Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

– Spēj veikt intelektuālu darbību zināšanu, izpratnes, lietošanas un vienkāršas analīzes līmenī.
– Izmanto zināšanas un teorētisko izpratni plaša spektra kompleksā darbībā.
– Prot patstāvīgi iegūt un novērtēt informāciju.
– Izmanto plaša diapazona zināšanas, un prasmes labi formulētu, bet nepazīstamu un neprognozējamu problēmu risinājumā.
– Ir detalizētas teorētiskās zināšanas un izpratne atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Ir plaša diapazona prasmes, profesijai būtiskās prasmes un meistarība atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Spēj patstāvīgi veikt izpildītāja darbu, ietverot veicamā darba plānošanu un pārraudzību.
– Zina un prot lietot atbilstošās tehnoloģijas.
– Prot izmantot informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas profesionālajā darbībā.
– Izkopta latviešu valodas prasme un pilnveidota svešvalodas(-u) prasme.
– Zina un izprot sava novada, Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturiskās attīstības kopsakarības.
– Prot lietot matemātikas zināšanas un prasmes profesionālajā darbībā.
– Prot izmantot zināšanas par dabaszinātņu faktiem un likumiem profesionālajā darbībā.
– Spēj vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesus un aptvert tos sistēmā un attīstībā.
– Izprot ekoloģiskās telpas vienotības principu un profesionālajā darbībā ievēro vides aizsardzības prasības.
– Izprot tirgus ekonomikas darbības pamatprincipus.
– Prot atrast savu vietu sabiedrības ekonomiskajās struktūrās un darboties tajās.
– Izprot darba devēja un darba ņēmēja ekonomiskās attiecības un zina attiecīgos tiesību aktus.
– Ir priekšstats par Eiropas Savienības politisko uzbūvi, kā arī par vienotās ekonomiskās telpas un darbaspēka mobilitātes principiem.
– Adekvāti novērtē savas spējas.
– Plāno darbību atbilstoši apstākļiem, iespējām un savām spējām.
– Plāno laiku saskaņā ar uzdevumu.
– Prot izdarīt pamatotu izvēli un patstāvīgi pieņemt lēmumu pazīstamos un mazpazīstamos apstākļos.
– Spēj atbildēt par savas profesionālās darbības kvantitatīvo un kvalitatīvo rezultātu, uzņemas daļēju atbildību par citu veikumu.
– Darbībā ir mērķtiecīgs, sistemātisks un racionāls.
– Ir rūpīgs un precīzs.
– Spēj uzņemties iniciatīvu.

Hidrobūvju būvtehniķis

  • Zināšanas

    PROFESIONĀLĀS zināšanas

    Priekšstata līmenī:
    1. Darba aizsardzības normatīvie akti.

