Profesionālās zināšanas
Priekšstata līmenī:
1. Iekārtu piedziņas veidi.
2. Jaunākās iespējas metālapstrādē. Pašizmaksas un peļņas aprēķinu metodes.
3. Finanšu un ražošanas ekonomikas aprēķini.
4. Projekta sociālā un ekonomiskā ietekme.
5. Jaunākie metālapstrādes veidi un tehnoloģijas.
Izpratnes līmenī:
1. Iekārtu darbības principi un tehniskie parametri.
2. Metālapstrādes tehnoloģijas.
3. Mehānisko iekārtu darbības principi un tehniskie parametri.
4. Mašīnbūves standarti.
5. Jaunākās tehnoloģijas metālapstrādē.
6. Elektrisko un elektronisko komponenšu uzbūve un darbības principi.
7. Mehānisko iekārtu darbības principi un tehniskie parametri.
8. Normatīvo aktu sistēmas.
9. Vides un darba aizsardzība.
10. Ražošanas procesu plānošana.
11. Detaļu precizitātes un standartizācijas prasības.
12. Materiālu apstrādes veidi.
13. Izmaksu aprēķinu principi.
14. Tehnisko apkopju un remontu veikšanas veidi.
15. Iekārtu apkopju un remontu plānošanas metodes.
16. Ģeometrisko parametru mērīšanas metodes.
17. Inventarizācijas pamatprincipi. Mērierīču veidi.
18. Mērierīču pārbaudes metodes.
19. Mērierīču verifikācijas pamatprincipi.
20. Mērierīču precizitāte.
21. Izmēru kontrole Izmēru ķēdes.
22. Griezējinstrumentu mehāniskie un ģeometriskie parametri.
Lietošanas līmenī:
