Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

– Spēj veikt intelektuālu darbību zināšanu, izpratnes, lietošanas un vienkāršas analīzes līmenī.
– Izmanto zināšanas un teorētisko izpratni plaša spektra kompleksā darbībā.
– Prot patstāvīgi iegūt un novērtēt informāciju.
– Izmanto plaša diapazona zināšanas un prasmes labi formulētu, bet nepazīstamu un neprognozējamu problēmu risinājumā.
– Ir detalizētas teorētiskās zināšanas un izpratne atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Ir plaša diapazona prasmes, profesijai būtiskās prasmes un meistarība atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Spēj patstāvīgi veikt izpildītāja darbu, ietverot veicamā darba plānošanu un pārraudzību.
– Zina un prot lietot atbilstošās tehnoloģijas.
– Prot izmantot informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas profesionālajā darbībā.
– Izkopta latviešu valodas prasme un pilnveidota svešvalodas(-u) prasme.
– Zina un izprot sava novada, Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturiskās attīstības kopsakarības.
– Prot lietot matemātikas zināšanas un prasmes profesionālajā darbībā.
– Prot izmantot zināšanas par dabaszinātņu faktiem un likumiem profesionālajā darbībā.
– Spēj vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesus un aptvert tos sistēmā un attīstībā.
– Izprot ekoloģiskās telpas vienotības principu un profesionālajā darbībā ievēro vides aizsardzības prasības.
– Izprot tirgus ekonomikas darbības pamatprincipus.
– Prot atrast savu vietu sabiedrības ekonomiskajās struktūrās un darboties tajās.
– Izprot darba devēja un darba ņēmēja ekonomiskās attiecības un zina attiecīgos tiesību aktus.
– Ir priekšstats par Eiropas Savienības politisko uzbūvi, kā arī par vienotās ekonomiskās telpas un darbaspēka mobilitātes principiem.
– Adekvāti novērtē savas spējas.
– Plāno darbību atbilstoši apstākļiem, iespējām un savām spējām.
– Plāno laiku saskaņā ar uzdevumu.
– Prot izdarīt pamatotu izvēli un patstāvīgi pieņemt lēmumu pazīstamos un mazpazīstamos apstākļos.
– Spēj atbildēt par savas profesionālās darbības kvantitatīvo un kvalitatīvo rezultātu, uzņemas daļēju atbildību par citu veikumu.
– Darbībā ir mērķtiecīgs, sistemātisks un racionāls.
– Ir rūpīgs un precīzs.
– Spēj uzņemties iniciatīvu.

Dārznieks

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī nepieciešamas zināšanas par dārzkopības produkcijas pārstrādes pamatiem.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. stādāmā materiāla audzēšana;
    2.2. augu morfoloģija un fizioloģija;
    2.3. augkopības kultūru ieviešana augu sekai;
    2.4. bioloģiskā lauksaimniecība, ekoloģiskās produkcijas audzēšana;
    2.5. darbu organizācija un plānošana;
    2.6. mašīnas un mehānismi, to lietošana;
    2.7. augu aizsardzības līdzekļi, to lietošanas īpatnības;
    2.8. saimniecības datu uzskaite, grāmatvedības dokumentācija, komercdarbības pamati;
    2.9. tirgzinības pamati;
    2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;
    2.11. darba aizsardzība;
    2.12. vides aizsardzība un videi nekaitīgi darba paņēmieni;
    2.13. darba tiesiskās attiecības.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. dārzkopībā lietojamo augu sortiments augļkopībā, dārzeņkopībā, puķkopībā;
    3.2. dārzkopībā lietojamo šķirņu sortiments augļkopībā, dārzeņkopībā, puķkopībā;
    3.3. dārzkopības kultūru audzēšanas specifika atklātā laukā un siltumnīcās;
    3.4. dārzkopības kultūru audzēšanas specifika mazdārziņā un lielražošanā;
    3.5. dārzeņu, augļaugu, ogulāju un puķu viengadīgie un daudzgadīgie stādījumi, to ierīkošana un kopšana;
    3.6. audzēšanai piemērotās augsnes, substrāti, to ielabošana;
    3.7. lauku iemērīšana un platības aprēķini;
    3.8. augu mēslošanas līdzekļi, to lietošana;
    3.9. dārzkopības produkcijas realizācija;
    3.10. dārzkopības produkcijas uzglabāšana;
    3.11. produkcijas kvalitātes prasības;
    3.12. valsts valoda;
    3.13. viena svešvaloda saziņas līmenī.

