Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

– Spēj veikt intelektuālu darbību zināšanu, izpratnes, lietošanas un vienkāršas analīzes līmenī.
– Izmanto zināšanas un teorētisko izpratni plaša spektra kompleksā darbībā.
– Prot patstāvīgi iegūt un novērtēt informāciju.
– Izmanto plaša diapazona zināšanas, un prasmes labi formulētu, bet nepazīstamu un neprognozējamu problēmu risinājumā.
– Ir detalizētas teorētiskās zināšanas un izpratne atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Ir plaša diapazona prasmes, profesijai būtiskās prasmes un meistarība atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Spēj patstāvīgi veikt izpildītāja darbu, ietverot veicamā darba plānošanu un pārraudzību.
– Zina un prot lietot atbilstošās tehnoloģijas.
– Prot izmantot informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas profesionālajā darbībā.
– Izkopta latviešu valodas prasme un pilnveidota svešvalodas(-u) prasme.
– Zina un izprot sava novada, Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturiskās attīstības kopsakarības.
– Prot lietot matemātikas zināšanas un prasmes profesionālajā darbībā.
– Prot izmantot zināšanas par dabaszinātņu faktiem un likumiem profesionālajā darbībā.
– Spēj vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesus un aptvert tos sistēmā un attīstībā.
– Izprot ekoloģiskās telpas vienotības principu un profesionālajā darbībā ievēro vides aizsardzības prasības.
– Izprot tirgus ekonomikas darbības pamatprincipus.
– Prot atrast savu vietu sabiedrības ekonomiskajās struktūrās un darboties tajās.
– Izprot darba devēja un darba ņēmēja ekonomiskās attiecības un zina attiecīgos tiesību aktus.
– Ir priekšstats par Eiropas Savienības politisko uzbūvi, kā arī par vienotās ekonomiskās telpas un darbaspēka mobilitātes principiem.
– Adekvāti novērtē savas spējas.
– Plāno darbību atbilstoši apstākļiem, iespējām un savām spējām.
– Plāno laiku saskaņā ar uzdevumu.
– Prot izdarīt pamatotu izvēli un patstāvīgi pieņemt lēmumu pazīstamos un mazpazīstamos apstākļos.
– Spēj atbildēt par savas profesionālās darbības kvantitatīvo un kvalitatīvo rezultātu, uzņemas daļēju atbildību par citu veikumu.
– Darbībā ir mērķtiecīgs, sistemātisks un racionāls.
– Ir rūpīgs un precīzs.
– Spēj uzņemties iniciatīvu.

Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis

  • Zināšanas

    PROFESIONĀLĀS zināšanas:
    Priekšstata līmenī:
    1. Dokumentēšanas principi.
    2. Lauksaimniecības attīstības tendences.
    3. Uzņēmuma finansēšanas avoti.
    4. Hidroloģiskā režīma prognozes.
    5. Lauksaimniecības un mašīnbūves attīstības
    6. Tehnisko datu bāzu lietošanas principi.
    7. Lopkopības produkcijas ieguves un dzīvnieku izmantošanas process, atkarībā no dzīvnieka sugas.
    8. Lopkopības produkcijas pirmapstrādes prasības.
    9. Augkopības un dārzkopības produkcijas pirmapstrādes prasības.
    10. Mašīnbūvē izmantoto materiālu fizikālās, ķīmiskās un mehāniskās īpašības.
    11. Meteoroloģisko faktoru ietekme uz defekta novēršanas procesu.
    Izpratnes līmenī:
    1. Plānošanas nozīme tehniskā parka efektīvai izmantošanai.
    2. Apkopju plānošanas pamatprincipi.
    3. Lauksaimniecības tehnikas un iekārtu tehniskā stāvokļa dokumentācijas noformēšanas un sagatavošanas principi.
    4. Vides īpatnības remonta darbu veikšanai lauka apstākļos.
    5. Lauksaimniecības darbu sezonalitātes ietekme uz remontzonas un tehnikas novietnes noslodzi.
    6. Tehniskā nodrošinājuma ekonomiskais pamatojums.
    7. Alternatīvo iespēju izvēles nosacījumi, veicot tehniskā nodrošinājuma pasūtījumus.
    8. Meliorācijas sistēmu darbības principi.
    9. IKT tehnoloģiju izmantošanas iespējas.
    10. Videi draudzīgas enerģijas ieguves un izmantošanas iespējas.
    11. Uzņēmuma attīstības plāns.
    12. Tehniskie apzīmējumi shēmās un rasējumos.
    13. Tehniskās informācijas meklēšanas paņēmieni.
    14. Meteoroloģisko apstākļu ietekme uz agrotehnisko pasākumu izpildi.
    15. Kalibrēšanas nozīme traktoragregātu un pašgājējmašīnu veiktspējas nodrošināšanā.
    16. Lauksaimniecības tehnikas uzbūve un darbības principi.
    17. Lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasības.
    18. Vides aizsardzības prasības dzīvnieku novietnēs.
    19. Iekārtu uzbūves un darbības principi.
    20. Lopkopības produkcijas pirmapstrādes tehnoloģija.
    21. Vides aizsardzības prasības lopkopības produkcijas pirmapstrādē.
    22. Sanitāri higiēniskās prasības lopkopības produkcijas pirmapstrādē.
    23. Iekārtu uzbūves un darbības principi.
    24. Augkopības un dārzkopības produkcijas pirmapstrādes tehnoloģija.
    25. Vides aizsardzības prasības augkopības un dārzkopības produkcijas pirmapstrādē.
    26. Sanitāri higiēniskās prasības augkopības un dārzkopības produkcijas pirmapstrādē.
    27. Iekārtu uzbūves un darbības principi.
    28. Pašdiagnostikas sistēmas darbību raksturojošie tehniskie parametri.
    29. Lauksaimniecības tehnikas iespējamo defektu ietekme uz tehnikas ekspluatāciju.
    30. Materiālu uzskaites kārtība un noliktavu iekārtojuma nosacījumi.
    31. Rezerves daļu piegādes loģistika.
    32. Darba vides riska faktori.
    33. Lauksaimniecības tehnikas un agregātu uzbūve un darbības principi.
    34. Palīgierīču un papildaprīkojuma lietošanas un darbības principi.
    35. Nomainīto detaļu ietekme uz saistīto mezglu un agregātu ekspluatācijas ilgumu.
    36. Uzstādīto detaļu regulēšanas ietekme uz mezglu un agregātu ekspluatācijas laiku.
    37. Darba vides riska faktori.
    38. Defektu novēršanas tehnoloģijas neievērošanas radītās sekas.
    39. Defektu raksturīgās pazīmes.
    40. Agregātu un iekārtu atbilstība darbam.
    Lietošanas līmenī:
    1. Tehnisko apkopju grafika izveides nosacījumi.
    2. Resursu aprēķināšanas metodes.
    3. Darba laika uzskaites principi.
