Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Šai kvalifikācijai 2018. gadā izstrādāts profesijas standarts.

– Spēj veikt intelektuālu darbību zināšanu, izpratnes, lietošanas un vienkāršas analīzes līmenī.
– Izmanto zināšanas un teorētisko izpratni plaša spektra kompleksā darbībā.
– Prot patstāvīgi iegūt un novērtēt informāciju.
– Izmanto plaša diapazona zināšanas un prasmes labi formulētu, bet nepazīstamu un neprognozējamu problēmu risinājumā.
– Ir detalizētas teorētiskās zināšanas un izpratne atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Ir plaša diapazona prasmes, profesijai būtiskās prasmes un meistarība atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Spēj patstāvīgi veikt izpildītāja darbu, ietverot veicamā darba plānošanu un pārraudzību.
– Zina un prot lietot atbilstošās tehnoloģijas.
– Prot izmantot informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas profesionālajā darbībā.
– Izkopta latviešu valodas prasme un pilnveidota svešvalodas(-u) prasme.
– Zina un izprot sava novada, Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturiskās attīstības kopsakarības.
– Prot lietot matemātikas zināšanas un prasmes profesionālajā darbībā.
– Prot izmantot zināšanas par dabaszinātņu faktiem un likumiem profesionālajā darbībā.
– Spēj vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesus un aptvert tos sistēmā un attīstībā.
– Izprot ekoloģiskās telpas vienotības principu un profesionālajā darbībā ievēro vides aizsardzības prasības.
– Izprot tirgus ekonomikas darbības pamatprincipus.
– Prot atrast savu vietu sabiedrības ekonomiskajās struktūrās un darboties tajās.
– Izprot darba devēja un darba ņēmēja ekonomiskās attiecības un zina attiecīgos tiesību aktus.
– Ir priekšstats par Eiropas Savienības politisko uzbūvi, kā arī par vienotās ekonomiskās telpas un darbaspēka mobilitātes principiem.
– Adekvāti novērtē savas spējas.
– Plāno darbību atbilstoši apstākļiem, iespējām un savām spējām.
– Plāno laiku saskaņā ar uzdevumu.
– Prot izdarīt pamatotu izvēli un patstāvīgi pieņemt lēmumu pazīstamos un mazpazīstamos apstākļos.
– Spēj atbildēt par savas profesionālās darbības kvantitatīvo un kvalitatīvo rezultātu, uzņemas daļēju atbildību par citu veikumu.
– Darbībā ir mērķtiecīgs, sistemātisks un racionāls.
– Ir rūpīgs un precīzs.
– Spēj uzņemties iniciatīvu.

Meža mašīnu operators

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. meža nozares struktūra un pamatfunkcijas;
    1.2. arodslimības un to cēloņi.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. meža nozares normatīvie akti;
    2.2. mežsaimniecībā izmantojamie augu aizsardzības līdzekļi un vielas;
    2.3. tehniskās mehānikas pamati (meža mašīnu mezglu uzbūve, savienojumi);
    2.4. konstrukciju materiāli, konstrukciju izturības noteikšanas pamatprincipi, detaļu, mezglu izmēru noteikšanas pamatprincipi;
    2.5. komercdarbības pamati;
    2.6. mežsaimniecības darbu organizācija un plānošana;
    2.7. profesionālā saskarsme;
    2.8. rasējumu lasīšana, detaļu un mezglu skicēšana.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. mežsaimniecības pamati (meža ekoloģija, meža apsaimniekošana, meža tipoloģija, koksnes vainas, ainavu plānošanas pamati, mežsaimniecības kartogrāfija);
    3.2. mežizstrāde (cirsmu izstrādes plānošana, kokmateriālu sagatavošanas, pievešanas un ciršanas atlieku pārstrādes darba metodes, kokmateriālu kvalitātes prasības, stumbra sagarumošanas optimizācijas principi, kontrolmērījumi, cirsmu izstrāde ar motorzāģi);
    3.3. kokmateriālu sagatavošanas, pievešanas, ciršanas atlieku pārstrādes, celmu raušanas, meža augsnes sagatavošanas un meža atjaunošanas tehnoloģijas;
    3.4. meža mašīnu uzbūve, ekspluatācija un tehniskā dokumentācija (meža mašīnu raksturlielumi, meža mašīnu uzbūves principi, meža mašīnu ekspluatācijas noteikumi, meža mašīnu transportēšana);
    3.5. meža mašīnu (forvardera, harvestera, augsnes gatavotāja, šķeldotāja, celmu rāvēja, saiņotāja un stādītāja) vadīšanas principi;
    3.6. darba paņēmieni īpašos apstākļos (problemātisko koku apstrāde, darbs kalnainā apvidū, darbs nelabvēlīgos laika apstākļos u.c.);
    3.7. meža mašīnu ikdienas un periodiskās tehniskās apkopes un remonts;
    3.8. meža mašīnu darba uzdevumu sagatavošana, darba uzskaite, kvalitātes kontrole, kalibrēšana, tehnoloģisko procesu izmaksu kalkulācija;
    3.9. meža aizsardzības metodes un vides aizsardzības prasības mežsaimniecībā;
    3.10. mežsaimniecības prasībām atbilstoši un vidi saudzējoši darba paņēmieni;
    3.11. mežsaimniecības profesionālie termini un simboli valsts valodā un vienā svešvalodā;
    3.12. datortehnikas un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana;
    3.13. hidraulikas un hidrostatikas pamati (meža mašīnu hidraulisko sistēmu pamatprincipi);
    3.14. meža mašīnu elektrisku un elektronisku ierīču darbības principi, meža mašīnu datorsistēmu darbības principi;
    3.15. ugunsdrošības noteikumi, uguns aizsardzības un uguns dzēšanas paņēmieni;
    3.16. veicamās darbības nelaimes gadījumā un pirmās palīdzības sniegšana;
    3.17. darba aizsardzība;
    3.18. mežsaimniecības un atslēdznieku motorinstrumenti;
    3.19. atslēdznieku un metināšanas darbu tehnoloģijas pamati (metālapstrādes pamatdarbu veidi, metālapstrādē izmantojamie rokas instrumenti, elektrisko un pneimatisko rokas instrumentu izmantošana, darba paņēmieni, strādājot pie metālapstrādes darbgaldiem, vienkāršo metināšanas darbu paņēmieni);
    3.20. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;
    3.21. ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība;
    3.22. valsts valoda;
    3.23. darba tiesiskās attiecības.

