Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Rūpniecisko iekārtu mehāniķis

  • Zināšanas

    PROFESIONĀLĀS zināšanas

    Izpratnes līmenī:
    1. Psiholoģijas pamati.
    2. Profesionālā ētika.
    3. Energo pievadu izveides principi.
    4. Ventilācijas sistēmas.
    5. Iekārtu izvietošanas principi.
    6. Projekta plānošanas principi.
    7. Speciālistu klasifikācijas struktūra.
    8. Iekārtu iestatīšanas principi atbilstoši tehnoloģiskajam procesam.
    9. Teorētiskās mehānikas pamatprincipi.
    10. Automatizācijas līdzekļu darbības principi.
    11. Rūpniecisko iekārtu defektu cēloņi.
    12. Ventilācijas sistēmu pārbaudes metodes.
    13. Ražošanas tehnoloģisko procesu pamati.
    14. Stiprinājuma un savienojuma elementu klasifikācija.
    15. Defektu raksturīgās pazīmes.
    16. Vibrodiagnostikas pamati.
    17. Termogrāfijas metodes.
    18. Nesagraujošās kontroles metodes.
    19. Ekspluatācijas šķidrumu veidi.
    20. Tehnoloģisko šķidrumu veidi.
    21. Skābju, sārmu un citu ķīmisko vielu īpašības.
    22. Eļļošanas līdzekļu īpašības.
    23. Apkopju veidi.
    24. Filtru klasifikācija.

