Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

4

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Mācīšanās rezultātus veido saskaņā ar attiecīgo profesijas standartu un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartā definētiem izglītības programmu stratēģiskiem mērķiem. Vairāk informācijas skatīt Ministru kabineta noteikumos Nr.141 „Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” (pieņemti 20.03.2001.): Lasīt standartu. Profesiju standarti: Profesiju standartu reģistrs

Darba aizsardzības speciālists

  • Zināšanas

    Profesionālās zināšanas
    Priekšstata līmenī:
    1. Darba aprīkojuma tehnoloģiskie procesi.
    2. Mērījumu procedūru standarti.
    3. Drošu darba paņēmienu demonstrēšana.
    4. Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas pamatprincipi.
    Izpratnes līmenī:
    1. Uzņēmuma normatīvie dokumenti.
    2. Uzņēmuma darbības vide.
    3. Uzņēmuma darba vide un specifika.
    4. Dokumentu pārvaldība.
    5. Argumentācijas paņēmieni.
    6. Tautsaimniecības nozaru procesu specifika.
    7. Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2. red. pielietošanas principi.
    8. Profesijas un tehnoloģiju procesi uzņēmumā.
    9. Procesu plānošana.
    10. Tehniskās dokumentācijas analizēšana.
    11. Darba vides risku faktoru klasifikācija.
    12. Darba vides risku faktoru mērvienības un robežvērtības.
    13. Darba vides faktoru laboratoriskie mērinstrumenti.
    14. Indikatīvo vai laboratorisko mērījumu veikšanas pamatprincipi.
    15. Optimālie individuālo darba aizsardzības līdzekļu parametri un standarti.
    16. Pakalpojumu tirgus informācija.
    17. Darba aizsardzības pasākumu plānu izstrādes principi.
    18. Uzņēmuma tehnoloģisko procesu dokumentācija.
    19. Uzņēmuma struktūra.
    20. Viedokļa argumentācija.
    21. Paaugstinātas bīstamības darba aprīkojuma klasifikācija un raksturojums.
    22. Darba aizsardzības plāna pasākumi.
    23. Instruktāžu klasifikācija. Instruktāžu regularitāte.
    24. Saskarsmes kultūra.
    25. Starpkultūru komunikācija.
    26. Uzņēmuma darbības joma.
    27. Uzņēmuma tehnoloģiskajā procesā iesaistītie resursi.
    28. Uzņēmuma attīstības plānošanas dokumenti.
    29. Darba aprīkojuma profesionālā literatūra.
    30. Labās prakses piemēri.
    31. Nelaimes gadījumu klasifikācija.
    32. Arodslimību izraisītājfaktori un sekas.
    33. Arodslimību gadījumu izmeklēšanas procedūra.
    34. Nelaimes gadījumu izmeklēšanas procedūru veidi.
    35. Arodslimību gadījumu izmeklēšanas procedūra.
    36. Darba vides iekšējās uzraudzības dokumentācija.
    37. Darba vides raksturojums.
    38. Reģistrēto nelaimes gadījumu un arodslimību cēloņi.
    39. Labās prakses piemēri par nelaimes gadījumu samazināšanu un arodslimību novēršanu.
    Lietošanas līmenī:
    1. Normatīvie akti darba aizsardzības jomā.
    2. Darba aizsardzības sistēmas veidošanas principi.
    3. Darba organizācija.
    4. Komunikācijas veidi.
    5. Dialoga un sadarbības veidošana.
    6. Uzņēmuma darba organizācijas plānošana.
    7. Darba vides iekšējās uzraudzības veidošanas struktūra.
    8. Stratēģiskā plānošana un vadīšana.
    9. Darba aizsardzības sistēmas organizēšana uzņēmumā.
    10. Datu analīze un atlase.
    11. Darba aizsardzības normatīvo aktu piemērošana.
    12. Dokumentu izstrādes un noformēšanas principi.
    13. Dokumentu pārvaldība uzņēmumā.
    14. Darba vides risku novērtēšanas metodes.
    15. Normatīvie akti darba vides iekšējās uzraudzības veikšanai.
    16. Darba vides faktoru mēriekārtu pielietošana.
    17. Matemātisko aprēķinu pamatprincipi.
    18. Datu apstrāde, analīze un interpretācija.
    19. Darba vides risku novērtēšanas dokumentu izstrāde un pārvaldība.
    20. Darba vides risku ranžēšana.
    21. Darba vides faktoru indikatīvie mērinstrumenti.
    22. Laboratoriju atlases kritēriji.
    23. Darba vides parametru mērinstrumentu lietošana.
    24. Indikatīvo vai laboratorisko mērījumu datu interpretēšana.
    25. Analizēt indikatoru mērījumu.
    26. Kolektīvo un individuālo darba aizsardzības līdzekļu veidi. Individuālo aizsardzības līdzekļu noteikšana atbilstoši darba vidē esošajiem riska faktoriem.
