Profesionālās zināšanas
Priekšstata līmenī:
1. Automobiļu lietotāju vēlmes un vajadzības.
2. Autotransporta tehnoloģisko iekārtu lietotāju vēlmes un vajadzības.
3. Mašīnu elementu standartizācija.
4. Organisko savienojumu klases un polimēri.
5. Autotransporta un ar to saistīto tehnoloģisko iekārtu tirgus.
6. Autosatiksmes drošības nozari reglamentējošā likumdošana, standarti.
7. Saistīto nozaru attīstība.
Izpratnes līmenī:
1. Mehānika un mašīnbūve.
2. