Profesionālās zināšanas
Priekšstata līmenī:
1. Datu analīzes paņēmieni un rīki.
2. Datu vizualizācijas paņēmieni un rīki.
3. Programmas testēšanas dokumentācijas veidi.
4. Noturības (resilience) principi.
Izpratnes līmenī:
1. Programmatūras prasību dokumentēšanas veidi.
2. Programmatūras veidi (lokāli datorā, tīmeklī, mobilajās ierīcēs, aparatūrā, u.c.).
3. Programmatūras nefunkcionālās prasības (piekļūstamība, dublēšana, ātrdarbība, pieejamība, internacionalizācija u.c.).
4. Informācijas sistēmu drošība.
5. Personas datu aizsardzības prasības.
6. Datortīklu arhitektūra un darbības principi.
7. Programmatūras prasību inženierija.
8. Prototipēšanas paņēmieni un rīki.
9. Prasību izzināšanas metodes.
10. Programmatūras dokumentēšanas veidi (programmatūras projektējuma apraksts).
11. Programmatūras projektējuma apraksta vadlīnijas.
12. Pirmkoda licencēšana.
13. Operētājsistēmas.
14. Datubāzes un datu pārvaldīšanas risinājumi un to uzbūve.
15. Automātu teorija (State Machines).
16. Programmas lietojamības principi.
17. Programmas lietotājpieredzes principi.
18. Programmas lietotāja psiholoģija.
19. Zināšanu pārvaldības rīki, pieejas, metodes.
20. Tehniskās dokumentācijas sagatavošanas metodes un rīki.
21. Drošas programmēšanas vadlīnijas (piemēram: OWASP).
22. Datu bāzu vadības sistēmas.
23. Datorzinātnes matemātiskie pamati.
24. Programmas koda veiktspējas rādītāji.
25. Programmas koda lasāmības uzlabošanas metodes (vadlīnijas).
26. Programmas darba plūsmas pārvaldības metodes.
27. Programmas koda konfigurācijas pārvaldība.
28. Programmas izstrādes vides rīku veidi.
29. Datorsistēmu drošība.
30. Programmu izveide ar “testēšana vispirms” (test first) pieeju.
31. Testēšanas vides konfigurēšana.
32. Programmas testēšanas dokumentācijas izstrādes vadlīnijas (standarti, ietvari).
33. Programmas izdarbes pamatprincipi (DevOps).
34. Labās prakses nepārtrauktās integrācijas un nepārtrauktās piegādes pārvaldībā (CI/CD).
35. Programmatūras ieviešanas labās prakses.
36. Projektu vadības metodoloģijas.
37. Projekta vadības pamati.
38. Spējo projektu vadības metodoloģijas (Agile).
39. Risku vadības pamati.
40. Zināšanu pārvaldības metodes.
41. Programmatūras uzturēšanas procesi un labās prakses (piemēram: ITIL, COBIT, DevOps u.c.).
Lietošanas līmenī:
1. Programmatūras dzīves cikls.
2. Programmatūras izstrādes metodes (metodoloģijas): ūdenskritums, spējās izstrādes metodes (Scrum u.c.).
3. Programmatūras dzīves cikls.
4. Programmas prasību specificēšana.
5. Prasību validācijas principi un metodes.
6. Prasību aprakstīšanas paņēmieni.
7. Izmaiņu pieprasījuma vadības metodes un rīki.
8. Izmaiņu pieprasījumu saturs un dzīves cikls.
9. Problēmu ziņojumu vadības metodes un rīki.
10. Programmatūras arhitektūra.
11. Programmas arhitektūras modelēšanas metodes un rīki (piemēram: C4, UML, Archi u.c.).
12. Programmēšanas projektējuma šabloni (Objektorientētās, Funkcionālas un loģiskās).
13. Programmas arhitektūras šabloni.
14. Datu struktūras (mainīgie, masīvi, koki, utt.).
15. Datu modelēšanas metodes un veidi.
16. Algoritmizācija/Algoritmu veidi un sarežģītība (O-notācija) (Piemēram – Kārtošana, Meklēšana, teksta virteņu apstrāde, dinamiskā programmēšana).