    27. Individuālo aizsardzības līdzekļu aprites dokumentācija.
    28. Kaitīgie darba vides faktori un īpašie darba apstākļi.
    29. Obligāto veselības pārbaužu periodiskums.
    30. Obligāto veselības pārbaužu dokumentu pārvaldība.
    31. Obligāto veselības pārbaužu rezultātu integrēšana darba aizsardzības sistēmā.
    32. Darbu plānošana.
    33. Darba aizsardzības pasākumu plānošanas dokumentu sagatavošana.
    34. Paaugstinātas bīstamības darba aprīkojuma tehniskās dokumentācijas lasīšana.
    35. Paaugstinātas bīstamības darba aprīkojuma pārbaudes organizēšana.
    36. Paaugstinātas bīstamības darba aprīkojuma lietotāju apmācības organizēšana.
    37. Darba vides iekšējās uzraudzības plānošana.
    38. Darba vides risku novērtēšana un rezultātu analīze.
    39. Darba aizsardzības pasākuma efektivitāte.
    40. Darba aizsardzības instrukciju struktūra un saturs.
    41. Digitālo resursu lietošana profesionālā satura atrašanai.
    42. Komunikācijas un sadarbības veidošana.
    43. Dokumentu pārvaldības kārtība uzņēmumā.
    44. Darba aizsardzības instrukciju izstrāde.
    45. Komunikācijas un sadarbības veidošana.
    46. Darba aizsardzības instrukciju saturs.
    47. Publiskā runa.
    48. Instruējamo darba specifika. Nodarbināto apmācību veidi, to raksturojums.
    49. Sadarbība ar pakalpojumu sniedzējiem par darba aizsardzības jautājumiem. Darba aizsardzības apmācību tēmu saturs, tā izveide.
    50. Darba aizsardzības apmācību satura izklāsts.
    51. Digitālie satura veidošanas rīki
    52. (prezentācija, foto, video u.c.)
    53. Apmācāmo grupas veidošana.
    54. Normatīvo aktu publicēšanas vietņu lietošanas principi.
    55. Dokumentu pārvaldības organizācijas noteikumi.
    56. Komunikācija un informācijas aprite uzņēmumā.
    57. Aktualitātes darba aizsardzības jomā.
    58. Darba aizsardzības literatūras publicēšanas avoti.
    59. Dialoga veidošana.
    60. Digitālās uzskates līdzekļu informācijas atrašana, izveide un demonstrēšana.
    61. Dokumentu pārvaldība. Informācijas apmaiņa.
    62. Sociālās apdrošināšanas sistēma.
    63. Nelaimes gadījuma darbā apstākļu novērtēšana.
    64. Nelaimes gadījuma akta sagatavošana un reģistrācija.
    65. Nelaimes gadījuma darbā radīto zaudējumu aprēķini.
    66. Darba vides higiēnas kritēriji.
    67. Statistikas datu vietņu pielietošana par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.
    68. Lietišķās etiķetes un lietišķās saskarsmes noteikumi.
    Vispārējās zināšanas
    Priekšstata līmenī:
    1. Civilās aizsardzības sistēma. Civilo aizsardzību regulējošie normatīvie dokumenti, to prasības.
    2. Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa normatīvais regulējums.
    3. Datorsistēmu instrukcijas.
    4. Informācijas un komunikāciju sistēmu drošība.
    Izpratnes līmenī:
    1. Darba vides risku samazināšanas un novēršanas preventīvie pasākumi.
    2. Darba aizsardzības sistēma uzņēmumā.
    3. Pirmās palīdzības sniegšanas kārtība.
    4. Ugunsdrošības un elektrodrošības aizsardzības prasības.
    5. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums, to lietošana.
    6. Personāla rīcība ārkārtas situācijās.
    7. Ilgtspējīgas attīstības kritēriji. Resursu racionālas un ilgtspējīgas izmantošanas pamatprincipi.
    8. Ilgtspējīgas attīstības stratēģija.
    9. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķi.
