Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

4

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Mācīšanās rezultātus veido saskaņā ar attiecīgo profesijas standartu un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartā definētiem izglītības programmu stratēģiskiem mērķiem. Vairāk informācijas skatīt Ministru kabineta noteikumos Nr.141 „Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” (pieņemti 20.03.2001.): Lasīt standartu. Profesiju standarti: Profesiju standartu reģistrs

Autoservisa speciālists

  • Zināšanas

    Profesionālās zināšanas
    Priekšstata līmenī:
    1. Būvniecības informācijas sistēmas lietošanas principi.
    2. Finanšu plānošanas un prognozēšanas metodes.
    3. Finanšu riski.
    4. Finanšu vadība un ekonomika.
    5. Rentabilitātes rādītāji.
    6. Vidējā atalgojuma statistiskie rādītāji nozarē.
    7. Profesionālās pilnveides/apmācību plānošanas struktūra/koks/hierarhija.
    8. Atalgojuma (darba algas un piemaksu) sistēma autoservisos.
    9. Piemaksas pie darba algas un citi atlīdzības par darbu veidi.
    10. Pozitīva mikroklimata veidošanas metodes.
    Izpratnes līmenī:
    1. Ergonomika un ergonomiskie darba vides riska faktori. Inženiersistēmas.
    2. Būvniecības ģenerālplāns, tā izstrādes principi.
    3. Lēmumu pieņemšanas principi.
    4. Transportlīdzekļu tehniskās apkopes un remonta pakalpojumu produkta pozicionēšana tirgū.
    5. Autoservisa pakalpojumu attīstības stratēģija.
    6. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasības.
    7. Autoservisa pakalpojumu raksturojums.
    8. Automobiļu un smago spēkratu ražotāju tehniskās dokumentācijas datu bāzes.
    9. Laika plānošanas principi. Ražošanas tehnoloģiskā procesa aprīkojums.
    10. Autoservisa pakalpojumu izmaksu klasifikācija.
    11. Autoservisa produktu tehniskā specifikācija.
    12. Autoservisa pakalpojumu segmenta konkurentu analīzes metodes.
    13. Komercdarbības vides pamatprincipi.
    14. Projektu vadīšana.
    15. Biznesa plāna izstrādes pamatprincipi.
    16. Transportlīdzekļu garantijas remonta dokumentācijas aprite.
    17. Aprīkošanas un ierīču remonta tirgus segmenti.
    18. Elektrisko, hidraulisko un pneimatisko shēmu veidošanas principi.
    19. Remonta un apkopes darbu kvalitatīvie rādītāji.
    20. Remonta un apkopes kvalitatīvo rādītāju apstrādes metodes.
    21. Autoservisa kalendārā laika grafika plānošanas principi.
    22. Uzņēmuma iekšējo dokumentu
    23. prasības attiecībā uz darba laika uzskaites tabulas noformēšanu.
    24. Transportlīdzekļa apkopes un remonta tehnoloģijas. Tehnoloģisko iekārtu un instrumentu raksturlielumi.
    25. Tehnoloģiskā procesa infrastruktūras rādītāji.
    26. Risku identificēšanas metodes.
    27. Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm.
    28. Prasības autoservisa tehnoloģisko iekārtu un instrumentu verifikācijai.
    29. Materiālu specifikācijas.
    30. Rezerves daļu specifikācijas. Materiālu un rezerves daļu tirgus segmenti.
    31. Rezerves daļu krājumu izvietošanas principi.
    32. Rezerves daļu krājumu aprites principi.
    33. Inventarizāciju veikšanas kārtība.
    34. Materiālu un rezerves daļu aprites principi.
    35. Nodokļu piemērošanas kārtība.
    36. Programmatūras licencēšanas prasības.
    37. Datu apstrādes kārtība.
    38. Kolektīvo aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi.
    39. Noteikumi par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā.
    40. Darba samaksas sistēma autoservisā.
    41. Amata aprakstu izstrādāšanas kārtība.
    42. Komunikāciju veidi.
    43. Transportlīdzekļu nozares jaunumu resursi.
    44. Profesionālās tālākizglītības programmu piedāvājums.