17. Algoritmi un paterni (šabloni) izkliedētajai (distributed computing) skaitļošanai.
18. Datu modeļi un datu struktūras.
19. Lietojum-interfeisu API projektēšana (piemēram, REST, gRPC, Odata, GraphQL, SOAP, WebRTC, OS APIs).
20. Sistēmu modelēšana (System modeling) un šablonu pielietošana (piemēram, programprasību specifikācija, programprasību projektējuma apraksts).
21. Loģisko datu modeļu projektēšana.
22. Dizaina sistēmas un valodas.
23. Tehniskā angļu valoda.
24. Programmatūras izstrādes dzīves cikls (mobilos, konteineros, serveros, operētājsistēmās).
25. Programmēšanas metodes (piemēram: objektorientētā programmēšana, funkcionālā programmēšana, dekleratīvā programmēšana u.c.).
26. Programmēšanas valodu sintakse.
27. Programmatūras izstrādes vides un rīki.
28. Programmēšanas valodas un tehnoloģijas.
29. Algoritmi, datu tipi, datu struktūras.
30. Pakotņu pārvaldības rīki.
31. Programmas koda rakstīšanas vadlīnijas un metodes.
32. Programmas koda strukturēšanas principi.
33. Datu bāzu tehnoloģijas.
34. Strukturētā vaicājuma valoda (SQL).
35. Elektronisko datu formāti.
36. Datņu veidi.
37. Tīmekļa pakalpojuma veidi.
38. Datu tīrīšanas metodes.
39. Programmas koda optimizēšanas metodes un rīki.
40. Programmas koda dokumentēšanas veidi.
41. Programmas koda dzīves cikls.
42. Programmas izstrādes vides.
43. Statiskās analīzes rīki.
44. Programmas testa datu sagatavošana.
45. Piekļuves tiesību vadība, programmas videi.
46. Programmas koda atkļūdošanas metodes un paņēmieni.
47. Kļūdu un brīdinājuma ziņojuma veidi.
48. Algoritmi tipisku problēmu risināšanai.
49. Programmatūras testēšanas pamati.
50. Vienībtestēšanas ietvaru lietošana.
51. Integrācijas testēšanas principi.
52. Kodēšana – datu saglabāšana/ nosūtīšanas paņēmieni.
53. Uzdevumu un incidentu pārvaldības sistēmas.
54. Testa datu analīzes pamati.
55. Algoritmu darbības analīzes veidi.
56. Testa un izstrādes vides konfigurēšana.
57. Kļūdas rašanās vides rekonstruēšanas metodes.
58. Tehniskas informācijas prezentēšana.
59. Uzdevumu pārvaldības platformu konfigurēšana un vadība.
60. Virtualizācijas tehnoloģijas.
61. Programmatūras konteineru tehnoloģijas.
62. Veiktspējas un drošības analīzes metodes un metrikas.
63. Darbību un problēmu reģistrēšanas metodes.
64. Programmas integrācijas testēšanas metodes.
65. Programmatūras rezerves kopiju veidošanas principi un metodes.
66. Programmatūras darbības atjaunošanas metodes.
67. Sadarbības veidi un metodes.
68. Prezentēšanas tehnikas.
69. Ideju un domu vizualizācijas metodes.
70. Dokumentēšanas pamatprincipi.
71. Profesionālu dokumentu sagatavošanas, rediģēšanas un izplatīšanas rīki.
72. Satura pārvaldības sistēmas.
73. Dokumentācijas izstrādes versiju pārvaldība.
74. Programmu veiktspējas rādītāji un to analīzes metodes.
75. Programmu infrastruktūras noslodzes rādītāji un to analīzes metodes.
Vispārējās zināšanas
Priekšstata līmenī:
1. Kultūras daudzveidības koncepcija.
2. Fundamentālās zinātnes jēdzieni un teorijas.
3. ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi.
