Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

– Spēj veikt intelektuālu darbību zināšanu, izpratnes, lietošanas un vienkāršas analīzes līmenī.
– Izmanto zināšanas un teorētisko izpratni plaša spektra kompleksā darbībā.
– Prot patstāvīgi iegūt un novērtēt informāciju.
– Izmanto plaša diapazona zināšanas, un prasmes labi formulētu, bet nepazīstamu un neprognozējamu problēmu risinājumā.
– Ir detalizētas teorētiskās zināšanas un izpratne atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Ir plaša diapazona prasmes, profesijai būtiskās prasmes un meistarība atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Spēj patstāvīgi veikt izpildītāja darbu, ietverot veicamā darba plānošanu un pārraudzību.
– Zina un prot lietot atbilstošās tehnoloģijas.
– Prot izmantot informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas profesionālajā darbībā.
– Izkopta latviešu valodas prasme un pilnveidota svešvalodas(-u) prasme.
– Zina un izprot sava novada, Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturiskās attīstības kopsakarības.
– Prot lietot matemātikas zināšanas un prasmes profesionālajā darbībā.
– Prot izmantot zināšanas par dabaszinātņu faktiem un likumiem profesionālajā darbībā.
– Spēj vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesus un aptvert tos sistēmā un attīstībā.
– Izprot ekoloģiskās telpas vienotības principu un profesionālajā darbībā ievēro vides aizsardzības prasības.
– Izprot tirgus ekonomikas darbības pamatprincipus.
– Prot atrast savu vietu sabiedrības ekonomiskajās struktūrās un darboties tajās.
– Izprot darba devēja un darba ņēmēja ekonomiskās attiecības un zina attiecīgos tiesību aktus.
– Ir priekšstats par Eiropas Savienības politisko uzbūvi, kā arī par vienotās ekonomiskās telpas un darbaspēka mobilitātes principiem.
– Adekvāti novērtē savas spējas.
– Plāno darbību atbilstoši apstākļiem, iespējām un savām spējām.
– Plāno laiku saskaņā ar uzdevumu.
– Prot izdarīt pamatotu izvēli un patstāvīgi pieņemt lēmumu pazīstamos un mazpazīstamos apstākļos.
– Spēj atbildēt par savas profesionālās darbības kvantitatīvo un kvalitatīvo rezultātu, uzņemas daļēju atbildību par citu veikumu.
– Darbībā ir mērķtiecīgs, sistemātisks un racionāls.
– Ir rūpīgs un precīzs.
– Spēj uzņemties iniciatīvu.

Mācīšanās rezultātus vispārējos mācību priekšmetos nosaka valsts profesionālās vidējās izglītības un valsts arodizglītības standartā definētie izglītības programmu stratēģiskie mērķi un uzdevumi. Vairāk informācijas skatīt Ministru kabineta noteikumos Nr.211 „Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” (pieņemti 27.07.2000.): Lasīt standartu Mācīšanās rezultātus profesionālajos mācību priekšmetos veido saskaņā ar attiecīgo profesijas standartu: Profesiju standartu reģistrs

Grafikas dizainera asistents (drukātie un digitālie mediji)