    45. Personālvadības pamati.
    46. Darbinieku novērtēšanas paņēmieni (instrumenti).
    47. Darbinieku motivēšanas sociālie un psiholoģiskie aspekti.
    48. Darbinieku motivācijas kritēriju izstrādes principi.
    49. Ražotāju tehniskā dokumentācija.
    50. Personas datu aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības.
    51. Informācijas par klienta apmierinātību iegūšanas metodes.
    52. Klientu attiecību pārvaldības sistēmas.
    53. Klientu attiecību pārvaldība.
    Lietošanas līmenī:
    1. Telpu tehnoloģiskās plānošanas principi.
    2. Statistikas metodes.
    3. Tirgus segmentēšanas metodes.
    4. Datu iegūšanas metodes.
    5. Datu apstrādes metodes.
    6. Datu apstrādes rezultātu prezentācija (interpretēšana).
    7. Ražošanas tehnoloģiskais process.
    8. Izklājlapu izmantošanas metodes.
    9. Autoservisa pakalpojumu izmaksu modelēšanas principi.
    10. Pašizmaksas aprēķina metodes.
    11. Autoservisa pakalpojumu tāmes izstrādāšanas pamatprincipi.
    12. Cenu piedāvājuma aprēķina metodes.
    13. Lēmumu pieņemšanas metodes.
    14. Plānošana metodes.
    15. Naudas plūsmas aprēķina metodes.
    16. Transportlīdzekļu apkopes un remonta procesa shēmas.
    17. Darbietilpības noteikšanas metodes.
    18. Transportlīdzekļa apkopes un remonta procesa dokumentācijas normatīvais regulējums.
    19. Mērinstrumentu veidi.
    20. Patērētāju tiesību aizsardzības normatīvais regulējums.
    21. Transportlīdzekļu garantijas remonta sistēmas.
    22. Transportlīdzekļu bojājumu (defekta) rašanās cēloņsakarības.
    23. Transportlīdzekļa remonta vēstures noskaidrošanas paņēmieni.
    24. Aprīkošanas un ierīču remonta tehniskie parametri. Rasējumu veidošanas pamatprincipi.
    25. Transportlīdzekļa uzbūve un tehniskie parametri.
    26. Aprīkošanas un ierīču remonta piegādātāju izvēles kritēriji.
    27. Kvalitātes rādītāju mērīšanas metodes.
    28. Remonta un apkopes procesi.
    29. Korektīvo un preventīvo darbību plānošana.
    30. Apkopes, remonta un garantijas remonta izpildes kārtība.
    31. Darba uzdevumu noformēšanas kārtība.
    32. Pieņemšanas nodošanas akta noformēšanas kārtība.
    33. Rēķinu noformēšanas kārtība.
    34. Lietvedības pamatprincipi.
    35. Autoservisa klientu pieraksta veidošanas principi.
    36. Autoservisa tehnoloģiskais process.
    37. Tehnoloģisko iekārtu un instrumentu iegādes specifikāciju atbilstība automobiļa apkopes un remonta tehnoloģiskajam procesam.