    10. Latvijas ilgtspējības attīstības stratēģija.
    11. Fizisko personu datu aizsardzība.
    12. Digitālā vide, riski un draudi digitālajā vidē.
    13. Latvijas Republikas Satversmē ietvertās normas tiesiskas un pilsoniskas sabiedrības kontekstā.
    14. Sociālā dialoga jēdziens un nozīme.
    15. Problēmu risināšanas stratēģija un pieejas.
    16. Motivācijas principi.
    17. Kultūras daudzveidības koncepcijas būtība.
    18. Verbālās un neverbālās saziņas specifika multikulturālā vidē.
    19. Matemātiskās metodes un instrumenti.
    20. Statistiskās datu apstrādes metodes.
    21. Matemātiskā terminoloģija. Pētniecības metodes.
    22. Pašnovērtējuma mehānismi.
    Lietošanas līmenī:
    1. Darba vides risku novērtēšanas principi.
    2. Darba vietās lietojamās drošības zīmes.
    3. Vispārīgās prasības rīcībai ārkārtas situācijās, tai skaitā ugunsgrēki, nelaimes gadījumi darbā, avārijas.
    4. Darba aizsardzības prasības darba vietā.
    5. Normatīvie akti un standarti darba aizsardzības jomā.
    6. Iekšējo reglamentējošo normatīvo dokumentu izstrādes principi.
    7. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums, to lietošana.
    8. Personāla rīcība ārkārtas situācijās.
    9. Vides aizsardzības normatīvie akti.
    10. “Zaļās domāšanas” principi. Ilgtspējīgas attīstības stratēģiskie principi.
    11. Lietojumprogrammas atbilstoši darba uzdevumam.
    12. Digitālie rīki un tehnoloģijas.
    13. Digitālās komunikācijas līdzekļi.
    14. Dažādi informācijas tehnoloģiju rīki sadarbības veicināšanai.
    15. Informācijas datu drošība.
    16. Personas datu aizsardzība.
    17. Vispārējā un profesionālā ētika.
    18. Argumentācijas prasmes.
    19. Darba tiesiskās attiecības, pienākumi un atbildība.
    20. Prezentāciju veidošanas pamati un informācijas pasniegšanas veidi.
    21. Plašs un atbilstošs vārdu krājums. Profesionālā terminoloģija valsts valodā.
    22. Funkcionālā gramatika.
    23. Lietišķie raksti.
    24. Mutvārdu un rakstu valodas kultūra.
    25. Efektīvas prezentācijas vadīšanas māksla.
    26. Kritiskā domāšana un konstruktīva dialoga veidošana.
    27. Profesionālā terminoloģija svešvalodās.
    28. Funkcionālā gramatika.
    29. Starpkultūru komunikācijas principi multikulturālā vidē.
    30. Raksturlielumu mērvienības un formulas.
    31. Grafiskās attēlošanas metodes.
    32. Profesionālās karjeras izaugsmes plānošana.
    33. Darba aizsardzības jomas aktualitātes.
    34. Normatīvo aktu interpretācija.

  • Prasmes

