Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

– Spēj veikt intelektuālu darbību zināšanu, izpratnes, lietošanas un vienkāršas analīzes līmenī.
– Izmanto zināšanas un teorētisko izpratni plaša spektra kompleksā darbībā.
– Prot patstāvīgi iegūt un novērtēt informāciju.
– Izmanto plaša diapazona zināšanas, un prasmes labi formulētu, bet nepazīstamu un neprognozējamu problēmu risinājumā.
– Ir detalizētas teorētiskās zināšanas un izpratne atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Ir plaša diapazona prasmes, profesijai būtiskās prasmes un meistarība atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Spēj patstāvīgi veikt izpildītāja darbu, ietverot veicamā darba plānošanu un pārraudzību.
– Zina un prot lietot atbilstošās tehnoloģijas.
– Prot izmantot informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas profesionālajā darbībā.
– Izkopta latviešu valodas prasme un pilnveidota svešvalodas(-u) prasme.
– Zina un izprot sava novada, Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturiskās attīstības kopsakarības.
– Prot lietot matemātikas zināšanas un prasmes profesionālajā darbībā.
– Prot izmantot zināšanas par dabaszinātņu faktiem un likumiem profesionālajā darbībā.
– Spēj vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesus un aptvert tos sistēmā un attīstībā.
– Izprot ekoloģiskās telpas vienotības principu un profesionālajā darbībā ievēro vides aizsardzības prasības.
– Izprot tirgus ekonomikas darbības pamatprincipus.
– Prot atrast savu vietu sabiedrības ekonomiskajās struktūrās un darboties tajās.
– Izprot darba devēja un darba ņēmēja ekonomiskās attiecības un zina attiecīgos tiesību aktus.
– Ir priekšstats par Eiropas Savienības politisko uzbūvi, kā arī par vienotās ekonomiskās telpas un darbaspēka mobilitātes principiem.
– Adekvāti novērtē savas spējas.
– Plāno darbību atbilstoši apstākļiem, iespējām un savām spējām.
– Plāno laiku saskaņā ar uzdevumu.
– Prot izdarīt pamatotu izvēli un patstāvīgi pieņemt lēmumu pazīstamos un mazpazīstamos apstākļos.
– Spēj atbildēt par savas profesionālās darbības kvantitatīvo un kvalitatīvo rezultātu, uzņemas daļēju atbildību par citu veikumu.
– Darbībā ir mērķtiecīgs, sistemātisks un racionāls.
– Ir rūpīgs un precīzs.
– Spēj uzņemties iniciatīvu.

Mācīšanās rezultātus vispārējos mācību priekšmetos nosaka valsts profesionālās vidējās izglītības un valsts arodizglītības standartā definētie izglītības programmu stratēģiskie mērķi un uzdevumi. Vairāk informācijas skatīt Ministru kabineta noteikumos Nr.211 „Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” (pieņemti 27.07.2000.): Lasīt standartu Mācīšanās rezultātus profesionālajos mācību priekšmetos veido saskaņā ar attiecīgo profesijas standartu: Profesiju standartu reģistrs

