Profesionālās zināšanas
Priekšstata līmenī:
1. Augkopības uzņēmējdarbības plānošanas specifika.
2. Augkopības produktu eksporta iespējas.
3. Augkopības produkcijas transportēšanas loģistikas pamati.
4. Normatīvo aktu prasības par ūdens resursu izmantošanu un aizsardzību.
5. Kopējās lauksaimniecības politikas nostādnes attiecībā uz ilgtspējīgu lauksaimniecību.
6. Ganību un zālāju laistīšanas sistēmu veidi.
7. Riska analīze un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) prasības augkopības produkcijas pirmapstrādē.
8. Normatīvo aktu prasības attiecībā uz iepirkuma procedūru.
9. LAD elektronisko iesnieguma formu aizpildīšanai nepieciešamie saimniecības dati.
10. Normatīvo aktu prasības par karantīnas organismiem.
11. Meliorācijas sistēmu veidi.
12. Meliorācijas kadastra informācijas sistēma.
13. Normatīvo aktu prasības meliorācijas sistēmu uzturēšana.
14. Laistīšanas sistēmas un to atsevišķu elementu aizsardzības un uzglabāšanas prasības.
15. Laistīšanas sistēmas elementu izvietošanas nosacījumi drošai ekspluatācijai.
16. Atsevišķo laistīšanas sistēmas elementu aizsardzības prasības un sabojāšanas iespējas/riski.
17. Laistīšanas sistēmu veidi un to tehniskās ekspluatācijas prasības.
18. Laistīšanas sistēmas elementu tehniskie parametri.
19. Allelopātijas ievērošana sēklu maisījumu sagatavošanā.
20. Augu maiņas sastādīšanas principi.
21. Noliktavu, glabātavu un kalšu ekspluatācijas prasības.
22. Augkopības produkcijas šķirošanas un kalibrēšanas iekārtas.
23. Augu barības elementu nozīme augkopības kultūraugu attīstībā.
24. Komposta veidi un kompostēšanas metodes.
25. Ziedošo augu joslās izmantojamās sugas, to vides prasības un ierīkošanas paņēmieni.
26. Dzīvos organismus saturošie augu aizsardzības līdzekļi, to sugu specifiskās vides prasības.
27. Laboratoriju prasības lapu ievākšanai un nosūtīšanai.
28. Lapu paraugu ievākšanas metodika nosūtīšanai uz laboratoriju.
29. Augu diagnostikas metodes, to rezultātu novērtēšana.
30. Mēslošanas un augu aizsardzības
31. līdzekļu ietekme uz vidi.
32. Ārpakalpojumu pieejamība kvalitātes shēmu ieviešanai.
33. Kvalitātes shēmas, standarti un to prasības augkopības produkcijas ražošanā un to kontrolējošās institūcijas.
34. Kopējās lauksaimniecības politikas pamatnostādnes.
Izpratnes līmenī:
1. Ilgtspējīga resursu izmantošana augkopībā.
2. Bioloģisko lauksaimniecību regulējošie normatīvie akti.
3. Augkopībā izmantojamo pakalpojumu veidi un to pieejamība.
4. Augkopības produkcijas ražotāju sadarbības mehānismi.
5. Normatīvo aktu prasības augkopības ražošanas procesā radušos atkritumu apsaimniekošanai un
6. utilizēšanai.
7. Zālāju apsaimniekošanas nosacījumi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. ES nozīmes zālāju biotopu apsaimniekošanas prasības.
8. Zālāja platības atbilstība tirgus pieprasījumam pēc lopbarības. Zālāju un ganību ierīkošanā izmantojamie resursi, nepieciešamais sēklas materiāls.
9. Ganību ierobežošanas veidi un paņēmieni.
10. Ganību apsaimniekošanas principi – “porcijveida” ganīšana.
11. Lopbarības sagatavošanas tehnika un agregāti.
12. Lopbarības sagatavošanas tehnoloģijas. Lopbarības gatavošanai izmantojamie materiāli.
13. Laistīšanas normas atkarībā no zālāju un ganību izmantošanas intensitātēs un agroklimatiskiem
14. apstākļiem.
15. Darba uzskaites principi.
16. Labas higiēnas prakses vadlīnijas graudaugu, eļļas augu un pākšaugu primārā ražošanā.
17. Precīzās lauksaimniecības sistēmas.
18. Noliktavu uzskaites sistēmas.
19. Cilvēkresursu datubāzes.
20. Materiālu uzskaites datubāzes.
21. Lauksaimniecības nozares lēmuma pieņemšanas atbalsta sistēmas.
22. Saimniecības pārvaldības sistēmas.
23. Augkopības produkcijas ražošanai nepieciešamo pamatlīdzekļu, materiālu un pakalpojumu tehniskā specifikācijā iekļaujamie parametri.
24. Materiāltehnisko resursu piegādes specifiskās prasības.
25. Augkopības ražošanai nepieciešamo resursu un materiālu uzskaites veidi, inventarizācijas veikšanas pamatprincipi.
26. Augkopībā izmantojamo materiāltehnisko līdzekļu kvalitātes kritēriji.
27. Saņemamo materiāltehnisko līdzekļu iekraušanas un izkraušanas īpatnības.
28. Specifiski augkopībā izmantojamo materiāli tehnisko līdzekļu uzglabāšanas prasības.
29. Degvielas un smērvielu uzglabāšanas prasības.
30. Mehānisko un/vai elektrisko instrumentu sagatavošanas un ekspluatācijas noteikumi.
31. Augkopības tehnikas, agregātu un iekārtu sagatavošana darbam saskaņā ar ekspluatācijas noteikumiem.
32. Darba drošības noteikumi strādājot ar augkopības tehniku, agregātiem un instrumentiem.
33. Augkopībā izmantojamās elektroniskās pārvaldības un uzskaites sistēmas.
34. Karantīnas un regulējamo nekarantīnas organismu izplatīšanas novēršanas iespējas augkopībā.
35. Ražošanas procesā radušos atkritumu utilizācijas un pārstrādes veidi.
36. Materiāli-tehnisko resursu specifikācijas/raksturojums.
37. Darba drošības noteikumi cilvēku pārvadāšanā.
38. Augkopības kultūraugu augšanu apdraudošie dzīvnieki un putni, to ierobežošanas metodes.
39. Žogu vai nožogojuma ierīkošanas prasības lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
40. Žogu un iežogojumu veidi.