    Lietošanas līmenī:
    25. Individuālo aizsardzības līdzekļu izvēles un lietošanas noteikumi.
    26. Kolektīvo aizsardzības līdzekļu izvēles un lietošanas noteikumi.
    27. Instrumentu lietošanas noteikumi.
    28. Darba iekārtu un aprīkojuma lietošanas noteikumi.
    29. Saskarsmes paņēmieni.
    30. Konfliktsituāciju risināšanas paņēmieni.
    31. Problēmas pieteicēja vajadzību noskaidrošanas metodes.
    32. Tehniskā terminoloģija svešvalodā.
    33. Rasēšanas pamati.
    34. Pielaides un sēžas.
    35. Mehāniskās, hidrauliskās, pneimatiskās un elektriskās shēmas.
    36. Tehniskā uzdevuma formulēšanas metodes.
    37. Tehniskā terminoloģija svešvalodā.
    38. Tehnisko datu bāzu struktūras veidošanas pamatprincipi
    39. Informācijas atlases metodes datu bāzēs/sistēmās.
    40. Rezerves daļu sortimenta analīzes metodes.
    41. Rezerves daļu katalogu lietošanas principi.
    42. Rezerves daļu pieprasījuma noformēšanas nosacījumi.
    43. Ekspluatācijas materiālu izlietošanas normas.
    44. Remonta dokumentācijas noformēšanas principi.
    45. Celšanas un transporta tehnoloģija.
    46. Iekārtu montāžas tehnoloģija.
    47. Elektrotehnikas pamati.
    48. Pneimatiskās sistēmas darbības principi.
    49. Hidrauliskās sistēmas darbības principi.
    50. Nepieciešamo speciālistu pieprasījuma noformēšana.
    51. Veiktā darba laika uzskaites metodes.
    52. Mašīnu elementi, to darbības principi.
    53. Iekārtu ekspluatācijas un drošības noteikumu prasības.
    54. Iekārtu specifiskie bīstamības faktori.
    55. Neparedzēto risku novērtēšanas principi.
    56. Agresīvo un toksisko vielu iedarbība uz cilvēka organismu.
    57. Rūpniecisko iekārtu defektu noteikšanas metodes.
    58. Mērīšanas tehnoloģijas.
    59. Elektropievada pārbaudes metodes.
    60. Hidraulisko un pneimatisko pievadu pārbaudes metodes.
    61. Tehnoloģisko pievadu un izvadkanālu (gāze, tvaiks, degviela utt.) pārbaudes metodes.
    62. Stiprinājumu un savienojumu veidi.
    63. Blīvēšanas veidi.
    64. Ģeometrijas regulēšanas metodes.
    65. Rūpnieciskās iekārtas pirmreizējās pārbaudes metodes.
    66. Rūpnieciskās iekārtas tehnisko parametru uzstādīšanas un pieregulēšanas metodes.
    67. Dinamiskās diagnostikas metodes pamatprincipi.
    68. Statiskās diagnostikas metodes pamatprincipi.
    69. Mehānismu piedziņas veidi, to darbības principi.
    70. Izpildmehānismu veidi, to darbības principi.
    71. Iekārtu regulēšanas metodes.
    72. Tehnoloģisko režīmu regulēšanas principi.
    73. Piedziņas pārvadu veidi, to darbības principi.
    74. Eļļošanas veidi.
    75. Tehnisko šķidrumu nomaiņas tehnoloģija.
    76. Bīstamo atkritumu utilizācijas prasības.
    77. Plūsmas un cirkulācijas pārbaudes metodes un mērierīces.
    78. Centralizēto eļļošanas sistēmu veidi, darbības principi.
    79. Lokālo eļļošanas sistēmu veidi un īpatnības.
    80. Eļļošanas sistēmu darbības pārbaudes metodes.
    81. Eļļošanas sistēmu izvēles principi.
    82. Filtru nomaiņas paņēmieni.
    83. Piedziņas elementu nomaiņas tehnoloģija.
    84. Nolietojamo detaļu nomaiņas tehnoloģija.
    85. Funkcionālo parametru pārbaudes veidi.
    86. Tehnoloģisko parametru pārbaudes veidi.
    87. Drošības sistēmu pārbaudes metodes.
    88. Funkcionālo parametru neatbilstības novēršanas metodes.
    89. Tehnoloģisko parametru regulēšanas metodes.
    90. Drošības sistēmu regulēšanas metodes.
    91. Iekārtu remonttehnoloģiju pamati.
    92. Specializēto instrumentu veidi un izmantošanas paņēmieni.
    93. Savienojumu izjaukšanas tehnoloģijas.
    94. Detaļu attīrīšanas veidi un paņēmieni.
    95. Detaļu bojājumu veidi.
    96. Nodiluma novērtēšanas metodes.
    97. Savienojumu kvalitātes pārbaudes metodes.
    98. Detaļu atjaunošanas tehnoloģijas.
    99. Detaļu atjaunošanas izmaksu novērtēšana.
    100. Rezerves daļu katalogu sastāvdaļas.
    101. Palīgmateriālu katalogu sastāvdaļas.
    102. Ekspluatācijas materiālu katalogu sastāvdaļas.
    103. Krājumu vadības pamatprincipi.
    104. Metālapstrādes tehnoloģijas.
    105. Salāgojumu remonta tehnoloģijas.
    106. Mašīnbūvē pielietojamo materiālu īpašības un marķējums.
    107. Virsmas apstrādes tehnoloģijas.
    108. Detaļu remonta tehnoloģijas.
    109. Detaļu stiprības aprēķinu pamati.
    110. Standartizēto detaļu klasifikācija.
    111. Standartizēto detaļu nomaiņas tehnoloģijas.
    112. Pneimatisko un hidraulisko sistēmu uzbūves un darbības pamatprincipi.
    113. Pneimosistēmu remonta tehnoloģija.
    114. Hidrosistēmu remonta tehnoloģija.
    115. Iekārtu un mezglu montāžas metodes.
    116. Blīvējamo materiālu veidi.
    117. Blīvēšanas tehnoloģijas.
    118. Iekārtas pēcsalikšanas pārbaudes un kontroles metodes.
    119. Iekārtu un mezglu slogošanas metodes.
    120. Hermētiskuma pārbaudes metodes.
    121. Iekārtu pieņemšanas un nodošanas dokumentācijas noformēšanas kārtība.
    122. Pretkorozijas aizsardzības veidi.
    123. Virsmu sagatavošanas veidi pretkorozijas aizsardzībai.
    124. Pretkorozijas pārklājumu veidi.
    125. Pretkorozijas pārklājumu uzklāšanas veidi.