  • Prasmes

    1. Strādāt ar harvesteru (sastādīt darba uzdevumu harvestera vadības sistēmai, plānot cirsmas izstrādi, identificēt dabas vērtības, uzmērīt audzi, pārzināt kokmateriālu kvalitāti, pārzināt harvestera mērīšanas sistēmas kalibrēšanu, veikt meža kopšanu atbilstoši kopšanas ciršu kvalitātes prasībām, sagatavot darba atskaites).
    2. Strādāt ar forvarderu (plānot kokmateriālu un ciršanas atlieku krautuves vietas un to izvietojumu, plānot kokmateriālu kravas atbilstoši krautuves plānojumam, nokraut un šķirot kokmateriālus krautuvē atbilstoši to kvalitātei, pievest kokmateriālus meža kopšanas cirtēs atbilstoši kopšanas ciršu kvalitātes prasībām, nokraut ciršanas atliekas un celmus atbilstoši žūšanas, vides un tālākās pārstrādes prasībām, sagatavot darba atskaites).
    3. Strādāt ar augsnes gatavotāju (regulēt augsnes gatavošanas iekārtas atbilstoši augsnes gatavošanas kvalitātes prasībām, plānot augsnes sagatavošanu cirsmā, noteikt stādvietu skaitu augsnes sagatavošanas laikā).
    4. Strādāt ar šķeldotāju (regulēt un uzturēt tehniskā kārtībā šķeldošanas iekārtu, lai nodrošinātu atbilstošas kvalitātes šķeldu ražošanu, lietot atbilstošas šķeldošanas darba metodes cirsmā un krautuvē).
    5. Strādāt ar saiņotāju (regulēt un uzturēt tehniskā kārtībā saiņošanas iekārtu, lai nodrošinātu atbilstošas kvalitātes saiņu sagatavošanu, saiņot ciršanas atlieku saiņus atbilstoši sugu sastāvam).
    6. Strādāt ar celmu rāvēju (atkarībā no celmu dimensijām izmantot atbilstošu celma šķelšanas un raušanas metodi, sagatavot augsni jauno kociņu stādīšanai, ja nepieciešams).
    7. Strādāt ar stādītāju (stādīt kociņus tādā izvietojumā, kas nodrošina stādīšanas normatīvu un kvalitātes prasības, veikt stādvietu kontrolmērījumus stādīšanas laikā).
    8. Lietot meža mašīnu un elektronisko datu apmaiņas datorprogrammas.
    9. Noregulēt meža mašīnu atbilstoši darba specifikai un operatora individuālajam profesionālo prasmju līmenim.
    10. Nodrošināt dabas un apkārtējās vides aizsardzību, lietot videi draudzīgus materiālus.
    11. Izvēlēties atbilstošus instrumentus un materiālus darbam.
    12. Lietot un kalibrēt mērinstrumentus un kontrolinstrumentus.
    13. Veikt meža mašīnu ikdienas un periodiskās tehniskās apkopes.
    14. Veikt vienkāršus remonta darbus, izmantojot atslēdzniecības un metināšanas darbu iemaņas.
    15. Lasīt meža mašīnu elektriskās, hidrauliskās un vadības sistēmas shēmas.
    16. Plānot un organizēt savu darbu, uzņemties atbildību par saviem darba rezultātiem.
    17. Atrast, klasificēt un atlasīt vajadzīgo informāciju, strādāt ar katalogiem tehniskās informācijas iegūšanai.
    18. Orientēties mežsaimniecības nozares normatīvajos aktos, lietot mežsaimniecības zināšanas un jaunākās nozares attīstības tehnoloģijas.
    19. Pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.
    20. Strādāt komandā un patstāvīgi, ievērot darba kultūru un profesionālo ētiku, risināt problēmsituācijas darba procesā.
    21. Izprast ražošanas pašizmaksas veidošanās principus un veikt aprēķinus.
    22. Ievērot darba aizsardzības noteikumus un lietot individuālās aizsardzības līdzekļus.
    23. Ievērot ugunsdrošības noteikumus, lietot ugunsdzēsības materiālus un ierīces.
    24. Sniegt pirmo palīdzību.
    25. Pārvaldīt valsts valodu.
    26. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.
    27. Lietot mežsaimniecības nozares profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.
    28. Strādāt ar motorzāģi.
    29. Vadīt vieglo autotransporta līdzekli.

