Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

3

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

– Spēj veikt intelektuālu darbību zināšanu, izpratnes, lietošanas un vienkāršas analīzes līmenī.
– Izmanto zināšanas un teorētisko izpratni plaša spektra kompleksā darbībā.
– Prot patstāvīgi iegūt un novērtēt informāciju.
– Izmanto plaša diapazona zināšanas, un prasmes labi formulētu, bet nepazīstamu un neprognozējamu problēmu risinājumā.
– Ir detalizētas teorētiskās zināšanas un izpratne atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Ir plaša diapazona prasmes, profesijai būtiskās prasmes un meistarība atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai.
– Spēj patstāvīgi veikt izpildītāja darbu, ietverot veicamā darba plānošanu un pārraudzību.
– Zina un prot lietot atbilstošās tehnoloģijas.
– Prot izmantot informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas profesionālajā darbībā.
– Izkopta latviešu valodas prasme un pilnveidota svešvalodas(-u) prasme.
– Zina un izprot sava novada, Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturiskās attīstības kopsakarības.
– Prot lietot matemātikas zināšanas un prasmes profesionālajā darbībā.
– Prot izmantot zināšanas par dabaszinātņu faktiem un likumiem profesionālajā darbībā.
– Spēj vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesus un aptvert tos sistēmā un attīstībā.
– Izprot ekoloģiskās telpas vienotības principu un profesionālajā darbībā ievēro vides aizsardzības prasības.
– Izprot tirgus ekonomikas darbības pamatprincipus.
– Prot atrast savu vietu sabiedrības ekonomiskajās struktūrās un darboties tajās.
– Izprot darba devēja un darba ņēmēja ekonomiskās attiecības un zina attiecīgos tiesību aktus.
– Ir priekšstats par Eiropas Savienības politisko uzbūvi, kā arī par vienotās ekonomiskās telpas un darbaspēka mobilitātes principiem.
– Adekvāti novērtē savas spējas.
– Plāno darbību atbilstoši apstākļiem, iespējām un savām spējām.
– Plāno laiku saskaņā ar uzdevumu.
– Prot izdarīt pamatotu izvēli un patstāvīgi pieņemt lēmumu pazīstamos un mazpazīstamos apstākļos.
– Spēj atbildēt par savas profesionālās darbības kvantitatīvo un kvalitatīvo rezultātu, uzņemas daļēju atbildību par citu veikumu.
– Darbībā ir mērķtiecīgs, sistemātisks un racionāls.
– Ir rūpīgs un precīzs.
– Spēj uzņemties iniciatīvu.

Sausās būves tehniķis

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. būvtehnika;
    1.2. darba laiku reglamentējošie normatīvie akti;
    1.3. vides pieejamība;
    1.4. ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipi;
    1.5. būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība;
    1.6. ergonomika.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. būvniecības rasēšana;
    2.2. tehniskā matemātika;
    2.3. būvfizika;
    2.4. būvniecību reglamentējošie normatīvi;
    2.5. tīkla grafiks vai kalendāra plāns;
    2.6. akustiskais projekts;
    2.7. ugunsdrošības projekts;
    2.8. energoaudits;
    2.9. kvalitātes prasības;
    2.10. projekta dokumentācija;
    2.11. arhitektūras un dizaina stilu vēsture;
    2.12. saskarsmes pamati;
    2.13. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. būvniecības dalībnieku pienākumi, tiesības un atbildība;
    3.2. sausās būves darbu tehnoloģijas;
    3.3. būvprojekts;
    3.4. sausās būves instrumenti;
    3.5. būvmateriāli;
    3.6. būvlaukuma darba organizēšana;
    3.7. materiālu patēriņš un izcenojumi, laika normas;
    3.8. sausās būves un apmetuma mašīnas;
    3.9. metāla karkasa profili un izolācijas materiāli;
    3.10. skiču un darba zīmēšana;
    3.11. dizaina projekts;
    3.12. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvie akti, droši darba paņēmieni, individuālie un kolektīvie darba aizsardzības līdzekļi, pirmā palīdzība);
    3.13. elektrodrošība un ugunsdrošība, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;
    3.14. informācijas tehnoloģijas;
    3.15. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
    3.16. vides aizsardzība;
    3.17. darba tiesisko attiecību normas;
    3.18. valsts valoda;
    3.19. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

