Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

4

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Mācīšanās rezultātus veido saskaņā ar attiecīgo profesijas standartu un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartā definētiem izglītības programmu stratēģiskiem mērķiem. Vairāk informācijas skatīt Ministru kabineta noteikumos Nr.141 „Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” (pieņemti 20.03.2001.): Lasīt standartu. Profesiju standarti: Profesiju standartu reģistrs

Sociālais rehabilitētājs

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. Eiropas Savienības pamattiesību harta un Eiropas Sociālā harta;
    1.2. sociālekonomiskie procesi Latvijā;
    1.3. valsts sociālās politikas veidošanas un īstenošanas pamatprincipi;
    1.4. valsts pārvaldes darbības principi;
    1.5. sociālo problēmu cēloņi, sekas un iespējamie risinājumi sabiedrībā;
    1.6. sociālā statistika un demogrāfija;
    1.7. vispārējās cilvēktiesības.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. Latvijas Republikas normatīvie akti sociālās drošības jomā;
    2.2. sociālo institūciju funkcionēšanas pamatprincipi;
    2.3. sociālās rehabilitācijas vēsture Latvijā un pasaulē;
    2.4. jaunāko tehnoloģiju attīstība sociālajā rehabilitācijā;
    2.5. dažādu (piemēram, sociālo, ekonomisko, vides) faktoru mijiedarbība un ietekme uz indivīdu;
    2.6. sociālā darba pamatprincipi;
    2.7. sociālās palīdzības pamatprincipi;
    2.8. medicīniskās rehabilitācijas pamatprincipi;
    2.9. sociālās aprūpes pamatprincipi;
    2.10. veselības aprūpes pamatprincipi;
    2.11. profesionālās rehabilitācijas pamatprincipi;
    2.12. vispārīgā, attīstības, personības un sociālā psiholoģija;
    2.13. invaliditāte un tās veidi;
    2.14. normalizācijas pamatprincipi;
    2.15. brīvprātīgo kustība Latvijā un pasaulē;
    2.16. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;
    2.17. invaliditātes sociālais modelis;
    2.18. vardarbības pazīmes un riski;
    2.19. ANO konvencija “Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām”;
    2.20. bērnu tiesību aizsardzība.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. sociālās rehabilitācijas pamatprincipi;
    3.2. multiprofesionālās komandas darbības principi;
    3.3. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
    3.4. veselīga dzīvesveida pamatprincipi;
    3.5. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidi;
    3.6. sociālās rehabilitācijas procesa dokumentēšana un sociālās rehabilitācijas plāni, lietvedības pamati;
    3.7. sociālās rehabilitācijas organizēšana;
    3.8. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādām sociālajām grupām;
    3.9. valsts valoda;
    3.10. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;
    3.11. informācijas tehnoloģijas;
    3.12. veselības un uzvedības izmaiņu novērtēšana;
    3.13. profesionālās pašaizsardzības mehānismi sociālās rehabilitācijas praksē;
    3.14. saskarsmes un komunikācijas metodes;
    3.15. darba aizsardzība;
    3.16. stresa un konfliktu vadība;
    3.17. riska vadība;
    3.18. darba tiesiskās attiecības;
    3.19. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes novērtēšana;
    3.20. pētnieciskā darba metodoloģija un metodika;
    3.21. sociālā dizaina pamatprincipi;
    3.22. pirmā palīdzība;
    3.23. vides aizsardzība;
    3.24. personīgā higiēna;
    3.25. saziņas iespējas ar cilvēkiem ar dažādu veidu komunikācijas barjerām;
    3.26. ergonomikas pamatprincipi;
    3.27. tehniskie palīglīdzekļi, to izmantošana klienta neatkarības veicināšanai.

