkojuma veidi un pielietojums siltumnīcu tīrīšanā.
24. Fitosanitārie pasākumi stādu audzēšanā.
25. Patogēno organismu izplatīšanas vektori un ievazāšanas risku mazināšanas pasākumi stādaudzētavā.
26. Patogēno organismu prognozēšanas instrumenti, rīki un vietnes.
27. Augsnes skābuma un bāziskuma (turpmāk pH) un augsnes sāļuma (turpmāk EC) jēdziens un to līmeņu atbilstība dažādu sugu stādiem.
28. Stādu audzēšanai piemērotu substrātu veidi un to sagatavošanas principi.
29. Segto platību segumu veidi, to izmantošana un kopšana stādaudzētavās.
30. Stādu audzēšanai izmantojamo siltumnīcu veidi un aprīkojums.
31. Laistīšanas, mēslošanas, ēnošanas un apkures sistēmu veidi, izmantošana un kopšana stādaudzētavās.
32. Stādu audzētavās izmantojamās augu monitoringa automātisko sistēmu izmantošanas iespējas.
33. Stādaudzēšanas robotizācijas attīstība.
34. Stādu uzglabāšanas laukumu pamatnes sagatavošanas principi.
35. Stādu uzglabāšanas laukumu augsnes nosedzējmateriāli un segumu veidi.
36. Augsnes nosedzējmateriālu izmantošana stādu uzglabāšanā.
37. Stādu audzētavu apūdeņošanas un laistīšanas sistēmu izvēles kritēriji.
38. Ūdens resursu ilgtspējīga apsaimniekošana stādaudzētavā.