    Profesionālās prasmes un attieksmes
    1. Iepazīties ar uzņēmuma darbības jomu, darba vidi un raksturīgiem darba apstākļiem.
    2. Izvērtēt uzņēmuma darba aizsardzības organizatorisko struktūru.
    3. Iepazīties ar uzņēmuma iekšējiem normatīviem aktiem un darba aizsardzības prasībām konkrētai uzņēmuma darbības jomai.
    4. Izveidot darba aizsardzības sistēmu pēc noteiktas struktūras vai parauga, iesaistot speciālistus.
    5. Aprakstīt pienākumus darba aizsardzības jomā atbilstoši uzņēmuma struktūrai un darbības veidam.
    6. Saskaņot iespējamos pienākumus darba aizsardzības jomā ar uzņēmuma struktūrvienību vadītājiem.
    7. Plānot realizējamos pasākumus darba aizsardzības pienākumu izpildē.
    8. Informēt struktūrvienību vadītājus par pienākumu apjomu atbilstoši noteiktajām iekšējām prasībām.
    9. Motivēt struktūrvienību vadītājus iesaistīties darba aizsardzības sistēmas darbībā.
    10. Sniegt atbalstu un sadarboties ar uzņēmuma struktūrvienību vadītājiem pienākumu izpildē.
    11. Noteikt darba vides iekšējās uzraudzības pasākumu secību.
    12. Izstrādāt darba vides iekšējās uzraudzības pasākumu plānošanas grafiku.
    13. Saskaņot darba vides iekšējās uzraudzības pasākumus ar darba devēju.
    14. Saskaņot darba vides iekšējās uzraudzības pasākumus ar uzņēmuma struktūrvienību vadītājiem.
    15. Veikt darba vides iekšējo uzraudzību, sadarbojoties ar darba devēju, nodarbinātajiem vai viņu pārstāvjiem.
    16. Sagatavot un sniegt darba devējam informāciju par aktuālo situāciju darba aizsardzības jomā.
    17. Konsultēties ar uzraugošām iestādēm par darba aizsardzības sistēmas organizēšanu.
    18. Izvērtēt uzņēmuma darbību atbilstoši Saimniecisko darbību statistiskai klasifikācijai NACE2. red.
    19. Noteikt saistošās darba aizsardzības prasības uzņēmuma darbības nozarē.
    20. Izveidot uzņēmuma atbilstības novērtējumu normatīvo aktu prasībām.
    21. Noteikt nepieciešamo dokumentācijas apjomu uzņēmumā.
    22. Piemērot dokumentu pārvaldībā noteiktus kritērijus un nosacījumus dokumentācijas izstrādē.
    23. Izstrādāt uzņēmuma prasībām atbilstošo dokumentāciju.
    24. Saskaņot dokumentāciju atbilstoši dokumentu pārvaldības prasībām.
    25. Analizēt darba vides risku novērtēšanas metodes.
    26. Piemērot atbilstošāko darba vides risku novērtēšanas metodi.
    27. Konsultēties ar tiešo darba vadītāju un nozares speciālistu par piemērotāko darba vides risku novērtēšanas metodi.
    28. Apzināt darba vides risku novērtēšanā iesaistāmās personas.
    29. Iesaistīt nepieciešamās personas darba vides risku novērtēšanā.
    30. Sagatavot nepieciešamos līdzekļus un aprīkojumu darba vides risku novērtēšanai.
    31. Apsekot darba vidi.
    32. Identificēt darba vides risku faktorus.
    33. Izvērtēt nepieciešamību veikt indikatīvos darba vides risku faktora mērījumus.
    34. Veikt indikatīvos darba vides risku faktoru mērījumus.
    35. Veikt darba vides risku novērtējumu.
    36. Apkopot darba vides risku novērtēšanas rezultātus atbilstoši uzņēmuma iekšējai procedūrai.
    37. Dokumentēt darba vietas pārbaudes rezultātus atbilstoši normatīvajiem aktiem.
    38. Organizēt iepriekšējo darba vides risku novērtēšanas rezultātu glabāšanu.
    39. Analizēt darba vides risku faktoru mērījumu rezultātus.
    40. Noteikt un aprēķināt darba vides risku pakāpi.
    41. Noskaidrot un analizēt pieejamos akreditētos laboratorisko mērījumu veikšanas pakalpojumu sniedzējus un to atbilstību noteiktam darba vides riska faktoram.
    42. Noskaidrot un analizēt pieejamo mērierīču piedāvājumu un atbilstību noteiktam darba vides riska faktoram.
    43. Saskaņot darba (mērījumu) apjomu ar uzņēmuma vadību.
    44. Analizēt veiktos darba vides indikatīvos mērījumus darba vides faktoru reālo vērtību.
    45. Plānot darba vides indikatīvo vai laboratorisko mērījumu veikšanu.
    46. Realizēt darba vides indikatīvo vai laboratorisko mērījumu veikšanu.
    47. Dokumentēt darba vides indikatīvo mērījumu rezultātus.
    48. Iekļaut darba vides laboratorisko mērījumu rezultātus darba aizsardzības dokumentācijā.
    49. Novērtēt uzņēmumā esošo kolektīvo un individuālo darba aizsardzības līdzekļu atbilstību prasībām.
    50. Definēt nepieciešamos un atbilstošos darba aizsardzības līdzekļus.
    51. Apzināt neatbilstošos darba aizsardzības līdzekļus.
    52. Noteikt darba aizsardzības līdzekļu parametrus atbilstoši darba vides risku novērtējumam.
    53. Konsultēties ar nodarbinātajiem, izvēloties individuālos darba aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba vides riskiem.