  • Prasmes

    1. Noteikt un norobežot savu darba zonu.
    2. Pārvietot būvmateriālus objektā.
    3. Uzstādīt un jaukt sastatnes.
    4. Veikt elektrības un ūdens pieslēgumu tiešai darba organizēšanai.
    5. Plānot materiālu un instrumentu izmantošanu saskaņā ar darbu grafiku.
    6. Novērtēt situācijas bīstamību būvobjektā un veikt preventīvos pasākumus.
    7. Organizēt materiālu un būvtehnikas piegādi nepieciešamajos termiņos.
    8. Organizēt sausās būves montāžas darbinieku darbu atbilstoši to kvalifikācijai.
    9. Sastādīt tīkla grafiku vai kalendāra plānu atbilstoši kompetencei.
    10. Veikt tāmēšanas darbus (aprēķināt materiālu patēriņu un darbietilpību).
    11. Pārzināt un lietot būvprojektu un būvniecības normatīvos dokumentus, kā arī būvniecību reglamentējošos normatīvus.
    12. Lietot objekta specifiskos dokumentus (līgumus).
    13. Novērtēt būvfizikālo rādītāju atbilstību.
    14. Pārzināt būvmateriālu un projekta tehnisko dokumentāciju.
    15. Pārbaudīt sausās būves montāžas darbinieku praktisko atbilstību kvalifikācijai.
    16. Montēt sausās būves konstrukcijas.
    17. Savietot sausās būves komponentus.
    18. Strādāt ar sausās būves un apmetuma mašīnām, darbagaldiem, instrumentiem un būvmateriāliem (ģipškartonu, metāla karkasa profiliem un izolācijas materiāliem, ģipsi, ģipša lējumiem un dekoratīvajiem dizaina elementiem).
    19. Veikt špaktelēšanas darbus dažādās tehnikās un pakāpēs.
    20. Veikt apdares darbus atbilstoši būvmateriālu tehnoloģiskajam aprakstam.
    21. Veikt špakteļa apmetumu un mašīnapmetumu.
    22. Novērtēt sausās būves darba stadijas kvalitatīvo rezultātu.
    23. Uzmērīt pabeigto sausās būves darbu apjomu.
    24. Sastādīt aktu par veikto sausās būves darbu apjomu.
    25. Saskaņot darbu ar tiešo darba vadītāju.
    26. Ievērot dizaina projekta prasības.
    27. Lietot mērinstrumentus.
    28. Izvēlēties būvmateriālus atbilstoši ekspluatācijas īpašību deklarācijai un arhitektūras un dizaina tehniskā projekta specifikācijām.
    29. Novērtēt būvmateriālu un gatavā izstrādājuma dzīves ciklu.
    30. Pārzināt būvniecības dalībnieku pienākumus, tiesības un atbildību būvniecības procesā.
    31. Lietot drošus darba paņēmienus.
    32. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.
    33. Veikt sausās būves montētāju praktisko apmācību.
    34. Sniegt pirmo palīdzību.
    35. Novērtēt nelaimes gadījumu bīstamību un iespējamās sekas, rīkoties nestandarta situācijās.
    36. Lietot internetu, atlasīt vajadzīgo informāciju un izmantot informāciju ikdienas darbā.
    37. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    38. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.
    39. Pārvaldīt valsts valodu.
    40. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.
    41. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.
    42. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    43. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