Komunikācijas dizainera asistents

  • Zināšanas

    PROFESIONĀLĀS zināšanas
    Priekšstata līmenī:
    1. Uzņēmējdarbības stratēģijas veidošanas pamatprincipi.
    2. Komunikācijas stratēģijas.
    3. Komunikācijas dizaina veidi.
    4. Komunikācijas formas.
    5. Komunikācijas līdzekļi un to pielietojums (verbālie un neverbālie).
    6. Komunikācijas funkcijas un to pielietošana.
    7. Dažādi komunikācijas kanāli: mediji, digitālie mediji, sociālie mediji, vides reklāma, drukātie materiāli, paplašinātā realitāte u.c.
    8. Aktuālās tendences komunikācijas dizainā.
    9. Universālā dizaina principi.
    10. Aktuālās tendences komunikācijas dizainā.
    11. Domāšanas arhetipi.
    Izpratnes līmenī:
    1. Datu ieguves un izpētes metodes.
    2. Globālās tendences sabiedrībā un kultūrā.
    3. Sociālo uzvedību ietekmējošie faktori.
    4. Psiholoģijas pamati.
    5. Klientu attiecību veidošana.
    6. Zīmolvedības principi.
    7. Sabiedrisko attiecību veidošanas pamatprincipi.
    8. Komunikācijas dizaina loma sabiedrībā.
    9. Autortiesību normatīvais regulējums.
    10. Iesaistāmo speciālistu darba specifika.
    11. Komunikācijas satura stereotipi.
    12. Uztveres psiholoģija.
    13. Komunikācijas dizaina projektā iesaistīto nozaru kvalitātes kritēriji.
    14. Iesaistāmo speciālistu darba specifika.
    15. Drukas materiālu veidi.
    16. Drukas tehnoloģijas.
    17. Dizaina tehniskās un estētiskās kvalitātes kritēriji.
    18. Atbilstošās vides specifika.
    19. Ieguldījumu efektivitātes izvērtēšanas principi.
    20. Vizuālās uztveres principi.
    21. Dizaina tehniskās un estētiskās kvalitātes kritēriji.
    22. Komunikācijas dizaina projekta tehniskā izpildījuma process.
    23. Komunikācijas dizaina galaprodukta publicēšana atbilstoši mediju specifikai.
    24. Aktuālās mārketinga tendences un inovācijas.
    Lietošanas līmenī:
    1. Efektīvas komunikācijas pamati.
    2. Profesionālā terminoloģija.
    3. Mērķauditorijas vajadzību izpētes metodes.
    4. Informācijas iegūšanas avoti.
    5. Informācijas analīzes principi.
    6. Informācijas meklēšanas sistēmas un paņēmieni.
    7. Atsauču noformēšana.
    8. Semiotikas pamati.
    9. Komunikācijas dizaina attīstība un tendences.
    10. Komunikācijas dizaina projekta pētniecības metodes.
    11. Datu apstrādes metodes.
    12. Komunikācijas dizaina projekta tehnisko resursu veidi un to izmantošana.
    13. Komunikācijas dizaina projekta estētiskās kvalitātes atbilstība projekta kontekstam.
    14. Darba plānošana un izstrādes laiks.
    15. Cenu aptaujas veidi.
    16. Prezentācijas veidošanas principi.
    17. Komunikācijas dizaina projekta izmaksu ietekmējošie faktori (telpas, tehnika, darbaspēks (stundas likme un piesaistītie speciālisti), izpildījuma kvalitātes līmenis, vēlamā peļņa, amortizācija, transports, materiāli, laiks).
