Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

– apgūt televīzijas un kino producēšanas jomas teorētiskās un metodoloģiskās zināšanas un prasmes;
– apgūt zināšanas un prasmes stratēģiski un analītiski formulēt profesionālus aspektus un nozares problēmas, patstāvīgi risināt profesionālus jautājumus;
– apgūt prasmi informācijas iegūšanā, apstrādāšanā, un izmantošanā;
– apgūt audiovizuālos tehnoloģiju pielietošanu praktiskajā darbībā;
– apgūt prasmi plānot, izstrādāt un īstenot audiovizuālus projektus savā profesionālajā jomā;
– apgūt menedžmenta, mārketinga un personālvadības prasmes;
– apgūt audiovizuālo darbu distribūcijas prasmi;
– apgūt radošā darba pamatiemaņas, t.sk. režijā, filmēšanā un audiovizuālo darbu montāžā;
– apgūt radošo darbu analīzes un kritikas iemaņas;
– izstrādāt un aizstāvēt bakalaura darbu 12 Latvijas kredītpunktu (18 ECTS kredītpunktu) apjomā.

 

Televīzijas operators

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. radošā darba analīze un kritika;
    1.2. pētījumu metodes;
    1.3. autortiesības;
    1.4. komercdarbības pamati;
    1.5. prezentācijas pamati.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. vispārējā kultūras vēsture un teorija;
    2.2. mākslas vēsture un teorija;
    2.3. teātra vēstures pamati;
    2.4. literatūras vēstures pamati;
    2.5. kino un televīzijas vēsture;
    2.6. dokumentālā un aktierkino estētika;
    2.7. mūsdienu audiovizuālie mediji;
    2.8. tēlotāja māksla;
    2.9. fotogrāfija;
    2.10. audiovizuālās montāžas principi;
    2.11. televīzijas režijas pamati;
    2.12. televīzijas scenārija izveides pamati;
    2.13. televīzijas žurnālistikas pamati;
    2.14. skaņas režijas pamati;
    2.15. darba tiesiskās attiecības;
    2.16. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. kompozīcija;
    3.2. krāsu mācība;
    3.3. tēla psiholoģija;
    3.4. radošā procesa psiholoģija;
    3.5. semantika un semiotika;
    3.6. darbs komandā;
    3.7. video estētika;
    3.8. audiovizuālo tehnoloģiju pamati;
    3.9. apgaismošanas principi;
    3.10. televīzijas un video operatora darbs;
    3.11. valsts valoda;
    3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī;
    3.13. vides aizsardzība;
    3.14. darba aizsardzība.

  • Prasmes

    1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam.
    2. Pārzināt galvenos videokameru veidus un to tehniskās iespējas.
    3. Pārzināt dažādus video formātus un to specifiku.
    4. Pārzināt dažādu apgaismošanas ierīču īpašības.
    5. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem tehnoloģisko iekārtu speciālistiem.
    6. Pārzināt kadra kompozīcijas pamatprincipus.
    7. Izprast dokumentālā un mākslas video darbu specifiku.
    8. Izprast mākslinieciskā tēla veidošanas pamatprincipus.
    9. Pārzināt video montāžas radošos un tehniskos pamatprincipus.
    10. Mērīt darba objektā apgaismojuma ekspozīciju, noteikt krāsu temperatūru un izvēlēties gaismas daudzumu luksos.
    11. Pārzināt televīzijas operatora palīgtehniku un tās iespējas.
    12. Pārvaldīt valsts valodu.
    13. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.
    14. Organizēt savu un sadarbības partneru darbu un darba vietu.
    15. Pārzināt audiovizuālā darba tapšanas procesa pamatprincipus.
    16. Lietot racionālus darba paņēmienus.
    17. Izprast audiovizuālās nozares specifiku.
    18. Izprast mediju darba specifiku.
    19. Orientēties audiovizuālo tehnoloģiju specifikā.
    20. Lietot audiovizuālās nozares standartus un simboliku.
    21. Gūt priekšstatu un pielietot praksē iegūtās zināšanas par laikmetīgajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem.
    22. Ievērot elektrodrošību.
    23. Ievērot ugunsdrošību.
    24. Ievērot darba aizsardzību.
    25. Sniegt pirmo palīdzību.
    26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

  • Kompetences

    1. Spēja profesionāli novērtēt veicamo audiovizuālo projektu realizāciju.
    2. Spēja uztvert un definēt darba uzdevumu un izvirzītās prasības.
    3. Spēja novērtēt realizējamā projekta īpatnības.
    4. Spēja ņemt vērā tehnoloģiskos un darba vides ierobežojumus un prast izmantot to priekšrocības.
    5. Spēja noteikt darba realizēšanai nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas un plānot to izvietojumu.
    6. Spēja strādāt radošā komandā.
    7. Spēja plānot veicamos darbus un piedāvāt to optimālo risinājumu.
    8. Spēja argumentēt savu viedokli.
    9. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un izpildīšanā atbilstoši darbības plānam.
    10. Spēja organizēt, izmantot un uzturēt drošu un stabilu darba vidi.
    11. Spēja pastāvīgi nodrošināt kvalitatīvu tehnoloģiskā risinājuma realizāciju.
    12. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus.
    13. Spēja ievākt un apkopot nepieciešamo profesionālo informāciju un sekot nozares aktualitātēm.
    14. Spēja sadarboties ar citu radošo profesiju pārstāvjiem.
    15. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un citus darbības jomu reglamentējošus dokumentus.
    16. Spēja nodrošināt vides, darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.
    17. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

     

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
160
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Mākslas (21)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Audiovizuālā māksla un mediju māksla (213)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2023

Pēdējie labojumi: 06.09.2021

Ievietots: 07.05.2016