41. Aizsargstādījuma ierīkošanas tehnoloģija.
42. Tehnikas un agregātu veidi augsnes sagatavošanai augkopības kultūraugu audzēšanai.
43. Agrometeoroloģijas pamati.
44. Pārvietojamo laistīšanas sistēmu transportēšanas iespējas.
45. Kultūraugu sēšanas vai stādīšanas tehnika un tās parametri.
46. Entomoloģijas un fitopatoloģijas pamati.
47. Integrētās jeb vidi saudzējošās audzēšanas metodes.
48. Augkopības kultūraugu apputeksnēšanas veidi.
49. Apputeksnētāju aizsardzība.
50. Augkopības kultūraugu produkcijas kvalitātes prasības, rādītāji, novērtēšanas metodes.
51. Augkopības produkcijas novākšanas tehnoloģijas un paņēmieni.
52. Augkopības produkcijas taras veidi.
53. Augkopības produkcijas iesaiņojamie un iepakojamie materiāli.
54. Augkopības produkcijas pirmapstrādes metodes, to tehnoloģiskais raksturojums.
55. Augkopības produkcijas uzglabāšanas metodes.
56. Glabātavu, noliktavu, pagrabu, konteineru dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas metodes.
57. Augkopības produkcijas novākšanas un uzglabāšanas procesos izmantojamie darbarīki, iekārtas, materiāli.
58. Augkopības produkcijas transportēšanas, iekraušanas un izkraušanas metodes un tehnika.
59. Augu minerālās barošanas diagnostikas veidi.
60. Augu barības elementu trūkuma vai pārbagātības pazīmes.
61. Augsnes mikrobioloģijas pamati.
62. Zālāju un ganību ierīkošanai un uzturēšanai nepieciešamais organiskais un neorganiskais mēslojums.
63. Mēslošanas plāna sastādīšanas īpatnības bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā.
64. Normatīvo aktu prasības augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai un lietošanai.
65. Augkopības kultūraugu kaitīgo organismu vides prasības un izplatību veicinošie apstākļi.
66. Augkopības kultūraugiem derīgo organismu sugu specifiskās vides prasības.
67. Kaitīgo organismu monitoringa paņēmieni un sistēmas.
68. Lēmuma atbalsta sistēmu izmantošana augkopības kultūraugu audzēšanā.
69. Precīzās lauksaimniecības metožu izmantošanas iespējas augkopības kultūraugu mēslošanā.
70. Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi.
71. Augu fizioloģijas pamati.
72. Augu minerālās barošanas nosacījumi.
73. Laika apstākļu ietekme uz kultūraugu un kaitīgo organismu attīstības cikla ilgumu un paaudžu skaitu.
74. Augkopības kultūraugu ražošanu ietekmējošie ekonomiskie faktori.
75. Darba organizācijas optimizēšanas pasākumi augkopībā.
76. Augkopības kultūraugu apdrošināšanas veidi.
77. Augkopības produktu tirgus attīstības prognozes īstermiņā un ilgtermiņā.
76. Augkopības produkcijas pašizmaksas aprēķina metodoloģija.
77. Augkopības produkcijas ražošanas inovatīvās tehnoloģijas.
78. Tehnoloģiskā paņēmiena ietekme produkcijas pašizmaksas optimizēšanai augkopības ražošanā.
79. Tehnoloģiskā paņēmiena izvēle augkopības produkcijas pašizmaksas optimizēšanai.
Lietošanas līmenī:
1. SVID analīzes metodika.
2. Augkopības produkcijas ražošanas attīstības tendences Latvijā un pasaulē.
3. Augkopības produkcijas ražošanas metodes: konvencionālās, integrētās un bioloģiskās u.c.
4. Augkopībā audzējamo pamatkultūraugu, zaļmēslojuma augu, nektāraugu, lopbarības augu un zālaugu audzēšanas prasības.
5. Augu maiņas sastādīšanas principi.
6. Lopbarības aprēķināšanas principi dažādām dzīvnieku sugām.
7. Kultūraugu sēklu kategorijas, sējīpašības, izsējas un stādīšanas normas.
8. Augkopības kultūraugu sēklas un stādāmā materiāla pieejamība Latvijā un pasaulē.
9. Normatīvo aktu prasības augkopības kultūraugu sēklu un stādāmā materiāla ražošanai un apritei.
10. Starpkultūru, aizsargjoslu un buferjoslu funkcijas, veidi un ierīkošanas prasības.
11. Augsnes sagatavošanas prasības viengadīgo un daudzgadīgo kultūraugu sējumu ierīkošanai un audzēšanai.
12. Augkopības produkcijas ražošanas agrotehniskie pasākumi un tiem nepieciešamie resursi un to veidi.
13. Augkopības produktu kvalitātes kritēriji atbilstoši izmantošanas veidam.
14. Kaļķošanas, organisko un minerālo mēslošanas līdzekļu piedāvājums.
15. LR reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu (AAL) saraksts.
16. Augkopības produkcijas ražošanai nepieciešamie materiāltehnisko resursu veidi.
17. Augkopības kultūraugu laistīšanas/ mitruma nodrošināšanas prasības.
18. Dažādu zālēdāju dzīvnieku ūdens patēriņš ganībās.
19. Zālaugu sugu raksturojums. Zālāju veidi – dabiskie, ilggadīgie, viengadīgie.
20. Daudzgadīgo zālaugu agrotehnika. Sēto zālāju ierīkošanas pamatprincipi. Ganību ierīkošanas pamatprincipi. Lauksaimniecības dzīvnieku barības līdzekļu veidi.
21. Lopbarības sagatavošanas pamatprincipi.
22. Lauksaimniecības dzīvniekiem nepieciešama barības daudzuma aprēķināšanas metodika.
23. Ganību platības atbilstība dzīvnieku sugai un skaitam.
24. Zālāju maisījuma izvēle atbilstoši apsaimniekošanas veidam – ganībām vai zālājam un ekstensīvai vai intensīvai pļaušanai.
25. “Zaļais konveijers” – dzīvnieku vienmērīgs nodrošinājums ar lopbarību.
26. Zālāju un ganību ierīkošanā izmantojamie resursi, nepieciešamais sēklas materiāls.
27. Cilvēkresursu vadība specifiskiem augkopības darbiem.
28. Augkopības kultūraugu agrotehnika un tehnoloģiskās kartes un to izmantošana darba plānošanā.
29. Laika plānošanas metodes.
30. Tehnoloģiskās kartes struktūra un izstrādes metodika.
31. Lauksaimniecības mehanizācijas pamati.
32. Augu aizsardzības līdzekļu (AAL), mēslošanas līdzekļu (ML) uzglabāšanas prasības.
33. Transportlīdzekļu un lauksaimniecības tehnikas un agregātu tehniskie parametri.
34. Augkopībā izmantojamo resursu nomenklatūra.
35. Lauksaimniecības darbu dokumentēšanas pamatprincipi.
36. “Lauku vēsture” – apsaimniekoto lauku uzkrājamie dati.
37. Augkopības ražošanas procesu uzskaites pamatprincipi.
38. Augkopībā sastopamie karantīnas organismi.
39. Meliorācijas sistēmu kopšanas pasākumi.
40. Lauka sagatavošanas tehnoloģijas.
41. Augkopības augu audzēšanas tehnoloģijas.
42. Tehnoloģiskās kartes izmantošana lauku sagatavošanā.
43. Agrometeodatu izmantošana augkopības darbu plānošanā un veikšanā.
44. Agrometeoprognožu datu izmantošana.
45. Preventīvie pasākumi augkopības kultūraugu aizsardzībai pret dzīvnieku postījumiem.
46. Žogu ierīkošanai nepieciešamie materiāli tehniskie un cilvēkresursi.
47. Augsnes apstrādes kvalitātes kritēriji.
48. Augkopības kultūraugu prasības augsnes sagatavošanai.
49. Augsnes gatavības apstrādei novērtēšanas pamatprincipi.
50. Augkopības kultūraugu mitruma prasības.
51. Ūdens apgādes sistēmas izvēles īpatnības daudznozaru augkopības uzņēmumos.