    Izpratnes līmenī:
    2. Būvprojekta apzīmējumi.
    3. Nozares normatīvi un standarti.
    4. Hidromelioratīvo darbu veidi, tehnoloģija un organizācija.
    5. Projekta apzīmējumi.
    6. Hidromelioratīvo darbu tāmēšana.
    7. Kartogrāfiskie un topogrāfiskie apzīmējumi.
    8. Hidromelioratīvo darbu tehnika un darba rīki.
    9. Uzskaites dokumentācija sastāvs.
    10. Būvizstrādājumu ķīmiskās un fizikālās īpašības.
    11. Normatīvi un standarti.
    12. Būvlaukuma loģistikas pamati.
    13. Hidromelioratīvo darbu organizēšana.
    14. Būvdarbu tāmēšana.
    15. Mērījumu metodes un paņēmieni.
    16. Kvalitātes prasības.
    17. Darba drošības organizēšana uzņēmumā.
    18. Darba drošības instrukcijas.
    19. Vides aizsardzības pamatprincipi hidromelioratīvajos objektos.
    20. Vides prasības būvniecības nozares normatīvajos aktos.
    21. Vides aizsardzības nosacījumi objektā.
    22. Dabas resursu saudzīga izmantošana.
    23. Vides apdraudējuma riska faktori.
    24. Ietekmi mazinošu pasākumu veidi.
    25. Videi draudzīgi darba paņēmieni un metodes.
    26. Vides apdraudējuma riski.
    27. Ietekmi mazinoši pasākumi.
    28. Vides aizsardzības prasības.
    29. Atkritumu apsaimniekošanas normatīvie akti.
    30. Darba likums.
    31. Hidromelioratīvo darbu tehnoloģija.
    32. Kvalitātes prasības.
    33. Hidromelioratīvo darbu organizēšana.
    34. Lietošanas līmenī:
    35. Tehniskie termini.
    36. Lietojumprogrammas.
    37. Kartogrāfiskie un topogrāfiskie apzīmējumi.
    38. Ģeodēziskā tīkla apzīmējumi.
    39. Ģeodēzisko instrumentu lietošana.
    40. Specializētas lietojumprogrammatūras izmantošana.
    41. Hidromelioratīvo būvju stāvokļa novērtēšanas kritēriji.
    42. Hidromelioratīvo darbu tehnoloģijas un resursi.
    43. Tehniskie termini.
    44. Lietojumprogrammas. divreiz.
    45. Hidromelioratīvo darbu tehnoloģijas un resursi.
    46. Nozaru normatīvi.
    47. Dokumentu noformēšanas tehniskās prasības.
    48. Hidromelioratīvos būvdarbus regulējošie normatīvie akti.
    49. Ceļu satiksmes noteikumi.
    50. Komunikācijas līdzekļi, to pielietojums.
    51. Hidromelioratīvo darbu tehnoloģijas.
    52. Hidromelioratīvo darbu tehnoloģijas, nepieciešamā tehnika un darba rīki.
    53. Hidromelioratīvo darbu tehnoloģijas un resursi.
    54. Būvizstrādājumu pielietojamība.
    55. Ģeodēzisko instrumentu lietošana.
    56. Lietojumprogrammatūras izmantošana.
    57. Ģeodēzisko instrumentu lietošana.
    58. Ģeodēziskie aprēķini.
    59. Lietojumprogrammatūras izmantošana.
    60. Dokumentu noformēšanas tehniskās prasības.
    61. Hidromelioratīvo darbu tehnoloģija.
    62. Mērinstrumentu lietošana.
    63. Lietojumprogrammatūras izmantošana
    64. Hidromelioratīvo darbu paņēmieni un metodes.
    65. Videi draudzīgas hidromeliorācijas sistēmas izbūve.
    66. Hidromelioratīvo darbu tehnoloģija.
    67. Hidromelioratīvo darbu tehnoloģijas un resursi
    68. Mērinstrumentu lietošana un lietojumprogrammatūras izmantošana.
    69. Ģeodēzisko instrumentu lietošana. Mērījumu metodes un paņēmieni.
    70. Kvalitātes prasības.
    71. Darbu apjomu aprēķināšana.
    72. Būvprojekta/darbu veikšanas projekta nosacījumi.
    73. Hidromelioratīvo darbu izpilde mazinot ietekmi uz vidi.
    74. Vides aizsardzības pasākumi objektā.
    75. Videi draudzīgas tehnoloģijas.
    76. Vides aizsardzības līdzekļu pielietojamība.
    77. Vides aizsardzības prasības un nosacījumi.
    78. Atkritumu veidi.
    79. Dokumentu pārvaldības prasības.
    80. Mērinstrumentu lietošana.
    81. Dokumentu pārvaldības prasības.
    82. Būvizstrādājumu klasifikācija.
    83. Iekšējās kartības noteikumi.
    84. Uzņēmuma iekšējās aprites dokumentācija.
    85. Hidromelioratīvo darbu tehnoloģija un resursi.

    VISPĀRĒJĀS zināšanas

    Priekšstata līmenī:
    86. Darba likums
    87. Darba aizsardzības sistēmas organizācija
    88. Sociālo attiecību dažādība.

    Izpratnes līmenī:
    89. Valsts valodas un svešvalodas vārdu krājums, gramatikas un valodas funkcijas, verbālās mijiedarbības veidi.
    90. Valsts valodas un svešvalodas stili, intonācijas iezīmes un komunikācijas daudzveidība dažādos kontekstos.
    91. Normatīvie akti informācijas tehnoloģiju jomā.
    92. Datora un biroja tehnikas darbības principi.
    93. Kvalitātes vadības sistēma.
    94. Darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības, dabas un vides aizsardzības normatīvie akti.
    95. Darba apstākļi un cilvēka veselība kā dzīves kvalitātes nosacījums.
    96. Paaugstinātas bīstamības darbu drošības prasības.
    97. Darba vides riski.
    98. Rīcība elektriskās strāvas noplūdes gadījumā.
    99. Elektrodrošības prasības.
    100. Ugunsdrošības prasības.
    101. Darba vides riski.
    102. Sadarbības veicināšanas principi
    103. Ekonomiskie resursi un ekonomikas pamatproblēmas