4. Atjaunojamo energoresursu izmantošanas un attīstības tendences.
5. Dabas resursu racionālas un ilgtspējīgas izmantošanas principi.
6. Sociālā dialoga un sadarbības mehānismi.
7. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
8. Finanšu plānošanas un prognozēšanas metodes.
9. Finanšu vadība un ekonomika.
Izpratnes līmenī:
1. Verbālā un neverbālā saziņa.
2. Valodas un komunikācijas.
3. Daudzveidība dažādos kontekstos.
4. Verbālās un neverbālās saziņas specifika daudzkultūru vidē.
5. Savas nacionālās kultūras un citu kultūru standarti, vērtības un uzvedības normas.
6. Faktu, teoriju un profesionālās darbības likumsakarības.
7. Pētniecības metodes.
8. Nozares tehnoloģiju izpētes izmantošanas iespējas.
9. Pētījumu metodoloģijas principi.
10. Matemātiskās analīzes metodes.
11. Matemātikas instrumenti un metodes.
12. Normatīvie akti informācijas tehnoloģiju jomā.
13. Īpašuma tiesību aizsardzība.
14. Viedo ierīču drošības lietotnes.
15. Civilās aizsardzības sistēma.
16. Vides aizsardzības sistēma un noteikumi.
17. “Zaļās domāšanas” principi.
18. Darba tiesību sistēma un tās pamatprincipi.
19. Globālās norises un ilgtspējīgas sistēmas daudzkultulārā vidē.
20. Komercdarbības vides pamatprincipi.
21. Finanšu instrumenti.
22. Faktu, teoriju un profesionālās darbības procesu likumsakarības.
23. Mācīšanās metodes.
24. Karjeras attīstības principi.
Lietošanas līmenī:
1. Plašs vārdu krājums.
2. Funkcionālā gramatika.
3. Lietišķie raksti.
4. Valodas kultūra.
5. Efektīva prezentēšana.
6. Elektronisko sakaru nozares leksika un profesionālā terminoloģija.
7. Kritiskā domāšana un konstruktīva dialoga veidošana.
8. Profesionālās leksikas krājums.
9. Starpkultūru komunikācijas principi daudzkultūru vidē.
10. Lineārās algebras, vektoru algebras un analītiskās ģeometrijas metodes.
11. Datu apkopošanas un analīzes metodes.
12. Matemātiskā terminoloģija.
13. Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība.
14. Datu digitālā izsekojamība.
15. Digitālā identitāte.
16. Datu aizsardzība.
17. Digitālās komunikācijas līdzekļi.
18. Informācijas un komunikācijas sistēmu drošība.
19. Datu drošība.
20. Darba vides riska faktoru novēršanas preventīvie pasākumi.
21. Darba aizsardzības sistēma un noteikumi.
22. Ugunsdrošības, elektrodrošības un civilās aizsardzības noteikumi.
23. Pirmās palīdzības sniegšana.
24. Rīcība ugunsgrēka gadījumā.
25. Rīcība darba vides risku iestāšanās gadījumā.
26. Lēmumu pieņemšanas metodes.
27. Plānošana metodes.
28. Komandas darba organizācijas metodes.
29. Saskarsmes teorijas.
30. Sadarbības principi.
31. Projektu vadība.
32. Dokumentu pārvaldība.
33. Stresa vadības metodes.
34. Veselīga prāta, ķermeņa un dzīvesveida komponentes.
35. Kompetenču attīstības vajadzību noteikšana.
36. Laika pārvaldības principi.
37. Mācību, karjeras un darba gaitas plānošana.
38. Efektīva komunikācijas pieejas.