    VISPĀRĒJĀS zināšanas

    Priekšstata līmenī:
    126. Pilsoniskās sabiedrības būtība.
    127. Sociālo attiecību dažādība.
    128. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
    129. Izpratnes līmenī:
    130. Ķīmisko vielu drošības datu lapu informācija.
    131. Paaugstinātas bīstamības darbu veikšanas procedūras.
    132. Vides aizsardzības prasības.
    133. Atkritumu šķirošanas nozīme un ieguvumi.
    134. Darba tiesiskās attiecības
    135. Apkārtējās darba vides riska faktori.
    136. Verbālās un neverbālās mijiedarbības veidi.
    137. Valsts valodas un vismaz divu svešvalodu gramatikas un valodas funkcijas.
    138. Starpkultūru mijiedarbības veidi.
    139. Valodas stili un intonācijas.
    140. Sadarbības veicināšanas principi.
    141. Pozitīvas saskarsmes paņēmieni.
    142. Vizuālās darba vietas radīšanas metodes (LEAN un 5S) un pamatprincipi.
    143. Vielu ķīmiskās īpašības
    144. Interneta iespējas un potenciālie riski.
    145. Normatīvi tehniskā dokumentācija.
    146. Pašvērtējuma pamati.
    147. Mācīšanās stratēģijas.
    148. Tehnoloģisko iekārtu attīstības virzieni.
    149. Informācijas sistēmu drošība.
    150. Mašīnbūves iekārtu ražotāju apmācību programmas.
    151. Lietojumprogrammu veidi.
    152. Informācijas sistēmu drošība.
    153. Datora un biroja tehnikas darbības principi.
    154. Datoru drošības programmas.
    155. Uzņēmuma darba organizācija.

    Lietošanas līmenī:
    156. Rīcība ārkārtas situācijās.
    157. Pirmās palīdzības ABC.
    158. Darba aizsardzības instrukciju darba vietā prasības.
    159. Darba aizsardzības drošības zīmes un signāli.
    160. Elektrodrošības noteikumi.
    161. Ugunsdrošības noteikumi.
    162. Rīcības plāns ugunsgrēka gadījumā.
    163. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas prasības.
    164. Ergonomikas pamatprincipi.
    165. Darba vietas organizācija.
    166. Vārdu krājums valsts valodā un svešvalodā.
    167. Profesionālā terminoloģija valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    168. Laika plānošanas paņēmieni.
    169. Efektīvas saskarsmes un sadarbības paņēmieni.
    170. Matemātiskās un fizikālās mērvienības.
    171. Laukumu, tilpumu un masas aprēķināšana.
    172. Matemātiskie aprēķini.
    173. Fizikālo parametru aprēķināšanas metodes.
    174. Aktuālās informācijas izzināšanas metodes.
    175. Profesionālās karjeras izaugsme un tās nozīme.
    176. Ideju ģenerēšanas metodes.
    177. Tirgzinības pamati.