52. Augkopības kultūraugu sēklu dīgšanas optimālie apstākļi.
53. Kartupeļu jarovizācijas metodes.
54. Sēklas materiāla sagatavošanas sējai/ stādīšanai metodes.
55. Sēklas materiāla kodināšanas paņēmieni un līdzekļi.
56. Sēklu kodināšanas prasības.
57. Zālaugu sēklu maisījumu sastādīšanas principi.
58. Augkopības kultūraugu attīstības stadijas.
59. Nezāļu klasifikācija.
60. Izplatītākie augkopības kultūraugu kaitēkļi.
61. Augkopības kultūraugiem biežāk sastopamās slimības.
62. Normatīvie aktu prasības augu slimību un kaitēkļu ierobežošanā.
63. Normatīvie akti augkopības kultūraugu sēklaudzēšanā.
64. Augkopības kultūraugu gatavības noteikšanai izmantojamie instrumenti.
65. Augkopības kultūraugu ražas daudzuma novērtēšanas metodes.
66. Augkopības produkcijas uzglabāšanas veidi.
67. Augkopības produkcijas uzglabāšanas periodi, ņemot vērā augu fizioloģiskos procesus.
68. Augkopības produkcijas glabātavu un konteineru veidi, to ietilpības aprēķini, darbu mehanizācijas iespējas.
69. Augkopības produkcijas uzglabāšanas nosacījumi.
70. Glabātavu, noliktavu, pagrabu, torņu atbilstība augkopības produkcijas uzglabāšanas prasībām.
71. Skābbarības tranšeju un kaudžu atbilstība rupjās lopbarības uzglabāšanas prasībām.
72. Augšņu klasifikācija pēc augsnes tipa un granulometriskā sastāva.
73. Augšņu analīzēs nosakāmie rādītāji.
74. Augšņu paraugu ievākšanas metodoloģija.
75. Mēslošanas plāna aprēķina metodika.
76. Barības elementu izneses ar augkopības kultūraugu ražu.
77. Augkopības kultūraugu prasības pēc barības elementiem, augsnes skābuma reakcijas (pH).
78. Augsnes kaļķošanas veidi, materiāli un paņēmieni.
79. Minerālmēslu veidi un pielietošanas iespējas.
80. Organisko mēslošanas līdzekļu veidi un to iestrādes iespējas.
81. Plašāk sastopamo augkopības kultūraugu kaitīgo organismu latviskie un latīniskie nosaukumi.
82. Augu aizsardzības metodes un paņēmieni.
83. Augu aizsardzības līdzekļu veidi un iedalījums pēc darbības veida, lietošanas kategorijas, preparatīvās formas.
84. Augu aizsardzības līdzekļu marķējuma raksturojums un tā ievērošana.
85. Augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu darba šķidruma gatavošana.
86. Augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu tvertnes maisījumu gatavošanas principi.
87. Lauka vēstures aizpildīšanas nosacījumi.
88. Prasības mēslošanas līdzekļu uzglabāšanai atkarībā no mēslošanas līdzekļu veida.
89. Kūtsmēslu uzglabāšanas nosacījumi atkarībā no to veida.
90. Normatīvo aktu prasības mēslošanas līdzekļu uzskaitei.
91. Augu aizsardzības līdzekļu uzskaites dokumentācija.
92. Saimniecības uzskaites sistēmas dokumentēšanas principi.
93. Agrometeoroloģisko apstākļu ietekme uz mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un efektivitāti.
94. Barības elementu pieejamība augkopības augiem atkarībā no laika apstākļiem.
95. Mēslošanas līdzekļu lietošanas iespējas atkarībā no augsnes īpašībām un gatavības pakāpes.
96. Augkopības produkcijas ražošanu nelabvēlīgie ietekmējošie faktori.
97. Augkopības kultūraugu augšanu nelabvēlīgi ietekmējošie meteoroloģiskie laika apstākļi.
98. Meteo staciju nozīme un pieejamība un piedāvājums tirgū.
99. Meteo staciju uzkrāto datu izmantošanas iespējas.
100. Augkopības produkcijas ražošanas bruto seguma aprēķina metodika.
101. Interneta vietnes “Lauksaimniecības produkcijas Bruto-seguma aprēķina rīks” izmantošana.
102. Augkopības produkcijas tirgus analīze.
103. Darba ražīguma novērtēšanas metodes.
104. Augkopības produkcijas ražības aprēķina metodes.
105. Augkopības produkcijas ražas prognozēšanas metodes.
106. Ieņēmumu palielinājuma vai samazinājuma aprēķina metodes atkarībā no tehnoloģiskā paņēmiena augkopībā.
107. Augkopības produkcijas kvalitātes uzlabošanas iespējas un metodes.
Vispārējās zināšanas
Priekšstata līmenī:
1. Augkopības jomu reglamentējošie normatīvie akti.
2. ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi.
Izpratnes līmenī:
1. Verbālā un neverbālā saziņa darba vidē.
2. Kultūras daudzveidības koncepcija.
3. Verbālās un neverbālās saziņas specifika daudzkultūru vidē.
4. Faktu, teoriju un profesionālās darbības likumsakarības.
5. Statistikas pamatprincipi.
6. Augkopības tehnoloģiju izpētes rezultātu izmantošanas iespējas.
7. Normatīvie akti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.
8. Digitālā vide, riski un draudi digitālajā vidē.
9. Digitālā identitāte.
10. Datu aizsardzība.
11. Digitālā satura aizsardzība.
12. Datoru drošības programmas.
13. Uzņēmējdarbības organizācija.
14. Stratēģiskā vadība.
15. Uzņēmuma lietvedības un finanšu uzskaites sistēma.
16. Finanšu plānošanas un prognozēšanas metodes.
17. Finanšu riski.
18. Finanšu vadība un ekonomika.
19. Finanšu instrumenti.
20. Saskarsmes teorijas.
21. Faktu, teoriju un profesionālās darbības procesu likumsakarības.
22. Pētījumu un demonstrējumu organizācijas metodoloģija.
23. Profesionālās pilnveides stratēģijas.
24. Darba tiesību sistēma un tās pamatprincipi.
25. Socioloģijas pamati.
26. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
27. Darba aizsardzības likums. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums.
28. Vides aizsardzības likums. Latvijas ilgtspējības attīstības stratēģija.
Lietošanas līmenī:
1. Plašs vārdu krājums.
2. Literārās valodas normas.
3. Augkopības lietišķie raksti.
4. Valodas kultūra.
5. Augkopības profesionālā terminoloģija.
6. Efektīvas prezentācijas vadīšanas māksla.
7. Kritiskā domāšana un konstruktīva dialoga veidošana.
8. Pietiekams profesionālās terminoloģijas krājums.
9. Starpkultūru komunikācijas principi daudzkultūru vidē.
10. Savas nacionālās kultūras un citu kultūru standarti, vērtības un uzvedības kodekss.
11. Konfliktu identificēšanas un risināšanas stratēģijas.
13. Datu analīzes un apkopošanas metodes.
14. Matemātiskā terminoloģija.
15. Augkopības zinātnisko un praktisko pētījumu rezultātu izmantošana tehnoloģiju uzlabošanai.
16. Lietojumprogrammas atbilstoši darba uzdevumam.
17. Digitālie rīki un tehnoloģijas.
18. Digitālās komunikācijas līdzekļi.
19. Datorsistēmu instrukcijas.
20. Informācijas un komunikācijas sistēmu drošība.
21. Datu drošība.
22. Darba vides organizācijas process un vadīšana.
23. Pašorganizēts darba process.
24. Darbs komandā.
25. Projekta izstrāde un vadīšanas pamatprincipi.
26. Lēmumu pieņemšanas metodes.
27. Plānošanas metodes.
28. Pašnovērtējuma mehānismi.
29. Dokumentu noformēšanas prasības.
30. Sadarbības principi.
31. Profesionālās pilnveides un attīstības plānošana.
32. Pētījumu un demonstrējumu ierīkošanas metodes.
32. Efektīvas komunikācijas stratēģijas.
33. Laika menedžmenta/pārvaldības pamatprincipi.
34. Sociālā dialoga līmeņi un veidošanas pamatprincipi.
35. Darba tiesību normatīvie akti.
36. Darba aizsardzības, vides aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības normatīvie akti.
37. Pirmās palīdzības sniegšanas pamatprincipi.
38. Rīcība ugunsgrēka gadījumā. Rīcība darba vides risku iestāšanās gadījumā.

Profesionālās prasmes un attieksmes
1. Veikt augkopības saimniecībā un/vai ražošanas objektā SVID analīzi.
2. Analizēt tirgus pieprasījumu pēc saimniecībā ražotās augkopības produkcijas.
3. Sastādīt augkopības kultūraugu sējumu struktūru ņemot vērā vajadzību pēc lopbarības.
4. Plānot augkopības produkcijas ražošanai nepieciešamo cilvēkresursu un materiāltehnisko nodrošinājumu.
5. Plānot augkopības kultūraugu sēklas materiāla patēriņu un iegādi.
6. Plānot agrotehniskos pasākumus augkopības ražošanā un transporta loģistikas racionālu organizāciju.
7. Izvērtēt ārpakalpojuma un citu speciālistu piesaistes nepieciešamību augkopības darbu veikšanā.
8. Izvērtēt starpkultūru, aizsargjoslu un buferjoslu nepieciešamību.
9. Izvērtēt laistīšanas sistēmas nepieciešamību un tās ierīkošanas iespējas, sadarbībā ar attiecīgās jomas speciālistu, atbilstoši lauksaimniecības saimniecībā audzēto kultūraugu vajadzībām.
10. Izvēlēties ūdens nodrošināšanas veidu mājlopiem ganībās, sadarbībā ar attiecīgās jomas speciālistu.
11. Plānot augkopības produktu ražošanas atkritumu un tirgum nederīgās produkcijas utilizēšanu.
12. Plānot karantīnas organismu bojāto augu vai augkopības produkcijas utilizēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
13. Izvērtēt nepieciešamību pēc ganībām, atbilstoši dzīvnieku skaitam un sugai.
14. Analizēt nepieciešamību pēc zālāja lopbarības ieguvei atbilstoši dzīvnieku sugai saimniecībā esošajam dzīvnieku skaitam.
15. Plānot nepieciešamos resursus zālāju un ganību ierīkošanai un apsaimniekošanai.
16. Plānot nepieciešamos resursus siena, skābsiena un skābbarības gatavošanai.
17. Plānot laistīšanas sistēmu ierīkošanu ganībās un zālājos atbilstoši lauksaimniecības saimniecības vajadzībām.
18. Definēt darba uzdevumus augkopības produkcijas ražošanas procesu nodrošināšanai.
19. Izvērtēt darbu prioritātes īstermiņā un ilgtermiņā.
20. Organizēt minimālo higiēnas prasību ievērošanu augkopības produkcijas ražošanā.
21. Plānot individuālos aizsardzības līdzekļus augkopības produkcijas ražošanas procesu nodrošināšanai.
22. Izvērtēt ražošanas vides risku faktorus augkopības produkcijas ražošanā.
23. Sastādīt laika (Ganta) diagrammu plānoto augkopības produkcijas ražošanas darbu izpildei.
24. Sastādīt tehnoloģiskās kartes visu augkopības produktu ražošanai.
25. Sastādīt augkopības ražošanas darbu veikšanas instrukcijas.
26. Izmantot datorizētās uzskaites sistēmas.
27. Izmantot lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas sniegto informāciju augkopības ražošanas procesu optimizēšanai.
28. Izmantot iegūtos datus tehniskās dokumentācijas izstrādei.
29. Sagatavot iepirkuma objekta tehnisko specifikāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
30. Veikt augkopības produkcijas ražošanai nepieciešamo pamatlīdzekļu, materiālu un pakalpojumu cenu aptauju.
31. Izvērtēt augkopības produkcijas ražošanai nepieciešamo materiālu un pakalpojumu piedāvājumus.
32. Uzraudzīt iepirkuma dokumentu sagatavošanu.
33. Izvērtēt ārpakalpojuma un citu speciālistu piesaistes nepieciešamību iepirkuma procedūras organizēšanai lauksaimniecības uzņēmumā.
34. Apzināt saimniecībā esošos resursus augkopības produkcijas ražošanai.
35. Analizēt saimniecībā pieejamos augkopības produkcijas ražošanai nepieciešamos resursus ņemot vērā plānoto.
36. Ieviest korekcijas augkopības produkcijas ražošanai vajadzīgo resursu nodrošināšanā, ņemot vērā pieejamos resursus.
37. Sagādāt augkopības produkcijas ražošanai nepieciešamos materiāltehniskos resursus.
38. Uzraudzīt augkopības produkcijas ražošanai nepieciešamo piegādājamo materiāltehnisko līdzekļu saņemšanu un kvalitātes kontroli.
39. Uzraudzīt sagādāto materiāltehnisko resursu atbilstošu uzglabāšanu.
40. Sadalīt ikdienas darba uzdevumus starp augkopības procesa dalībniekiem.
41. Instruēt augkopības procesa dalībniekus par darba uzdevumu izpildi un materiāli- tehnisko līdzekļu atbilstību to veikšanai.
42. Uzraudzīt darbu izpildi, atbilstoši procesa plānam un tehniskajai dokumentācijai.
43. Uzraudzīt veicamajam augkopības produkcijas ražošanas darbam nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu sagatavošanu un lietošanu atbilstoši dokumentācijā norādītajam.
44. Uzraudzīt augkopības produkcijas ražošanas darbu izpildei atbilstošo materiāltehnisko līdzekļu uzturēšanu atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem.
45. Regulāri ievākt informāciju par paveiktiem augkopības produkcijas ražošanas darbiem un to rezultātiem, kvalitāti.
46. Sistematizēt iegūto informāciju par augkopības produkcijas ražošanas procesa starpposmu rezultātiem.
47. Salīdzināt iegūto informāciju par augkopības produkcijas ražošanas procesa starpposmu rezultātiem vairākos vai dažādos saimniecības objektos vai dažādās saimniecībās.