Profesionālās prasmes un attieksmes
1. Analizēt programmatūras izstrādes procesus, tiem atbilstošo dokumentāciju.
2. Analizēt programmatūras prasību atbilstību arhitektūrai un darbības principiem.
3. Iepazīties ar programmas nepieciešamajām prasībām.
4. Izvērtēt prasību pietiekamību, detalizāciju.
5. Noskaidrot prasību prioritātes.
6. Izmantot prasību validācijas tehnikas.
7. Konstruēt programmas prototipus.
8. Analizēt programmas prototipa lietojamību un atbilstību prasībām.
9. Veikt programmu prasību detalizāciju.
10. Lietot darba uzdevumu pārvaldības rīkus.
11. Definēt izmaiņu pieprasījumus, balstoties uz problēmu ziņojumiem.
12. Izvērtēt programmu funkcionālās un nefunkcionālās prasības.
13. Atpazīt nedefinētās programmas prasības.
14. Precizēt atpazītās iztrūkstošās programmas prasības.
15. Veidot datu un procesu līmeņa aprakstus projektējuma izstrādei.
16. Lietot objektorientētās, funkcionālas un loģiskās programmēšanas dizaina šablonus.
17. Aprakstīt projektējumu, izmantojot dažādas projektējumus aprakstošās valodas.
18. Identificēt gatavās pakotnes, kas ir pieejamas prasību realizācijai.
19. Izvērtēt pirmkoda licencēšanas ietekmi uz risinājumu.
20. Izvēlēties piemērotāko risinājumu.
21. Pārvaldīt tradicionālās datu struktūras un to izvietojumu datora atmiņā.
22. Lietot dažādas datu glabāšanas un pārvaldīšanas sistēmas.
23. Izstrādāt datu modeli, atbilstoši definētajām prasībām.
24. Lietot standarta programmu algoritmus.
25. Specificēt ievada/izvada datus.
26. Izstrādāt programmas koda algoritmus datu apstrādei, ņemot vērā funkcionālās un nefunkcionālās prasības.
27. Realizēt programmas koda algoritmu.
28. Projektēt datu apmaiņu saskarnes, ņemot vērā programmas prasības.
29. Projektēt lietotāja saskarni, ņemot vērā programmas prasības.
30. Lietot dizaina sistēmas un valodas.
31. Strukturēt informāciju, balstoties uz definētām dokumentēšanas pieejām.
32. Strādāt ar tehnisko dokumentāciju.
33. Aprakstīt programmas tehnisko risinājumu.
34. Lietot projektēšanas un kodēšanas vadlīnijas.
35. Konstruēt algoritmus.
36. Veidot datu struktūras.
37. Veidot lietotāja saskarni.
38. Izmantot datu bāzes datu iegūšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
39. Analizēt svešu programmu kodu.
40. Izmantot pakotņu pārvaldības rīkus.
41. Lietot programmēšanas valodu.
42. Strukturēt programmas kodu, atbilstoši kodēšanas vadlīnijām.
43. Formatēt programmas kodu, atbilstoši kodēšanas vadlīnijām.
44. Izpētīt datu avotu pēc tehniskā un loģiskā satura.
45. Analizēt datu struktūras.
46. Apstrādāt programmas dažādus datu tipus.
47. Atlasīt programmas datus.
48. Labot programmas datus.
49. Importēt programmas datus.
50. Eksportēt programmas datus.
51. Mērīt programmas koda veiktspēju.
52. Analizēt programmas koda veiktspēju.
53. Pilnveidot programmas kodu atbilstoši iegūtiem mērījumiem.
54. Komentēt programmas kodu, atbilstoši kodēšanas vadlīnijām.
55. Aprakstīt programmas kodu.
56. Dokumentēt programmas konfigurāciju.
57. Iegūt kodu no programmas koda pārvaldības sistēmas.
58. Izsekot izmaiņām kodā, vajadzības gadījumā tās atcelt.
59. Saglabāt kodā veiktās izmaiņas programmas koda pārvaldības sistēmas.
60. Risināt atjauninājumu laikā radušos konfliktus.
61. Veikt nepieciešamo darba rīku uzstādīšanu.