  • Kompetences

    1. Spēja organizēt sausās būves darbus, norobežojot savu darba zonu, organizējot un plānojot ikdienas darbus.
    2. Spēja ievērot darba aizsardzību, novērtēt situācijas bīstamību būvobjektā, veikt preventīvos pasākumus.
    3. Spēja atbilstoši kompetencei plānot, tāmēt un organizēt nepieciešamos resursus (būvmateriāli, būvtehnika, cilvēkresursi) sausās būves darbiem būvobjektā.
    4. Spēja ievērot darba laika grafikā noteiktos termiņus un organizēt savu un citu sausās būves montāžas darbinieku darba laiku.
    5. Spēja novērtēt sausās būves montāžas darbinieku kvalifikāciju atbilstoši kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem un faktiskajām prasmēm.
    6. Spēja pārzināt būvprojektu un būvniecības normatīvos dokumentus, ievērot tehniskā projekta un dizaina projekta prasības, izvērtēt un kontrolēt būvmateriālu dokumentāciju (deklarācijas).
    7. Spēja novērtēt kvantitatīvās, tehniskās, būvfizikālās un dizaina prasības projekta realizācijā.
    8. Spēja novērtēt un savietot sausās būves sistēmas komponentus.
    9. Spēja noteikt izmantojamo sausās būves konstrukciju tipu, montēt sausās būves konstrukcijas, izmantojot atbilstošus darbagaldus, instrumentus un būvmateriālus.
    10. Spēja veikt nepieciešamos apdares darbus, špaktelēšanas darbus dažādās tehnikās un pakāpēs, veikt špakteļa apmetumu un mašīnapmetumu atbilstoši materiālu tehnoloģiskajam aprakstam.
    11. Spēja ievērot ilgtspējīgas būvniecības prasības, veicot būvmateriālu izvēli atbilstoši ekspluatācijas īpašību deklarācijai un arhitektūras un dizaina tehniskā projekta specifikācijām, novērtējot būvmateriālu un gatavā izstrādājuma dzīves ciklus.
    12. Spēja uzskaitīt patērētos resursus, izmantojot mērinstrumentus, veikt pabeigto darbu kvantitatīvo uzmērīšanu un būvfizikālo novērtēšanu, kā arī sagatavot aktus par veiktajiem darbiem.
    13. Spēja veikt katra pabeigtā darba posma kvalitātes pārbaudi, apstiprināšanu un saskaņošanu ar tiešo darba vadītāju.
    14. Spēja lietot būvniecības nozares normatīvos dokumentus ikdienas darbā un sekot līdzi to aktualitātēm.
    15. Spēja pilnveidot zināšanas un lietot tās praksē.
    16. Spēja veikt jauno darbinieku apmācību, skaidrojot un demonstrējot darba tehnoloģiskos procesus un profesijas pamatprasmes.
    17. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.
    18. Spēja sniegt pirmo palīdzību.
    19. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    20. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, kā arī veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.
    21. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.
    22. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    23. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.
    24. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1,5, 2 vai 3 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāde

- Latgales industriālais tehnikums

Izdevējiestādes:

- Latgales Industriālais tehnikums

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

3

LKI PK līmenis:

Kas ir LKI?2

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai atbilstoša teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kuru raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

4

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Arhitektūra un būvniecība (58)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Būvniecība un civilā celtniecība (582)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Vidējā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Būvniecības nozare

Sausās būves tehniķis organizē sausās būves būvizstrādājumu montāžas darbus, vada sausās būves montētāju darbu un veic ārējo un iekšējo sienu apšuvuma, starpsienu konstrukciju, piekārto griestu, grīdas konstrukciju, logu, durvju un citu konstrukciju montāžu ar sausās būves tehnoloģijām atbilstoši tehniskajam uzdevumam un/vai būvdarbu vadītāja norādījumiem.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Sausās būves montētājs

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Aktīva kvalifikācija

Pēdējie labojumi: 11.08.2025

Ievietots: 27.11.2019