1. Prototipu izgatavošanas metodika.
2. Argumentācijas paņēmieni.
3. Materiālu veidi, struktūra un mehāniskās īpašības.
4. Inženiergrafika.
5. CAD/CAE tehnoloģijas. Mašīnu elementi.
6. Detaļu precizitātes un standartizācijas prasības.
7. Inženieraprēķini.
8. Dažādu mehānisko piedziņas veidu uzbūve, darbība un projektēšanas metodika.
9. Metālapstrādes tehnoloģijas.
10. Detaļu precizitātes un standartizācijas prasības.
11. Prototipēšana.
12. Detaļu izgatavošanas paņēmieni.
13. Mašīnu elementi.
14. Materiālu veidi, to ķīmiskās un fizikālās īpašības, un izmantošana.
15. Mehānisko piedziņas veidu uzbūve un darbība.
16. CNC un CAM tehnoloģijas.
17. Detaļu precizitātes un standartizācijas prasības.
18. Materiālu termiskā apstrāde.
19. Mehānisko iekārtu darbības principi un tehniskie parametri.
20. Mašīnu elementi.
21. Tehniskās dokumentācijas sistēma.
22. Dokumentācijas veidošanas pamatprincipi.
23. Mašīnu drošības direktīva.
24. Ražošanas procesu organizēšana.
25. Iekārtas izgatavošanas un uzstādīšanas ekonomiskie aprēķini.
26. Materiālu veidi un to īpašības.
27. Ražošanas/ metālapstrādes tehnoloģijas.
28. Materiālu termiskā apstrāde.
29. Darbgaldu un apstrādes operāciju veidi. Iekārtu darbības principi un tehniskie parametri.
30. Ražošanas/metālapstrādes tehnoloģijas.
31. Materiālu termiskā apstrāde.
32. Materiālu veidi, to ķīmiskās un fizikālās īpašības, to izmantošana.
33. Mašīnu elementi.
34. Detaļu precizitātes un standartizācijas prasības.
35. Dažādu mehānisko piedziņas veidu uzbūve un darbība.
36. Ražošanas/ metālapstrādes tehnoloģijas.
37. Materiālu veidi, to uzbūve un īpašības.
38. Automatizētās projektēšanas (CAD, CAE, CAM) tehnoloģijas.
39. CNC tehnoloģijas.
40. Industriālā tīklošana.
41. Detaļu precizitātes un standartizācijas prasības.
42. Apstrādes veidi un paņēmieni.
43. Aditīvās ražošanas veidi. Materiālu veidi.
44. Optimizācijas kritēriji un mērķfunkcijas.
45. Detaļu precizitātes un standartizācijas prasības.
46. Dokumentācijas veidošanas pamatprincipi.
47. Griešanas režīmu aprēķināšanas metodes.
48. Tehnoloģisko operāciju karšu izstrādes pamatprincipi.
49. CAD, CAE un cita produktu dzīvescikla pārvaldības programmatūra.
50. Konstrukcijas parametru pieļaujamo noviržu aprēķināšanas principi.
51. Algoritmizācija.
52. Programmēšanas valodas.
53. Projektēšanas rezultātu vizualizēšanas metodes.
54. Programmēšanas tehnoloģijas.
55. Lietojumprogrammatūra.
56. Ražošanas tehnoloģijas.
57. Darbu izpildes plānu sagatavošanas pamatprincipi.
58. Iekārtu uzturēšanas datu analīzes metodes.
59. Iekārtu darba resursa novērtēšana,
60. lietojumprogrammatūra, risku analīzes principi.
61. Iekārtu darbaspējas prognozēšanas metodes.
62. Mērinstrumentu precizitātes klases.
63. Mērierīču konstrukcijas un lietošanas instrukcijas.
64. Mērierīču kalibrēšanas metodikas.
65. Ģeometrisko izmēru un virsmas tekstūras mērīšanas metodika.
66. Mērījumu rezultātu apstrāde.
67. Tehnoloģisko iekārtu elementu precizitātes ietekme uz apstrādes kļūdām.
68. Mērījumu rezultātu ticamība.
69. Mērījumu nenoteiktības aprēķini.
70. Procesu optimizācija. Mērījumu analīze.
71. Darbgaldu programmvadība. Griezējinstrumentu iestatīšanas metodes.
Vispārējās zināšanas
Izpratnes līmenī:
1. Ražošanas iekārtu darbības principi un tehniskie parametri.
2. Ražošanas tehnoloģijas.
3. Iekārtu elementu nomaiņas metodes.
4. Starptautiskie un valsts darba drošības norādījumi.
5. Piesārņojuma novērtēšanas paņēmieni un metodikas.
6. Civilās aizsardzības prasības.
7. Personāla apmācības sistēmas.
8. Verbālās un neverbālās saziņas specifika daudzkultūru vidē.
9. Starpkultūru konfliktu identificēšanas un risināšanas stratēģijas.
10. Efektīva daudzkultūru komandas darba faktori.
11. Fundamentālās zinātnes jēdzieni un teorijas.
12. Statistikas pamatprincipi.
13. Normatīvie akti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Digitālā vide, riski un draudi digitālajā vidē.
14. Datu aizsardzība.
15. Intelektuālā īpašuma aizsardzība.
16. Faktu, teoriju un profesionālās darbības procesu likumsakarības.
17. Komunikācijas prasmes. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
18. Sociālā daudzveidība un vienlīdzības princips.
19. Starpkultūru saskarsme.
20. Jomas regulējošo normatīvo aktu un standartu prasības.
21. Uzņēmējdarbības vides pamatprincipi.
Lietošanas līmenī:
1. Darba drošības prasības.
2. Vides aizsardzības prasības.
3. Ugunsdrošības prasības. Pirmās palīdzības sniegšanas pamatprasības.
4. Iekārtu elektrodrošības prasības.
5. Apstiprinātie vizuālie paziņojumi.
6. Vides aizsardzības prasības.
7. Civilās aizsardzības pasākumi.
8. Darba drošības, vides un civilās aizsardzības apmācību programmas.
9. Ražošanas iekārtu drošības noteikumi.
10. Iekārtu un aprīkojuma drošas lietošanas noteikumi.
11. Plašs profesionālās leksikas krājums.
12. Datu apstrādes, analīzes un apkopošanas metodes.
13. Matemātikas metodes.
14. Matemātiskā terminoloģija.
15. Lietojumprogrammas atbilstoši darba uzdevumam.
16. Digitālie rīki un tehnoloģijas.
17. Digitālās komunikācijas līdzekļi.
18. Datu drošība.
19. Pašnovērtējuma mehānismi. Mācību, karjeras un darba gaitas plānošana.
20. Mācīšanās stratēģijas.
21. Kompetenču attīstības vajadzību noteikšanas mehānismi.
22. Karjeras attīstības novērtēšanas principi.
23. Laika plānošanas pamatprincipi.
24. Pētniecības metodes
25. Vispārējās ētikas principi.
26. Profesionālā ētika.
27. Saskarsmes psiholoģija.
28. Darba tiesisko attiecību normas.
29. Finanšu plānošanas un prognozēšanas metodes. Lēmumu pieņemšanas metodes.
30. Plānošanas metodes.
31. Darba organizācija.
32. Saskarsmes teorijas.
33. Finanšu riski.
34. Finanšu vadība un ekonomika.
35. Sadarbības principi.
36. Projektu vadība.