  • Prasmes

    PROFESIONĀLĀS prasmes

    1. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus, veicot rūpniecisko iekārtu mehāniķa profesionālos darba pienākumus.
    2. Pielietot kolektīvos aizsardzības līdzekļus.
    3. Pārbaudīt profesionālo instrumentu atbilstību darba drošības prasībām.
    4. Pārbaudīt iekārtu un instrumentu aprīkojuma atbilstību darba drošības prasībām.
    5. Uzklausīt problēmas pieteicēju.
    6. Pārbaudīt problēmas vai sūdzības pamatotību.
    7. Sadarboties, ievērojot pozitīvas saskarsmes principus.
    8. Risināt konfliktsituācijas, argumentējot savu viedokli.
    9. Iepazīties ar darba uzdevumu.
    10. Lasīt rasējumus, elektroshēmas, kinemātiskās shēmas, hidrosistēmu shēmas, pneimosistēmu shēmas.
    11. Iepazīties ar rūpniecisko iekārtu specifisko dokumentāciju.
    12. Plānot darba laiku.
    13. Strādāt ar ražotāju un uzņēmuma datu bāzēm.
    14. Pārbaudīt iekārtai veikto apkopju atbilstību tehniskajai dokumentācijai.
    15. Analizēt iepriekš veikto remontu saistību ar darba uzdevumu.
    16. Analizēt iepriekš konstatēto defektu saistību ar darba uzdevumu.
    17. Veikt ierakstus ierīces remontvēsturē
    18. Izmantot uzstādīšanas instrukciju.
    19. Izmantot ekspluatācijas instrukciju.
    20. Izmantot apkopes instrukciju.
    21. Plānot nepieciešamās rezerves daļas atbilstoši apkopes informācijai.
    22. Plānot nepieciešamos ekspluatācijas materiālus un palīgmateriālus atbilstoši apkopes informācijai.
    23. Pasūtīt nepieciešamās rezerves daļas atbilstoši apkopes informācijai.
    24. Pasūtīt nepieciešamos ekspluatācijas materiālus un palīgmateriālus atbilstoši apkopes informācijai.
    25. Strādāt ar rezerves daļu, ekspluatācijas materiālu un palīgmateriālu katalogiem.
    26. Sagatavot iekārtas uzstādīšanas vietu.
    27. Organizēt nepieciešamos enerģijas un tehniskos pieslēgumus.
    28. Organizēt iekārtas pārvietošanu montāžas pozīcijā.
    29. Izvirzīt prioritātes uzdevumu veikšanai.
    30. Veikt darba uzdevuma izpildei piesaistāmo speciālistu plānošanu.
    31. Noformēt piesaistāmo speciālistu pieprasījumu.
    32. Vizuāli novērtēt šķidrumu noplūdes un detaļu stiprinājumu.
    33. Pārbaudīt iekārtas darbu atbilstoši tehnoloģijai un uzstādītajiem parametriem.
    34. Veikt iekārtas akustisko novērtēšanu.
    35. Novērtēt kustīgo elementu drošumu.
    36. Novērtēt hidraulisko un pneimatisko elementu drošumu.
    37. Novērtēt ugunsbīstamo šķidrumu noplūdes.
    38. Novērtēt elektroiekārtas drošību.
    39. Novērtēt remonta darbu veikšanas riskus.
    40. Pārbaudīt iekārtu darba režīmā.
    41. Novērtēt konstatētā defekta nozīmīgumu.
    42. Pārbaudīt iekārtas defekta saistību ar ārējo faktoru ietekmi.
    43. Pārbaudīt elektrisko pievadu.
    44. Pārbaudīt pneimatiskos un hidrauliskos pievadus.
    45. Pārbaudīt tehnoloģiskos pievadus un izvadkanālus (gāzes, tvaiks, degviela utt.).
    46. Pārbaudīt ventilācijas sistēmu.
    47. Pārbaudīt energopieslēgumus un tehnoloģiskos šķidrumus.
    48. Veikt iekārtas stiprināšanas darbus.
    49. Regulēt iekārtas.
    50. Pārbaudīt iekārtas darbību pirms nodošanas ekspluatācijā.
    51. Veikt iekārtas diagnostiku, nepārtraucot iekārtas darbību.
    52. Analizēt iegūto diagnostisko informāciju.
    53. Plānot remontu atbilstoši diagnostikas rezultātā iegūtajiem datiem.
    54. Regulēt rūpnieciskās iekārtas piedziņu.