    38. Celšanas iekārtu ekspluatācija. Tehnoloģisko iekārtu un instrumentu ekspluatācijas nosacījumi.
    39. Inventarizācijas veikšanas kārtība.
    40. Materiālu un rezerves daļu piegādātāju izvēles kritēriji.
    41. Materiālu un rezerves daļu raksturlielumi.
    42. Autoservisa darbinieku amatu apraksti.
    43. Darba vides riska novērtējums un aizsardzības līdzekļu izvēle.
    44. Darba aizsardzības prasības, lietojot aizsardzības līdzekļus.
    45. Autoservisa personāla organizatoriskās struktūras veidošanas principi.
    46. Darba laika plānošana.
    47. Ražotāju tehniskā dokumentācija.
    48. Darbietilpības noteikšanas metodes.
    49. Transportlīdzekļa uzbūve.
    50. Autoservisa tehnoloģiskais process.
    51. Personāla atlases metodes.
    52. Darba interviju organizēšana.
    53. Normatīvais regulējums darba tiesiskajās attiecībās.
    54. Komunikācijas līdzekļu izmantošana. Tehnoloģiskajam procesam nepieciešamie resursi.
    55. Kvalitatīvo un kvantitatīvo mērķu formulēšanas paņēmieni.
    56. Rezultatīvo rādītāju uzstādīšanas principi. 57. Rezultatīvo rādītāju novērtēšanas metodes.
    58. Psihoemocionālā labklājība darba vietā un stresa menedžments.
    59. Aktivitāšu plānošanas principi.
    60. Apmācību saturs.
    61. Autoservisa iekšējo instruktāžu izstrādes principi.
    62. Darbinieku instruēšanas organizēšanas pamatprincipi.
    63. Darbinieku mainības mazināšanas paņēmieni.
    64. Bojājuma (defekta) rašanās cēloņsakarības.
    65. Transportlīdzekļa uzbūve.
    66. Remonta tehnoloģijas.
    67. Transportlīdzekļa bojājuma (defekta) sākotnējās pārbaudes metodes.
    68. Ražotāju tehniskās dokumentācijas izmantošanas principi.
    69. Tāmju izstrādes principi.
    70. Autoservisa kalendārā laika grafika plānošanas principi.
    71. Autoservisa pakalpojumu cenu un atlaižu veidošanas sistēma.
    72. Ražotāju tehniskā dokumentācija. Klientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība.
    73. Konfliktu cēloņi.
    74. Konflikta risināšanas metodes.
    75. Spriedzes samazināšanas metodes.
    76. Konfliktu deeskalācijas metodes.
    77. Klientu noturēšanas metodes.
    78. Transportlīdzekļu apkopju un remontu plānošanas principi.
    Vispārējās zināšanas
    Izpratnes līmenī:
    1. Kritiskā domāšana un konstruktīva dialoga veidošana.
    2. Verbālā un neverbālā saziņa.
    3. Funkcionālā gramatika.
    4. Kultūras daudzveidības koncepcija.
    5. Matemātisko modeļu lietošana dabaszinātnēs un inženierzinātnēs. Energoresursu efektivitātes kritēriji.
    6. Vides aizsardzības pasākumi autoservisā.
    7. Tehnoloģiskie procesi.
    8. Tehnoloģiskās iekārtas, instrumenti.
    9. Zinātnisko datu lietošanas pamatprincipi.
    10. Pētniecības metodes.
    11. Normatīvie akti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.
    12. Digitālā vide, riski un draudi digitālajā vidē.
    13. Digitālā identitāte.
    14. Datu aizsardzība digitālajā vidē.
    15. Intelektuālā īpašuma aizsardzības likums.
    16. Darba aizsardzības sistēma.
    17. Civilās aizsardzības sistēma.
    18. Vides aizsardzības sistēma.
    19. ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi.
    20. Medicīnas ierīču robežlielumi, to attiecināmība uz sevi.
    21. Veselības riska faktori.
    22. Organizatoriskie, tehniskie, psihiskie, funkcionālie un psihosociālie riska faktori darbavietā.
    23. Neatliekamās palīdzības sniegšana.
    24. Mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošana.
    Lietošanas līmenī:
    1. Valodas stili.
    2. Literārās valodas normas.
    3. Lietišķie raksti.
    4. Valodas kultūra.
    5. Mašīnzinību sektora leksika un profesionālā terminoloģija. Verbālās un neverbālās saziņas specifika daudzkultūru vidē.
    6. Starpkultūru komunikācijas principi daudzkultūru vidē.
    7. Lietojumprogrammas atbilstoši darba uzdevumam.
    8. Digitālie rīki un tehnoloģijas.
    9. Digitālās komunikācijas līdzekļi.
    10. Datorsistēmu instrukcijas.
    11. Informācijas un komunikācijas sistēmu drošība.
    12. Datu aizsardzības pasākumi.
    13. Datoru drošības programmas.
    14. Darba aizsardzības noteikumi. Vides aizsardzības noteikumi.
    15. Ugunsdrošības noteikumi.
    16. Elektrodrošības noteikumi.
    17. Civilās aizsardzības noteikumi.
    18. Pirmās palīdzības sniegšana.
    19. Rīcība ugunsgrēka gadījumā. Rīcība darba vides risku iestāšanās gadījumā.
    20. “Zaļās domāšanas” principi.
    21. Ilgtspējīgas attīstības stratēģiskie principi.
    22. Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa normatīvais regulējums. Latvijas ilgtspējības attīstības stratēģija.
    23. Pirmās palīdzības sniegšana.
    24. Rīcība ārkārtas situācijā.
    25. Konfliktu novēršanas paņēmieni.
    26. Ētikas normas.
