– iegūt zināšanas antropoloģijas teorijā, metodēs un praktiskajā pētniecībā, saistīt to ar sociālo teoriju attīstību;
– iegūt zinātniski pētnieciskā un analītiskā darba prasmes;
– demonstrēt prasmi plānot un vadīt zinātnisko un pētniecisko darbu antropoloģijā un praksē izmantot iegūtās antropoloģijas teorētiskās un metodoloģiskās zināšanas, identificēt, analizēt un risināt sociālās, kultūras un starpkultūru pētnieciskās problēmas;
– demonstrēt analītiskās, kritiskās domāšanas un argumentācijas prasmes;
– orientēties antropoloģijas izpētes galvenajos jautājumos Baltijas reģionā politikas, ekonomikas un kultūras procesu jomās;
– izstrādāt un aizstāvēt maģistra darbu – patstāvīgu oriģinālu un novatīvu pētījumu.

Kultūras un sociālās antropoloģijas MSP galvenais mērķis ir sagatavot Latvijas tautsaimniecībai antropologus ar kultūras un sociālās antropoloģijas maģistra akadēmisko grādu, sniedzot antropoloģijas zināšanu un pētniecības iemaņu un prasmju kopumu tālākai akadēmiskai darbībai vai profesionālajai karjerai uzņēmējdarbībā, valsts pārvaldē, starptautiskajās institūcijās un nevalstiskajā sektorā.

Kultūras un sociālās antropoloģijas maģistra programmas uzdevumi:
– sniegt akadēmiskas zināšanas kultūras un sociālajā antropoloģijā maģistra kvalifikācijai atbilstošā līmenī, nodrošinot zināšanas antropoloģijas teorijās, disciplīnas attīstības tendencēs, pielietojamos pamatkonceptos, pētnieciskajos pamata un specializētajos virzienos ar uzsvaru uz Baltijas reģionu, pētījumu metodēs, lauka darbā, pētījuma ētikā;
– sagatavot kultūras un sociālās antropoloģijas speciālistus, kuri patstāvīgi prot pielietot teoriju, metožu un problēmu risināšanas zināšanas, prasmes un iemaņas tālākajās studijās, akadēmiskajā darbā, kā arī praktiskajā, pētnieciskajā un profesionālajā darbībā Baltijas reģionā;
– attīstīt un pilnveidot prasmes kompleksu zinātnisku, profesionālu un sociālu problēmu valsts, nevalstiskajā sektorā, uzņēmējdarbībā identificēšanā, analizēšanā, interpretēšanā un risināšanā, pielietojot antropoloģisko perspektīvu un metodes, izmantojot analītiskās un kritiskās domāšanas prasmes, kā arī darbojoties starpdisciplinārā komandā;
– attīstīt prasmes patstāvīgi veikt antropoloģisku pētījumu un analizēt datus, izvērtējot pētniecisko atbildību un īstenojot ētisku attieksmi pret informantiem un kolēģiem, kā arī attīstīt inovatīvas idejas, izmantojot speciālo zinātnisko literatūru;
– attīstīt prasmes sagatavot zinātniskus un populārzinātniskus rakstus, prezentācijas vai rakstu pieteikumus, spējot gan akadēmiski, gan sabiedrībai saprotami prezentēt savu darbu, kā arī protot analizēt un recenzēt citu pētījumu rezultātus;
– attīstīt izglītības patstāvīgai pilnveidošanai nepieciešamās prasmes, uzņēmību un atbildību, atjaunojot zināšanas ar tālākizglītības un mūžizglītības palīdzību, kā arī profesionāli pilnveidojoties.

Zināšanas:
– antropoloģijas un radniecīgo nozaru teorijās;
– vēsturiskajās un mūsdienu tendencēs antropoloģijā;
– antropoloģijā pielietojamo pamatkonceptu attīstībā;
– šādos antropoloģijas pamatvirzienos ar uzsvaru uz Baltijas reģionu:
– politikas antropoloģijā, ekonomikas antropoloģijā, kultūras procesu antropoloģijā.
– antropoloģijas pētījumu metodēs, ar uzsvaru uz lauka darbu kā pētījuma metožu
– kopumu un to pielietošanas procesu, pētījuma ētikā;
– specializētām zināšanām vienā no piedāvātajiem pieciem studiju virziena moduļiem:
– aģentūrā, varā un identitātē, breģionos un etnogrāfijā, politikā un pārvaldībā;
– ekonomikā un uzņēmējdarbībā, kultūras procesos.

Spēja pielietot zināšanas:
Patstāvīgi pielietojot teoriju, metožu un problēmu risināšanas zināšanas, prasmes un iemaņas:
– turpināt tālākas studijas, asistēt akadēmiskajā darbā;
– veikt pētniecisko vai praktisko darbību;
– izprast un analizēt konkrētus sabiedrības un kultūras procesus konkrētā laiktelpā, pielietojot akadēmisko perspektīvu un metodes;
– veikt profesionālās un pētnieciskās darbības visā Baltijas reģionā;
– izmantot jaunākās apmācības tehnoloģijas, kas paver aktīvas tālākizglītības iespējas.
Analīzes, sintēzes un novērtēšanas prasmes:
– identificēt, pētnieciski pārformulēt un risināt kompleksas zinātniskās, profesionālās un sociālas problēmas valsts, nevalstiskajā sektorā un uzņēmējdarbībā;
– interpretēt kompleksas sociālās situācijas valsts, nevalstiskajā sektorā un uzņēmējdarbībā;
– izmantojot speciālo zinātnisko literatūru, attīstīt inovatīvas idejas;
– kritiski analizēt un recenzēt kolēģu pētījumu rezultātus un iesaistīties akadēmiskajā debatē;
– patstāvīgi noformēt, plānot un veikt antropoloģisko pētījumu un analizēt iegūtos datus;
– prast sagatavot zinātniskus un populārzinātniskus rakstus, konferences prezentācijas vai rakstu pieteikumus;
– nodibināt saikni ar informantiem;
– kritiski izvērtēt pētniecisko atbildību;
– īstenot ētisku attieksmi pret informantiem un kolēģiem.
Komunikācijas prasmes:
– akadēmiski un sabiedrībai saprotami pasniegt pētījuma pieteikumu, iegūtos izpētes rezultātus un secinājumus;
– komunicēt akadēmiskos vai profesionālos slēdzienus un formulēt to tapšanā izmantoto argumentāciju;
– prezentēt savu darbu akadēmiskajā vidē un plašākā sabiedrībā.

Tālākās izglītības prasmes:
Attīstot izglītības patstāvīgai pilnveidošanai nepieciešamās prasmes, uzņēmību, atbildību, iniciatīvu un kompetenci:
– regulāri atjaunot zināšanas par tālākizglītības un mūžizglītības palīdzību, profesionāli pilnveidoties.

Citas vispārējās prasmes:
– pielietot teorētiskās un metodoloģiskās zināšanas, lai analizētu, interpretētu un risinātu teorētiskās un/vai praktiskās problēmas nepazīstamā vidē;
– darboties starpdisciplinārā komandā, izmantot dažādas grupu darba prasmes;
– strādāt dinamiski, izmantojot virtuālās saziņas priekšrocības.