39. Vides piesārņošanas riski un to novēršanas iespējas stādaudzētavās.
40. Augu fertigācija.
41. Augu ēnošanas, tumšošanas sistēmas veidi un to nozīme augu attīstībā.
42. Stādu uzglabāšanas laukumu darba mehanizācijas un automatizācijas iespējas.
43. Sēklas materiāla ieguves veidi stādu audzēšanai.
44. Sēklu uzglabāšanas metodes.
45. Sēklu sagatavošanas metodes.
46. Sēklu dzīvotspēja un dīgtspēja, to noteikšanas metodes.
47. Sēšanas mehanizācijas iespējas stādu audzēšanā.
48. Sējas metodes un laiki stādu audzēšanā.
49. Sējai piemērotu substrātu veidi un to sagatavošanas principi.
50. Stādu audzēšanai piemērotu substrātu veidi.
51. Stādīšanas mehanizācijas iespējas.
52. Stādu audzēšanai izmantojamo substrātu sagatavošanas principi.
53. Stādu kvalitatīvie rādītāji.
54. Jaunstādi, dižstādi un citi stādu veidi.
55. Stādu sagatavošana pirms stādīšanas.
56. Stādīšanas metodes stādu audzēšanai.
57. Stādīšanas laiki stādu audzēšanai.
58. Stādu stādīšanas mehanizācijas iespējas.
59. Stādaudzētavās izmantojamā specializētā stādīšanas tehnika.
60. Stādaudzētavu tehnoloģiskais aprīkojums.
61. Stādu klasifikācija.
62. Stādu pārstādīšanas (pārskološanas) metodes.
63. Stādu pārpodošanas metodes.
64. Augu morfoloģija, mātesaugu vērtēšanas kritēriji.
65. Mātesaugu audzēšanas tehnoloģijas.
66. Mātesaugu uzturēšanas metodes.
67. Augu pavairošanas automatizācija stādaudzētavās.
68. Pavairojamā augu materiāla veidi un ievākšanas laiki.
69. Pavairojamā augu materiāla uzglabāšanas apstākļi un tā sagatavošanas metodes.
70. Izvēlētās augu pavairošanas tehnoloģijas pielietošana praksē.
71. Augu pavairošanas specifika noteiktām sugām.
72. Pavairoto augu audzēšanas metodes, to izmantošanas iespējas.
73. Jaunstādu attīstībai labvēlīgi apstākļi, to nodrošināšanas iespējas.
74. Stādu audzēšanas procesu automatizācija un robotizācija.
75. Augu fenotipēšanas pamatprincipi.
76. Stādu transportēšanas sistēmas.
77. Digitālās stādu uzskaites un plānošanas sistēmas.
78. Mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas stādu audzēšanā.
79. Stādu veidošanas pamatprincipi, metodes un laiki.
80. Stādu balstīšanas metodes.
81. Stādu audzēšanā izmantojamie balsti un balstu sistēmu piedāvājums un pielietošana.
82. Augu tumšošanas un ēnošanas nozīme un metodes.
83. Stādu produkcijas iepakojumu veidi un to pielietošana.
84. Stādu uzskaites metodes.
85. Stādu produkcijas marķēšanas prasības un metodes.
86. Stādu produkcijas marķēšanas tehnikas.
87. Normatīvo aktu prasības attiecībā uz augu pasēm, etiķetēm un fitosanitārajiem sertifikātiem.
88. Fitosanitārās prasības augu pārvadāšanai.
89. Transportlīdzekļu veidi stādu produkcijas transportēšanai.
90. Produkcijas izsekojamības nodrošināšanas metodes.
91. Stādu transportēšanas prasības.
92. Stādu sugu mikroklimata prasības veiksmīgai pārziemināšanai.
93. Pārziemināšanas metodes, to izvēles kritēriji.
94. Fizioloģiskie procesi augos uzglabāšanas laikā.
95. Laika apstākļu ietekme uz stādu uzglabāšanu.

Vispārējās zināšanas
1. “Zaļās domāšanas” principi.
2. Aizsardzības pasākumi darba vides faktoru ietekmes uz veselību mazināšanā.
3. Algebriskās izteiksmes.
4. Analītiskā ģeometrija.
5. Augkopības nozares tehnoloģiju attīstības virzieni.
6. Augkopības nozares terminoloģija.
7. Augkopības nozares terminoloģija.
8. Civilās aizsardzības noteikumi.
9. Civilās aizsardzības sistēma.
10. Dabaszinātņu, tehnoloģiju un inženierzinātņu jēdzieni un teorijas.
11. Darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana.
12. Darba aizsardzības noteikumi.
13. Darba aizsardzības sistēma.
14. Darba līgums.
15. Darba tiesību normatīvie akti.
16. Darba koplīgums.
17. Darba tiesiskās attiecības.
18. Darba vides organizācijas process.
19. Darba vides riska faktori to novērtēšanas metodes.
20. Darba vides riska faktoru novēršanas preventīvie pasākumi.
21. Datora un biroja tehnikas darbības principi.
22. Datu apstrāde un drošība.
23. Dokumentu noformēšanas prasības.
24. Drošības signāli un zīmes.
25. Efektīvas komunikācijas priekšnoteikumi.
26. Ekonomiskie resursi.
27. Ekonomisko risku novērtēšana.
28. Elektrodrošības noteikumi.
29. Ergonomikas prasības.
30. Ugunsdrošības noteikumi.
31. Faktu, teoriju un profesionālās darbības procesu likumsakarības.
32. Gramatika un valodas funkcija.
33. Ilgtspējīgas attīstības principi.
34. Ilgtspējīgas ekonomikas pamatprincipi.
35. Indivīda tiesības, pienākumi un atbildība.
36. Informācijas un komunikācijas sistēmu drošība.
37. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošana.
38. Īpašuma tiesību un personas datu aizsardzības pamatprincipi.