    27. Komunikācijas metodes.

  • Prasmes

    Profesionālās prasmes un attieksmes
    1. Piedalīties autoservisa un tā infrastruktūras izkārtojuma izstrādē.
    2. Izstrādāt autoservisa telpu tehnoloģisko plānojumu.
    3. Plānot darba vietas autoservisa telpās.
    4. Novērtēt informāciju transportlīdzekļu tehniskās apkopes un remonta pakalpojumu mērķa tirgus noteikšanai.
    5. Kritiski izvērtēt informācijas ieguves avotus.
    6. Atlasīt informāciju par transportlīdzekļu tehniskās apkopes un remonta pakalpojumu mērķa tirgu.
    7. Apstrādāt atlasīto specifisko informāciju par mērķa tirgu.
    8. Novērtēt autoservisa pakalpojumu mērķa tirgus potenciālu.
    9. Noteikt autoservisa pakalpojumu izvēles principus.
    10. Apzināt autoservisa pakalpojumu mērķa tirgus segmentus atbilstoši autoservisa specializācijai.
    11. Izvērtēt autoservisa darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām.
    12. Novērtēt autoservisa pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamos nemateriālos ieguldījumus.
    13. Novērtēt autoservisa pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo autoservisa telpu platību.
    14. Novērtēt autoservisa pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo cilvēku resursu skaitu un kvalifikāciju.