    Lietošanas līmenī:
    104. Valsts valoda un svešvaloda.
    105. Starpkultūru mijiedarbība.
    106. Matemātikas metodes un instrumenti.
    107. Lietojumprogrammas atbilstoši darba uzdevumam.
    108. Darbs ar biroja tehniku.
    109. Informācijas sistēmu drošība.
    110. Datoru drošības programmas.
    111. Lietišķā saskarsme, komunikācija
    112. Darba vides riska faktoru novēršanas preventīvie pasākumi.
    113. Drošības zīmes un signāli.
    114. Aizsardzības līdzekļu pielietojamība.
    115. Aizsardzības līdzekļu marķējumi.
    116. ABC shēmas principi un to pielietošana.
    117. Pirmās palīdzības sniegšanas metodes un līdzekļus.
    118. Uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi.
    119. Rīcība nelaimes gadījumā.
    120. Darba drošības instrukcijas.
    121. Laika plānošanas paņēmieni.
    122. Efektīvas saskarsmes un sadarbības paņēmieni.
    123. Konfliktu novēršana.
    124. Uzņēmuma darba organizācija.
    125. Darbu secības plānošana.

  • Prasmes

    PROFESIONĀLĀS prasmes

    1. Lasīt būvprojekta dokumentāciju.
    2. Orientēties saistošo normatīvu un standartu prasībās
    3. Ar izpratni analizēt darba uzdevumu.
    4. Atrast objektu dabā, atbilstoši darba uzdevumam.
    5. Lasīt kartogrāfiskos un topogrāfiskos materiālus.
    6. Atpazīt būvobjekta ģeodēzisko pagaidu tīklu.
    7. Precīzi rīkoties ar tehniskās klases ģeodēziskiem instrumentiem.
    8. Atbildīgi novērtēt objekta pašreizējo stāvokli, infrastruktūru un ierobežojumus hidromelioratīvā darba veikšanai.
    9. Izvēlēties atbilstošu hidromelioratīvo būvdarbu tehnoloģiju.
    10. Plānot hidromelioratīvo darbu izpildes termiņus.
    11. Uzmanīgi lasīt hidromelioratīvā darba veikšanas projektu.
    12. Racionāli noteikt veicamos uzdevumus.
    13. Izvērtēt pielietojamo tehnoloģiju un tehnikas vienības atbilstoši veicamajiem hidromelioratīvajiem darbiem.
    14. Noformēt dokumentus atbilstoši dokumentu pārvaldības prasībām.
    15. Sagatavot pagaidu infrastruktūru.
    16. Izvietot komunikācijas līdzekļus.
    17. Saprast hidromelioratīvo būvdarbu organizēšanu.
    18. Piemērot satiksmes organizēšanas prasības objektā.
    19. Piemērot ceļu satiksmes noteikumu prasības.
    20. Noteikt darbu tehnoloģiju, darbietilpību un izpildes termiņus.
    21. Noteikt darbinieku nepieciešamo kvalifikāciju konkrētā darba veikšanai.
    22. Aprēķināt darbietilpību, apjomus un izpildes termiņus atbilstoši noteiktajai hidromelioratīvo darbu tehnoloģijai.
    23. Apzināt nepieciešamo tehniku un darba rīkus.
    24. Apzināt hidromelioratīvo darbu
    25. tehnoloģiju, apjomus, izpildes termiņus un būvizstrādājumu pielietojamību.
    26. Organizēt būvizstrādājumu resursu izvietošanu atbilstoši noteiktajiem darbu izpildes etapiem.
    27. Apzināt noteiktos parametrus un nosacījums.
    28. Atzīmēt nosacījumu izpildes vietas dabā.
    29. Precīzi rīkoties ar tehniskās klases ģeodēziskiem instrumentiem.
    30. Atrast ģeodēziskā pamatojuma punktus dabā.
    31. Ierīkot būvniecības pamatojumu.
    32. Reģistrēt būvniecības pamatojumu dokumentācijā.
    33. Veikt nepieciešamos aprēķinus atbilstoši nospraustajiem parametriem.
    34. Izpildīt hidromelioratīvo darbu nospraudumus.
    35. Pielietot atbilstošus hidromelioratīvo darbu paņēmienus un metodes.
    36. Demonstrēt izpildītājiem pielietojamos darba paņēmienus un metodes.
    37. Racionāli izmantot tehnikas un darbarīku resursus.
    38. Pārbaudīt būvizstrādājumu atbilstību darba uzdevumam.
    39. Novērtēt būvizstrādājumu piegādes atbilstību plānotajiem darba etapiem.
    40. Izvietot būvizstrādājumus būvlaukumā.
    41. Izvēlēties nepieciešamos mērinstrumentus.
    42. Pielietot atbilstošus mērinstrumentus, tajā skaitā ģeodēziskos instrumentus.
    43. Atpazīt mērījumu atbilstību.
    44. Uzraudzīt pielietoto paņēmienu atbilstību hidromelioratīvo darbu tehnoloģijai.
    45. Pielietot kvalitātes pārbaudes metodes un paņēmienus paveiktā darba atbilstības noteikšanai.
    46. Novērtēt paveikto hidromelioratīvo darbu apjomus.
    47. Reģistrēt paveikto hidromelioratīvo darbu apjomus atbilstoši uzņēmuma uzskaites dokumentācijai.
    48. Analizēt mērījumu un pārbaužu rezultātus.
    49. Novērtēt neatbilstības apjomu un būtiskumu.
    50. Pārbaudīt ierakstus par veiktajām instruktāžām.
    51. Attiecināt vides aizsardzības nosacījumus uz situāciju objektā.
    52. Instruēt darbiniekus par vides aizsardzības nosacījumiem.
    53. Identificēt iespējamos vides apdraudējuma riskus.
    54. Realizēt ietekmi mazinošos pasākumus.
    55. Instruēt darbiniekus par vides aizsardzības prasībām objektā.
    56. Īstenot vides aizsardzības pasākumus.
    57. Pārbaudīt nepieciešamo vides aizsardzības līdzekļu esamību un to atbilstību.
    58. Izmantot vides aizsardzības līdzekļus.
    59. Identificēt vides apdraudējumu riskus.
    60. Nodrošināt ietekmi mazinošu pasākumu ievērošanu objektā.
    61. Nodrošināt vides aizsardzību prasību ievērošanu objektā.
    62. Raksturot vides aizsardzības prasību pārkāpumu.
    63. Identificēt vides aizsardzības prasību pārkāpuma cēloņus un sekas.
    64. Novērst vides aizsardzības prasību pārkāpumu cēloņus.
    65. Identificēt atkritumu veidus.
    66. Organizēt prasībām atbilstošu atkritumu savākšanu.
    67. Aprēķināt izpildīto hidromelioratīvo darbu apjomu.
    68. Lietot atbilstošus mērinstrumentus
    69. Sagatavot izpildīto hidromelioratīvo darbu un pielietoto būvizstrādājumu dokumentāciju.
    70. Aizpildīt darba laika uzskaites veidlapas.
    71. Aizpildīt izlietoto resursu uzskaites dokumentāciju.
    72. Novērtēt izpildīto hidromelioratīvo darbu kvalitāti.
    73. Analizēt hidromelioratīvā darba procesu.
    74. Sagatavot priekšlikumus par hidromelioratīvā darba procesa uzlabojumu.