    55. Regulēt iekārtas izpildmehānismus.
    56. Iestatīt tehnoloģiskos režīmus.
    57. Pārbaudīt eļļošanas šķidrumus.
    58. Pārbaudīt tehnoloģiskos šķidrumus.
    59. Pārbaudīt ekspluatācijas šķidrumus.
    60. Pārbaudīt dzesēšanas šķidrumus.
    61. Pārbaudīt ekspluatācijas šķidrumu plūsmas un cirkulāciju.
    62. Papildināt vai nomainīt eļļošanas šķidrumus.
    63. Papildināt vai nomainīt tehnoloģiskos šķidrumus.
    64. Papildināt vai nomainīt ekspluatācijas šķidrumus.
    65. Papildināt vai nomainīt dzesēšanas šķidrumus.
    66. Pārbaudīt centralizētās eļļošanas sistēmas darba spēju.
    67. Pārbaudīt lokālo eļļošanas sistēmu darba spēju.
    68. Eļļot slīdvirsmas un rotējošās virsmas.
    69. Pārbaudīt centralizētās eļļošanas sistēmas darba spēju.
    70. Nomainīt filtrus.
    71. Nomainīt piedziņas elementus.
    72. Nomainīt nolietojamās detaļas.
    73. Pārbaudīt iekārtas darbību atbilstīgi funkcionālajiem parametriem.
    74. Pārbaudīt iekārtas darbību atbilstoši tehnoloģiskajiem parametriem.
    75. Pārbaudīt drošības sistēmu darbību.
    76. Novērst iekārtas darbības neatbilstību funkcionālajiem parametriem.
    77. Novērst iekārtas darbības neatbilstību tehnoloģiskajiem parametriem.
    78. Novērst drošības sistēmas defektus.
    79. Atslēgt energopievadus.
    80. Novērst ekspluatācijas šķidrumu noplūdi.
    81. Sagatavot iekārtu izjaukšanai atbilstoši remonta tehnoloģijai.
    82. Plānot izjaukšanas secību atbilstoši remonta tehnoloģijai.
    83. Izjaukt iekārtu vai mezglu atbilstoši remonta tehnoloģijai.
    84. Veikt detaļu attīrīšanu.
    85. Noteikt neatgriezeniski bojātās detaļas.
    86. Noteikt detaļu pieļaujamā nodiluma pakāpi.
    87. Izvērtēt detaļu savienojumu kvalitāti.
    88. Izvērtēt atjaunojamās detaļas.
    89. Izvērtēt detaļu atjaunošanas/nomaiņas ekonomisko lietderību.
    90. Novērtēt bojāto detaļu ietekmi uz tālāko iekārtas ekspluatāciju.
    91. Pasūtīt nepieciešamās rezerves daļas un palīgmateriālus atbilstoši remonta vajadzībām.
    92. Pasūtīt nepieciešamos ekspluatācijas materiālus atbilstoši remonta vajadzībām.
    93. Sadarboties ar iekārtas izgatavotāju specifisku rezerves daļu pasūtīšanā.
    94. Remontēt salāgojumus.
    95. Atjaunot savienojuma elementus.
    96. Veikt detaļu atjaunošanu un/vai izgatavošanu.
    97. Atjaunot ģeometriskos parametrus.
    98. Atjaunot pārklājumu.
    99. Izstrādāt atjaunojamo detaļu rasējumus (skices).
    100. Nomainīt standartizētās detaļas vai mezglus.
    101. Veikt oriģinālo detaļu vai mezglu nomaiņu.
    102. Izvērtēt oriģinālo detaļu vai mezglu aizvietošanas iespējamību.
    103. Novērtēt pneimosistēmas un hidrosistēmas remonta iespējas.
    104. Remontēt pneimosistēmas un hidrosistēmas.
    105. Eļļot detaļas un mezglus pēc remonta.
    106. Samontēt iekārtu pēc remonta.
    107. Nodrošināt savienojuma vietu blīvēšanu.
    108. Nodrošināt ekspluatācijas šķidrumus sistēmā.
    109. Regulēt iekārtu pēc remonta.
    110. Atjaunot energo pievadu pieslēgumu pēc remonta.
    111. Pārbaudīt iekārtas sistēmu darbību tukšgaitā.
    112. Pārbaudīt iekārtu darba režīmā.
    113. Novērst konstatētās neatbilstības.
    114. Nodot iekārtu ekspluatācijā.
    115. Izvēlēties pretkorozijas aizsardzības veidu.
    116. Sagatavot virsmas pretkorozijas apstrādei.
    117. Veikt pretkorozijas apstrādi.