39. Karjeras attīstības novērtēšanas principi.
40. Komandas darba organizēšana.
41. Komercdarbības veidi.
42. Laika pārvaldības pamatprincipi.
43. Latvijas Republikas valstiskums un tā juridiskais ietvars.
44. Lēmumu pieņemšanas metodes.
45. Mācību un karjeras plānošana.
46. Mācīšanās stratēģijas.
47. Mākslīgā intelekta rīki.
48. Matemātikas instrumenti un metodes.
49. Matemātikas terminoloģija.
50. Mērvienības un formas.
51. Normatīvie akti darbības jomā.
52. Normatīvie akti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.
53. Pašnovērtējuma mehānismi.
54. Pašorganizēts darba process.
55. Pirmās palīdzības sniegšana.
56. Plānošana metodes.
57. Pozitīvas saskarsmes paņēmieni.
58. Profesionālās karjeras izaugsme.
59. Rīcība ārkārtas gadījumos.
60. Rīcība darba vides risku iestāšanās gadījumā.
61. Rīcība ugunsgrēka gadījumā.
62. Sabiedrība un tās attīstības virzieni.
63. Sabiedrības ilgtspējas koncepcija.
64. Sabiedrības labklājības izpausmes/rādītāji/ kritēriji.
65. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
66. Sadarbības principi.
67. Sociālā dialoga būtība un sadarbības mehānismi.
68. Starpkultūru mijiedarbība.
69. Starptautiskie cilvēktiesību dokumenti.
70. Statistikas elementi.
71. Svešvalodas lietošana.
72. Telpiski ķermeņi.
73. Tiesiskās attiecības.
74. Tirgzinības pamati.
75. Uzņēmējdarbības pamati.
76. Valodas komunikācijas konteksts.
77. Valodas kultūra.
78. Valodas stili un intonācija.
79. Valsts valoda.
80. Vārdu krājums.
81. Verbālās un neverbālās mijiedarbības veidi.
82. Veselīga prāta, ķermeņa un dzīvesveida komponentes.
83. Vides aizsardzības noteikumi.
84. Vides aizsardzības sistēma.
85. Vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipi.