    VISPĀRĒJĀS prasmes

    75. Sazināties valsts valodā.
    76. Sazināties mutiski un rakstiski svešvalodā.
    77. Lietot matemātikas pamatprincipus un paņēmienus.
    78. Modelēt plānotā uzdevuma risinājuma gaitu.
    79. Mērķtiecīgi apstrādāt informāciju, izvēloties piemērotāko risinājumu.
    80. Pārvaldīt informāciju tehnoloģijas.
    81. Sagatavot patstāvīgi dokumentus un organizēt to plūsmu izmantojot lietojumprogrammas.
    82. Komunicēt ar tiešajiem darba veicējiem, īsi un skaidri, definējot darba uzdevumu.
    83. Organizēt darbinieku resursu optimālu pielietojumu.
    84. Identificēt darba vides risku faktorus.
    85. Nodrošināt darba drošības prasību ievērošanu objektā.
    86. Novērtēt darba vides riska faktoru ietekmi uz veselību.
    87. Organizēt darba vietu atbilstoši darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasībām.
    88. Kontrolēt aizsardzības līdzekļu atbilstību.
    89. Nodrošināt aizsardzības līdzekļu pielietošanu.
    90. Lietot pirmās palīdzības sniegšanas metodes un līdzekļus.
    91. Raksturot negadījumu.
    92. Identificēt negadījuma cēloņus un sekas.
    93. Novērst negadījumu cēloņus.
    94. Sadarboties komandā, apzinoties savu atbildību kopējā uzdevuma veikšanā.
    95. Risināt konfliktsituācijas ar piegādātājiem
    96. Personīgi iesaistīties jaunu ideju radīšanā, izrādot iniciatīvu.
    97. Argumentēti definēt prioritātes.
    98. Efektīvi plānot resursus.
    99. Izvērtēt ekonomiskos riskus.
    100. Pieņemt lēmumus par problēmu risinājumu konkrētās situācijās.