    54. Apzināt dažādu pakalpojumu sniedzēju individuālo un kolektīvo darba aizsardzības līdzekļu piedāvājumu.
    55. Organizēt individuālo darba aizsardzības līdzekļu apriti.
    56. Dokumentēt individuālo darba aizsardzības līdzekļu sadali un uzskaiti.
    57. Identificēt riskam pakļautās nodarbināto grupas.
    58. Noteikt kaitīgos darba vides faktorus, kuri ietekmē nodarbināto veselību.
    59. Noteikt īpašos apstākļus, kuriem pakļauti nodarbinātie.
    60. Apzināt obligāto veselības pārbaužu pakalpojumu sniedzējus.
    61. Organizēt obligātās veselības pārbaudes veikšanu uzņēmumā.
    62. Analizēt obligāto veselības pārbaužu atzinumus.
    63. Noteikt un saskaņot ar darba devēju veicamos pasākumus atbilstoši obligātās veselības pārbaudes atzinumam.
    64. Realizēt pasākumus nodarbinātā veselības saglabāšanai atbilstoši obligātās veselības pārbaudes atzinumam.
    65. Noteikt vispārējos, specifiskos un preventīvos darba aizsardzības pasākumus.
    66. Noteikt atbildīgās personas par darba aizsardzības pasākumu plāna punktu izpildi un izpildes termiņiem.
    67. Saskaņot darba aizsardzības pasākumu plānu ar uzņēmuma vadību un atbildīgām personām.
    68. Raksturot paaugstinātas bīstamības darba aprīkojuma kritērijus.
    69. Noteikt darba aprīkojuma bīstamības klasifikāciju.
    70. Veidot paaugstinātas bīstamības darba aprīkojuma sarakstu.
    71. Noteikt kārtību paaugstinātas bīstamības darba aprīkojuma lietošanai un apkopei.
    72. Organizēt un pārbaudīt uzņēmuma ierakstus par paaugstinātas bīstamības darba aprīkojuma lietošanu un apkopi.
    73. Noteikt paaugstinātas bīstamības darba aprīkojuma apmācības nepieciešamību lietotājiem.
    74. Veikt darba vietā ieviesto darba aizsardzības pasākumu pārbaudi.
    75. Veikt nepieciešamās korektīvās darbības darba aizsardzības procesos.
    76. Kontrolēt darba aizsardzības pasākumu plāna izpildi un termiņus.
    77. Novērtēt veikto darba aizsardzības pasākuma efektivitāti.
    78. Definēt uzņēmumam nepieciešamos darba aizsardzības instrukciju veidus.
    79. Sagatavot atbilstošo informāciju darba aizsardzības instrukciju saturam.
    80. Izvērtēt sagatavotās informācijas izmantošanas iespējas.
    81. Izstrādāt darba aizsardzības instrukcijas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
    82. Saskaņot darba aizsardzības instrukcijas ar uzņēmuma vadību.
    83. Apstiprināt darba aizsardzības instrukcijas atbilstoši uzņēmuma dokumentu pārvaldības prasībām.
    84. Klasificēt instruktāžu veidus darba aizsardzības jomā un ievērot to veikšanas periodiskumu.
    85. Izvēlēties atbilstošās ievadapmācības un instruktāžas tēmas.
    86. Vadīt nodarbināto instruktāžas.
    87. Pārliecināties par nodarbināto instruktāžas izpratni.
    88. Dokumentēt nodarbināto ievadapmācību un instruktāžu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
    89. Izvērtēt un analizēt tematisko apmācību veidus un to veikšanas periodiskumu.
    90. Izvērtēt un analizēt pieejamos ārējo pakalpojumu sniedzējus un piedāvājumu, t.sk. finansiālo piedāvājumu.
    91. Saskaņot pakalpojuma apjomu ar uzņēmuma vadību.
    92. Izvēlēties atbilstošo tematisko apmācību veidu (nodarbinātā kvalifikācija, darba
    93. iekārtas specifika u.c.)