Profesionālās prasmes un attieksmes
1. Atrast informāciju, balstoties uz definētiem iekārtas tehniskajiem parametriem.
2. Formulēt tehnisko uzdevumu, ņemot vērā uzņēmuma rīcībā esošos resursus un iespējamos ierobežojumus.
3. Meklēt informāciju, analogu konstrukciju izpēti, risinājumu atrašanu konkrētās problēmas atrisināšanai.
4. Izpētīt standartu un normatīvo aktu prasības.
5. Salīdzināt analogu iekārtu izmaksas.
6. Izstrādāt iekārtas kinemātisko shēmu.
7. Veikt iekārtas kinemātiskos, dinamiskos un termodinamiskos aprēķinus.
8. Veikt detaļu stiprības un ilgizturības aprēķinus.
9. Izvēlēties iekārtai nepieciešamos materiālus, komponentes un izpildelementus, lai nodrošinātu konstrukcijas drošumu.
10. Sagatavot iekārtas izgatavošanai nepieciešamo materiālu un komponenšu specifikāciju.
11. Izstrādāt iekārtas 3D modeli, detaļu rasējumus, izmantojot CAD/CAE tehnoloģijas.
12. Izvēlēties atbilstošus apstrādes veidus un instrumentus.
13. Izvēlēties atbilstošus materiālus un piedāvāt alternatīvos aizvietotājus.
14. Veikt atslēdznieka, virpotāja, metinātāja, frēzētāja un citus metālapstrādes darbus.
15. Izstrādāt izgatavošanas un salikšanas maršrutus, atbilstoši konstruktora un tehnoloģiskajai dokumentācijai.
16. Salikt iekārtu atbilstoši tehniskajai dokumentācijai.
17. Veikt iekārtas mehāniskās daļas aprobāciju un atbilstības novērtējumu tehniskajam uzdevumam.
18. Veikt uzlabojumus mehāniskajā konstrukcijā.
19. Sagatavot datus iekārtas atbilstības deklarācijai.
20. Sagatavot datus iekārtas ekspluatācijas instrukcijai.
21. Novērtēt izpildīto darbu ekonomiskos rādītājus.
22. Sagatavot datus pašizmaksas un atmaksāšanās laika aprēķinam.
23. Pārvaldīt uzņēmuma resursus un iespējas.
24. Izvērtēt tehnoloģiskajā dokumentācijā norādītos apstrādes veidus.
25. Sagatavot nepieciešamās skices un/vai rasējumus aprīkojuma izgatavošanai.
26. Sagatavot nepieciešamo materiālu specifikāciju.
27. Organizēt aprīkojuma izgatavošanu.
28. Novērtēt iekārtu parametru atbilstību ražošanas prasībām.
29. Pārvaldīt apstrādes paņēmienus un veidus.
30. Izvēlēties atbilstošās iekārtas.
31. Lietot automatizētās projektēšanas (CAD, CAE, CAM) tehnoloģijas.
32. Lietot programmvadības darbgaldu (CNC) tehnoloģijas.
33. Pielietot industriālās tīklošanas tehnoloģijas.
34. Izvēlēties optimālāko apstrādes veidu.
35. Izvēlēties aditīvās ražošanas veidus.
36. Izvēlēties sagataves, atbilstoši ražošanas veidam.
37. Novērtēt darba resursus un to kvalifikāciju.
38. Noteikt izmantojamos darbagaldus.
39. Izvēlēties atbilstošus griezējinstrumentus.
40. Aprēķināt griešanas režīmus.
41. Izstrādāt tehnoloģisko operāciju kartes.
42. Salīdzināt konstrukcijas parametrus ar projektēšanas uzdevumu.
43. Izvērtēt parametru pieļaujamās novirzes.
44. Izstrādāt statistiskas atskaites par ražošanas procesiem.
45. Izveidot aprēķinu un analīzes programmas.
46. Analizēt apstrādes veidu parametrus.
47. Sagatavot rezultātu attēlošanas šablonus.
48. Aizpildīt projektēšanas rezultātu veidlapas.
49. Veidot ražošanas izpildes laika grafikus.
50. Piedalīties izmaksu, materiālu aprēķinu un darbu izpildes plānu sagatavošanā.
51. Analizēt iekārtu uzturēšanas datus.
52. Ievērot apkopju un remontu cikliskumu.
53. Strādāt ar izklājlapu programmatūru.
54. Prognozēt iekārtas darbaspēju.
55. Piedalīties risku novērtējuma izstrādē.
56. Pārvaldīt mērierīču klasifikāciju.
57. Veikt mērierīču inventarizāciju.
58. Pārvaldīt uzņēmuma mērierīču noliktavas sistēmu.
59. Novērtēt mērierīču atbilstību precīzuma, veiktspējas un precizitātes prasībām.
60. Vizuāli novērtēt mērierīces.
61. Kalibrēt mērierīces.
62. Organizēt mērierīču verifikāciju.
63. Kontrolēt apstrādāto detaļu ģeometriju.
64. Salīdzināt mērījumus ar ražošanas specifikācijām.
65. Nodrošināt mērījumu rezultātu apkopošanu.
66. Analizēt mērījumu rezultātus.
67. Kvantitatīvā izteiksmē noteikt mērījumu procesa ticamību.
68. Pārveidot vai koriģēt mērījumu procesu tā optimizācijai.
69. Izvēlēties atbilstošu griezējinstrumentu.
70. Mērīt griezējinstrumenta ģeometriju.
