Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

4

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Mācīšanās rezultātus veido saskaņā ar attiecīgo profesijas standartu un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartā definētiem izglītības programmu stratēģiskiem mērķiem. Vairāk informācijas skatīt Ministru kabineta noteikumos Nr.141 „Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” (pieņemti 20.03.2001.): Lasīt standartu. Profesiju standarti: Profesiju standartu reģistrs

Programmētājs

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. ekonomika un komercdarbība;
    1.2. datorsistēmu uzbūve un funkcionēšana.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. matemātika;
    2.2. lietojumprogrammatūras klasifikācija un lietojums;
    2.3. operētājsistēmu klasifikācija un izmantošana;
    2.4. datortīklu tehnoloģijas;
    2.5. informācijas tehnoloģijas nozares tiesiskā regulējuma pamati un standarti;
    2.6. programmatūras inženierija;
    2.7. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. programmēšanas valodas;
    3.2. datubāzu tehnoloģijas;
    3.3. programmatūras izstrādes tehnoloģijas;
    3.4. objektorientētā programmēšana;
    3.5. programmas koda atkal izmantošana un koda bibliotēku veidošana;
    3.6. datu struktūras un algoritmi;
    3.7. interneta tehnoloģijas;
    3.8. viena svešvaloda saziņas līmenī;
    3.9. valsts valoda;
    3.10. saskarsme, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
    3.11. lietvedība;
    3.12. darba aizsardzība un ergonomika;
    3.13. darba tiesiskās attiecības;
    3.14. vides aizsardzība.

  • Prasmes

    1. Lietot informācijas tehnoloģijas nozares standartus.
    2. Lietot operētājsistēmas.
    3. Lietot teksta un grafikas redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammas.
    4. Veidot un atkļūdot programmas.
    5. Projektēt algoritmus un datu struktūras.
    6. Izvēlēties problēmas risināšanai adekvātus līdzekļus.
    7. Veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus.
    8. Konfigurēt darba vietu un darba rīkus.
    9. Lietot programmatūras izstrādes rīkus.
    10. Analizēt programmas kodu.
    11. Veidot lietotāja saskarnes.
    12. Lietot datu pieprasījumu valodas.
    13. Mērīt un uzlabot programmatūras veiktspēju.
    14. Mērīt un uzlabot programmatūras izstrādes procesu.
    15. Lietot un pilnveidot programmēšanas labo stilu.
    16. Strukturēt programmas kodu atbilstoši labajam stilam.
    17. Lietot programmatūras testēšanas metodes un rīkus.
    18. Strādāt komandā (grupā).
    19. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību un kontroli par sava darba rezultātu.
    20. Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.
    21. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.
    22. Sagatavot prezentācijas materiālus un organizēt pasākumus.
    23. Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.
    24. Noformēt lietišķos dokumentus.
    25. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un angļu valodā.
    27. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    28. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

  • Kompetences

    1. Spēja lasīt un saprast programmatūras projektējuma aprakstus.
    2. Spēja analizēt ieejas un izejas datus.
    3. Spēja konfigurēt izstrādes vidi.
    4. Spēja ģenerēt, rakstīt programmas kodu saskaņā ar projektējumu un kodēšanas vadlīnijām.
    5. Spēja kodēt, lasot un analizējot svešus programmu tekstus.
    6. Spēja kodēt, veidojot lietotāja saskarni.
    7. Spēja atkļūdot programmas un veikt vienībtestēšanu.
    8. Spēja analizēt programmas izpildes laiku un to optimizēt.
    9. Spēja dokumentēt koda izmaiņas.
    10. Spēja veidot programmatūras instalāciju.
    11. Spēja kodēt, veidojot iebūvēto palīdzības sistēmu.
    12. Spēja kodēt, apstrādājot un realizējot izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus.
    13. Spēja lasīt un saprast programmatūras prasību specifikāciju.
    14. Spēja lasīt un saprast datu konceptuālo modeli un veidot datubāzes fizisko modeli.
    15. Spēja projektēt, veidojot realizācijas modeli (klašu un funkciju hierarhiju).
    16. Spēja projektēt, konstruējot un aprakstot algoritmus.
    17. Spēja lasīt un saprast uzturamās sistēmas dokumentāciju un kodu.
    18. Spēja uzturēt programmatūru, apstrādājot un realizējot problēmu ziņojumus un izmaiņu pieprasījumus.
    19. Spēja uzturēt programmatūru, veicot izmaiņu ietekmes analīzi, izmaiņas programmatūrā un uzturamās programmatūras konfigurācijas pārvaldību.
    20. Spēja uzturēt programmatūru, sistematizējot uzturēšanas gaitā uzkrāto atbalsta informāciju.
    21. Spēja ieviest programmatūru, veicot vides sagatavošanu programmatūras uzstādīšanai.
    22. Spēja ieviest programmatūru, izpildot programmatūras uzstādīšanu un parametrizēšanu un veicot datu pārnešanu.
    23. Spēja analizēt programmas kodu programmatūras testēšanai.
    24. Spēja sagatavot programmatūras testpiemēra datus.
    25. Spēja sagatavot testēšanas vidi programmatūras testēšanai.
    26. Spēja izpildīt programmatūras testpiemērus.
    27. Spēja pierakstīt programmatūras testēšanas gaitu un rakstīt problēmu ziņojumus.
    28. Spēja programmatūras testēšanā analizēt kļūdu avotus (prasību specifikācijā, projektējuma aprakstā u.c.).
    29. Spēja atkārtot programmatūras testēšanā lietotāja konstatētās kļūdas.
    30. Spēja prognozēt darba uzdevuma darbietilpību un izpildes laiku.
    31. Spēja veikt individuālā darba plānošanu un kontroli.
    32. Spēja piedalīties programmatūras projekta izpildes gaitas apspriešanā.
    33. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.
    34. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    35. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
100-164
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
2-3 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Datorika (48)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Datorzinātnes (ISCED 2011) (481)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozare

Programmētājs izstrādā programmatūru atbilstoši funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, sagatavojot un konfigurējot izstrādes vidi un rakstot programmas kodu saskaņā ar projektējuma un kodēšanas vadlīnijām. Atkļūdo programmas, uzlabo programmatūras veiktspēju un izstrādes procesu, analizē programmatūras kļūdu avotus.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: Profesionālais bakalaura grāds datorzinātnēs, Programmēšanas inženieris (EKA) , Profesionālais bakalaura grāds informācijas tehnoloģijās, Programmēšanas inženieris (DU) , Profesionālā bakalaura grāds datorsistēmās, Programmēšanas inženieris (RTU) , Profesionālā bakalaura grāds informācijas tehnoloģijās, Programmēšanas inženieris (LLU) , Profesionālais bakalaura grāds informācijas tehnoloģijā, Programmēšanas inženieris (LiepU) , Profesionālā bakalaura grāds informācijas tehnoloģijās, Programmēšanas inženieris (ViA) , Profesionālā maģistra grāds datorsistēmās, Programmēšanas inženieris (RTU) , Profesionālā maģistra grāds datorvadībā un datortīklos, Programmēšanas inženieris (RTU) , Profesionālā maģistra grāds informācijas tehnoloģijā, Programmēšanas inženieris (LiepU) , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Programmēšanas tehniķis , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Programmēšanas tehniķis , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Programmēšanas tehniķis

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2023

Pēdējie labojumi: 11.05.2020

Ievietots: 07.05.2016