Profesionālās prasmes un attieksmes
1. Izvēlēties augu sugas un šķirnes stādu audzēšanai, atbilstoši agroklimatiskajiem apstākļiem un tirgus pieprasījumam.
2. Izvēlēties stādu audzēšanas tehnoloģiju atbilstoši izvēlētajām augu sugām un stādaudzētavas plānotajiem rezultātiem.
3. Izvēlēties stādu audzēšanai piemērotāko tehniku, aprīkojumu atbilstoši tehnoloģiskajiem procesiem.
4. Izvēlēties stādu audzēšanai nepieciešamos materiālus un instrumentus.
5. Prognozēt stādu produkcijas daudzumu.
6. Sekot stādu audzēšanas tirgus tendencēm.
7. Sekot līdzi augu sugu un šķirņu stādu piedāvājumam un pieprasījumam.
8. Sekot līdzi augu stādu audzēšanas tehnoloģiju attīstībai.
9. Izstrādāt tehnoloģisko karti (audzēšanas metodiku) audzējamiem stādiem.
10. Veikt padarītā darba un izlietoto materiālu uzskaiti stādu audzēšanas procesā.
11. Uzturēt kārtībā nozarei stādu audzēšanai specifisko dokumentāciju.
12. Izmantot digitālās tehnoloģijas stādaudzēšanas procesu dokumentēšanai.
13. Nodrošināt izvēlēto kultūraugu stādu audzēšanas tehnoloģijai nepieciešamos materiālus, instrumentus un aprīkojumu.
14. Tīrīt segtās platības stādu audzēšanai.
15. Dezinficēt segtās platības stādu audzēšanai.
16. Sagatavot augsni un substrātu stādu audzēšanai.
17. Sagatavot segto platību segumu stādu audzēšanai.
18. Organizēt segto platību aprīkojumu, iekārtu, sensoru un automātikas sagatavošanu darbam.
19. Izvēlēties stādu audzētavas iespējām atbilstošu stādu uzglabāšanas laukuma (poligona) seguma un aprīkojuma veidu.
20. Izveidot stādu uzglabāšanas laukumu.
21. Uzturēt stādu uzglabāšanas laukumu.
22. Uzturēt stādu uzglabāšanas laukuma aprīkojumu.
23. Izvēlēties piemērotāko sēšanas metodi stādu ieguvei.
24. Sagatavot vai izvēlēties augsni, substrātu stādu audzēšanai .
25. Iegūt sēklas stādu audzēšanai.
26. Uzglabāt sēklas stādu audzēšanai.
27. Sagatavot sēklas materiālu sējai.
28. Lietot dažādas sējas metodes stādu ieguvei.
29. Izvēlēties piemērotāko stādīšanas metodi.
30. Sagatavot jaunstādus un stādus stādīšanai.
31. Lietot stādaudzētavas specializēto tehniku un tehnoloģisko aprīkojumu.
32. Pārstādīt (pārskolot) stādus un dižstādus.
33. Izvēlēties piemērotākās mātesaugu sugas un šķirnes, atbilstoši izvēlētajai stādu audzēšanas tehnoloģijai un sasniedzamajiem rezultātiem.
34. Ierīkot mātesaugu stādījumus stādaudzētavā.
35. Uzturēt mātesaugu stādījumus stādaudzētavā.
36. Izvēlēties pavairošanas tehnoloģiju stādu audzēšanai.
37. Ievākt augu pavairojamo materiālu.
38. Sagatavot augu pavairojamo materiālu.
39. Uzglabāt augu pavairojamo materiālu.
40. Izvēlēties piemērotāko augu pavairotā materiāla audzēšanas metodi un aprīkojumu, atbilstoši stādu audzētavas iespējām.
41. Audzēt pavairoto materiālu jaunstādiem.
42. Kopt pavairoto materiālu jaunstādiem.
43. Uzturēt labvēlīgus apstākļus jaunstādu attīstībai.
44. Veidot augus stādu audzēšanas periodā.
45. Balstīt augus stādu audzēšanas periodā.
46. Izvietot augus stādu audzēšanas laukumā, atbilstoši sugai un audzēšanas tehnoloģijai.
47. Ēnot un tumšot augus stādu laukumā un siltumnīcā.
48. Novērtēt stādu gatavību realizācijai un piemērotību plānotajam izmantošanas veidam.
49. Sagatavot sakņu kamolu transportēšanai un/vai pārstādīšanai.
50. Sagatavot stādu produkciju transportēšanai uz tirdzniecības vietu.
51. Marķēt stādaudzēšanas produkciju atbilstoši transportēšanas veidam.
52. Izvēlēties piemērotus transporta līdzekļus stādu transportēšanai.
53. Organizēt stādu iekraušanu un transportēšanu uz tirdzniecības vietu.
54. Nodrošināt stādiem piemērotus uzglabāšanas apstākļus līdz realizācijai.
55. Izvēlēties piemērotākās stādu pārziemināšanas metodes.
56. Sagatavot stādus pārziemināšanai.
57. Sagatavot glabātavu stādu uzglabāšanai.
58. Pārbaudīt mikroklimata nodrošinājuma iekārtu darbību stādu glabātavā.
59. Uzglabāt stādus, atbilstoši produkcijas veidam un uzglabāšanas prasībām.