  • Zināšanas

    PROFESIONĀLĀS zināšanas:
    Priekšstata līmenī:
    1. Domāšanas arhetipi.
    Izpratnes līmenī:
    1. Personības psiholoģija.
    2. Grafikas dizaina projekta izstrādē iesaistīto sadarbības partneru darba specifika.
    3. Grafikas dizaina projektu ražošanas process un tehniskās prasības (krāsu profili, krāsu sistēmas, iespiedtehnikas veidi un specifika, pēcapstrādes veidi un specifika).
    4. Grafikas dizaina ražošanas materiālu veidi, to īpatnības un konstruktīvie risinājumi.
    5. Grafikas dizaina projektu ražošanas process un tehniskās prasības.
    Lietošanas līmenī:
    1. Komunikācijas līdzekļi.
    2. Grafikas dizaina produktu veidi (saziņas materiāli, vizuālā identitāte, interneta vietnes uzbūves dizains, produkta iepakojums un noformējums, iespieddarbi u.c.) drukātā un digitālā vidē.
    3. Kompozīcijas uzbūves elementi (piktogrammas, attēli, ornamenti u.c.).
    4. Grafikas dizaina projekta izstrādes posmi.
    5. Mērķauditorijas izpētes veidi (intervija, anketēšana, fokusa grupa u.c.).
    6. Izpētes datu apstrāde un izvērtēšana.
    7. Mērķauditorijas uztveres īpatnības.
    8. Grafikas dizaina elementu pielietojums atbilstoši mērķim un mērķauditorijai.
    9. Grafikas dizaina vēsture.
    10. Burtveidolu veidi, izcelsme un attīstība.
    11. Aktuālās tendences un stili grafikas dizainā un mākslā.
    12. Dizaina vēsture kultūras un mākslas vēstures kontekstā.
    13. Kvalitatīva (vērtīga), dažādu (daudzveidīgu) informācijas avotu iegūšana un to izmantošana.
    14. Dažādu informācijas avotu apstrāde un izvērtēšana.
    15. Grafikas dizaina projekta koncepcijas vizualizēšanas metodes (“mood board”, atslēgas vārdi, iedvesmas avoti).
    16. Teksta vizualizācija.
    17. Dizaina uzbūves elementi (piktogrammas, attēli, fotogrāfijas, ilustrācijas, ornamenti u.c.).
    18. Burtveidolu konstruēšana un skicēšana.
    19. Kompozīcijas uzbūves principi.
    20. Krāsu teorija.
    21. Semiotika.
    22. Dizaina kvalitātes kritēriji.
    23. Profesionālās lietojumprogrammas (rastra grafikas, pikseļgrafikas, vektorgrafikas, maktēšanas programmas u.c.
    24. Fotografēšanas pamati.
    25. Fotogrāfijas apstrādes pamati.
    26. Filmēšana un videomateriāla apstrādes pamati.
    27. Grafikas dizaina pielietojums starpdisciplinārā kontekstā.
    28. Skicēšana (digitāli un ar roku), zīmēšana, gleznošana.
    29. Prezentācijas veidošanas principi.
    30. Publiskā runa.
    31. Stresa menedžmenta principi.
    32. Laika plānošana.
    33. Ergonomikas pamatprincipi.
    34. Estētikas principi.
    35. Grafikas dizaina prototipa izveide materiālā un mērogā (buklets, iepakojums u.c.).
    36. Efektīvas komunikācijas pamatprincipi.
    37. Kompozīcijas elementi (piktogrammas, attēli, fotogrāfijas, ornamenti u.c.) un to izmantošana.
    38. Grafikas dizaina elementu savstarpējās proporcijas.
    39. Grafikas dizaina stilu saderība.
    40. Grafikas dizaina testēšanas metodes (atbilstība saturam, mērķauditorijai, vizuālām un funkcionālām prasībām).
    41. Datņu formāti.
    42. Grafikas dizaina projektu ražošanas process un tehniskās prasības (krāsu profili, krāsu sistēmas, iespiedtehnikas veidi un specifika, pēcapstrādes veidi un specifika).
    43. Grafikas dizaina projekta sagatavošana arhivēšanai.