71. Definēt instrumenta ģeometriskos parametrus programmvadības darbgalda vadības sistēmai.
Vispārējās prasmes un attieksmes
1. Organizēt darba veikšanu atbilstoši darba aizsardzības prasībām.
2. Novērtēt darba vides riska faktorus.
3. Organizēt vides aizsardzības prasību izpildi atbilstoši.
4. Organizēt personāla apmācību darba drošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības jautājumos.
5. Sniegt pirmo palīdzību un veikt operatīvās darbības nelaimes gadījumā.
6. Novērtēt mehānisko iekārtu atbilstību elektrodrošības prasībām.
7. Organizēt mehānisko iekārtu elementu nomaiņu, kuri neatbilst noteiktajām elektrodrošības prasībām.
8. Regulāri informēt darbiniekus par drošības norādījumiem.
9. Lietot uzskatāmus vizuālās bīstamības saziņas veidus.
10. Sagatavot vides izmeklēšanas ziņojumus.
11. Pārraudzīt vides aizsardzības procesu norisi.
12. Piedalīties vides aizsardzības projektu realizācijā.
13. Organizēt civilās aizsardzības plāna prasību izpildi.
14. Izpildīt civilās aizsardzības plānā noteiktās darbības.
15. Regulāri iepazīstināt darbiniekus ar darba drošības uzlabošanas plāniem.
16. Piedalīties atbildīgo personu mācībās.
17. Piedalīties nelaimes gadījumu izmeklēšanā.
18. Apzināt iespējamos apdraudējumus un riskus.
19. Mutiski apspriest drošības jautājumus ar darbiniekiem un vadību.
20. Sazināties mutiski un rakstiski, risinot darba uzdevumus, dažādās profesionālās situācijās un vidēs.
21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
22. Argumentēti skaidrot savu viedokli.
23. Patstāvīgi pilnveidot svešvalodu zināšanas un profesionālo leksiku.
24. Veidot matemātiskas diagrammas, grafikus ikdienas darbā.
25. Lietot matemātisko modelēšanu inženierzinātņu jomā.
26. Rast radošus risinājumus tehnoloģisko procesu attīstībai.
27. Ieviest videi draudzīgus ražošanas procesus.
28. Iegūt nepieciešamo informāciju, izmantojot modernās informācijas tehnoloģijas.
29. Apstrādāt informāciju, datus un saturu digitālā vidē.
30. Izmantot dažādas metodes tehnisko problēmu risināšanai un digitālo rīku atbilstības pielāgošanai tehniskām vajadzībām, tai skaitā sniedzot palīdzību citiem.
31. Plānot profesionālo kompetenču pilnveidi.
32. Sekot līdzi profesionālās darbības un profesionālās jomas teorijas un prakses attīstībai.
33. Izmantot iegūtās zināšanas praksē.
34. Pilnveidot pētniecības prasmes.
35. Būt tolerantam viedokļu dažādībā un rast kompromisus.
36. Pārvaldīt stresu sociālās komunikācijas procesā.
37. Argumentēti izteikt viedokli.
38. Sekot līdzi darba tiesisko attiecību normu ievērošanai.
39. Identificēt iespējamos riskus veicot darba uzdevumus.
40. Veidot komandu kopīgai darbībai jaunu produktu radīšanā.
41. Izvērtēt sasniegtos mērķus, novērtējot savu un komandas darba ieguldījumu.
42. Izmantot atgriezenisko saiti sava un komandas darba jaunu mērķu noteikšanai.

Profesionālās kompetences
1. Spēja sagatavot tehnisko uzdevumu iekārtu izstrādei ciešā sadarbībā ar pasūtītāju, ievērojot
2. iekārtas darbības principus, parametrus un uzņēmuma resursus.
3. Spēja izpētīt analogas iekārtu konstrukcijas, meklējot informāciju katalogos un tehniskajos standartos.
4. Spēja precīzi izstrādāt iekārtās mehānisko konstrukciju, atbilstoši tehniskajam uzdevumam, balstoties uz izpētītajiem radniecīgiem risinājumiem.
5. Spēja radoši izgatavot un aprobēt iekārtu, izmantojot mūsdienu metālapstrādes tehnoloģijās.
6. Spēja rūpīgi sagatavot iekārtu ekspluatācijai nepieciešamo dokumentāciju, atbilstoši dokumentu veidošanas pamatprincipiem.
7. Spēja sagatavot iekārtas projekta ekonomisko novērtējumu, veicot aprēķinus.
8. Spēja izvērtēt tehnoloģiskā aprīkojuma lietošanu atbilstoši apstrādes precizitātei, uzņēmuma resursiem un vajadzībām.
9. Spēja nodrošināt tehnoloģiskā aprīkojuma lietošanu atbilstoši apstrādes precizitātei, uzņēmuma resursiem un vajadzībām.
10. Spēja izvērtēt produktu apstrādei nepieciešamo iekārtu pieejamību.
11. Spēja izmantot mūsdienu tehnoloģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, pielietojot modernās tehnoloģijas.