Vispārējās prasmes un attieksmes
1. Sazināties mutvārdos un rakstveidā dažādās profesionālās situācijās valsts valodā.
2. Ievērot latviešu literārās valodas normas lietišķajā saziņā.
3. Lietot valsts valodā profesionālo terminoloģiju.
4. Sazināties ar dažādām sociālām grupām multikulturālā vidē.
5. Sazināties mutvārdu un rakstveida komunikācijā svešvalodā.
6. Lietot profesionālo terminoloģiju svešvalodā.
7. Modelēt plānotā uzdevuma risinājuma gaitu.
8. Lietot matemātiskas metodes, izteiksmes un sakarības darba uzdevumu veikšanā.
9. Identificēt zinātniski tehnoloģiskos pētījumus nozarē.
10. Novērtēt augkopības nozares tehnoloģiskās attīstības virzienus, sasaistot to ar savu profesionālo darbību.
11. Strādāt ar digitālām un analogām sistēmām.
12. Sagatavot profesionālā darba saturu, izmantojot lietojumprogrammas.
13. Lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas profesionālajā darbībā.
14. Ievērot informācijas tehnoloģiju drošības un personas datu aizsardzības prasības.
15. Plānot darba apjomu, laiku un racionālu resursu izmantošanu.
16. Organizēt savu un komandas darbu kvalitatīvai uzdevumu izpildei.
17. Pieņemt lēmumu par problēmu risinājumu savas kompetences ietvaros konkrētā situācijā.
18. Izvērtēt ekonomiskos riskus un darba prioritātes.
19. Iesaistīties jaunu ideju radīšanā, izrādot iniciatīvu.
20. Pildīt pilsoniskos pienākumus.
21. Apzināties pilsoniskas sabiedrības lomu un savu iesaisti demokrātijas attīstībā.
22. Veidot mijiedarbību ar citiem cilvēkiem, respektējot sabiedrības daudzveidību un vienlīdzību.
23. Saskatīt dažādu sabiedrības jomu un parādību saistību ar morāli un tikumību.
24. Ievērot vispārējās un profesionālās ētikas normas.
25. Uzņemties atbildību par sava dzīvesveida kvalitāti.
26. Ievērot darba tiesiskās attiecības.
27. Ievērot nozares saistošo normatīvo aktu prasības un organizācijas iekšējās kārtības noteikumus.
28. Organizēt darbu atbilstoši darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un vides aizsardzības prasībām.
29. Piemērot ergonomikas prasības darba vides iekārtošanai droša darba veikšanai.
30. Novērtēt darba vides riska faktorus un to ietekmi uz veselību savas kompetences ietvaros.
31. Lietot ABC shēmu kritisku veselības stāvokļu novēršanai, dzīvības saglabāšanai un uzturēšanai.
32. Atbildīgi rīkoties ārkārtas gadījumā.
33. Raksturot ilgtspēju kā jēdzienu, kas ietver vides, ekonomikas, sociālos un kultūras aspektus.
34. Rīkoties atbilstoši ilgtspējīgas attīstības principiem.
35. Īstenot videi draudzīgu dzīvesveidu atbilstoši “zaļās domāšanas” principiem.
36. Novērtēt savas personīgās un sociālās attīstības iespējas.
37. Novērtēt savu profesionālo pieredzi un profesionālās kompetences izaugsmes iespējas.
38. Mērķtiecīgi plānot profesionālo kompetenču pilnveidi.
39. Apgūt jaunas prasmes karjeras izaugsmei.