  • Kompetences

    PROFESIONĀLĀS kompetences

    1. Spēja izprast būvprojektu, tehniskās shēmas, būvnormatīvus un standartus.
    2. Spēja precīzi strādāt ar ģeodēziskiem instrumentiem.
    3. Spēja izvērtēt objekta stāvokli un sniegt priekšlikumus hidromelioratīvo darbu veikšanas projekta izstrādei.
    4. Spēja sasaistīt projekta ieceri ar resursu plānošanu.
    5. Spēja atbildīgi un patstāvīgi organizēt nepieciešamo pagaidu infrastruktūru un satiksmes organizēšanu hidromelioratīvo būvdarbu objektā.
    6. Spēja efektīvi plānot resursus atbilstoši būvnormatīviem, veicamā darba apjomam un reālai situācijai.
    7. Spēja precīzi nospraust būvasis vai būves parametrus izpildes vietā.
    8. Spēja demonstrēt izpildītājiem pielietojamos hidromelioratīvo darbu izpildes paņēmienus un metodes, kontrolēt to pielietojumu
    9. Spēja organizēt tehniskos un materiālos resursus atbilstoši veicamo hidromelioratīvo darbu tehnoloģijām, normatīviem un standartiem.
    10. Spēja atbildīgi novērtēt būvizstrādājumu piegādes atbilstību plānotajiem darbu etapiem un izvietot būvizstrādājumus būvlaukumā.
    11. Spēja veikt darba izpildei nepieciešamos mērījumus ar ģeodēziskiem instrumentiem, pielietojot atbilstošas mērījuma metodes un paņēmienus.
    12. Spēja būvdarbu vadītāja uzraudzībā vadīt hidromelioratīvo darbu izpildes procesu.
    13. Spēja kontrolēt izpildāmā hidromelioratīvā darba gaitu atbilstoši tāmei un būvniecības termiņiem.
    14. Spēja novērtēt izpildīto hidromelioratīvo darbu kvalitāti un novērst darba izpildes procesā pieļautās neatbilstības.
    15. Spēja saprast darba aizsardzības organizāciju un izstrādātā darba aizsardzības pasākumu plāna izpildi hidromeliorācijas būvju objektā.
    16. Spēja precīzi iepazīstināt darbiniekus ar vides aizsardzības nosacījumiem, paņēmieniem un metodēm objektā.
    17. Spēja identificēt draudus videi hidromelioratīvo būvju objektos.
    18. Spēja organizēt savlaicīgus pasākumus vides draudu novēršanai.
    19. Spēja identificēt vides aizsardzību prasību pārkāpumus un to cēloņus.
    20. Spēja atbilstoši normatīviem aktiem organizēt atkritumu savākšanu.
    21. Spēja sagatavot dokumentāciju par izpildītajiem hidromelioratīvajiem darbiem atbilstoši dokumentu pārvaldības prasībām.
    22. Spēja izvērtēt paveikto hidromelioratīvo darbu kvalitāti un sniegt ieteikumus darba procesa uzlabošanai.

    VISPĀRĒJĀS kompetences

    23. Spēja izteikt un interpretēt jēdzienus, domas, faktus un viedokli gan mutiski, gan rakstiski valsts valodā.
    24. Spēja sazināties vienā svešvalodā.
    25. Spēja piemērot matemātisko domāšanu, modelējot darba situācijas un plānojot melioratīvā darba uzdevuma izpildi.
    26. Spēja pārliecinoši un droši izvēlēties un lietot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, apstrādājot informāciju un aizpildot darba uzskaites dokumentāciju.
    27. Spēja komunicēt ar būvniecības un uzturēšanas un ekspluatācijas darbu dalībniekiem.
    28. Spēja atpazīt darba vides risku faktorus hidromelioratīvo būvju objektos
    29. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības prasības.
    30. Spēja lietot drošus darba paņēmienus, izvēloties atbilstošus aizsardzības līdzekļus.
    31. Spēja rīkoties nelaimes gadījumos un sniegt pirmo neatliekamo palīdzību pēc ABC shēmas.
    32. Spēja efektīvi iesaistīties komandas darbā, sadarbojoties ar darbu izpildītājiem un būvizstrādājumu piegādātājiem, risināt konfliktsituācijas.
    33. Spēja savas profesionālās darbības ietvaros pieņemt pamatotus lēmumus melioratīvo darbu veikšanai nepieciešamo resursu plānošanā.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Apliecība par pamatizglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāde

- Smiltenes tehnikums

Izdevējiestādes:

- Saldus tehnikums

- Smiltenes tehnikums

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Arhitektūra un būvniecība (58)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Būvniecība un civilā celtniecība (582)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 06.03.2024

Ievietots: 14.03.2019