    15. Novērtēt autoservisa pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo aprīkojumu.
    16. Strukturēt autoservisa pakalpojumu izmaksas.
    17. Modelēt izmaksu saistību ar autoservisa noslodzi.
    18. Definēt autoservisa pakalpojumu tehnisko specifikāciju.
    19. Veikt autoservisa pakalpojumu tirgus cenu izpēti un konkurentu analīzi.
    20. Izstrādāt autoremonta un apkopes pakalpojumu tāmi.
    21. Sagatavot autoservisa produktu cenu piedāvājumu.
    22. Aprēķināt autoservisa plānoto naudas plūsmu.
    23. Plānot autoservisa saimnieciskās darbības rādītājus un investīciju atdevi.
    24. Izstrādāt transportlīdzekļu apkopes un remonta procesa shēmu.
    25. Izvērtēt transportlīdzekļu apkopes un remonta procesa īstenošanai nepieciešamos darbaspēka resursus.
    26. Izstrādāt transportlīdzekļa apkopes un remonta procesa dokumentācijas apriti.
    27. Izvērtēt transportlīdzekļu apkopes un remonta procesa īstenošanai nepieciešamos materiālos resursus.
    28. Izstrādāt transportlīdzekļu garantijas remonta procesa shēmu.
    29. Izstrādāt transportlīdzekļu garantijas remonta procesa dokumentācijas apriti.
    30. Izvērtēt transportlīdzekļa bojājuma (defekta) atbilstību garantijas remonta nosacījumiem.
    31. Noteikt atbildīgo par transportlīdzekļa bojājuma (defekta) cēloni.
    32. Izvēlēties aprīkošanas un ierīču remonta ārpakalpojuma veicējus atbilstoši autoservisa tehnoloģiskajam procesam.
    33. Sagatavot specifikāciju transportlīdzekļa aprīkošanas uzdevumam.
    34. Kontrolēt aprīkošanas un ierīču remonta kvalitāti atbilstoši ārpakalpojuma veicēju izvēles kritērijiem.
    35. Noteikt remonta un apkopes darbu kvalitatīvos rādītājus.
    36. Organizēt remonta un apkopes kvalitātes kontroli.
    37. Periodiski izvērtēt remonta un apkopes darbu kvalitatīvos rādītājus.
    38. Izstrādāt korektīvās un preventīvās darbības kvalitatīvo rādītāju sasniegšanas nodrošināšanai.
    39. Noformēt pasūtījumu atbilstoši apkopes, remonta un garantijas remonta darbu izpildes kārtībai.
    40. Izveidot darba uzdevumu atbilstoši apkopes, remonta un garantijas remonta darbu izpildes kārtībai.
    41. Noformēt pieņemšanas – nodošanas aktu atbilstoši apkopes, remonta un garantijas remonta darbu izpildes kārtībai.
    42. Noformēt rēķinu atbilstoši apkopes, remonta un garantijas remonta izpildes kārtībai.
    43. Izstrādāt autoservisa kalendārā laika grafiku.
    44. Plānot autoservisa noslodzi.
    45. Analizēt autoservisa noslodzi un efektīvā darba laika grafiku.
    46. Analizēt transportlīdzekļa apkopes un remonta tehnoloģisko procesu.
    47. Apkopot informāciju par tehnoloģisko iekārtu un instrumentu piedāvājumu.
    48. Noformēt tehnoloģisko iekārtu un instrumentu iegādes specifikācijas.
    49. Izvērtēt darba vides atbilstību tehnoloģiskajam procesam.
    50. Identificēt darba vides (tehnoloģisko iekārtu, procesu, telpu) riskus.
    51. Uzturēt autoservisa darba aprīkojuma (tehnoloģisko iekārtu un instrumentu) reģistrus.
    52. Plānot autoservisa darba aprīkojuma (tehnoloģisko iekārtu un instrumentu) verifikāciju.
    53. Plānot autoservisa darba aprīkojuma (tehnoloģisko iekārtu un instrumentu) tehnisko apkopi.
    54. Veikt autoservisa darba aprīkojuma (tehnoloģisko iekārtu un instrumentu) inventarizāciju.
    55. Izvēlēties materiālus atbilstoši autoservisa tehnoloģiskajam procesam.
    56. Izvēlēties rezerves daļas atbilstoši autoservisa tehnoloģiskajam procesam.
    57. Kontrolēt materiālu un rezerves daļu iegādi atbilstoši piegādātāju izvēles kritērijiem.
    58. Plānot krājumu izvietojumu autoservisa telpās.
    59. Piedalīties krājumu inventarizācijās.
    60. Identificēt prasības iepakojuma, nolietoto materiālu un rezerves daļu apritei.
    61. Organizēt atkritumu (materiālu) veidu uzskaiti apsaimniekošanu un atbilstoši normatīvajiem aktiem.
    62. Identificēt prasības datu drošībai.
    63. Organizēt autoservisa informācijas tehnoloģijas infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu.
    64. Organizēt piekļuves tiesības atbilstoši personāla amata aprakstiem.
    65. Identificēt darba vides riskus autoservisā.
    66. Nodrošināt darba videi atbilstošus aizsardzības līdzekļus.
    67. Organizēt kolektīvo aizsardzības līdzekļu lietošanu atbilstoši tehnoloģiskajam procesam.
    68. Organizēt individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu atbilstoši tehnoloģiskajam procesam.
    69. Novērtēt autoservisa darba procesu darbietilpību.
    70. Noteikt autoservisa darba procesu īstenošanai nepieciešamo darbinieku skaitu.
    71. Identificēt autoservisa ražošanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai nepieciešamās prasmes (identificēt nepieciešamo kvalifikāciju).