48. Novērtēt paveiktā augkopības produkcijas ražošanas starpposma rezultātus.
49. Pielietot iegūtos datus turpmāko darbu plānu korekcijai, pilnveidošanai.
50. Sistemātiski dokumentēt informāciju par paveiktiem darbiem un to rezultātiem, kvalitāti pieredzes uzkrāšanai un datu bāzes veidošanai.
51. Izmantot Lauku atbalsta Dienesta (LAD) Elektroniskās pieteikšanas sistēmu saimniecības datu ievadīšanai.
52. Izvēlēties saimniecības darbam atbilstošākās elektroniskās lauksaimniecības pārvaldības sistēmas augkopības produkcijas ražošanā.
53. Sagatavot nepieciešamo informāciju iesniegumu formas aizpildīšanai LAD elektroniskajā pieteikšanas sistēmā.
54. Sagatavot nepieciešamo informāciju izvēlētajai elektroniskajai pārvaldības un uzskaites sistēmai.
55. Pieņemt lēmumu par augkopības produkcijas ražošanas procesā radušos atkritumu utilizācijas vai pārstrādes veidu.
56. Uzraudzīt augkopības produkcijas ražošanas procesā radušos atkritumus utilizēšanu.
57. Uzraudzīt tirgum nederīgās augkopības produkcijas daļas utilizēšanu.
58. Uzraudzīt karantīnas organismu bojāto augu vai augkopības produkcijas utilizāciju.
59. Izvēlēties lauka ielabošanas pasākumus atbilstoši saimniecības iespējām.
60. Novērtēt meliorācijas sistēmu stāvokli un meliorācijas speciālista piesaistīšanas nepieciešamību.
61. Izvēlēties piemērotu tehnoloģiju augkopības kultūraugu audzēšanai.
62. Prognozēt riskus, kas var ietekmēt augkopības produkcijas ražošanas darbu veikšanas norisi, ātrumu un kvalitāti.
63. Precizēt augkopības produkcijas ražošanas darbu izpildi atbilstoši aktuālai situācijai un pieejamajiem resursiem.
64. Uzraudzīt darba drošības noteikumu ievērošanu, veicot augkopības produkcijas ražošanas lauka sagatavošanas darbus.
65. Novērtēt iežogošanas vajadzību apsaimniekotajā teritorijā, ņemot vērā saimniecības darbības specifiku.
66. Plānot žogu vai nožogojuma ierīkošanu lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
67. Nodrošināt nepieciešamo tehniku un cilvēkresursus žoga ierīkošanai.
68. Koordinēt žoga ierīkošanu.
69. Novērtēt veiktā darba kvalitāti, pieņemt lēmumu trūkumu novēršanai.
70. Novērtēt augsnes gatavību darbu uzsākšanai, ņemot vērā augkopības kultūraugu audzēšanas agrotehniskās prasības.
71. Izvēlēties augsnes sagatavošanai augkopības kultūraugu audzēšanai piemērotu tehniku un agregātus.
72. Izvēlēties augsnes apstrādes veidu un laiku.
73. Koordinēt augsnes sagatavošanas darbus.
74. Novērtēt augsnes sagatavošanas veikto darbu kvalitāti.
75. Pieņemt lēmumu turpmākai rīcībai.
76. Izvērtēt ūdens apgādes nepieciešamību augkopības kultūraugu laistīšanai un zālēdāju dzirdināšanai ganībās.
77. Organizēt laistīšanas sistēmas nogādāšanu un uzstādīšanu izvēlētajā laukā tālākai ekspluatācijai.
78. Organizēt zālēdājiem nepieciešamā dzeramā ūdens nodrošināšanu ganībās.
79. Koordinēt sūkņu izvietošanu ūdens ņemšanas vietā atbilstoši normatīvajiem aktiem.
80. Nodrošināt atsevišķu laistīšanas sistēmas elementu aizsardzību no mehāniskās sabojāšanas.
81. Organizēt drošu ūdens piegādes sistēmu ekspluatāciju.
82. Organizēt laistīšanas sistēmas sagatavošanu ziemas periodam.
83. Izvēlēties sēklas un stādāmo materiālu atbilstoši tehnoloģiskajai kartei un augkopības produkcijas ražošanas plānam.
84. Izvēlēties sēšanas vai stādīšanas tehniku atbilstoši izvēlētam kultūraugam un izvēlētai sēšanas/stādīšanas tehnoloģijai.
85. Organizēt agrotehnisko pasākumu secību atbilstoši izvēlētajam augkopības kultūraugam un augsnes granulometriskajam sastāvam.
86. Kontrolēt agrotehnisko pasākumu izpildi.
87. Kontrolēt augkopības kultūraugu kopšanas pasākumu izpildi.
88. Pārraudzīt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
89. Pārraudzīt augkopības kultūraugu audzēšanu sēklas materiāla iegūšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
90. Konsultēt par zālāju pļaušanas nepieciešamību ņemot vērā plānoto zālaugu attīstības stadiju un to izmantošanas mērķi.
91. Analizēt veikto augu kopšanas pasākumu rezultātus un efektivitāti.
92. Novērtēt augkopības kultūraugu gatavību novākšanai un gaidāmās ražas daudzumu un kvalitāti.
93. Aprēķināt augkopības produkcijas novākšanai nepieciešamo cilvēku, tehnikas vienību, taras daudzumu un vietu glabātavā, kā arī sabēruma vietas.
94. Koordinēt glabātavas, torņu, stirpu lauka, pagraba, skābbarības tranšeju sagatavošanu un izvietošanu augkopības produkcijas uzglabāšanai.
95. Organizēt augkopības produkcijas novākšanu, pēc nepieciešamības priekšapstrādi, sagatavošanu un nogādāšanu realizācijai.
96. Apkopot informāciju par paveiktajiem darbiem, izlietotiem materiāliem un iegūto ražu.
97. Pieņemt lēmumu par produkcijas piemērotību ilgstošai uzglabāšanai vai tūlītējai realizācijai.
98. Pasūtīt augšņu agroķīmiskās analīzes.
99. Organizēt augsnes un/vai augu daļu paraugu ievākšanu un nosūtīšanu uz laboratoriju.
100. Izmantot augšņu agroķīmiskās izpētes pamatdatus mēslošanas plāna sastādīšanā augkopībā.
101. Sastādīt augsnes kaļķošanas plānu katram laukam un saimniecībai kopā ikgadēji un ilgtermiņā.
102. Sastādīt mēslošanas plānu katram laukam.
103. Rast alternatīvus risinājumus augkopības kultūraugu mēslošanas plāna efektīvai sastādīšanai.
104. Sastādīt mēslošanas plāna apkopojumu mēslošanas līdzekļu sagādei.
105. Izstrādāt augu aizsardzības plānu katram kultūraugam augkopības saimniecībā.
106. Izstrādāt augu aizsardzības plānu katram laukam augkopības saimniecībā.
107. Sastādīt augu aizsardzības plāna apkopojumu AAL iegādei.
108. Sastādīt derīgo mikroorganismu pielietošanas plānu augkopības saimniecībās.
109. Sastādīt ziedošo augu joslu ierīkošanas plānu bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai augkopības sējumos.