    4. Materiālu un rezerves daļu uzskaites kārtība.
    5. Atskaites noformēšanas kārtība.
    6. Remontzonas aprīkojums un tā izmantošanas noteikumi.
    7. Vides aizsardzības prasības remonta darbu izpildes vietās.
    8. Darba aizsardzības un ugunsdrošības prasības remonta darbu izpildes vietās.
    9. Lauksaimniecības tehnikas darbspējas prognozēšanas paņēmieni.
    10. Tehniskās specifikācijas sagatavošanas kārtība.
    11. Lauksaimniecības tehnikas specifikācijas dokumentālās un faktiskās pārbaudes procedūra.
    12. Meliorācijas sistēmu uzturēšanas grafika sastādīšanas un resursu plānošanas nosacījumi.
    13. tendences.
    14. Jaunākās lauksaimniecības mehanizācijas tehnoloģijas.
    15. Lauksaimniecības tehnikas ekspluatācijas prasības.
    16. Ekspluatācijas instrukcijas saturs.
    17. Traktoragregāta komplektēšanas iespējas.
    18. Lauksaimniecības tehnikas papildaprīkojuma uzstādīšanas prasības, atbilstoši kultūraugiem.
    19. Lauksaimniecības tehnikas vilktspējas un nestspējas palielināšanas paņēmieni.
    20. Lauksaimniecības tehnikas, agregātu un iekārtu vadības sistēmas konfigurēšanas metodes.
    21. Mērinstrumentu lietošanas noteikumi.
    22. Kalibrēšanas paņēmieni un nosacījumi.
    23. Lauksaimniecības tehnikas vadīšanas noteikumi.
    24. Vides aizsardzības prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem Darba aizsardzības prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem.
    25. Iekārtu regulēšanas un parametru iestatīšanas kārtība.
    26. Elektrodrošības noteikumi dzīvnieku novietnēs.
    27. Drošības noteikumi saskarsmē ar dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem.
    28. Iekārtu ekspluatācijas prasību izpildes kontroles kārtība.
    29. Lopkopības produkcijas pirmapstrādes iekārtu regulēšanas un parametru iestatīšanas kārtība.
    30. Iekārtu ekspluatācijas prasību izpildes kontroles kārtība.
    31. Augkopības un dārzkopības produkcijas pirmapstrādes iekārtu regulēšanas un parametru iestatīšanas kārtība.
    32. Iekārtu ekspluatācijas prasību izpildes kontroles kārtība.
    33. Pašdiagnostikas aprīkojuma (mērierīču) lietošanas noteikumi.
    34. Lauksaimniecības tehnikas bojājumu noteikšanas paņēmieni.
    35. Defektu fiksēšanas paņēmieni.
    36. Pārbaudes rezultātu analīzes nosacījumi.
    37. Defektu analizēšanas kārtība.
    38. Rezerves daļu katalogu, t.sk. elektroniskie izmantošanas principi.
    39. Rezerves daļu veidi un īpašības.
    40. Vides aizsardzības un ugunsdrošības prasības uzglabājot rezerves daļas un materiālus.
    41. Pasūtījumu noformēšanas kārtība.
    42. Remonta komplekta veidošanas principi.
    43. Tīrīšanas darbu tehnoloģija.
    44. Lauksaimniecības tehnikas un agregātu aizsardzības tehnoloģija.
    45. Darba drošības un vides aizsardzības prasības, veicot lauksaimniecības tehnikas sagatavošanas darbus (remontam).
    46. Atbilstošu demontāžas un montāžas instrumentu un palīgierīču izvēles un lietošanas noteikumi.
    47. Lauksaimniecības tehnikas detaļu, mezglu un agregātu demontāžas, montāžas un regulēšanas instrukcija.
    48. Darba drošības prasības veicot demontāžas un montāžas darbus.
    49. Vides aizsardzības prasības veicot demontāžas un montāžas darbus.
    50. Universālo mērinstrumentu lietošanas noteikumi.
    51. Pašdiagnostikas iekārtas darbības princips.
    52. Darba drošības un vides aizsardzības prasības, veicot lauksaimniecības tehnikas pārbaudes darbus pēc defektu novēršanas.
    53. Funkcionālā testa pamatprincipi.