    18. Dizaina produkta izstrādes soļi.
    19. Dizaina domāšanas principi.
    20. Profesionālā ētika.
    21. Efektīvas komunikācijas pamati.
    22. Mākslas stilu un virzienu attīstība un ietekme mūsdienu kultūrā.
    23. Auditorijas segmentācija.
    24. Auditorijas pētniecības metodes.
    25. Datu salīdzināšana un izvērtēšana.
    26. Vizuālie izteiksmes līdzekļi un to pielietojums (statisks vai kustīgs attēls vai objekts u.c.).
    27. Komunikācijas pasākumu veidi (pasākumi, kampaņas u.c.).
    28. Komunikācijas platformas (analogās un digitālās).
    29. Vizuālo materiālu atlase un prezentācija.
    30. Informācijas strukturēšana.
    31. Radošās domāšanas metodes.
    32. Argumentācija.
    33. Teksta noskaņa, raksturs, valodas stilistika.
    34. Komunikācijas psiholoģijas pamati.
    35. Oriģināla komunikācijas satura veidošana.
    36. Radošās rakstīšanas pamati.
    37. Kompozīcijas uzbūves elementi.
    38. Kompozīcijas uzbūves principi.
    39. Krāsu mācība.
    40. Burtveidolu veidi, izcelsme un attīstība.
    41. Dizaina kvalitātes kritēriji.
    42. Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi un to pielietojums.
    43. Komunikācijas dizaina risinājumu veidi.
    44. Radošas domāšanas un lēmumu pieņemšanas tehnikas.
    45. Komunikācijas dizaina projekta koncepta vizualizācija.
    46. Zīmēšana, gleznošana, skicēšana.
    47. Krāsu palete.
    48. Kompozīcija.
    49. Profesionālās lietojumprogrammas.
    50. Burtveidoli.
    51. Vizuālā stilistika.
    52. Prezentācijas prasmes.
    53. Profesionālās lietojumprogrammas.
    54. Zīmēšana, gleznošana, skicēšana.
    55. Krāsu palete.
    56. Kompozīcija.
    57. Vizuālā stilistika.
    58. Burtveidoli.
    59. Profesionālā ētika.
    60. Semiotikas nozīme komunikācijas dizainā.
    61. Vēstījuma saturs un mērķi.
    62. Uztveres psiholoģija.
    63. Komunikācijas dizaina valoda (vizuālā, audiālā, tekstuālā u.c.) un tās lietošana.
    64. Profesionālās lietojumprogrammas (pikseļgrafikas, vektorgrafikas, audio, video apstrādes un salikuma programmas).
    65. Kompozīcija.
    66. Krāsu palete.
    67. Zīmēšana, gleznošana, skicēšana.
    68. Burtveidolu veidi un lietošanas pamatprincipi.
    69. Tekstu un attēlu salikuma veidi.
    70. Ierakstu tehnikas veidi un lietošana.
    71. Attēlu un audiovizuālo materiālu apstrādes veidi.
    72. Valodas uztvere.
    73. Profesionālās lietojumprogrammas (pikseļgrafikas, vektorgrafikas, audio, video apstrādes un salikuma programmas), to saderība/savietojamība.
    74. Drukas pēcapstrādes veidi.
    75. Krāsu sistēmas.
    76. Krāsu profili drukai.
    77. Attēlu apstrāde atbilstoši drukas specifikai.
    78. Attēlu izšķirtspēja.
    79. Audio un videodatņu formāti un saglabāšanas parametri.
    80. Ergonomikas pamati.
    81. Mērķauditorijas aptauju veidi.
    82. Komunikācijas efektivitātes izvērtēšanas principi.