  • Prasmes

    PROFESIONĀLĀS prasmes:
    1. Apzināt grafikas dizaina projekta saturu.
    2. Noskaidrot grafikas dizaina projekta mērķauditoriju.
    3. Apzināt grafikas dizaina projekta potenciālo vidi.
    4. Izvērtēt grafikas dizaina projekta potenciālo vidi.
    5. Apzināt grafikas dizaina projekta analogus.
    6. Izvērtēt grafikas dizaina projekta analogus.
    7. Iegūt kvalitatīvus un kvantitatīvus datus par mērķauditoriju, tās dzīvesveidu un ieradumiem.
    8. Apkopot mērķauditorijas izpētes rezultātus.
    9. Izvērtēt mērķauditorijas uztveres īpatnības grafikas dizaina projekta kontekstā.
    10. Izvēlēties grafikas dizaina projekta mērķim un mērķauditorijai atbilstošu vizuālo valodu.
    11. Izpētīt grafikas dizaina projekta kultūrvēsturisko un estētisko kontekstu, izmantojot dažādus informācijas avotus.
    12. Izdarīt secinājumus, interpretējot projektā izmantojamo kultūrvēsturisko un estētisko materiālu.
    13. Formulēt grafikas dizaina projekta koncepciju.
    14. Izveidot grafikas dizaina projekta vizuālo koncepciju.
    15. Izveidot grafikas dizaina skices.
    16. Prezentēt grafikas dizaina projekta koncepciju un skices.
    17. Attīstīt izvēlēto grafikas dizaina koncepciju, ņemot vērā funkcionālās un estētiskās kvalitātes prasības.
    18. Sadarboties ar pasūtītāju grafikas dizaina projekta izveidē.
    19. Noteikt grafikas dizaina projekta izstrādei nepieciešamos sadarbības partnerus.
    20. Noteikt grafikas dizaina projekta tehnisko risinājumu atbilstoši projekta mērķim, pasūtītāja vajadzībām un budžetam.
    21. Izstrādāt grafikas dizaina prototipu.
    22. Organizēt grafikas dizaina testēšanu, iesaistot projekta mērķauditoriju.
    23. Pārbaudīt grafikas dizaina prototipa atbilstību funkcionalitātes prasībām.
    24. Izvērtēt grafikas dizaina satura atbilstību projekta mērķim.
    25. Pārbaudīt grafikas dizaina prototipa atbilstību ražošanas iespējām, apjomam un projekta budžetam.
    26. Veikt izmaiņas grafikas dizainā atbilstoši testēšanas rezultātiem.
    27. Saskaņot grafikas dizaina projekta gala risinājumu.
    28. Sagatavot grafikas dizaina projektu ražošanai atbilstošā formātā.
    29. Sadarboties ar ražotāju, lai nodrošinātu galaprodukta vizuālo atbilstību plānotajam.

  • Kompetences

    PROFESIONĀLĀS kompetences:
    1. Spēja noskaidrot grafikas dizaina projekta mērķi.
    2. Spēja izpētīt grafikas dizaina projekta mērķauditoriju.
    3. Spēja apzināt grafikas dizaina projekta kultūrvēsturisko un estētisko kontekstu.
    4. Spēja izveidot grafikas dizaina projekta koncepciju.
    5. Spēja izstrādāt grafikas dizaina risinājumu.
    6. Spēja testēt grafikas dizaina saturu un prototipu.
    7. Spēja nodot grafikas dizaina projektu pasūtītājam un/vai ražotājam.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Apliecība par pamatizglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāde

- Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola"

- Profesionālās izglītības kompetences centrs "Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola "Saules skola""

- Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola"

- Ogres tehnikums

- Profesionālā vidusskola "Victoria"

- Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums

Izdevējiestādes:

- Rīgas Mākslas un mediju tehnikums

- Mākslu izglītības kompetences centrs "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola"

- Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola

- Mākslu izglītības kompetences centrs "Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola SAULES SKOLA"

- Mākslu izglītības kompetences centrs "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola"

- Mākslu izglītības kompetences centrs "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola"

- Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

LKI PK līmenis:

Kas ir LKI?2

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai atbilstoša teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kuru raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

4

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Mākslas (21)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Dizains (214)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektors

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācijas specializācija:

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Aktīva kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 11.08.2025

Ievietots: 30.09.2021