  • Kompetences

    1. Spēja plānot savu darbu un strādāt, ievērojot mežsaimniecības, vides aizsardzības, darba aizsardzības un ugunsdrošības prasības.
    2. Spēja veikt meža apsaimniekošanu kvalitatīvi un ražīgi, izmantojot atbilstošas darba metodes un paņēmienus katrā no meža apsaimniekošanas darbiem.
    3. Spēja izmantot vidi saudzējošus darba paņēmienus, lietot motorinstrumentiem un meža mašīnām atbilstošas degvielas un smērvielas.
    4. Spēja uzturēt mašīnas tehniskā darba kārtībā, veikt ikdienas un periodiskās tehniskās apkopes un vienkāršus remonta darbus, izmantojot meža mašīnas tehnisko informāciju.
    5. Spēja regulēt meža mašīnas iestatījumus atbilstoši darbu specifikai un operatora individuālajam profesionālo prasmju līmenim.
    6. Spēja vadīt meža mašīnas.
    7. Spēja veikt meža izstrādes un kokmateriālu pievešanas darbus galvenajā cirtē un kopšanas cirtē.
    8. Spēja identificēt dabas vērtības, atbilstoši darba uzdevumam plānot cirsmas izstrādi un uzmērīt audzi.
    9. Spēja sastādīt darba uzdevumu harvestera vadības sistēmai.
    10. Spēja veikt harvestera mērīšanas sistēmas kalibrēšanu.
    11. Spēja ražīgi un kvalitatīvi zāģēt ar harvesteru kokus un sagatavot no tiem vērtīgus kokmateriālus, ievērojot kokmateriālu kvalitātes prasības.
    12. Spēja sagatavotos kokmateriālus, ciršanas atliekas vai celmus pievest ar forvarderu līdz ceļmalas krautuvei.
    13. Spēja ar saiņotāju veikt ciršanas atlieku saiņošanu.
    14. Spēja ciršanas atliekas pārstrādāt kurināmās koksnes šķeldās ar šķeldotāju.
    15. Spēja veikt celmu raušanu, ar ekskavatoru izrautos celmus nokraut kaudzēs cirsmā.
    16. Spēja veikt augsnes sagatavošanas darbus un kociņu stādīšanu ar meža mašīnām.
    17. Spēja izprast un lietot meža mašīnu un datu apmaiņas datorprogrammas.
    18. Spēja uzskaitīt izpildīto darbu un izlietotos materiālus, kontrolēt darbu izpildes gaitu un kvalitāti, veikt tehnoloģiskā procesa izmaksu kalkulāciju.
    19. Spēja ievērot darba aizsardzības prasības, lietot atbilstošus, ergonomiskus un drošus darba paņēmienus, izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus, piedalīties darba vides riska faktoru noteikšanā.
    20. Spēja rīkoties ugunsgrēka un nelaimes gadījumos, sniegt pirmo palīdzību.
    21. Spēja vadīt transportlīdzekli nokļūšanai uz darba vietu mežā vai meža mašīnu apgādei ar rezerves daļām un degvielu.
    22. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (apgūstot izglītības programmu)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1,5 gads

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāde

- Ogres tehnikums

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Inženierzinātnes un tehnoloģijas (52)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Mašīnzinības (525)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Kokrūpniecības (mežsaimniecība, kokapstrāde) nozare

Meža mašīnu operators, atbilstoši norādījumiem tehnoloģiskajā kartē veic jaunaudžu kopšanu, gāž kokus, gatavo un krautuvē pieved koksnes produktus ar meža mašīnām – harvesteru un forvarderu, veic meža mašīnu regulēšanu, tehniskās apkopes un vienkāršus remontus.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Motorzāģa operators , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Mežsaimniecības tehniķis , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Mežsaimniecības tehniķis

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Vēsturiska kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 04.12.2019

Ievietots: 07.05.2016