    94. Plānot nodarbināto tematiskās apmācības.
    95. Nodrošināt/vadīt nodarbināto tematiskās apmācības.
    96. Dokumentēt nodarbināto tematiskās apmācības atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
    97. Noteikt uzņēmuma struktūrvienībās apmācāmās personas par nodarbināto apmācību darba aizsardzības jautājumos.
    98. Saskaņot ar uzņēmuma struktūrvienību vadītājiem apmācību saturu u.c. saistošos jautājumus.
    99. Organizēt un veikt uzņēmuma atbildīgo personu apmācību.
    100. Pastāvīgi un patstāvīgi sekot līdzi izmaiņām normatīvajos aktos darba aizsardzības jomā.
    101. Regulāri apsekot uzņēmuma darba vidi.
    102. Izvērtēt darba aizsardzības instrukciju atbilstību aktuālajai situācijai.
    103. Aktualizēt darba aizsardzības instrukcijas dažādu apstākļu ietekmē.
    104. Saskaņot darba aizsardzības instrukciju jauno redakciju ar uzņēmuma vadību.
    105. Apstiprināt darba aizsardzības instrukciju jauno redakciju atbilstoši uzņēmuma dokumentu pārvaldības prasībām.
    106. Organizēt nodarbināto iepazīstināšanu ar aktualizētajām darba aizsardzības instrukcijām.
    107. Sekot līdzi darba aizsardzības aktuālajiem jautājumiem.
    108. Apzināt nodarbināto un darba devēja vajadzības darba aizsardzības jautājumos.
    109. Organizēt konsultācijas nodarbinātajiem darba aizsardzības jautājumos.
    110. Koordinēt informācijas apmaiņu starp iesaistītajām pusēm.
    111. Informēt nodarbinātos un darba devēju par aktualitātēm darba aizsardzības jomā.
    112. Raksturot nelaimes gadījuma darbā veidus.
    113. Iestrādāt informāciju par nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanas procedūru uzņēmuma iekšējos dokumentos.
    114. Izskaidrot nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanas procedūru.
    115. Informēt par valsts obligātās sociālās apdrošināšanas sistēmu attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā.
    116. Izskaidrot nodarbinātajiem obligātās veselības pārbaudes nozīmīgumu.
    117. Izskaidrot arodslimību izraisītājfaktorus.
    118. Izskaidrot arodslimību gadījumu izmeklēšanas procedūru.
    119. Informēt par valsts obligātās sociālās apdrošināšanas sistēmu attiecībā uz arodslimībām.
    120. Analizēt sākotnējo informāciju par nelaimes gadījumu darbā.
    121. Fiksēt nelaimes gadījuma darbā apstākļus.
    122. Informēt uzņēmuma vadību un uzraugošās iestādes par notikušo nelaimes gadījumu.
    123. Nodrošināt nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanu atbilstoši sekām.
    124. Dokumentēt nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanas rezultātus.
    125. Aprēķināt nelaimes gadījuma radītos zaudējumus darba devējam.
    126. Piedalīties darba vides apsekošanā, kurā notiek darba vietas higiēniskā raksturojuma sastādīšana.
    127. Apkopot noteiktu informāciju par darba vides apstākļiem.
    128. Sniegt pēc pieprasījuma darba vietas higiēniskā raksturojuma informāciju un dokumentāciju.
    129. Pārzināt nelaimes gadījumu un arodslimību statistiku tautsaimniecības nozarēs.
    130. Izvērtēt atkārtotas risku novērtēšanas nepieciešamību vai atkārtoti novērtēt riskus.
    131. Paredzēt un organizēt preventīvos pasākumus nelaimes gadījumu un arodslimību cēloņu novēršanai.
    132. Uzturēt pastāvīgu komunikāciju ar nodarbinātajiem un darba devējiem par nelaimes gadījumiem un arodslimībām.
    Vispārējās prasmes un attieksmes
    1. Ievērot darba aizsardzības ārējo
    2. reglamentējošo normatīvo aktu prasības un standartus.
    3. Sekot līdzi darba aizsardzības
    4. reglamentējošo normatīvo aktu, standartu un citu saistīto dokumentu izmaiņām.
    5. Izvirzīt priekšlikumus uzņēmuma iekšējo reglamentējošo normatīvo dokumentu aktualizēšanai darba aizsardzības jomā.
    6. Piemērot darba aizsardzības prasības, veicot darba uzdevumu.
    7. Organizēt darba vietu atbilstoši darba aizsardzības prasībām, nepieļaujot nelaimes gadījumus un arodsaslimšanu.
    8. Veikt pasākumus pirmās palīdzības nodrošināšanai.
    9. Lietot ugunsdzēsības aprīkojumu atbilstoši situācijai.
    10. Ievērot ugunsdrošības instrukcijas un rīkoties atbilstoši situācijai ugunsgrēka gadījumā.
    11. Ievērot civilās aizsardzības plānus ārkārtējās situācijas gadījumā.
    12. Rīkoties ārkārtas situācijā un izņēmuma stāvokļa laikā, ievērojot valsts noteikto regulējumu.
    13. Izmantot videi draudzīgas darba metodes.
    14. Racionāli izmantot resursus.
    15. Rīkoties atbilstoši “zaļās domāšanas” un ilgtspējīgas attīstības principiem gan ikdienas aktivitātēs, gan profesionālajā darbībā.