110. Izvēlēties augkopības kultūraugu audzēšanai piemērotākās augu aizsardzības un mēslošanas metodes, augu aizsardzības, kaļķošanas un mēslošanas līdzekļus.
111. Organizēt augu aizsardzības līdzekļu un mēslošanas līdzekļu sagādi.
112. Lietot kaitīgo organismu monitoringa un brīdinājuma sistēmas un ierīces augkopības kultūraugu kaitīgo organismu uzskaitei.
113. Organizēt augkopības kultūraugu un/vai lapu paraugu ievākšanu un nosūtīšanu uz laboratoriju.
114. Konsultēt par lapu un augu sulas analīzes datu izmantošanu mēslošanas plāna korekcijai.
115. Izmantot precīzās lauksaimniecības metodes augu vajadzību pēc barības elementiem noteikšanai.
116. Veikt korekcijas mēslošanas plānā paredzētajos pasākumos, atbilstoši aktuālajai situācijai, augu diagnostikai un prognozētajiem klimatiskajiem apstākļiem.
117. Pārraudzīt mēslošanas līdzekļu (ML) normatīvo aktu prasībām un produktu īpašībām atbilstošu uzglabāšanu un uzskaiti.
118. Kontrolēt AAL normatīvo aktu prasībām un produktu īpašībām atbilstošu uzglabāšanu un uzskaiti.
119. Uzraudzīt izlietoto materiālu iepakojumu un nederīgo, lietošanai aizliegto AAL utilizāciju.
120. Veikt augkopības kultūraugu mēslošanas plāna korekcijas reāllaikā atbilstoši aktuāliem agro klimatiskiem apstākļiem.
121. Analizēt veikto ML un AAL lietošanas rezultātus un efektivitāti augkopības kultūraugu audzēšanā pieredzes uzkrāšanai.
122. Konsultēt par atskaišu sagatavošanu ML un AAL lietošanā, Mēslošanas plāna izpildi (kopsavilkums VAAD) (4.IKI) iesniegšanai kontrolējošām institūcijām sagatavošanu.
123. Salīdzināt augkopības ražošanas objekta faktisko stāvokli ar iepriekš plānoto.
124. Raksturot radušos problēmu augkopības produkcijas ražošanā.
125. Identifcēt augkopības produkcijas ražošanā radušās problēmas cēloņus īstermiņā un ilgtermiņā.
126. Izvērtēt dažādu iespējamo risinājumu priekšrocības un trūkumus attiecībā uz darba laika patēriņu un resursu nodrošinājumu augkopības produkcijas ražošanas saimniecībā.
127. Izvērtēt dažādu iespējamo risinājumu priekšrocības un trūkumus ņemot vērā ekonomiskos faktorus augkopības produkcijas ražošanā.
128. Atrast iespējamos augkopības produkcijas ražošanas problēmu risinājumus augkopības produkcijas ražošanas saimniecībā.
129. Izvērtēt pieejamos kultūraugu apdrošināšanas risinājumus.
130. Izvēlēties optimālo problēmas risinājumu no vairākiem izvērtētiem variantiem augkopības produkcijas ražošanas saimniecībā.
131. Pamatot augkopības saimniecības vadītājam izvēlētā risinājuma piemērotību.
132. Īstenot izvēlēto augkopības produktu ražošanas problēmas risinājuma stratēģiju.
133. Novērtēt vajadzību pēc kvalitātes shēmas ieviešanas augkopības produktu ražošanas saimniecībā.
134. Izvēlēties piemērotāko kvalitātes shēmu ieviešanai augkopības produkcijas ražošanas saimniecībā.
135. Pieņemt lēmumu par kvalitātes shēmas ieviešanu augkopības produkcijas ražošanas saimniecībā.
136. Aprēķināt augkopības produkcijas ražošanas saimniecības tiešās izmaksas un ieņēmumus.
137. Salīdzināt augkopības produkcijas ražošanas saimniecības datus ar Lauksaimniecības produkcijas Bruto- seguma aprēķina rādītājiem.
138. Analizēt augkopības produkcijas ražošanas izmaksas.
139. Analizēt augkopības produkcijas saimnieciskās darbības ieņēmumus.
140. Salīdzināt augkopības produkcijas ražošanas ieņēmumu/izdevumu dinamiku saimniecībā pēdējos gados.
141. Izmantot augkopības produkcijas tirgus attīstības un kopējās lauksaimniecības politikas prognozes ekonomiskās stabilitātes novērtēšanai.
142. Prognozēt turpmāko augkopības saimniecības attīstību, izmantojot aktuālos saimniecības ekonomiskos rādītājus.
143. Apkopot augkopības produkcijas ražošanas ekonomiskos rādītājus pēc identificētās problēmas risinājuma stratēģijas ieviešanas.
144. Analizēt saimniecības ekonomiskos rādītājus pirms un pēc problēmas risinājuma ieviešanas.
145. Analizēt saimniecības darba ražīgumu pirms un pēc problēmas risinājuma ieviešanas.
146. Analizēt saimniecībā saražotās augkopības produkcijas konkurētspēju tirgū pirms un pēc problēmas risinājuma ieviešanas.
147. Dot slēdzienu par īstenotās augkopības produkcijas ražošanas problēmas risinājuma stratēģijas efektivitāti.
Vispārējās prasmes un attieksmes
1. Ievērot augkopības nozari reglamentējošo normatīvo aktu prasības.
2. Sekot augkopības nozari reglamentējošo normatīvo aktu, standartu un citu saistīto dokumentu izmaiņām.
3. Sazināties mutvārdos un rakst veidā dažādās profesionālās situācijās un vidēs.
4. Komunicēt atbilstoši mērķauditorijai un situācijas prasībām.
5. Ievērot latviešu literārās valodas normas lietišķajā saziņā.
6. Veidot labi strukturētus, detalizētus tekstus.
7. Lietot augkopības profesionālo terminoloģiju latviešu valodā.
8. Publiskot prezentācijas materiālus un uzstāties dažādās mērķauditorijās.
9. Brīvi un konstruktīvi diskutēt.
10. Skaidri un argumentēti sniegt profesionālās tēmas izklāstu valsts valodā.
11. Lietot svešvalodas mutvārdu un rakstveida komunikācijā dažādās profesionālās situācijās un vidēs.
12. Lietot specifisko augkopības terminoloģiju profesionālajā saziņā.
13. Ievērot starpkultūru komunikācijas principus daudzkultūru vidē.
14. Analizēt kultūras līdzības un atšķirības.
15. Elastīgi risināt starpkultūru konfliktus darbā vidē.
16. Patstāvīgi pilnveidot svešvalodas/-u un profesionālo terminoloģiju zināšanas.
17. Novērtēt kompleksu situāciju modeļiem piemērotas problēmu risināšanas stratēģijas augkopībā.
18. Izvērtēt datos novēroto (vai piedāvāto) modeļu un likumsakarību nozīmes.
19. Vispārināt iegūtos secinājumus un izvirzīt jaunas problēmas augkopībā vispārinātā veidā.
20. Analizēt savstarpēji saistītus skaidrojumus, simbolus un formulas.
21. Piemērot matemātiskus faktus, likumus, algoritmus risinājuma meklēšanā.
22. Veidot matemātiskas diagrammas, grafikus un konstrukcija ikdienas darbā.
23. Manipulēt ar skaitļiem, grafiskiem un statistiskiem datiem un informāciju, algebriskām izteiksmēm un vienādojumiem un ģeometriskiem attēliem.