    VISPĀRĒJĀS prasmes

    118. Rīkoties ārkārtas situācijās.
    119. Sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumos.
    120. Atpazīt darba aizsardzības drošības zīmes un signālus.
    121. Precīzi ievērot darba aizsardzības drošības zīmes un signālus.
    122. Ievērot darba aizsardzības instrukciju prasības.
    123. Ievērot elektrodrošības noteikumus.
    124. Ievērot ugunsdrošības noteikumus.
    125. Vizuāli novērtēt iekārtu atbilstību elektrodrošības noteikumiem.
    126. Ievērot vides aizsardzības prasības veicot darba pienākumus.
    127. Organizēt darba procesā radīto atkritumu šķirošanu.
    128. Atbildīgi vērtēt darba tiesisko attiecību prasības saistībā ar normatīvajiem aktiem.
    129. Ievērot darba tiesisko attiecību prasības.
    130. Pildīt pilsoniskos pienākumus.
    131. Lietot nekaitīgus un drošus darba paņēmienus.
    132. Ievērot ergonomikas pamatprincipus.
    133. Uzturēt darba vietu kārtībā.
    134. Skaidri definēt savu domu valsts valodā un svešvalodās mutiski un rakstiski, sazinoties ar kolēģiem un citiem cilvēkiem.
    135. Mutiski un rakstiski lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās profesionālā darba veikšanai.
    136. Sadarboties komandā, veicot profesionālos darba pienākumus.
    137. Definēt prioritātes, plānojot savu profesionālo darbību.
    138. Racionāli plānot savu laiku un darba pienākumus.
    139. Efektīvi sadarboties dažādās vidēs.
    140. Kritiski un radoši domāt.
    141. Identificēt un novērst stresa rašanās cēloņus.
    142. Risināt konfliktsituācijas, argumentējot savu viedokli.
    143. Aprēķināt izmēru ķēdes.
    144. Aprēķināt darba izmaksas.
    145. Pārrēķināt lielumus dažādās mērvienību sistēmās.
    146. Aprēķināt elektriskās ķēdes parametrus.
    147. Paaugstināt profesionālās kvalifikācijas līmeni mašīnbūves tehnoloģijās.
    148. Apgūt jaunāko informāciju par darba galdu konstrukcijām.
    149. Apgūt jaunākās tehnoloģijas mašīnbūvē.
    150. Apgūt kompetences speciālo pielaižu un sertifikātu iegūšanai.
    151. Iepazīt jaunākās informācijas tehnoloģijas.
    152. Apgūt jaunāko CAD/CAM/CAE programmatūru.
    153. Apgūt jaunākās darba galdu ražotāja apmācību programmas.
    154. Lietot datoru un biroja tehniku darba pienākumu veikšanai.
    155. Atrast noteiktu informāciju interneta resursos, datu nesējos.
    156. Veikt darba vadītāja uzdotos uzdevumus.
    157. Aktīvi iesaistīties jaunu ideju radīšanā, izrādot iniciatīvu.
    158. Patstāvīgi pieņemt lēmumus par problēmu risinājumiem konkrētās darba situācijās.
    159. Iesaistīties uzņēmuma kultūrvidē.
    160. Racionāli izmantot resursus.