    16. Apzināties savu atbildību ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.
    17. Piedalīties uzņēmuma ietekmes uz vidi novērtēšanā.
    18. Prasmīgi apstrādāt informāciju, datus un saturu digitālā vidē.
    19. Pielietot dažādas komunikācijas stratēģijas digitālajā vidē sadarbības veicināšanai ar kolēģiem.
    20. Izvērtēt dažādu informācijas resursu un datu ticamību un atbilstību darba uzdevumam.
    21. Uzglabāt datus strukturētā veidā pēc noteiktiem principiem.
    22. Dalīties ar datiem, izmantojot dažādus informācijas tehnoloģiju rīkus.
    23. Ievērot informācijas datu drošības un personas datu aizsardzības noteikumus.
    24. Piemērot vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipus darba pienākumu veikšanā sadarbībā ar kolēģiem un sadarbības partneriem.
    25. Strādāt komandā rezultātu uzlabošanai.
    26. Risināt nestandarta darba situācijas.
    27. Ievērot uzņēmumā noteikto organizatorisko struktūru.
    28. Piedalīties/iniciēt sociāli atbildīgu iniciatīvu izstrādi.
    29. Salīdzināt sociālo partneru (darba devēju un arodorganizāciju) sadarbības un dialoga iespējas.
    30. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    31. Ievērot uzņēmuma darba iekšējās kārtības noteikumus.
    32. Salīdzināt sociālo partneru (darba devēju un arodorganizāciju) sadarbības un dialoga iespējas.
    33. Piedalīties jaunu ideju ģenerēšanā, sniedzot priekšlikumus darba vides uzlabošanā.
    34. Izvērtēt sasniegtos mērķus, novērtējot savu un komandas darba ieguldījumu.
    35. Izmantot atgriezenisko saiti sava un komandas darba jaunu mērķu noteikšanai.
    36. Sazināties mutvārdos un rakstveidā un argumentēti skaidrot savu viedokli, risinot darba uzdevumus, dažādās profesionālās situācijās un vidēs.
    37. Lietot atbilstošo nozares profesionālās leksikas krājumu latviešu valodā.
    38. Pamatot savu viedokli valsts valodā, izklāstot dažādu variantu priekšrocības un trūkumus.
    39. Apkopot informāciju (argumentus un viedokļus) no dažādiem mutvārdu vai rakstiskiem avotiem.
    40. Prezentēt darba rezultātus gan profesionālā vidē, gan sabiedrībai.
    41. Piedalīties diskusijās par profesionāliem jautājumiem.
    42. Lietot svešvalodas mutvārdu un rakstveida komunikācijā dažādās profesionālās situācijās un vidē.
    43. Lietot plašu profesionālās leksikas krājumu profesionālajā saziņā.
    44. Ievērot starpkultūru komunikācijas principus multikulturālā vidē.
    45. Patstāvīgi pilnveidot svešvalodas/-u zināšanas.
    46. Manipulēt ar skaitļiem, grafiskiem un statistiskiem datiem un informāciju, algebriskām izteiksmēm un vienādojumiem un ģeometriskiem attēliem.
    47. Analizēt funkcionālas sakarības starp matemātiskajiem lielumiem.
    48. Shematizēt matemātiskai interpretācijai nepieciešamos elementus.
    49. Veidot matemātiskas diagrammas, attēlus un konstrukcijas ikdienas darbā.
    50. Piemērot matemātiskus faktus, likumus, algoritmus un struktūras risinājumiem darba aizsardzības jomā.
    51. Novērtēt savu profesionālo pieredzi.
    52. Izvērtēt karjeras iespējas.
    53. Mērķtiecīgi plānot profesionālo kompetenču pilnveidi.
    54. Sistemātiski apgūt jaunas zināšanas un pieredzi.
    55. Izmantot iegūtās zināšanas praksē.

  • Kompetences