  • Prasmes

    PROFESIONĀLĀS prasmes:
    1. Apkopot informāciju par tehnikas noslodzi ievērojot sezonalitāti.
    2. Izstrādāt apkopes grafiku un nodrošināt tā izpildi.
    3. Noteikt apkopes darbiem nepieciešamos resursus.
    4. Sagatavot atskaiti par lauksaimniecības tehnikas un iekārtām veiktajām apkopēm.
    5. Izveidot atskaiti par veiktajiem lauksaimniecības tehnikas parka uzturēšanas un remonta darbiem, izlietotajiem resursiem.
    6. Iekārtot remontzonas telpas un izveidot pārvietojamo remontdarbnīcu.
    7. Organizēt remonta darbus lauka apstākļos.
    8. Plānot remontzonas noslodzi.
    9. Organizēt tehnikas kustību lauksaimniecības tehnikas novietnē.
    10. Plānot ekspluatācijas materiālus, rezerves daļas un aprīkojumu.
    11. Izvērtēt lauksaimniecības tehnikas veiktspējas atbilstību uzņēmuma vajadzībām.
    12. Sagatavot nepieciešamās lauksaimniecības tehnikas specifikāciju.
    13. Izvērtēt esošā lauksaimniecības tehnikas tirgus piedāvājumu.
    14. Organizēt lauksaimniecības tehnikas pasūtījuma pārbaudi, atbilstoši tehniskajai specifikācijai un saņemšanu.
    15. Iesaistīties uzņēmuma lauksaimniecības tehnikas parka attīstības projektu īstenošanā.
    16. Strādāt ar meliorācijas sistēmu grafisko materiālu.
    17. Izvērtēt meliorācijas sistēmu tehnisko stāvokli.
    18. Nodrošināt meliorācijas sistēmu uzturēšanas darbiem paredzēto tehniku un aprīkojumu.
    19. Izvērtēt aktualitātes lauksaimniecības mehanizācijas tehnoloģiju attīstībā.
    20. Izvērtēt jaunāko lauksaimniecības mehanizācijas tehnoloģiju lietderību un piemērotību uzņēmuma attīstības plānam.
    21. Organizēt aktuālo lauksaimniecības mehanizācijas tehnoloģiju ieviešanu.
    22. Atrast lauksaimniecības tehnikas ekspluatācijas tehnisko dokumentāciju datu bāzēs.
    23. Lasīt lauksaimniecības iekārtu un tehnikas montāžas shēmas.
    24. Pielietot lauksaimniecības tehnikas ekspluatācijas tehniskās dokumentācijas informāciju praktiskajā darbībā.
    25. Noteikt lauksaimniecības tehnikas izmantošanas iespējas atbilstoši agrotehniskajiem apstākļiem.
    26. Plānot lauksaimniecības tehnikas izmantošanu atbilstoši tehnoloģijai.
    27. Iestatīt tehniskos parametrus lauksaimniecības tehnikas datorprogrammās.
    28. Mehāniski regulēt tehniskos mezglus.
    29. Veikt lauksaimniecības tehnikas un agregātu kalibrēšanu atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām.
    30. Pārbaudīt lauksaimniecības tehniku un iekārtas darbībā pēc regulēšanas un kalibrēšanas.
    31. Veikt lauksaimniecības tehnikas kopējo funkcionālo testu.
    32. Sagatavot fermu iekārtas ekspluatācijai.
    33. Uzraudzīt un kontrolēt fermu iekārtu darbības atbilstību tehniskajiem parametriem.
    34. Uzraudzīt un kontrolēt lopkopības produkcijas pirmapstrādes iekārtu darbības atbilstību tehniskajiem parametriem.
    35. Regulēt iekārtas atbilstoši to ekspluatācijas īpatnībām.
    36. Uzraudzīt un kontrolēt augkopības un dārzkopības produkcijas pirmapstrādes iekārtu darbības atbilstību tehniskajiem parametriem.
    37. Regulēt iekārtas atbilstoši to ekspluatācijas īpatnībām.
    38. Pārbaudīt organoleptiski lauksaimniecības tehnikas stāvokli.
    39. Nolasīt pašdiagnostikas un mērierīču rādījumus.
    40. Noteikt iespējamos defektus pēc pārbaudes, fiksēt pārbaudes rezultātus.
    41. Izvēlēties pēc katalogiem un elektroniskajiem informācijas avotiem nepieciešamās rezerves daļas.
    42. Veikt rezerves daļu pieprasījumu.
    43. Veidot rezerves daļu uzkrājumu.
    44. Tīrīt lauksaimniecības tehniku un agregātus pirms un pēc remonta.
    45. Aizsargāt lauksaimniecības tehniku un agregātus no piesārņojuma un mehāniskiem bojājumiem tīrīšanas un remonta darbu laikā.
    46. Demontēt agregātus un mezglus, lai nodrošinātu piekļuvi defektam.
    47. Demontēt nodilušās detaļas, mezglus un agregātus.
    48. Izvērtēt nodilušās detaļas ietekmi uz saistītajiem mezgliem un agregātiem.
    49. Montēt jaunās detaļas, mezglus un agregātus atbilstoši montāžas prasībām.
    50. Veikt vizuālo novērtējumu.
    51. Pārbaudīt agregātu tukšgaitas režīmā.
    52. Veikt pārbaudi slodzē.
    53. Veikt lauksaimniecības tehnikas pārbaudes braucienu.
    54. Veikt lauksaimniecības tehnikas, agregātu un iekārtu funkcionālās darbības testu.
    55. Analizēt pārbaudes brauciena un funkcionālās darbības testu laikā veiktos novērojumus.