    83. Komunikācijas dizaina projekta konkrētās vides specifika.
    84. Komunikācijas dizaina projekta izstrādes dokumentācijas noformēšana un uzglabāšana.
    85. Failu noformēšana un arhivēšana.
    86. Dizaina projekta portfolio veidošana.
    VISPĀRĒJĀS zināšanas
    Priekšstata līmenī:
    1. Vides un sabiedrības mijiedarbības aktuālā problemātika.
    2. Darba devēja un darbinieka tiesības, pienākumi un atbildība.
    3. Tiesiskās attiecības.
    4. Efektīvās komunikācijas priekšnosacījumi.
    5. Normatīvie akti informācijas tehnoloģiju jomā.
    Izpratnes līmenī:
    1. Dizaina uzņēmējdarbības pamati.
    2. Pārdošanas un mārketinga principi.
    3. Mūsdienu ilgtspējīgās ekonomikas pamati.
    4. Projektu vadības pamati dizaina nozares kontekstā.
    5. Grāmatvedības pamati.
    6. Dokumentu pārvaldības pamatprincipi.
    7. Pasūtījuma līgumu veidi.
    8. Darba aizsardzības normatīvie akti.
    9. Ugunsdrošības normatīvie akti.
    10. Elektrodrošības normatīvie akti.
    11. Vides aizsardzības normatīvie akti.
    12. Civilās aizsardzības noteikumi.
    13. Darba tiesisko attiecību normatīvie akti.
    14. Darba līguma un koplīguma sastāvs.
    15. Indivīda tiesības, pienākumi un atbildība.
    16. Pilsoniskās sabiedrības būtība.
    17. Ētikas pamatprincipi.
    18. Dizainera profesionālā ētika.
    19. Datora darbības un lietošanas principi.
    20. Biroja tehnikas lietošanas principi.
    21. Informācijas sistēmu drošība.
    22. Personības izaugsmes psiholoģija.
    23. Pašvadītā mācīšanās.
    24. Pašizziņas principi.
    25. Emociju pārvaldība un vadīšana.
    26. Cilvēka un dabas vides vienotība.
    27. Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana dizaina produkta tapšanā.
    28. Profesionālās karjeras izaugsme un tās nozīme dizaina nozarē.
    29. Profesionālās karjeras izaugsmes plānošana.
    30. Laika plānošanas paņēmieni.
    31. Konflikti un to risinājumi.
    Lietošanas līmenis:
    1. Vispārējās ētikas normas.
    2. Darba vides riska faktori.
    3. Darba apstākļi un cilvēka veselība kā dzīves kvalitātes nosacījums.
    4. Drošas darba vides nosacījumi.
    5. Pirmās palīdzības ABC.
    6. Darba likums.
    7. Darba kārtības noteikumi un iekšējie normatīvie akti.
    8. Valsts valodas kompetents lietojums mutiski un rakstiski.
    9. Profesionālā terminoloģija valsts valodā un svešvalodā.
    10. Vārdu krājums svešvalodā.
    11. Starpkultūru mijiedarbība.
    12. Efektīvas un pozitīvas saskarsmes un sadarbības paņēmieni.
    13. Lietišķās komunikācijas process.
    14. Lietojumprogrammas dokumentu sagatavošanā.
    15. Datoru drošības programmas.
    16. Radošās domāšanas metodes.
    17. Dizaina domāšanas metodes.
    18. Aktualitātes dizaina nozarē.
    19. Aktualitātes kultūrā.
    20. Kultūras vēsture.
    21. Informācijas iegūšanas metodes.