62. Konfigurēt darba rīkus.
63. Lietot statiskās koda analīzes rīkus.
64. Sagatavot nepieciešamās pieejas resursiem.
65. Sagatavot nepieciešamās piekļuves tiesības programmas izstrādes videi.
66. Atrast kļūdas rašanās cēloni.
67. Atrast kļūdas vietu programmas kodā.
68. Analizēt atrastās kļūdas un to ietekmi uz programmu.
69. Novērst kļūdu programmas kodā.
70. Izvēlēties testu projektēšanas paņēmienu.
71. Sagatavot vienībtestēšanas ietvaru.
72. Sagatavot aizbāžņus un dziņus.
73. Sagatavot testus izpildāma koda formā.
74. Sagatavot datus testu izpildei.
75. Noteikt testēšanas vidi raksturojošos parametrus.
76. Organizēt testēšanas vides sagatavošanu.
77. Darbināt sagatavotos vienībtestus.
78. Darbināt sagatavotos integrācijas testus.
79. Veikt automātisku testu izpildes notikumu reģistrēšanu.
80. Reģistrēt informāciju par incidentiem/problēmām, testu izpildes gaitā.
81. Apkopot testu izpildes rezultātus.
82. Novērtēt izpildes rezultātu atbilstību programmas prasībām.
83. Veikt konstatēto neatbilstību analīzi programmas prasībās, projektējumā un kodā.
84. Rekonstruēt kļūdas rašanās vidi un apstākļus.
85. Izpildīt soļus atbilstoši problēmu ziņojumam.
86. Apkopot informāciju par programmas testiem.
87. Apkopot informāciju par programmas testu izpildes rezultātiem.
88. Novērtēt darba uzdevumu savstarpējo mijiedarbību.
89. Veikt darba uzdevumu prioritizēšanu.
90. Strādāt ar darba uzdevumu pārvaldības sistēmām.
91. Pārvaldīt programmas koda nepārtrauktās integrācijas un nepārtrauktās piegādes darbplūsmas.
92. Veidot programmas piegādes/nodevumus testēšanas un darbināšanas vidēm.
93. Veikt programmas versiju kontroli.
94. Lietot virtualizācijas un programmatūras konteineru tehnoloģijas.
95. Dokumentēt prasības testēšanas un darbināšanas vidēm.
96. Mērīt programmatūras veiktspēju pirms integrācijas, integrācijas laikā un pēc tās.
97. Pārbaudīt integrētās programmatūras spējas un drošības atbilstību tehniskajām specifikācijām.
98. Dokumentēt darbības, problēmas un saistītās atkļūdošanas aktivitātes integrācijas laikā.
99. Veidot programmatūras rezerves kopijas.
100. Veikt programmas atriti uz agrāko versiju, ja ir radušās problēmas ar jaunāko programmas versiju.
101. Atjaunot programmatūras darbību.
102. Piedalīties projekta komandas sanāksmēs.
103. Sadarboties ar izstrādes un ieviešanas procesos iesaistītajām pusēm.
104. Argumentēt savu viedokli.
105. Sagatavot prezentācijas materiālus un novadīt prezentāciju.
106. Sniegt konsultācijas programmas testēšanas un ieviešanas laikā.
107. Dalīties ar zināšanām un jaunām idejām ar komandas dalībniekiem.
108. Novērtēt darba uzdevuma darbietilpību un izpildes laiku.
109. Veikt individuālā darba plānošanu un kontroli.
110. Identificēt un vadīt riskus.
111. Dokumentēt darbības un problēmu novēršanas aktivitātes.
112. Lietot programmu uzraudzības rīkus.
113. Nodrošināt programmu reāllaika uzraudzību iespējamo problēmu identificēšanai.
114. Izmantot programmu izstrādes un uzturēšanas gaitā iegūto atbalsta informāciju.
115. Apstrādāt programmu problēmu ziņojumus un izmaiņu pieprasījumus.
116. Veikt programmu izmaiņu ietekmes analīzi.
Vispārējās prasmes un attieksmes
1. Sazināties mutvārdos un rakstveidā dažādās profesionālās situācijās un vidēs.