    72. Izstrādāt autoservisa darba procesā iesaistīto personāla organizatorisko struktūru.
    73. Aprēķināt darbaspēka izmaksas atbilstoši autoservisa specifikai.
    74. Izstrādāt autoservisa darbinieku amatu aprakstus.
    75. Noteikt prasības autoservisa personāla kvalifikācijai.
    76. Noteikt autoservisa darbinieku atalgojuma diapazonu (atbilstoši atlases kritērijiem).
    77. Atlasīt prasībām atbilstošus kandidātus.
    78. Izvēlēties atbilstošākos kandidātus autoservisa personāla nodrošināšanai.
    79. Noteikt darba uzdevumus atbilstoši amata aprakstam un autoservisa procesiem.
    80. Izstrādāt darbinieku savstarpējās komunikācijas kārtību.
    81. Noteikt darba uzdevumam nepieciešamos resursus.
    82. Formulēt individuālus un kolektīvus mērķus (darba uzdevuma izpildes kritērijus).
    83. Apkopot darbinieku darba rezultatīvos rādītājus.
    84. Izvērtēt darbinieku darba rezultatīvos rādītājus.
    85. Noskaidrot iemeslus darbinieku snieguma neatbilstībai.
    86. Izstrādāt aktivitāšu plānu individuālo un kolektīvo mērķu izpildes uzlabošanai.
    87. Nodrošināt informāciju par transportlīdzekļu ražošanas un remontu tehnoloģisko attīstību.
    88. Noteikt nepieciešamās apmācības autoservisa darbiniekiem.
    89. Plānot autoservisa darbinieku dalību profesionālās pilnveides kursos, semināros.
    90. Veikt periodiskas pārrunas ar darbiniekiem par profesionālās pilnveides iespējām.
    91. Organizēt jauno darbinieku instruēšanu un ievadīšanu darba procesā.
    92. Noskaidrot autoservisu pakalpojumu nozares darbinieku pieejamības un motivācijas tendences.
    93. Novērtēt darbinieku efektivitāti.
    94. Aprēķināt darbinieku mainības izmaksas.
    95. Identificēt darbinieku vajadzības.
    96. Periodiski pārskatīt darbinieku motivācijas kritērijus.
    97. Formulēt jautājumus transportlīdzekļa defekta noteikšanai klienta vēlmju precizēšanai.
    98. Veikt transportlīdzekļa bojājuma (defekta) sākotnējo pārbaudi.
    99. Plānot remonta darbus un darbu veikšanai nepieciešamās rezerves daļas.
    100. Sagatavot tāmi par defekta novēršanas veidu.
    101. Informēt klientu par autoremonta vai apkopes pakalpojumu darbu izpildes termiņiem.
    102. Argumentēt autoremonta vai apkopes pakalpojumu piedāvājuma cenu un atlaides.
    103. Noformēt autoservisa pakalpojuma darījuma apliecinošos dokumentus.
    104. Pamatot argumentēti klientam autoservisa pakalpojuma izmaksas.
    105. Aktualizēt klientu reģistru.
    106. Noskaidrot konflikta cēloņus autoservisa pakalpojuma sniegšanā.
    107. Lietot efektīvākos konflikta risināšanas instrumentus.
    108. Iegūt informāciju par autoservisa klienta apmierinātības līmeni.
    109. Plānot autoservisa klienta turpmākos servisa apmeklējumus.
    110. Analizēt klientu apkalpošanas procesus.
    111. Izstrādāt priekšlikumus autoservisa sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
    Vispārējās prasmes un attieksmes
    1. Sazināties mutvārdos un rakstveidā valsts valodā un divās svešvalodās dažādās profesionālās situācijās un vidēs.
    2. Lietot nozares/sektora profesionālo leksiku valsts valodā un divās svešvalodās.
    3. Publiskot prezentācijas materiālus un uzstāties dažādās mērķauditorijās valsts valodā.
    4. Skaidri un argumentēti sniegt profesionālās tēmas izklāstu valsts valodā.
    5. Patstāvīgi pilnveidot svešvalodu zināšanas un profesionālo leksiku.
    6. Ievērot starpkultūru komunikācijas principus daudzkultūru vidē.
    7. Elastīgi risināt starpkultūru konfliktus darbā vidē.
    8. Izvērtēt datos novēroto (vai piedāvāto) modeļu un likumsakarību nozīmi inženiertehniskajos risinājumos.
    9. Sistematizēt informāciju par energoresursu efektīvu izmantošanu.
    10. Ieviest ilgtspējīgas vides aizsardzības pasākumus autoservisa darba laikā.
    11. Rast radošus risinājumus iekārtu un tehnoloģisko procesu attīstībai.
    12. Rīkoties ar tehnoloģiskajām iekārtām, instrumentiem un zinātniskajiem datiem.
    13. Izmantot digitālo datu, informācijas un satura (digitālais saturs) ieguvei pārlūkošanas, meklēšanas un atlases rīkus.
    14. Prasmīgi apstrādāt informāciju, datus un saturu digitālā vidē profesionālo darba pienākumu veikšanai.
    15. Izplatīt digitālu saturu, izmantojot piemērotus digitālās komunikācijas līdzekļus un mijiedarbības tehnoloģijas.
    16. Rīkoties atbilstoši tiesību normām, kas attiecināmas uz digitālo tehnoloģiju, īpašuma tiesību un datu izmantošanu.
    17. Izmantot dažādus digitālo ierīču un satura, personas datu un privātuma aizsardzības paņēmienus digitālajā vidē.
    18. Novērst riskus un draudus personas fiziskajai un psiholoģiskajai veselībai, lietojot digitālās tehnoloģijas un palīdzot citiem.
