Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

4

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Mācīšanās rezultātus veido saskaņā ar attiecīgo profesijas standartu un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartā definētiem izglītības programmu stratēģiskiem mērķiem. Vairāk informācijas skatīt Ministru kabineta noteikumos Nr.141 „Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” (pieņemti 20.03.2001.): Lasīt standartu. Profesiju standarti: Profesiju standartu reģistrs

Arhitekta palīgs

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1 augstākā matemātika;
    1.2. būvķīmija;
    1.3. būvniecības siltumfizika;
    1.4. būvmehānika;
    1.5. materiālu pretestība;
    1.6. ēku inženierkomunikācijas;
    1.7. elektrodrošība;
    1.8. tiesību pamati;
    1.9. socioloģijas pamati;
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. telpiskās vides veidošanas pamatprincipi;
    2.2. arhitektūras un interjera projektēšanas, ēku renovācijas un restaurācijas pamatprincipi;
    2.3. teritorijas plānošanas un pilsētbūvniecības pamatprincipi;
    2.4. arhitektūras, pilsētbūvniecības un mākslas vēsture, mūsdienu arhitektūra;
    2.5. ēku tipoloģija, ēku daļas;
    2.6. ārtelpu detaļiekārtas;
    2.7. kompozīcija;
    2.8. universālā dizaina pamatprincipi;
    2.9. būvmateriāli /arhitektūras materiālmācība;
    2.10. būvkonstrukcijas (dzelzsbetona un akmens konstrukcijas, metāla konstrukcijas, koka un sintētisko materiālu konstrukcijas);
    2.11. būvniecības normatīvie akti;
    2.12. ģeodēzija;
    2.13. inženierģeoloģija;
    2.14. būvdarbu tehnoloģija un organizēšana;
    2.15. ugunsdrošība;
    2.16. civilā aizsardzība;
    2.17. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. tēlotāja ģeometrija, rasēšana;
    3.2. ēku, būvju un to mezglu konstrukcijas;
    3.3. būvju stiprība un noturība;
    3.4. tēlotājmāksla, krāsu un stilu mācība;
    3.5. maketēšana, datorzinības un datorizētās projektēšanas līdzekļi;
    3.6. ekonomika un komercdarbība, būvizmaksas;
    3.7. profesionālā saskarsme un saskarsmes psiholoģija;
    3.8. ekoloģija un vides aizsardzība;
    3.9. informācijas tehnoloģijas;
    3.10. darba tiesiskās attiecības;
    3.11. darba aizsardzība;
    3.12. valsts valoda;
    3.13. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

  • Prasmes

    1. Lasīt un izprast, kā arī arhitekta vadībā izstrādāt un nokomplektēt būvprojekta dokumentāciju un izgatavot ar to saistītos uzskates materiālus, mērķtiecīgi lietojot profesionālās datorprogrammas un citus tehniskos līdzekļus.
    2. Vākt, analizēt un izmantot projektēšanai nepieciešamo informāciju.
    3. Piemērot atbilstoši projektējamā objekta specifikai Latvijas būvnormatīvu prasības, kā arī mērķtiecīgi izvēlēties piemērotākos būvmateriālus un ēku aprīkojuma un apdares sistēmas.
    4. Ievērtēt būvkonstrukcijas un inženierkomunikācijas izstrādājamā objekta arhitektoniski telpiskajā risinājumā.
    5. Veikt būvdarbu izmaksu aprēķinu, ekonomisko faktoru izvērtējumu, variantu salīdzinošo analīzi un optimālākā varianta izvēli.
    6. Izmantot standartizācijas pamatprincipus būvprojekta risinājumu optimizēšanai.
    7. Novērtēt kritiski savu profesionālo darbu un kvalifikāciju un pilnveidot to.
    8. Pārvaldīt valsts valodu.
    9. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    10. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
    11. Pārzināt un pielietot universālā dizaina principus.

  • Kompetences

    1. Spēja arhitekta vadībā veikt konkrēta objekta projektēšanas darbus atbilstoši Latvijas Republikas būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām būvniecības jomā, kā arī universālā dizaina principiem.
    2. Spēja izstrādāt, grafiski noformēt un normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā nokomplektēt būvprojekta dokumentāciju.
    3. Spēja pārzināt dažādu būvprojektēšanas jomu speciālistu sadarbības principus un viņu risinājumus izstrādājamā būvprojekta dokumentācijā atbilstoši objekta arhitektoniski telpiskajam risinājumam, kā arī risināt projektēšanas gaitā izveidojošās problēmu situācijas un pieņemt savas atbildības jomai adekvātus lēmumus.
    4. Spēja pārzināt būvprojektēšanas sagatavošanas darbu un izejmateriālus, tai skaitā ģeodēzisko, ģeoloģisko, topogrāfisko darbu un metroloģijas pamatprincipus.
    5. Spēja strādāt komandā un patstāvīgi.
    6. Spēja veikt objekta uzmērīšanu un izgatavot uzmērījuma rasējumus.
    7. Spēja novērtēt un analizēt projekta energoefektivitātes un ekonomiskos faktorus, kā arī nodrošināt projekta risinājumu atbilstību vides aizsardzības, vides pieejamības, ugunsdrošības un darba aizsardzības noteikumu prasībām.
    8. Spēja orientēties Latvijas Republikas tiesību sistēmā.
    9. Spēja mērķtiecīgi lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas projektēšanas procesā.
    10. Spēja sazināties profesionālā līmenī valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
80
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
2-3 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Arhitektūra un būvniecība (58)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Arhitektūra un pilsētu plānošana (581)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2029

Pēdējie labojumi: 03.05.2023

Ievietots: 07.05.2016