  • Prasmes

    PROFESIONĀLĀS prasmes
    1. Iepazīties ar komunikācijas dizaina darba uzdevumu un tā specifiku, atbilstoši pasūtītāja iecerei.
    2. Noskaidrot paredzēto komunikācijas dizaina projekta un realizācijas budžetu.
    3. Iepazīstināt pasūtītāju ar komunikācijas dizaina projektu paraugiem un īstenošanas iespējām.
    4. Noskaidrot komunikācijas dizaina projekta komunikācijas mērķus.
    5. Apzināt mērķauditorijas ieradumus.
    6. Analizēt klienta zīmolvedību.
    7. Iepazīties ar pasūtītāja uzņēmējdarbības mērķiem un stratēģiju.
    8. Analizēt informāciju par pasūtītāja sabiedrisko attiecību aktivitātēm un uzdevumiem.
    9. Analizēt komunikācijas formu un līdzekļus.
    10. Izvēlēties piemērotāko komunikācijas kanālu.
    11. Sekot līdzi komunikācijas dizaina aktualitātēm.
    12. Lietot informācijas avotus – datu bāzes, bibliotēkas, muzejus u.c.
    13. Analizēt informācijas avotu kontekstu.
    14. Interpretēt informācijas avotu kontekstu.
    15. Lietot atsauces, ievērojot autortiesību principus.
    16. Apkopot informāciju par analogiem komunikācijas nozarē.
    17. Izpētīt analogus komunikācijas nozarē.
    18. Strukturēt iegūto informāciju.
    19. Apzināt izmantojamos tehniskos un materiālos resursus.
    20. Noskaidrot izmantojamo resursu autortiesību statusu.
    21. Izvērtēt tehnisko resursu nepieciešamību atbilstoši idejas realizācijai.
    22. Strādāt komandā.
    23. Apzināt projektā iesaistāmo speciālistu un pakalpojumu izmaksas.
    24. Noteikt darba uzdevumu iesaistītajiem speciālistiem.
    25. Izvērtēt komunikācijas dizaina projekta apmēru un komponentes.
    26. Aprēķināt komunikācijas dizaina projekta izmaksas.
    27. Noteikt komunikācijas dizaina projekta realizēšanai nepieciešamo laiku.
    28. Izstrādāt komunikācijas dizaina projekta laika grafiku atbilstoši pasūtītāja iecerei.
    29. Nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas komunikācijas dizaina projektā un tā budžetā.
    30. Komunicēt ar pasūtītāju.
    31. Pieprasīt pasūtītājam projekta realizācijai nepieciešamo informāciju un materiālus.
    32. Attīstīt komunikācijas dizaina projektu saskaņā ar klienta/radošās komandas vajadzībām.
    33. Pamatot savu radošo ideju.
    34. Argumentēti skaidrot pasūtītājam kvalitātes kritērijus un standartus.
    35. Veikt mērķauditorijas izpēti (aptauja, fokusa grupas diskusija).
    36. Izpētīt auditorijas intereses, vērtības, attieksmes un uztveres specifiku.
    37. Analizēt iegūtos datus.
    38. Izvērtēt iegūto informāciju par mērķauditoriju.
    39. Izstrādāt komunikācijas dizaina projekta mērķauditorijai atbilstošu vizuālo risinājumu.
    40. Izvēlēties piemērotāko tehnisko risinājumu projekta realizācijai.
    41. Prezentēt komunikācijas dizaina projekta risinājumu pasūtītājam.
    42. Strādāt darba grupā.
    43. Veidot komunikācijas vēstījumu apraksta formā.
    44. Izvēlēties vēstījumam atbilstošu noskaņu, raksturu, valodas stilistiku.
    45. Radīt oriģinālu komunikācijas saturu.
    46. Izvērtēt mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu lietojumu dizaina izstrādē.
    47. Izvēlēties mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus atbilstoši komunikācijas mērķim.
    48. Piedāvāt pasūtītājam izteiksmīgāko vizuālo risinājumu.
    49. Veidot dizaina risinājumu saskaņā ar profesionāliem kvalitātes kritērijiem.
    50. Izpētīt komunikācijas dizaina risinājumu piemērus.
    51. Izvēlēties veiksmīgāko komunikācijas dizaina risinājumu atbilstoši komunikācijas dizaina projekta mērķiem.
    52. Veidot komunikācijas dizaina skices atbilstoši projektam.
    53. Sagatavot/definēt pamatojumu māksliniecisko izteiksmes līdzekļu lietojumam atbilstoši komunikācijas dizaina projekta koncepcijai.
    54. Prezentēt projekta skici pasūtītājam.
    55. Uzklausīt/izprast kritiku.
    56. Veikt izmaiņas dizaina skicēs, apzinoties iesaistāmos speciālistus un resursus.
    57. Interpretēt vēstījumu vizuālā, tekstuālā un/vai audiālā valodā.
    58. Piemērot vēstījumam atbilstošus mākslinieciskās un vizuālos izteiksmes līdzekļus.
    59. Strukturēt vizuālo un tekstuālo informāciju.
    60. Izdarīt konceptuāli un mākslinieciski pamatotas izvēles dizaina kompozīcijas veidošanas procesā.