Profesionālās kompetences
1. Spēja organizēt stādu audzēšanas darbus saskaņā ar tehnoloģisko karti un izvēlēto augu sugu un šķirņu prasībām.
2. Spēja orientēties augu stādu tirgus tendencēs.
3. Spēja dokumentēt stādu audzēšanas tehnoloģisko procesu, izmantojot digitālās tehnoloģijas.
4. Spēja izstrādāt tehnoloģisko karti stādu audzēšanai.
5. Spēja sagatavot segtās platības un to aprīkojumu stādu audzēšanai.
6. Spēja sagatavot augsni un substrātu izvēlēto kultūraugu stādu audzēšanai.
7. Spēja ierīkot stādu uzglabāšanas laukumu izvēloties stādaudzētavas iespējām atbilstošu seguma un aprīkojuma veidu.
8. Spēja uzturēt stādu uzglabāšanas laukumu.
9. Spēja sēt sēklas izvēloties piemērotāko sējas metodi stādu audzēšanai.
10. Spēja stādīt dažādu veidu augus atbilstoši izvēlētajai stādīšanas tehnoloģijai.
11. Spēja pārstādīt (pārskolot) stādus un dižstādus.
12. Spēja pavairot augus, atbilstoši izvēlētajai pavairošanas un stādu audzēšanas tehnoloģijai.
13. Spēja patstāvīgi veikt agrotehniskos pasākumus audzējamiem stādiem.
14. Spēja sagatavot stādus realizācijai, atbilstoši tos marķējot un sagatavojot sakņu kamolu.
15. Spēja organizēt stādu iekraušanu un transportēšanu uz tirdzniecības vietu.
16. Spēja uzglabāt augus nodrošinot tiem atbilstošus uzglabāšanas apstākļus.

Vispārējās kompetences
1. Spēja izteikt un interpretēt jēdzienus, domas, faktus un viedokli gan mutiski, gan rakstiski valsts valodā.
2. Spēja toleranti komunicēt multikulturālā vidē, ievērojot starpkultūru komunikācijas principus.
3. Spēja izteikt viedokli gan mutiski, gan rakstiski svešvalodā, lietojot profesionālo terminoloģiju.
4. Spēja izmantot matemātisko domāšanu, metodes, izteiksmes un sakarības modelējot darba situācijas un uzdevumu izpildi.
5. Spēja izmantot zinātnisko pētījumu rezultātus, likumsakarības un tehnoloģiskās attīstības sasniegumus savā profesionālajā darbībā.
6. Spēja droši lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas profesionālajā darbā, ievērojot programmatūras licences nosacījumus, intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzību.
7. Spēja veidot digitālo saturu atbilstoši profesionālās darbības specifikai, ievērojot iespējamos drošības riskus.
8. Spēja plānot un sekot līdzi darba izpildes termiņiem un kvalitātei, sabalansējot darba apjomu, laiku un racionālu resursu izmantošanu.
9. Spēja organizēt komandas darbu, izvērtējot ekonomiskos riskus un pieņemot pamatotus lēmumus atbilstoši savai kompetencei.
10. Spēja aktīvi iesaistīties uzņēmuma darbības attīstībā, piedāvājot jaunas, racionālas idejas uzņēmuma efektivitātes paaugstināšanai.
11. Spēja pildīt pilsoniskos pienākumus, nodrošinot sabiedrības tiesību ievērošanu.
12. Spēja apzināti piedalīties pilsoniskajā un sabiedriskajā dzīvē, balstoties uz izpratni par sociālajiem un politiskajiem konceptiem.
13. Spēj iesaistīties demokrātiskā lēmumu pieņemšanā un pilsoniskās aktivitātēs ilgtspējīgai attīstībai.
14. Spēja efektīvi sadarboties, ievērojot ētikas normas un konstruktīvas komunikācijas principus.
15. Spēja nodibināt darba tiesiskās attiecības un ievērot ārējo un organizācijas iekšējo normatīvo aktu prasības.
16. Spēja ievērot darba un vides aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības, atbildīgi veicot profesionālos darba uzdevumus individuāli un komandā.
17. Spēja kritiski novērtēt darba vides riska faktorus un novērst tos savas kompetences ietvaros.
18. Spēja atbildīgi rīkoties ārkārtas gadījumā un sniegt pirmo palīdzību.
19. Spēja izvērtēt problēmas un rīcību, balstoties uz ilgtspējas vērtībām un principiem.
20. Spēja apzināti īstenot videi draudzīgu dzīvesveidu atbilstoši “zaļās domāšanas” principiem, nodrošinot sabiedrības ilgtspēju.
21. Spēja novērtēt savu profesionālo pieredzi un mērķtiecīgi plānot profesionālo kompetenču pilnveidi.
22. Spēja apzināti mācīties tālāk, pilnveidojot savas profesionālās kompetences.