  • Prasmes

    1. Noteikt augsnes tipu, mehānisko sastāvu un augsnes skābumu (pH).
    2. Noņemt augsnes vidējo paraugu.
    3. Lietot augšņu kartogrammas.
    4. Izmērīt un aprēķināt lauka platības.
    5. Orientēties klimatiskajai zonai piemērotajā augu sortimentā.
    6. Pazīt augus, to sēklas, dēstus, pavairošanas paņēmienus.
    7. Sastādīt optimālu augu seku konkrētai augu kultūrai.
    8. Izvēlēties augsnes apstrādes tehnoloģiju atbilstoši augsnes īpašībām.
    9. Veikt augsnes pamatapstrādi.
    10. Novērtēt augsnes apstrādes kvalitāti.
    11. Veikt nezāļu profilaktisko ierobežošanu.
    12. Sagatavot sēklu un (vai) stādāmo materiālu sējai un (vai) stādīšanai.
    13. Pazīt sēklas materiālu un augu dēstus dažādās attīstības pakāpēs.
    14. Regulēt sējmašīnu atbilstošās augu kultūras sējai.
    15. Sēt un (vai) stādīt.
    16. Veikt kultūraugu papildmēslošanu.
    17. Veikt nezāļu mehānisko un ķīmisko apkarošanu.
    18. Veidot augļu koku vainagus atbilstoši audzējamai augļu koku kultūrai un izvēlētajam vainaga tipam.
    19. Kopt un veidot ogu krūmus.
    20. Kopt ilggadīgos stādījumus.
    21. Kopt dārzeņu kultūru stādījumus.
    22. Izvērtēt apputeksnēšanas nepieciešamību atklātā laukā un siltumnīcās.
    23. Izmantot augu mēslošanas līdzekļus.
    24. Izmantot augu aizsardzības līdzekļus.
    25. Kopt dekoratīvo apstādījumu augus atbilstoši audzēšanas prasībām.
    26. Kopt viengadīgās un daudzgadīgās puķes atbilstoši audzēšanas prasībām.
    27. Noteikt kultūraugu gatavības pakāpi.
    28. Novākt ražu.
    29. Sagatavot novākto produkciju uzglabāšanai.
    30. Sagatavot telpas ražas uzglabāšanai.
    31. Veikt ražas glabāšanas kontroli, nodrošināt uzglabāšanas apstākļus.
    32. Noformēt produktu tirgum.
    33. Aprēķināt kultūraugu stādu daudzumu konkrētai platībai.
    34. Izvēlēties piemērotākās tehnoloģijas un režīmus stādu audzēšanā.
    35. Kopt stādus/dēstus.
    36. Pasūtīt darbam nepieciešamās mašīnas, mehānismus un darbarīkus.
    37. Izvēlēties lauksaimniecības mašīnas atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām.
    38. Aprēķināt nepieciešamo kultūraugu šķirņu sēklu/dēstu daudzumu.
    39. Lietot bioloģiskās un integrētās audzēšanas metodes.
    40. Pārvaldīt valsts valodu.
    41. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.
    42. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.
    43. Kontrolēt procesus augos un augsnē.
    44. Ievērot produktu reglamentējošos standartus.
    45. Sastādīt tehnoloģiskās kartes produkta ražošanai.
    46. Novērtēt izejmateriālu kvalitāti.
    47. Orientēties tirgus piedāvājumā un pieprasījumā.
    48. Veikt darba un resursu uzskaiti.
    49. Sagatavot un sniegt informāciju, reklamēt produkciju.
    50. Saudzēt apkārtējo vidi.
    51. Ievērot darba aizsardzības noteikumus.
    52. Veidot lietišķas attiecības kolektīvā.
    53. Informēt klientus.
    54. Ievērot ētikas normas.

  • Kompetences

    1. Spēja sagatavot darba uzdevumus, plānot un organizēt savu darbu.
    2. Spēja izvēlēties audzējamās kultūras un šķirnes atbilstoši specializācijai, ražošanas un realizācijas iespējām.
    3. Spēja sastādīt augu seku, pamatojoties uz saimniecībā audzējamām augu kultūrām un augsnes agroķīmisko vērtējumu.
    4. Spēja sēt un (vai) stādīt kultūraugus, pareizi sagatavojot augsni siltumnīcā un (vai) atklātā laukā.
    5. Spēja kopt un veidot augļaugu stādījumus atbilstoši attiecīgās augļaugu kultūras prasībām, izmantojot piemērotākos augu aizsardzības un augu mēslošanas līdzekļus, izvēlēties un veidot piemērotāko vainaga formu.
    6. Spēja kopt dārzeņu kultūru stādījumus atbilstoši attiecīgās dārzeņu kultūras prasībām, izmantojot piemērotākos augu aizsardzības un augu mēslošanas līdzekļus.
    7. Spēja kopt apstādījumu augus atbilstoši attiecīgās apstādījumu augu kultūras prasībām, izmantojot piemērotākos augu aizsardzības un augu mēslošanas līdzekļus.
    8. Spēja noteikt kultūraugu gatavības pakāpi, novākt ražu, izvēloties pareizu tehnoloģiju un novākšanas laiku.
    9. Spēja veikt ražas pirmapstrādi un uzglabāt ražu.
    10. Spēja sagatavot telpu ražas uzglabāšanai un nodrošināt uzglabāšanas apstākļus.
    11. Spēja izvēlēties un veikt kultūraugu pavairošanu, aprēķināt nepieciešamo stādu daudzumu, izvēlēties piemērotāko tehnoloģiju un kopšanu.
    12. Spēja atpazīt sēklas materiālu un augu dēstus dažādās attīstības pakāpēs.
    13. Spēja izvēlēties lauksaimniecības mašīnas un (vai) mazgabarīta tehniku atbilstoši augu kultūras tehnoloģiskajām prasībām.
    14. Spēja izvērtēt produktu pieprasījumu tirgū un nodrošināt realizējamās produkcijas sortimentu, daudzumu, kvalitāti.
    15. Spēja veikt saimniecības datu uzskaiti, noformējot dokumentus atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos lietvedības un dārzniecības jomā.
    16. Spēja lietot bioloģiskās un integrētās augu audzēšanas metodes, nekaitējot videi.
    17. Spēja veikt darba pienākumus, ievērot darba aizsardzības prasības.
    18. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Apliecība par pamatizglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāde

- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bulduru Dārzkopības vidusskola"

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (62)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Dārzkopība (622)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 02.09.2021

Ievietots: 07.05.2016