2. Komunicēt atbilstoši mērķauditorijai un situācijas prasībām.
3. Ievērot latviešu literārās valodas normas lietišķajā saziņā.
4. Veidot labi strukturētus, detalizētus tekstus.
5. Lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares profesionālo leksiku latviešu valodā.
6. Publiskot prezentācijas materiālus un uzstāties dažādās mērķauditorijās.
7. Brīvi un konstruktīvi diskutēt.
8. Skaidri un argumentēti sniegt profesionālās tēmas izklāstu valsts valodā.
9. Lietot divas svešvalodas profesionālajā komunikācijā dažādās profesionālās situācijās un vidēs.
10. Lietot profesionālo leksiku angļu valodā profesionālajā saziņā.
11. Ievērot starpkultūru komunikācijas principus daudzkultūru vidē.
12. Elastīgi risināt starpkultūru konfliktus darbā vidē.
13. Patstāvīgi pilnveidot svešvalodu zināšanas un profesionālo leksiku.
14. Izvērtēt datos novēroto (vai piedāvāto) modeļu un likumsakarību nozīmes.
15. Vispārināt iegūtos secinājumus un izvirzīt jaunas problēmas vispārinātā veidā informāciju un komunikāciju tehnoloģiju nozarē.
16. Analizēt savstarpēji saistītus skaidrojumus, simbolus un formulas.
17. Piemērot matemātiskus faktus, likumus, algoritmus un struktūras risinājuma meklēšanā.
18. Veidot matemātiskas diagrammas, grafikus un konstrukcijas ikdienas darbā.
19. Manipulēt ar skaitļiem, grafiskiem un statistiskiem datiem un informāciju, algebriskām izteiksmēm un vienādojumiem un ģeometriskiem attēliem.
20. Analizēt funkcionālas sakarības starp matemātiskajiem lielumiem.
21. Shematizēt matemātiskai interpretācijai nepieciešamos elementus.
22. Rast radošus risinājumus tehnoloģisko procesu attīstībai, pielietojot zinātnisko pētījumu rezultātus.
23. Radīt digitālu saturu, veidojot jaunu vai izmantojot dažādas teksta un informācijas daļas, tās pārveidojot, atjaunojot, uzlabojot un precizējot.
24. Izplatīt digitālu saturu, izmantojot piemērotus digitālās komunikācijas līdzekļus un mijiedarbības tehnoloģijas.
25. Rīkoties saskaņā ar tiesību normām, kas attiecināmas uz digitālo tehnoloģiju, īpašuma tiesību un datu izmantošanu.
26. Pārvaldīt daudzveidīgas digitālas identitātes digitālajās platformās.
27. Izmantot dažādus digitālo ierīču un satura, personas datu un privātuma aizsardzības paņēmienus digitālajā vidē.
28. Novērst riskus un draudus personas fiziskajai un psiholoģiskajai veselībai, lietojot digitālās tehnoloģijas.
29. Organizēt darba vietu atbilstoši darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasībām.
30. Uzraudzīt noteikto prasību ievērošanu.
31. Novērtēt darba vides riska faktoru ietekmi uz veselību.
32. Izmantot videi draudzīgas darba metodes, nodrošinot efektīvu atkritumu šķirošanu un utilizēšanu.
33. Rīkoties atbilstoši ugunsdrošības, elektrodrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām.
34. Sniegt pirmo palīdzību.
35. Rīkoties uzņēmuma un valsts mēroga ārkārtas situācijā atbilstoši noteiktajiem civilās aizsardzības plāniem.
36. Atbildīgi rīkoties ārkārtas situācijā, ievērojot valsts noteikto regulējumu.
37. Rīkoties atbilstoši “zaļās domāšanas” un ilgtspējīgas attīstības principiem.
38. Ieviest videi draudzīgas saimniekošanas pasākumus.
39. Iesaistīties kopīgu vai sabiedrības interešu jautājumu risināšanā, tostarp sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.
