Spēt skaidri, sistemātiski, kritiski domāt;
– prast analizēt sabiedrības sociālās struktūras un kultūras dzīves norises reģionālā un globalizācijas kontekstā;
– zināt pasaules filozofijas vēstures un mūsdienu filozofijas virzienus;
– orientēties galvenajos filozofiskās klasikas, modernās un mūsdienu filozofijas tekstos;
– apgūt pētnieciskā darba metodoloģiju, izstrādājot bakalaura darbu (10 kredītpunkti), kura līmenis atbilst zinātniskās publikācijas prasībām.
Filozofijas bakalaura studiju programmas mērķis ir nodrošināt iespēju iegūt humanitāro zinātņu bakalaura grādu filozofijā, sagatavot darba tirgū konkurētspējīgus speciālistus, kas orientējas filozofijas pamatnostādnēs, pārzina Latvijas intelektuālo domu, ir kritiski domājošs un spēj veikt kultūras un sociāla rakstura problēmu identifikāciju un izpēti, asistēt pētnieciskajā darbā un ir motivēts tālākizglītībai.
Filozofijas bakalaura studiju programmas uzdevumi:
Sniegt akadēmiskās zināšanas filozofijas kursos atbilstoši bakalaura kvalifikācijas līmenim.
Attīstīt akadēmisko rakstītprasmi un spēju skaidri, saprotami formulēt un izklāstīt kursos apgūtās tēmas, patstāvīgi sagatavot uzstāšanos semināros un referātus, attīstīt prasmi strukturēt savu studiju procesu.
Attīstīt pieredzi patstāvīga pētnieciskā darba veikšanai, izkopt analītisko un kritisko domāšanu, argumentācijas prasmi, spēju strādāt ar filozofisko literatūru latviešu valodā un svešvalodās.
Attīstīt un pilnveidot studentu prasmi orientēties aktuālajos sociālajos un kultūras procesos, identificēt problēmas, apzināt to izpētes iespējas.
Motivēt studentus izglītības patstāvīgai pilnveidošanai, rosināt uzņēmību un atbildību, atjaunojot zināšanas ar tālākizglītības un mūžizglītības palīdzību, kā arī profesionāli pilnveidoties. Pēc sekmīgi pabeigtas bakalaura studiju programmas bakalaura grāda ieguvējam/-ai jāpiemīt šādām kompetencēm.
Zināšanas jeb intelektuālās kompetences:
Filozofijas vēstures nozīmīgāko autoritāšu, virzienu un skolu atpazīšana un orientēšanās nozīmīgākajās norisēs; izpratne tiklab par vēsturiskajām, kā par mūsdienu galvenajām filozofiskajām diskusijām.
Spēja orientēties galveno filozofijas apakšnozaru (apziņas filozofija un izziņas teorija, ētika, estētika, sociālā filozofija u. c.) problemātikā; spēja strukturēt savu studiju procesu.
Kritiski analītiskās spējas:
– spēja patstāvīgi strādāt ar nozares literatūru (spēja atlasīt, apgūt un analizēt filozofisko literatūru);
– spēja pielietot teorētiskās un metodoloģiskās zināšanas pētniecisko problēmu formulēšanā un risināšanā;
– spēja argumentēt un veidot slēdzienus, kopsavilkumu.
Praktiskās kompetences:
– spēja plānot un organizēt savu studiju darbu;
– pētnieciskās iemaņas, ieskaitot spēju izmantot informācijas tehnoloģiju resursus;
– spēja izteikties un prezentēt sagatavoto materiālu gan mutiski, gan rakstiski latviski (pēc vajadzības arī citā valodā);
– spēja pieņemt un pamatot praktiskus lēmumus, balstoties uz zināšanām filozofijas nozarē.
Komunikācijas prasmes:
– akadēmiskās komunikācijas prasme, spēja izteikties mutvārdos un rakstiski;
– pārzināt latviešu/ akadēmiskās valodas kultūru un interneta lietošanas etiķeti pārzināšana, prasme lietot latviešu filozofisko terminoloģiju; akadēmiskās ētikas ievērošana
Tālākās izglītības prasmes:
regulāri pilnveidot un atjaunot zināšanas ar tālakizglītības un mūžizglītības palīdzību; profesionāli pilnveidoties izvēlētajā darbības jomā.
Citas prasmes: prasme darboties radoši; prasme darboties kopā ar citu zinātņu nozaru pārstāvjiem;
prasme izmantot jauno tehnoloģiju iespējas darba procesa mobilitātes un rezultativitātes kāpināšanai.