    61. Veidot dizaina kompozīciju.
    62. Lietot komunikācijas dizaina specifikai atbilstošās profesionālās lietojumprogrammas.
    63. Veidot komunikācijas dizaina satura elementus, izmantojot iecerēto tehniku (filmēt, fotografēt, zīmēt, ierakstīt skaņu, modelēt).
    64. Veidot komunikācijas dizaina prototipu.
    65. Sadarboties ar piesaistītajiem speciālistiem.
    66. Lietot profesionālās lietojumprogrammas.
    67. Sagatavot komunikācijas dizaina projekta datnes atbilstoši drukas specifikai.
    68. Sagatavot komunikācijas dizaina elementus atbilstoši attiecīgajai digitālajai platformai.
    69. Izvērtēt prototipa tehnisko un estētisko kvalitāti.
    70. Pārbaudīt prototipa funkcionalitāti un lietojamību atbilstošajā vidē.
    71. Noteikt resursu (darba un materiālu) ieguldījuma efektivitāti.
    72. Prezentēt prototipu.
    73. Veikt mērķauditorijas aptauju par prototipu.
    74. Izvērtēt prototipa funkcionālo atbilstību mērķauditorijas vajadzībām (lasāmība, ērtība, pielietojamība).
    75. Izvērtēt komunikācijas dizaina efektivitāti.
    76. Apkopot prototipa testēšanas rezultātus.
    77. Analizēt komunikācijas dizaina testu rezultātus.
    78. Koriģēt komunikācijas dizainu atbilstoši prototipa testēšanas rezultātiem.
    79. Saskaņot komunikācijas dizaina projekta galaprodukta tehnisko specifikāciju ar izpildītāju.
    80. Veikt komunikācijas dizaina projekta galaprodukta ražošanas autoruzraudzību.
    81. Pabeigt komunikācijas dizaina projektu atvēlētajā laikā.
    82. Apkopot komunikācijas dizaina projekta dokumentāciju.
    83. Izveidot komunikācijas dizaina projekta portfolio.
    84. Arhivēt komunikācijas dizaina projekta izstrādes dokumentāciju un materiālus.
    VISPĀRĒJĀS prasmes
    1. Stratēģiski izstrādāt savu uzņēmējdarbības modeli.
    2. Iekļauties pasūtītāja vai darba devēja uzņēmējdarbībā.
    3. Veidot dizaina nozares uzņēmējdarbībai atbilstošas līgumattiecības.
    4. Plānot saimniecisko darbību.
    5. Plānot projekta budžetu.
    6. Kārtot dizaina projekta grāmatvedību.
    7. Kārtot dizaina projekta dokumentāciju.
    8. Veikt uzdevumus, ievērojot noteiktos dizaina projektu izpildes stadiju termiņus.
    9. Atbildīgi veikt savu darbu, ievērojot dizaina projekta ieceres/idejas un kvalitātes prasības.
    10. Organizēt savu darba vietu atbilstoši darba aizsardzības prasībām un ietekmei uz veselību.
    11. Strādāt videi draudzīgi.
    12. Apzināties komunikācijas dizaina ietekmi uz sabiedrību un vidi.
    13. Racionāli izmantot resursus.
    14. Rīkoties atbilstoši ugunsdrošības, elektrodrošības un civilās aizsardzības noteikumiem.
    15. Sniegt pirmo palīdzību.
    16. Piemērot Darba likumu un citus normatīvos aktus, kas regulē darba tiesiskās attiecības.
    17. Ievērot darba devēja un darbinieka pienākumus un tiesības.
    18. Ievērot uzņēmuma darba kārtības noteikumus un iekšējos normatīvos aktus.
    19. Ievērot konfidencialitāti.
    20. Ievērot dizainera profesionālās ētikas pamatprincipus.
    21. Apzināties savu atbildību kopējā uzdevuma veikšanā.
    22. Identificēt un ievērot pilsoniskās tiesības.
    23. Sazināties valsts valodā.
    24. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā.
    25. Sazināties mutiski un rakstiski vismaz vienā svešvalodā.
    26. Lietot profesionālo terminoloģiju vismaz vienā svešvalodā.
    27. Strādāt komandā.
    28. Strādāt individuāli.
    29. Apzināties savu atbildību kopējā uzdevuma veikšanā.
    30. Racionāli plānot laiku.
    31. Risināt konfliktsituācijas.
    32. Lietot datoru un biroja tehniku.
    33. Izmantot lietojumprogrammas, sagatavojot dokumentus pēc parauga.
    34. Sazināties, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
    35. Izmantot datora lietošanas drošības programmas.
    36. Lietot informācijas datu nesējus.
    37. Interesēties par dizaina attīstības procesiem un jaunumiem nozarē.
    38. Mērķtiecīgi piedalīties kultūras dzīves norisēs.
    39. Uzturēt profesionālos kontaktus.
    40. Novērtēt savu profesionālo pieredzi.
    41. Izprast savas profesionālās darbības izaugsmes iespējas.
    42. Piedalīties kvalifikācijas pilnveidošanas pasākumos.