  • Kompetences

    PROFESIONĀLĀS kompetences:
    1. Spēja plānot un organizēt lauksaimniecības mašīnu un iekārtu tehniskās apkopes.
    2. Spēja dokumentēt veiktos lauksaimniecības tehnikas un iekārtu apkopes un remonta darbus.
    3. Spēja plānot un organizēt remontzonas un lauksaimniecības tehnikas novietnes iekārtošanu un uzturēšanu.
    4. Spēja plānot, organizēt un veikt tehniskā nodrošinājuma attīstību.
    5. Spēja plānot un organizēt mehanizētos meliorācijas sistēmu kopšanas darbus.
    6. Spēja plānot un organizēt jaunāko lauksaimniecības mehanizācijas tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumā.
    7. Spēja pielietot lauksaimniecības tehnikas ekspluatācijas tehnisko dokumentāciju praktiskajā darbībā.
    8. Spēja novērtēt lauksaimniecības tehnikas atbilstību veicamajam darbam.
    9. Spēja nodrošināt traktoragregātu un pašgājējmašīnu veiktspēju.
    10. Spēja uzturēt ekspluatācijas kārtībā fermu iekārtas, atbilstoši dzīvnieku sugai un izmantošanas veidam.
    11. Spēja uzturēt ekspluatācijas kārtībā lopkopības produkcijas pirmapstrādes iekārtas, atbilstoši produkcijas veidam.
    12. Spēja uzturēt ekspluatācijas kārtībā augkopības un dārzkopības produkcijas pirmapstrādes iekārtas, atbilstoši produkcijas veidam.
    13. Spēja noteikt lauksaimniecības tehnikas defektus organoleptiski un iekārtu atteikuma iemeslus, izmantojot pašdiagnostikas sistēmas un mērierīces.
    14. Spēja nodrošināt nepieciešamās lauksaimniecības tehnikas rezerves daļas, izmantojot katalogus.
    15. Spēja sagatavot lauksaimniecības tehniku un agregātus defektu novēršanai.
    16. Spēja nomainīt lauksaimniecības tehnikas dilstošās detaļas, mezglus un agregātus.
    17. Spēja pārbaudīt lauksaimniecības tehniku un iekārtas darbībā pēc defektu novēršanas.
    18. Spēja veikt lauksaimniecības tehnikas, agregātu un iekārtu funkcionālo testu.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1,5, 2 vai 3 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāde

Izdevējiestādes:

- Latgales Industriālais tehnikums

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

LKI PK līmenis:

Kas ir LKI?2

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai atbilstoša teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kuru raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

4

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (62)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Lauksaimniecība (621)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Lauksaimniecības nozare

Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis plāno, organizē un veic lauksaimniecības mašīnu un iekārtu tehniskās apkopes, remontzonas un tehnikas novietnes iekārtošanu un uzturēšanu, tehniskā nodrošinājuma attīstību; plāno un organizē jaunāko lauksaimniecības mehanizācijas tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumā; nodrošina traktoragregātu un pašgājējmašīnu veiktspēju; uztur ekspluatācijas kārtībā fermu iekārtas, lopkopības, augkopības un dārzkopības produkcijas pirmapstrādes iekārtas; nosaka tehnikas un iekārtu defektus organoleptiski, nomaina dilstošās detaļas, mezglus un agregātus; veic mehanizētus, automatizētus un/vai robotizētus augsnes sagatavošanas un uzturēšanas, kultūraugu sēšanas, stādīšanas, kopšanas, novākšanas, produkcijas pirmapstrādes, uzglabāšanas, lauksaimniecības dzīvnieku kopšanas un ēdināšanas darbus.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: ATESTĀTS PAR ARODIZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Dārzkopis , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Dārzkopis (stādu audzētājs)* , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Dārzkopis , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Dārzkopis stādu audzētājs* , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Dārzkopības tehniķis , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Dārzkopības tehniķis , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Dārzkopības tehniķis ar specializāciju stādu audzēšana , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Augkopības tehniķis , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Augkopības tehniķis , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Augkopības tehniķis

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Aktīva kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 28.10.2024

Ievietots: 12.03.2021