    19. Organizēt darba vietu atbilstoši darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām.
    20. Uzraudzīt noteikto nozares normatīvo aktu un standartu prasību ievērošanu.
    21. Novērtēt darba vides riska faktoru ietekmi uz veselību.
    22. Izmantot videi draudzīgas darba metodes, nodrošinot efektīvu atkritumu šķirošanu un utilizēšanu.
    23. Rīkoties atbilstoši ugunsdrošības, elektrodrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām.
    24. Rīkoties uzņēmuma un valsts mēroga ārkārtas situācijā atbilstoši noteiktajiem civilās aizsardzības plāniem
    25. Atbildīgi rīkoties ārkārtas situācijā un izņēmuma stāvokļa laikā, ievērojot valsts noteikto regulējumu.
    26. Rīkoties atbilstoši “zaļās domāšanas” un ilgtspējīgas attīstības principiem.
    27. Sadarboties ar autoservisa vadību obligāto ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanu iekārtas un sistēmas ekspluatācijas laikā.
    28. Informēt autoservisa vadību par konstatētajiem pārkāpumiem.
    29. Sadarboties ar atbildīgajām iestādēm un institūcijām konstatēto pārkāpumu novēršanai.
    30. Identificēt riskus darba uzdevumu veikšanas laikā.
    31. Sagatavot darbavietu drošai profesionālo darbu izpildei.
    32. Informēt darba devēju par iespējamiem ierobežojumiem darba izpildei.
    33. Ievērot ergonomikas prasības darba vietas iekārtojumā.
    34. Rīkoties ārkārtas situācijā.
    35. Neatliekamās palīdzības gadījumā sazināties ar neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu.
    36. Sniegt pirmo palīdzību cietušajam, ievērojot neatliekamās palīdzības dienesta norādījumiem.
    37. Piemērot nozares profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.
    38. Risināt nestandarta darba situācijas un problēmas, izvērtējot iesaistīto pušu atbildību, tiesības un pienākumus.
    39. Ievērot profesionālās ētikas normas.
    40. Konstruktīvi sniegt informāciju atbildīgajiem dienestiem.
    41. Komunicēt ar servisa procesā iesaistītajām pusēm un atbildīgajiem dienestiem, izmantojot efektīvas komunikācijas metodes.

  • Kompetences

    Profesionālās kompetences
    1. Spēja piedalīties un veikt autoservisa pakalpojumu tehnoloģisko plānošanu.
    2. Spēja precīzi identificēt transportlīdzekļu tehniskās apkopes un remonta pakalpojumu mērķa tirgus potenciālu.
    3. Spēja radoši izvēlēties autoservisa pakalpojumus atbilstoši tirgus segmentam un autoservisa specializācijai.
    4. Spēja precīzi plānot autoservisa resursus procesu nodrošināšanai.
    5. Spēja atbildīgi aprēķināt autoservisa pakalpojumu pašizmaksu.
    6. Spēja precīzi veikt autoservisa pakalpojumu tāmēšanu un cenas noteikšanu, pamatojoties uz produktu tehnisko specifikāciju, tirgus cenu izpēti un konkurentu analīzi.
    7. Spēja plānot autoservisa saimnieciskās darbības rezultātus.
    8. Spēja savlaicīgi organizēt transportlīdzekļa apkopes un remonta procesu.
    9. Spēja organizēt transportlīdzekļu garantijas procesu atbilstoši patērētāju tiesību aizsardzības normatīvajam regulējumam.
    10. Spēja organizēt transportlīdzekļa aprīkošanas un ierīču remonta nodošanu ārpakalpojuma veicējam.
    11. Spēja kontrolēt remonta un apkopes darbu kvalitāti atbilstoši kvalitatīvajiem rādītājiem.
    12. Spēja atbildīgi izstrādāt garantijas, apkopes un remonta darbu dokumentāciju.
    13. Spēja atbildīgi veikt autoservisa efektīvā laika plānošanu.
    14. Spēja sagatavot tehnoloģisko iekārtu un instrumentu iegādes specifikācijas atbilstoši tehnoloģiskajam procesam.
    15. Spēja uzturēt kārtībā autoservisa darba vidi atbilstoši tehnoloģiskajam procesam, identificējot darba vides riskus.
    16. Spēja organizēt autoservisa darba aprīkojuma (tehnoloģisko iekārtu un instrumentu) uzturēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.