  • Kompetences

    PROFESIONĀLĀS kompetences
    1. Spēja noskaidrot komunikācijas dizaina projekta darba uzdevumu, tā specifiku un mērķauditoriju.
    2. Spēja izpētīt klienta un konkurentu piedāvātos produktus un pakalpojumus, izvērtējot informāciju par pasūtītāja uzņēmējdarbības mērķiem un stratēģiju.
    3. Spēja apzināt komunikācijas dizaina projekta komunikācijas līdzekļus atbilstoši komunikācijas funkcijai un darba uzdevumam.
    4. Spēja apzināt komunikācijas dizaina kultūrvēsturisko un estētisko fonu, elementu sistēmu un to savstarpējās likumsakarības.
    5. Spēja veikt pētījumus un apzināt komunikācijas dizaina projekta analogus.
    6. Spēja analizēt komunikācijas dizaina paraugu un analogu estētisko vērtību pazīmes.
    7. Spēja apzināt un izvērtēt komunikācijas dizaina projektam nepieciešamos resursus un laika termiņus.
    8. Spēja apzināt komunikācijas dizaina projektā nepieciešamos speciālistus un pakalpojumus un noteikt projektā iesaistītajiem speciālistiem darba uzdevumus.
    9. Spēja aprēķināt komunikācijas dizaina projekta izmaksas un termiņus atbilstoši darba uzdevumam.
    10. Spēja saskaņot ar pasūtītāju komunikācijas dizaina projekta plānu un pamatot radošo ideju, balstoties uz kvalitātes kritērijiem un standartiem.
    11. Spēja izpētīt un analizēt komunikācijas dizaina projekta mērķauditorijas intereses, vērtības, attieksmes un uztveres specifiku.
    12. Spēja izvēlēties komunikācijas dizaina projekta mērķauditorijai atbilstošāko risinājumu.
    13. Spēja individuāli un komandā izstrādāt komunikācijas vēstījumu.
    14. Spēja apzināt estētisko elementu kopumu dizaina izstrādē un radīt dizaina risinājumu saskaņā ar profesionāliem kvalitātes kritērijiem.
    15. Spēja izvērtēt komunikācijas dizaina risinājumu atbilstību komunikācijas dizaina projekta mērķiem.
    16. Spēja izstrādāt un pamatot komunikācijas dizaina projekta koncepcijai atbilstošas skices.
    17. Spēja pilnveidot izvēlēto komunikācijas dizaina projekta skici saskaņā ar pasūtītāja prasībām/projekta vajadzībām.
    18. Spēja veidot komunikācijas dizainu atbilstoši vēstījumam, lietojot komunikācijas dizaina valodu.
    19. Spēja īstenot komunikācijas dizainu atbilstošajā darba medijā (digitālajā un analogajā) sadarbībā ar piesaistītajiem speciālistiem.
    20. Spēja sagatavot komunikācijas dizaina projektu atbilstoši tehniskajām prasībām.
    21. Spēja testēt prototipa tehniskā un estētiskā risinājuma atbilstību komunikācijas dizaina projekta uzdevumiem, pielietojot ieguldījumu efektivitātes izvērtēšanas principus.
    22. Spēja testēt prototipa atbilstību mērķauditorijai, pielietojot komunikācijas efektivitātes izvērtēšanas principus.
    23. Spēja pabeigt komunikācijas dizaina projektu atbilstoši testa rezultātiem.
    24. Spēja saskaņot un iesniegt atbilstoši noformētu komunikācijas dizaina projektu realizācijai.
    25. Spēja sagatavot komunikācijas dizaina projekta dokumentāciju un izveidot darbu portfolio.
    VISPĀRĒJĀS kompetences
    1. Spēja veikt uzņēmējdarbību dizaina nozarē.
    2. Spēja ievērot darba un vides aizsardzības prasības.
    3. Spēja sniegt pirmo palīdzību.
    4. Spēja nodibināt un ievērot darba tiesiskās attiecības, kā arī ievērot uzņēmuma iekšējās darba kārtības noteikumus.
    5. Spēja apzināties savu atbildību pilsoniskās sabiedrības kontekstā.
    6. Spēja kompetenti lietot valsts valodu, izmantojot profesionālo terminoloģiju.
    7. Spēja sazināties un lietot profesionālo terminoloģiju vismaz vienā svešvalodā.
    8. Spēja sadarboties, ievērojot profesionālās saskarsmes principus.
    9. Spēja droši lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
    10. Spēja pastāvīgi pilnveidot savu personību un aktīvi sekot dizaina nozares attīstībai.
    11. Spēja novērtēt un pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Apliecība par pamatizglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāde

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI PK līmenis:

Kas ir LKI?2

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai atbilstoša teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kuru raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

4

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Mākslas (21)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Dizains (214)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektors

Komunikācijas dizainera asistents izpilda daļu no komunikācijas dizainera pienākumiem: veic auditorijas (lietotāja) vajadzību, paradumu izpēti, analogu un materiālu, komunikācijas dizaina risinājumu, resursu izpēti; skicē un modelē, izgatavo un testē maketus, sagatavo tehnisko projektu un piedalās dizaina projekta īstenošanā un rezultātu prezentēšanā.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija: DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Audiovizuālās komunikācijas dizainera asistents , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Komunikācijas dizainera asistents

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Aktīva kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 28.10.2024

Ievietots: 02.06.2022