40. Izvērtēt sociālo partneru (darba devēju un profesionālo organizāciju) sadarbības un dialoga iespējas.
41. Izvērtēt dažādas pārvaldes sistēmas un procesus, kā arī pilsoniskās un politiskās kultūras izpausmes.
42. Ievērot darba tiesību prasības.
43. Piedalīties sociāli atbildīgās aktivitātēs.
44. Izvirzīt savus un komandas darba mērķus, tos īstenojot atbilstoši noteiktajam biznesa plānam.
45. Lietot finanšu plānošanas un prognozēšanas metodes biznesa idejas īstenošanai.
46. Kritiski izvērtēt riskus, kas saistīti ar plānotajām darbībām biznesa idejas īstenošanai.
47. Uzņemties savu individuālo un komandas atbildību jaunu vērtību radīšanā.
48. Izvērtēt sasniegtos mērķus, novērtējot savu un komandas darba ieguldījumu.
49. Izmantot atgriezenisko saiti sava un komandas darba mērķu sasniegšanai.
50. Apzināties savas personīgās un sociālās pilnveides iespējas.
51. Adekvāti novērtēt savu profesionālo pieredzi un profesionālās kompetences līmeni.
52. Mērķtiecīgi plānot profesionālo kompetenču pilnveidi.
53. Sistemātiski apgūt jaunas zināšanas un pieredzi.
54. Kritiski izvērtēt situāciju/ notikumu/ darbību/ iespējas un pieņemt lēmumus.
55. Sekot līdzi profesionālās darbības un profesionālās jomas teorijas un prakses attīstībai.
56. Organizēt mācīšanos un būt neatlaidīgam mācībās un mācīšanās procesā.
57. Argumentēti diskutēt, pamatojoties nozares pētījumos.
58. Pilnveidot pētniecības prasmes.

Profesionālās kompetences
1. Spēja patstāvīgi vai komandā iepazīties ar definētajām programmatūras prasībām un to atbilstību arhitektūras un darbības principiem.
2. Spēja noskaidrot programmas funkcionālās un nefunkcionālās prasības un to pamatotību.
3. Spēja veikt programmu prasību validāciju, detalizāciju un prototipēšanu.
4. Spēja patstāvīgi apstrādāt izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus.
5. Spēja iepazīties ar programmatūras projektējuma aprakstu, izvērtējot programmu prasības.
6. Spēja veidot projektējuma dekompozīciju uz zemāku līmeni, veidojot datu un procesu aprakstus.
7. Spēja analizēt dažādus tehniskos risinājumus un izvēlēties piemērotāko.
8. Spēja veidot datu konceptuālo modeli un fizisko modeli, atbilstoši definētajām prasībām.
9. Spēja konstruēt un aprakstīt programmas algoritmus, ņemot vērā programmas prasības.
10. Spēja projektēt programmas saskarnes, ņemot vērā programmas prasības.
11. Spēja dokumentēt programmas projektējumu, strukturējot informāciju, balstoties uz definētām dokumentēšanas pieejām.
12. Spēja izstrādāt programmas kodu, atbilstoši projektējuma un kodēšanas vadlīnijām, lietojot programmēšanas valodu.
13. Spēja apstrādāt programmas datus, analizējot datu avotus pēc tehniskās un loģiskās struktūras.
14. Spēja optimizēt programmas koda veiktspēju, atbilstoši iegūtajiem mērījumiem un programmas prasībām.
15. Spēja dokumentēt programmatūras kodu atbilstoši vadlīnijām.
16. Spēja lietot programmas koda pārvaldības sistēmas.
17. Spēja sagatavot programmas izstrādes vidi.
18. Spēja atkļūdot programmas kodu, identificējot un novēršot kļūdas rašanās cēloni.
19. Spēja sagatavot programmas testus, izvēloties piemērotākos projektēšanas paņēmienus un datus testu izpildei.
20. Spēja izpildīt programmas testus un reģistrēt informāciju par incidentiem/problēmām.
21. Spēja analizēt programmas testa rezultātus un veikt konstatēto neatbilstību analīzi.
22. Spēja reproducēt lietotāja konstatētās kļūdas, sagatavojot atbilstošu vidi un situācijas, sadarbībā ar vadošajiem speciālistiem.