    Profesionālās kompetences
    1. Spēja izveidot darba aizsardzības sistēmu uzņēmumā.
    2. Spēja sadarboties ar uzņēmuma struktūrvienību vadītājiem darba aizsardzības jomā.
    3. Spēja plānot darba vides iekšējo uzraudzību.
    4. Spēja organizēt darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā.
    5. Spēja noteikt saistošos normatīvos aktus atbilstoši uzņēmuma darbības jomai.
    6. Spēja izstrādāt uzņēmumam atbilstošus iekšējos normatīvos dokumentus darba aizsardzības jomā.
    7. Spēja izvēlēties uzņēmumam piemērotāko metodi darba vides risku novērtēšanai.
    8. Spēja veikt darba vides risku novērtēšanu, iesaistot nodarbināto pārstāvjus vai uzticības personas.
    9. Spēja dokumentēt darba vides risku novērtēšanas rezultātus.
    10. Spēja izvērtēt darba vides indikatīvo vai laboratorisko mērījumu veikšanas nepieciešamību.
    11. Spēja organizēt darba vides indikatīvo vai laboratorisko mērījumu veikšanu.
    12. Spēja noteikt uzņēmumam nepieciešamos individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.
    13. Spēja nodarbinātos, kuru veselības stāvokli var ietekmēt kaitīgie darba vides faktori vai kuru darbs notiek īpašos apstākļos.
    14. Spēja izstrādāt darba aizsardzības pasākumu plānu.
    15. Spēja pārraudzīt paaugstinātas bīstamības darba aprīkojuma lietošanu un apkopi.
    16. Spēja pārbaudīt un pilnveidot darba vides iekšējo uzraudzību.
    17. Spēja izstrādāt darba aizsardzības instrukcijas.
    18. Spēja veikt nodarbināto ievadapmācību un instruktāžu darba vietā.
    19. Spēja veikt nodarbināto tematisko apmācību par darba aizsardzības jautājumiem.
    20. Spēja veikt uzņēmuma atbildīgo personu apmācību par darba aizsardzības jautājumiem.
    21. Spēja aktualizēt darba aizsardzības instrukcijas saskaņā ar izmaiņām normatīvajos aktos un uzņēmuma darbībā.
    22. Spēja konsultēt nodarbinātos un darba devēju darba aizsardzības jautājumos.
    23. Spēja informēt nodarbinātos par nelaimes gadījumu izmeklēšanas procedūru.
    24. Spēja informēt nodarbinātos par arodslimības atzīšanas procedūru.
    25. Spēja organizēt un piedalīties nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanā.
    26. Spēja piedalīties darba vietas higiēniskā raksturojuma sastādīšanā.
    27. Spēja veikt preventīvos pasākumus nelaimes gadījumu un arodslimību skaita samazināšanai.
    Vispārējās kompetences
    1. Spēja ievērot reglamentējošo normatīvo aktu un standartu prasības darba aizsardzības sistēmas darbībā.
    2. Spēja organizēt un ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības prasības, un pirmās palīdzības pasākumus.
    3. Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības atbilstoši reglamentējošiem normatīvajiem dokumentiem.
    4. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    5. Spēja rīkoties atbilstoši “zaļās domāšanas” un ilgtspējīgas attīstības principiem, sniedzot atbalstu šo jautājumu izpratnē.
    6. Spēja droši pārvaldīt digitālās vides datus, informāciju un saturu atbilstoši profesionālās darbības specifikai, izmantojot dažādus digitālos rīkus un tehnoloģijas, kā arī ievērojot datu aizsardzības normas.
    7. Spēja iesaistīties un veicināt sociālo dialogu, izvērtējot iesaistīto pušu atbildību, tiesības un pienākumus.
    8. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    9. Spēja ģenerēt priekšlikumus atbilstoši uzņēmuma darbības stratēģijai un argumentēt idejas jaunu mērķu izvirzīšanai.
    10. Spēja brīvi sazināties valsts valodā mutvārdos un rakstveidā, ievērojot literārās valodas normas un izmantojot profesionālo leksiku darba pienākumu veikšanai, kā arī argumentēti prezentēt un konstruktīvi diskutēt profesionālos jautājumus.
    11. Spēja lietot divas svešvalodas
    12. profesionālā līmenī, efektīvi komunicējot multikulturālā vidē.
    13. Spēja izmantot matemātisko domāšanu darba aizsardzības tehniskajos risinājumos.
    14. Spēja novērtēt un mērķtiecīgi plānot profesionālo kompetenču pilnveidi.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
80
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
2-3 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Civilā un militārā aizsardzība (86)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Darba aizsardzība un drošība (862)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2024

Pēdējie labojumi: 07.12.2023

Ievietots: 17.10.2017