    17. Spēja plānot materiālu un rezerves daļu krājumus atbilstoši apkopes, remonta un garantijas remonta procesiem.
    18. Spēja uzraudzīt materiālu un rezerves daļu krājumus atbilstoši tehnoloģiskajam procesam.
    19. Spēja precīzi plānot iepakojuma, nolietoto materiālu un rezerves daļu apriti (izvešanu) un nodokļu aprēķinu atbilstoši normatīvajiem aktiem
    20. Spēja atbildīgi plānot autoservisa informācijas un datu aprites infrastruktūru.
    21. Spēja organizēt individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) un kolektīvo aizsardzības līdzekļu (KAL) lietošanu atbilstoši autoservisa tehnoloģiskajam procesam.
    22. Spēja atbildīgi piedalīties autoservisa darbinieku skaitu un struktūras plānošanā atbilstoši ražošanas tehnoloģiskajam procesam.
    23. Spēja atbildīgi piedalīties potenciālo autoservisa darbinieku atlasē.
    24. Spēja precīzi definēt darba uzdevumu atbilstoši autoservisa tehnoloģiskajam procesam, noteikt individuālos un kolektīvos mērķus.
    25. Spēja novērtēt autoservisa darbinieku darba rezultātus atbilstoši kvalifikācijai.
    26. Spēja atbildīgi piedalīties autoservisa darbinieku profesionālās kompetences paaugstināšanas pasākumu plānošanā.
    27. Spēja līdzdarboties autoservisa darbinieku kolektīvo un individuālo motivācijas kritēriju izstrādē.
    28. Spēja precīzi identificēt klienta vajadzības un automobiļa tehniskās problēmas.
    29. Spēja sagatavot klientam argumentētu autoremonta vai apkopes pakalpojumu piedāvājumu.
    30. Spēja pārdot klientam pakalpojumu, konstruktīvi pamatojot pakalpojuma izmaksas.
    31. Spēja vadīt klientu attiecības autoservisa pakalpojumu sniegšanā.
    32. Spēja veicināt autoservisa sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu.
    Vispārējās kompetences
    1. Spēja brīvi sazināties valsts valodā mutvārdos un rakstveidā, ievērojot literārās valodas normas, un lietot profesionālo terminoloģiju darba pienākumu veikšanai divās svešvalodās.
    2. Spēja piemērot matemātiskās metodes un tehnoloģijas, modelējot darba situācijas un plānojot profesionālo darba uzdevuma izpildi.
    3. Spēja pārvaldīt digitālās vides datus, informāciju un saturu atbilstoši profesionālās darbības specifikai, izmantojot dažādus digitālos rīkus un tehnoloģijas atbilstoši tiesību normām, kas attiecināmas uz digitālo tehnoloģiju, īpašuma tiesību un datu izmantošanu.
    4. Spēja ievērot un uzraudzīt darba drošības, vides aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības, higiēnas un kvalitātes prasības, skaidrojot atsevišķiem darba procesa posmiem atbilstošas prasības.
    5. Spēja atbildīgi rīkoties ārkārtas situācijās un sniegt nepieciešamo pirmo palīdzību.
    6. Spēja atbildīgi rīkoties ārkārtas situācijā un izņēmuma stāvokļa laikā, ievērojot valsts noteikto regulējumu un apzinoties savu atbildību nacionālās drošības saglabāšanā.
    7. Spēja rīkoties atbilstoši “zaļās domāšanas” un ilgtspējīgas attīstības principiem, sniedzot atbalstu šo jautājumu izpratnē.
    8. Spēja objektīvi un kritiski novērtēt savas darba spējas un veselības stāvokli darbavietā un darba pienākumu izpildes laikā.
    9. Spēja operatīvi rīkoties atbilstoši situācijai nelaimes gadījumā darbavietā un sniegt pirmo palīdzību cietušajiem.
    10. Spēja lietišķi, ētiski un efektīvi komunicēt ar klientiem un novērst konfliktsituācijas.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
2-3 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Inženierzinātnes un tehnoloģijas (52)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Mašīnzinības (Mehāniskie transportlīdzekļi, kuģi un gaisa kuģi +ISCED 2013) (525)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Vēsturiska kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2024

Pēdējie labojumi: 07.12.2023

Ievietots: 26.04.2019