23. Spēja sadarboties ar vadošiem speciālistiem testēšanas dokumentācijas sagatavošanā.
24. Spēja patstāvīgi vai komandā pārvaldīt izstrādes  uzdevumu darbplūsmas, veicot uzdevumu prioritizēšanu un izmantojot uzdevumu pārvaldības platformas.
25. Spēja patstāvīgi vai komandā veidot un pārvaldīt programmas piegādes atbilstoši piegādes resursu plānojumam.
26. Spēja patstāvīgi vai komandā integrēt piegādes/nodevumus testēšanas un darbināšanas vidēs.
27. Spēja sadarboties starpfunkcionalās komandās, skaidri un strukturēti pamatojot savu viedokli un ieklausoties citu dalībnieku viedokļos.
28. Spēja veicināt piegādāto programmu savlaicīgu un kvalitatīvu integrāciju testēšanas un darbināšanas vidēs.
29. Spēja piedalīties programmu uzturēšanas procesu nodrošināšanā.
Vispārējās kompetences
1. Spēja brīvi sazināties valsts valodā mutvārdos un rakstveidā, ievērojot vispārējās valodas lietošanas normas un lietojot profesionālo terminoloģiju darba pienākumu veikšanai.
2. Spēja konstruktīvi diskutēt un argumentēti prezentēt savu nostāju, nodrošinot korektas, saprotamas un vispārējās valodas lietošanas normām atbilstošas informācijas sniegšanu.
3. Spēja lietot divas svešvalodas profesionālajā komunikācijā.
4. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju angļu valodā darba pienākumu veikšanai.
5. Spēja efektīvi komunicēt daudzkultūru vidē ievērojot starpkultūru komunikācijas principus.
6. Spēja darboties ar kompleksu situāciju modeļiem, paredzēt ietekmi un precizēt pieņēmumus.
7. Spēja izmantot matemātisko domāšanu, lai veiktu prognozes, nodrošinātu argumentu pamatojumus, pārbaudītu un salīdzinātu piedāvātos risinājumus.
8. Spēja dažādos formātos radīt digitālu saturu un to izplatīt, izmantojot digitālās komunikācijas līdzekļus un tehnoloģijas, ievērojot īpašuma tiesības, autortiesību un datu aizsardzības normas.
9. Spēja digitālajā vidē veikt profesionālus uzdevumus, izmantojot digitālo ierīču, personas datu, privātuma un personas drošības aizsardzības paņēmienus.
10. Spēja ievērot darba drošības, vides aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības, higiēnas un kvalitātes prasības un uzraudzīt to izpildi.
11. Spēja ievērot civilās aizsardzības prasības atbilstoši civilās aizsardzības plāniem un normatīvajiem aktiem.
12. Spēja atbildīgi rīkoties ārkārtas situācijā, ievērojot valsts noteikto regulējumu un apzinoties savu atbildību nacionālās drošības saglabāšanā.
13. Spēja atbildīgi rīkoties ārkārtas situācijās un sniegt nepieciešamo pirmo palīdzību.
14. Spēja rīkoties atbilstoši “zaļās domāšanas” un ilgtspējīgas attīstības principiem, sniedzot atbalstu šo jautājumu izpratnē.
15. Spēja izmantot nozares pētījumus, ilgtspējīgai saimniekošanai.
16. Spēja rīkoties kā atbildīgiem pilsoņiem un pilnvērtīgi piedalīties pilsoniskajā un sociālajā dzīvē.
17. Spēja analizēt informāciju un pieņemt atbildīgus lēmumus, izvērtējot iesaistīto pušu atbildību, tiesības un pienākumus un ievērojot darba tiesību normatīvā regulējuma prasības.
18. Spēja veikt savu profesionālo darbību atbilstoši izvēlētajam uzņēmējdarbības modelim, plānojot un izvērtējot savus un komandas darba noteiktos mērķus.
19. Spēja novērtēt profesionālo kompetenci un mērķtiecīgi plānot to pilnveidi.
20. Spēja efektīvi pārvaldīt savu mācīšanos un karjeru.
21. Spēja izmantot analītisku un kritisku pieeju profesionālajā darbībā un profesionālās jomas attīstībā.