12. Spēja optimizēt ražošanas procesu atbilstoši izvēlētajam kritērijam vai mērķfunkcijai.
13. Spēja precīzi izstrādāt ražošanas tehnoloģisko dokumentāciju atbilstoši uzņēmumā pieņemtiem noteikumiem.
14. Spēja precīzi analizēt projektēšanas datus, lietojot produktu dzīves cikla pārvaldības (PLM) programmatūru.
15. Spēja konstruēt algoritmus, izveidojot aprēķinu un analīžu programmas.
16. Spēja vizualizēt projektēšanas rezultātus.
17. Spēja patstāvīgi vērtēt ražošanas programmas izpildi atbilstoši apstiprinātajai ražošanas tehnoloģijai.
18. Spēja patstāvīgi analizēt iekārtu apkopes un remontu datus, lietojot datu bāzu apstrādes programmatūru.
19. Spēja atbildīgi nodrošināt iekārtu darbspējas atbilstoši tehnisko apkopju un remontu veikšanas plāniem.
20. Spēja patstāvīgi pārvaldīt uzņēmuma mērierīču klasifikāciju, veikt to inventarizāciju un novērtēt mērierīču tehnisko stāvokli.
21. Spēja atbildīgi lietot industriālās metroloģijas metodes ražošanas kvalitātes nodrošināšanā.
22. Spēja precīzi veikt detaļu izmēru un virsmu tekstūras mērījumus un novērtēt mērījumu nenoteiktību un precizitāti, nosakot optimālus mērīšanas procesa parametrus.
23. Spēja lietot mērījumu rezultātus tehnoloģisko procesu analīzē.
24. Spēja atbildīgi novērtēt mērījumu nenoteiktību un precizitāti.
25. Spēja pārbaudīt griezējinstrumentu ģeometrijas atbilstību programmvadības darbgaldu prasībām.
Vispārējās kompetences
1. Spēja nodrošināt darba drošības, ugunsdrošības un elektrodrošības prasību izpildi, precīzi ievērojot valstī un uzņēmumā izstrādās vadlīnijas un vizuālos paziņojumus par apdraudējumu, kā arī sekojot, kā prasības ievēro arī darbinieki.
2. Spēja nodrošināt vides un civilās aizsardzības prasību izpildi, precīzi ievērojot valstī un uzņēmumā izstrādās vadlīnijās kā arī sekojot, ka prasības ievēro arī darbinieki.
3. Spēja atbildīgi apmācīt personālu darba drošības, vides un civilās aizsardzības jautājumos.
4. Spēja precīzi apzināt iespējamos apdraudējumus un nodrošināt iekārtu un aprīkojuma drošības prasību izpildi, izvietojot atbilstošos marķējumus.
5. Spēja sazināties, rakstīt, lasīt un uzstāties, lietojot valsts valodu un vismaz divās svešvalodas, saprotot un lietojot profesionālo terminoloģiju.
6. Spēja izmantot matemātisko domāšanu, lai veiktu prognozes, nodrošinātu argumentu pamatojumus, pārbaudītu un salīdzinātu piedāvātos risinājumus.
7. Spēja dažādos formātos radīt digitālu saturu un to izplatīt, izmantojot digitālās komunikācijas līdzekļus un tehnoloģijas, ievērojot īpašuma tiesību un datu aizsardzības normas, sniedzot atbalstu citiem.
8. Spēja pilnveidot savas zināšanas par novitātēm mašīnbūves nozarē, pielietojot tās profesionālo darba uzdevumu veikšanā.
9. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus, sadarboties, argumentēti izteikt viedokli un panākt vienošanos.
10. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas, pieņemt atbildīgus lēmumus, ievērojot darba tiesību normatīvā regulējuma prasības.
11. Spēja patstāvīgi iesaistīties uzņēmuma darbības attīstībā, veidojot komandu kopīgai darbībai.