  • Prasmes

    1. Sniegt klientam palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā, nodrošinot klienta līdzdarbības iespējas un ievērojot sociālo taisnīgumu.
    2. Novērtēt klienta sadzīves apstākļus.
    3. Nodibināt labvēlīgu psihoemocionālo kontaktu ar klientu, iegūt uzticību.
    4.  Noteikt klienta līdzdarbības pienākumus.
    5. Identificēt pazīmes, kas liecina par klienta atkarību (piemēram, narkotikas, alkohols, tabaka, azartspēles, datorspēles).
    6. Noteikt vieglās valodas lietošanas nepieciešamību.
    7. Organizēt klienta brīvo laiku.
    8. Piedalīties klienta nodarbinātības pasākumu organizēšanā.
    9. Palīdzēt klientam saglabāt aktīvu dzīvesveidu.
    10. Veidot interešu apmācības grupas.
    11. Veicināt klientu patstāvību un spēju aizstāvēt savas tiesības.
    12. Spēt komunicēt ar dažādām klientu mērķgrupām sociālās rehabilitācijas procesā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    13. Pielietot teorētiskās zināšanas praksē.
    14. Sadarboties un strādāt komandā ar citiem speciālistiem.
    15. Novērtēt sniegtā pakalpojuma kvalitāti.
    16. Lietot informācijas tehnoloģijas profesionālajā darbībā.
    17. Iegūt un analizēt informāciju klienta sociālo problēmu risināšanai.
    18. Uzkrāt datus profesionālās darbības vajadzībām.
    19. Rīkoties riska/krīzes situācijās.
    20. Plānot profesionālās aktivitātes un finansējuma racionālu un efektīvu izlietojumu.
    21. Sagatavot un iesniegt pārskatus un ziņojumus.
    22. Ievērot konfidencialitāti.
    23. Izstrādāt priekšlikumus jaunu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ieviešanai.
    24. Pārzināt un pielietot normatīvos aktus sociālās rehabilitācijas, sociālās palīdzības, bērnu tiesību aizsardzības un citās saistītās jomās.
    25. Pārvaldīt valsts valodu.
    26. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
    27. Mācīt klientam prasmi orientēties savā sociālajā apkārtnē.
    28. Iesaistīt klientu brīvā laika pavadīšanas, izglītojošu, kultūras un veselību veicinošu un dažādu citu pasākumu apmeklēšanā.
    29. Aktivizēt klienta esošās, kā arī attīstīt jaunas sadzīves tradīcijas.
    30. Dokumentēt savu profesionālo darbību.
    31. Sniegt pirmo palīdzību.
    32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    33. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    34. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

  • Kompetences

    1. Spēja ievērot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ētiskos un juridiskos aspektus.
    2. Spēja piedalīties klienta sociālās rehabilitācijas plāna izstrādāšanā un īstenošanā.
    3. Spēja sekot līdzi klienta sociālo prasmju attīstībai.
    4. Spēja atbalstīt klienta pašnoteikšanos un pielāgoties sociālajai un fiziskajai videi.
    5. Spēja noteikt klientam nepieciešamo atbalsta apjomu sociālo prasmju apguvei, pilnveidei un uzturēšanai.
    6. Spēja iesaistīties klienta sociālajām un individuālajām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu noteikšanā.
    7. Spēja strādāt ar indivīdu un grupu.
    8. Spēja aizstāvēt klienta intereses.
    9. Spēja ievērot nediskriminējošu praksi savā profesionālajā darbībā.
    10. Spēja noteikt klienta sociālo prasmju un sociālo aktivitāšu līmeni.
    11. Spēja motivēt klientu iekļauties sabiedrībā.
    12. Spēja izmantot radošas metodes profesionālajā darbībā.
    13. Spēja sadarboties ar klienta ģimenes locekļiem un atbalsta personām.
    14. Spēja veikt pētījumus sociālās rehabilitācijas jomā.
    15. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties divās svešvalodās.
    16. Spēja piesaistīt brīvprātīgos un citas atbalsta personas.
    17. Spēja motivēt klientu pārmaiņām.
    18. Spēja konsultēt sociālās rehabilitācijas procesā iesaistītās personas.
    19. Spēja novērtēt pārmaiņas klienta veselībā un uzvedībā.
    20. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.
    21. Spēja koordinēt sociālās rehabilitācijas procesu, iekļauties multiprofesionālā rehabilitācijas komandā.
    22. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.
    23. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    24. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
80-120
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
2-3 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Sociālā labklājība (76)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Sociālie pakalpojumi (762)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2019

Pēdējie labojumi: 29.04.2019

Ievietots: 07.05.2016