24. Ieviest videi draudzīgas saimniekošanas pasākumus.
25. Rast radošus risinājumus tehnoloģisko procesu attīstībai.
26. Rīkoties ar tehnoloģiskajām iekārtām, instrumentiem un zinātniskajiem datiem.
27. Izmantot digitālās vides informācijas ieguvei pārlūkošanas, meklēšanas un atlases rīkus.
28. Prasmīgi apstrādāt informāciju, datus un saturu digitālā vidē.
29. Radīt digitālu saturu, veidojot jaunu vai izmantojot dažādas teksta un informācijas daļas, tās pārveidojot, atjaunojot, uzlabojot un precizējot.
30. Izplatīt digitālu saturu, izmantojot piemērotus digitālās komunikācijas līdzekļus.
31. Rīkoties saskaņā ar tiesību normām, kas attiecināmas uz digitālo tehnoloģiju, īpašuma tiesību un datu izmantošanu.
32. Pārvaldīt daudzveidīgas digitālas identitātes digitālajās platformās.
33. Izmantot dažādus personas datu un privātuma aizsardzības paņēmienus digitālajā vidē.
34. Risināt dažādas tehniskas problēmas un situācijas digitālā vidē, izmantojot izziņas procesu.
35. Attīstīt digitālas prasmes digitāla satura, inovatīvu procesu un produktu radīšanai.
36. Izvirzīt savus un komandas darba mērķus, tos īstenojot atbilstoši noteiktajam biznesa plānam.
37. Lietot finanšu plānošanas un prognozēšanas metodes biznesa idejas īstenošanai.
38. Kritiski izvērtēt riskus, kas saistīti ar plānotajām darbībām biznesa idejas īstenošanai.
39. Uzņemties atbildību jaunu lauksaimniecības uzņēmējdarbības vērtību radīšanā.
40. Izvērtēt sasniegtos mērķus, novērtējot savu un komandas darba ieguldījumu.
41. Izmantot atgriezenisko saiti sava un komandas darba jaunu mērķu noteikšanai.
42. Apzināties savas personīgās un sociālās attīstības/pilnveides iespējas.
43. Adekvāti novērtēt savu profesionālo pieredzi un profesionālās kompetences līmeni.
44. Mērķtiecīgi plānot profesionālo kompetenču pilnveidi.
45. Sistemātiski apgūt jaunas profesionālas zināšanas un pieredzi.
46. Kritiski izvērtēt situāciju/notikumu/darbību/ iespējas un pieņemt lēmumus.
47. Sekot līdzi profesionālās darbības un profesionālās jomas teorijas un prakses attīstībai.
48. Strādāt gan komandā, gan patstāvīgi.
49. Iesaistīties lauksaimnieku sabiedrības interešu jautājumu risināšanā, tai skaitā ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.
50. Piedalīties/iniciēt sociāli atbildīgu ar lauksaimniecību saistītu iniciatīvu izstrādei.
51. Analizēt dažādas lauksaimniecības pārvaldības sistēmas un procesus.
52. Nodrošināt darba tiesību prasību ievērošanu.
53. Risināt nestandarta darba situācijas.
54. Organizēt darba vietu atbilstoši darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām.
55. Palīdzēt darba aizsardzības speciālistam novērtēt darba vides riska faktorus.
56. Izmantot videi draudzīgas darba metodes, nodrošinot efektīvu atkritumu šķirošanu un utilizēšanu.
57. Rīkoties atbilstoši ugunsdrošības, elektrodrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām.
58. Sniegt pirmo palīdzību ārkārtas situācijā.
59. Rīkoties uzņēmuma un valsts mēroga ārkārtas situācijā atbilstoši noteiktajiem civilās aizsardzības plāniem.
60. Atbildīgi rīkoties ārkārtas situācijā un izņēmuma stāvokļa laikā, ievērojot valsts noteikto regulējumu.
61. Piemērot dabas aizsardzības principus gan ikdienas aktivitātēs, gan profesionālajā darbībā.
62. Apzināties savu atbildību ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

Profesionālās kompetences
1. Spēja racionāli plānot augkopības produkcijas ražošanas procesus un to nodrošināšanai nepieciešamos resursus, konkrētā augkopības saimniecībā vadoties pēc tirgus pieprasījuma un saimniecībā plānotās produkcijas.
2. Spēja racionāli plānot ganību un zālāju ierīkošanu un izmantošanu atbilstoši dzīvnieku sugai, skaitam un pieprasījumam pēc lopbarības.
3. Spēja atbildīgi plānot laistīšanas un dzirdināšanas sistēmu ierīkošanu ganībās un zālājos atbilstoši saimniecības vajadzībām.
4. Spēja patstāvīgi sastādīt racionālu darbu kalendāro grafiku augkopības produkcijas ražošanas procesa dalībniekiem, ievērojot ražošanas vides risku faktorus.
5. Spēja patstāvīgi izstrādāt tehnisko dokumentāciju augkopības produktu ražošanai saimniecībā, izmantojot tehnoloģiskās kartes, darba plānu un datorizētās uzskaites sistēmas.
6. Spēja atbildīgi organizēt augkopības produkcijas ražošanai nepieciešamo pamatlīdzekļu, materiālu un pakalpojumu iepirkuma procedūru.
7. Spēja atbildīgi organizēt augkopīabas produkcijas ražošanas atkritumu, karantīnas organismu bojāto augu, un tirgum nederīgās produkcijas utilizēšanu, ņemot vērā normatīvo aktu prasības.
8. Spēja atbildīgi organizēt augkopības produkcijas ražošanai nepieciešamo materiāltehnisko resursu sagādi, apzinot saimniecībā esošos resursus.
9. Spēja uzraudzīt saimniecībā pieejamo materiāltehnisko resursu kvalitāti.
10. Spēja operatīvi ieviest korekcijas ikdienas augkopības produkcijas ražošanas procesos.
11. Spēja patstāvīgi organizēt augkopības ražošanas procesu uzskaiti izmantojot elektroniskās lauksaimniecības pārvaldības un uzskaites sistēmas.
12. Spēja atbildīgi organizēt augkopības produkcijas ražošanas atkritumu, karantīnas organismu bojāto augu, un tirgum nederīgās produkcijas utilizēšanu vai pārstrādi, ņemot vērā normatīvo aktu prasības.
13. Spēja racionāli organizēt lauku sagatavošanu atbilstoši augkopības kultūraugu audzēšanas prasībām, izvēlētajai tehnoloģijai un pieejamiem resursiem.
14. Spēja atbildīgi organizēt žoga un/vai iežogojuma ierīkošanu, nodrošinot nepieciešamos resursus.
15. Spēja atbildīgi organizēt augsnes sagatavošanu atbilstoši kultūraugu audzēšanas prasībām, pieejamai tehnikai, agregātiem un cilvēkresursiem.