  • Kompetences

    PROFESIONĀLĀS kompetences

    1. Spēja organizēt individuālo un kolektīvo aizsardzības līdzekļu lietošanu, veicot profesionālos darba pienākumus.
    2. Spēja novērtēt aprīkojuma un instrumentu atbilstību darba uzdevumam un darba drošības prasībām.
    3. Spēja komunicēt ar piesaistītajiem speciālistiem uzdevuma izpildē, ievērojot pozitīvas saskarsmes principus.
    4. Spēja strādāt ar tehnisko dokumentāciju, pārbaudīt iekārtas remontvēsturi un apzināt ražotāja uzstādīšanas, apkopes un ekspluatācijas informāciju, izmantojot tehnisko terminoloģiju svešvalodās.
    5. Spēja plānot un pasūtīt rezerves daļas un ekspluatācijas materiālus, izmantojot rezerves daļu, ekspluatācijas materiālu un palīgmateriālu katalogus.
    6. Spēja organizēt iekārtas pārvietošanu un uzstādīšanu, nepieciešamo enerģijas un tehnisko pievadu pieslēgšanu
    7. Spēja organizēt un plānot nepieciešamo speciālistu piesaisti uzdevuma izpildei.
    8. Spēja novērtēt rūpniecisko iekārtu funkcionālo darbību un ekspluatāciju, ar remonta drošību saistītos riskus.
    9. Spēja pārbaudīt pieteikto defektu pamatotību, novērtējot defekta nozīmīgumu un saistību ar ārējo faktoru ietekmi.
    10. Spēja pārbaudīt energo pievadu tehniskos parametrus un atbilstību rūpnieciskās iekārtas pieslēgšanai un ekspluatācijai.
    11. Spēja uzstādīt rūpniecisko iekārtu, veicot tās darbības pirmreizējo pārbaudi un parametru atbilstību reglamentējošās dokumentācijas prasībām.
    12. Spēja veikt prognozēto (prediktīvo) diagnostiku, analizēt iegūto informāciju un plānot remontu, ņemot vērā diagnostikas datus.
    13. Spēja regulēt rūpniecisko iekārtu piedziņu, izpildmehānismu darbību un iestatīt tehnoloģiskos režīmus.
    14. Spēja veikt iekārtu ekspluatācijas šķidrumu pārbaudi, papildināšanu vai nomaiņu un eļļot to kustīgos elementus.
    15. Spēja nomainīt plānotās detaļas Spēja filtrus, piedziņas elementus un citas nolietojamās detaļas.
    16. Spēja veikt iekārtas funkcionālo diagnostiku, noteikt atbilstību tehnoloģiskajiem un drošības parametriem un novērst atklātos defektus.
    17. Spēja izjaukt rūpnieciskās iekārtas atbilstoši remonta tehnoloģijai un noteikt detaļu un mezglu defektus, izvērtējot atjaunošanas iespējas
    18. Spēja pasūtīt nepieciešamās rezerves daļas un ekspluatācijas materiālus atbilstoši remonta vajadzībām, izmantojot katalogus un sadarbojoties ar iekārtas izgatavotāju.
    19. Spēja veikt detaļu un mezglu remontu un/vai atjaunošanu, ja nepieciešams izstrādājot detaļu rasējumus to pasūtīšanai.
    20. Spēja izstrādāt detaļu rasējumus vai skices un izgatavot vienkāršas detaļas.
    21. Spēja nomainīt neremontējamās detaļas un mezglus, izvērtējot oriģinālo detaļu vai mezglu aizvietošanas iespējamību.
    22. Spēja veikt pneimatisko un hidraulisko sistēmu remontu, pielietojot atbilstošās remonta tehnoloģijas.
    23. Spēja salikt, uzstādīt un pārbaudīt iekārtas darbību pirms nodošanas ekspluatācijā.
    24. Spēja nodrošināt iekārtu pretkorozijas aizsardzību, izvēloties apstrādes un aizsardzības veidus.

    VISPĀRĒJĀS kompetences

    25. Spēja sniegt pirmo palīdzību un rīkoties ārkārtas situācijās.
    26. Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.
    27. Spēja veidot darba tiesiskās attiecības atbilstoši normatīvajiem aktiem.
    28. Spēja pielietot darba procesā nekaitīgus un drošus darba paņēmienus.
    29. Spēja sazināties mutiski un rakstiski valsts valodā, lietot profesionālo terminoloģiju darba uzdevumu veikšanai.
    30. Spēja efektīvi sadarboties komandā, veicot profesionālos darba pienākumus.
    31. Spēja pielietot matemātikas un fizikas pamatprincipus profesionālajā darbībā.
    32. Spēja novērtēt savas personīgās prasmes, noteikt savas izglītības pilnveides vajadzības un plānot profesionālo izaugsmi.
    33. Spēja lietot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas darba uzdevuma veikšanai.
    34. Spēja aktīvi iesaistīties uzņēmuma darbības attīstībā, piedāvājot jaunas, racionālas idejas darba uzdevuma veikšanai.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (apgūstot izglītības programmu)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1,5 gads

Kvalifikācijas dokuments

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Inženierzinātnes un tehnoloģijas (52)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Mehānika un metālapstrāde (521)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību nozare (tai skaitā mehānika)

Rūpniecisko iekārtu mehāniķis plāno un veic tehnoloģisko iekārtu un ierīču montāžas, ekspluatācijas, tehniskās apkalpošanas un remonta darbus. Apstrādā un sagatavo nepieciešamos materiālus, detaļas un aprīkojumu.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Virpotājs , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Frēzētājs , ATESTĀTS PAR ARODIZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Atslēdznieks* , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Atslēdznieks , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Atslēdznieks , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Programmvadības metālapstrādes darbgaldu operators

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 13.12.2021

Ievietots: 07.05.2016