16. Spēja atbildīgi organizēt laistīšanas un/ vai zālēdāju dzirdināšanas sistēmu ierīkošanu.
17. Spēja nodrošināt laistīšanas un/vai zālēdāju dzirdināšanas sistēmu ekspluatāciju atbilstoši tehniskajām prasībām.
18. Spēja atbildīgi uzraudzīt augkopības kultūraugu stādījumu ierīkošanu, ņemot vērā kultūraugu prasības.
19. Spēja regulāri uzraudzīt augkopības kultūraugu sējumu un stādījumu kopšanu, ņemot vērā kultūraugu prasības.
20. Spēja racionāli organizēt augkopības produkcijas novākšanu un/vai tālāku pirmapstrādi uzglabāšanu, sagatavošanu realizācijai.
21. Spēja atbildīgi izstrādāt kultūraugu mēslošanas un kaļķošanas plānu īstermiņā un ilgtermiņā, ņemot vērā augu vajadzības un augsnes īpašības.
22. Spēja atbildīgi izstrādāt augkopības kultūraugu aizsardzības plānu, ņemot vērā kaitīgo organismu bioloģiskās īpašības un agrotehniskās augu aizsardzības metodes.
23. Spēja atbildīgi organizēt mēslošanas, kaļķošanas un augu aizsardzība plānu realizāciju, ņemot vērā agro klimatiskos apstākļus, pieejamos resursus un precīzās lauksaimniecības metodes.
24. Spēja precīzi uzraudzīt augkopības kultūraugu mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus.
25. Spēja atbildīgi uzglabāt augkopības kultūraugu mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
26. Spēja operatīvi ieviest korekcijas sākotnēji sastādītajā mēslošanas un augu aizsardzības plānā, ņemot vērā aktuālos agro klimatiskos un citus apstākļus.
27. Spēja visaptveroši identificēt problēmas augkopības produkcijas ražošanā.
28. Spēja piedāvāt pamatotus risinājumus rīcības plāna izveidošanai un augkopības produkcijas ražošanas optimizēšanai.
29. Spēja atbildīgi ieviest atbilstošāko kvalitātes shēmu augkopības produkcijas ražošanā.
30. Spēja atbildīgi izvērtēt augkopības saimniecības ekonomisko stabilitāti.
31. Spēja objektīvi novērtēt īstenotās augkopības produkcijas ražošanas problēmas risinājuma efektivitāti.
Vispārējās kompetences
1. Spēja ievērot augkopības nozari reglamentējošo normatīvo aktu un standartu prasības.
2. Spēja piemērot augkopības nozares profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības un uzraudzīt to izpildi.
3. Spēja brīvi sazināties valsts valodā mutvārdos un rakstveidā, ievērojot literārās valodas normas un lietojot profesionālo augkopības terminoloģiju darba pienākumu veikšanai.
4. Spēja konstruktīvi diskutēt un argumentēti prezentēt savu nostāju, nodrošinot korektas, saprotamas un literārās valodas normām atbilstošas informācijas sniegšanu.
5. Spēja lietot svešvalodas mutvārdu un rakstveida komunikācijā un profesionālo terminoloģiju divās svešvalodās darba pienākumu veikšanai.
6. Spēja efektīvi komunicēt daudzkultūru vidē.
7. Spēja elastīgi risināt starpkultūru konfliktus darba vidē.
8. Spēja izstrādāt kompleksu situāciju modeļus un darboties ar tiem, prognozēt riskus augkopības uzņēmumā.
9. Spēja izmantot matemātisko domāšanu, lai veiktu prognozes saimnieciskajā darbībā, nodrošinātu argumentu pamatojumus, pārbaudītu un salīdzinātu piedāvātos risinājumus.
10. Spēja piemērot matemātiskās metodes un tehnoloģijas modelējot darba situācijas un plānojot darba uzdevuma izpildi.
11. Spēja izmantot nozares pētījumus, lai ietekmētu nozares tehnoloģijas, nodrošinot ilgtspējīgu saimniekošanu.
12. Spēja pārvaldīt digitālās vides datus, informāciju un saturu atbilstoši profesionālās darbības specifikai, izmantojot dažādus digitālos rīkus un tehnoloģijas.
13. Spēja dažādos formātos radīt digitālu saturu un to izplatīt, izmantojot digitālās komunikācijas līdzekļus un tehnoloģijas, ievērojot īpašuma tiesību un datu aizsardzības normas, vajadzības gadījumā sniedzot atbalstu citiem.
14. Spēja digitālajā vidē veikt profesionālus uzdevumus, izmantojot digitālo ierīču, personas datu, privātuma un personas drošības aizsardzības paņēmienus, vajadzības gadījumā palīdzot citiem.
15. Spēja risināt tehniskas problēmas digitālo tehnoloģiju izmantošanai un digitālo prasmju attīstīšanai, vajadzības gadījumā palīdzot citiem.
16. Spēja veikt profesionālo darbību atbilstoši lauksaimniecības uzņēmējdarbības virzienam, plānojot un izvērtējot savus un komandas darba noteiktos mērķus.
17. Spēja veikt vai pārraudzīt tādas darba aktivitātes, kurās iespējamas neprognozējamas izmaiņas.
18. Spēja attīstīt lauksaimniecības uzņēmuma biznesa plānu balstoties uz izstrādāto modeli.
19. Spēja izvērtēt savu un citu cilvēku darbību, strādājot komandā.
20. Spēja novērtēt un mērķtiecīgi plānot savu un komandas profesionālo kompetenču pilnveidi.
21. Spēja efektīvi pārvaldīt profesionālo pilnveidi un attīstību.
22. Spēja izmantot analītisku pieeju profesionālajā darbībā un profesionālās jomas attīstībā.
23. Spēja analizēt informāciju saistībā ar nestandarta darba situācijām lauksaimniecībā, izvērtējot iesaistīto pušu atbildību, tiesības un pienākumus.
24. Spēja pieņemt atbildīgus lēmumus un piemērot normas profesionālajā darbībā saskaņā ar darba tiesību normatīvā regulējuma prasībām.
25. Spēja argumentēt savu viedokli, pielietot pārliecināšanas prasmes, kā arī piedāvāt radošus problēmu risinājumus.
26. Spēja piemērot nozares profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības un uzraudzīt to izpildi.
27. Spēja ievērot un uzraudzīt darba drošības, vides aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības, higiēnas un kvalitātes nosacījumus, skaidrojot komandai atbilstošas prasības profesionālajā darbībā.
28. Spēja ievērot civilās aizsardzības prasības atbilstoši civilās aizsardzības plāniem un normatīvajiem aktiem.
29. Spēja atbildīgi rīkoties ārkārtas situācijā un izņēmuma stāvokļa laikā, ievērojot valsts noteikto regulējumu un apzinoties savu atbildību nacionālās drošības saglabāšanā.
30. Spēja atbildīgi rīkoties ārkārtas situācijās un sniegt nepieciešamo pirmo palīdzību.
31. Spēja pieņemt atbildīgus lēmumus un piemērot normas profesionālajā darbībā saskaņā ar dabas aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības mērķiem.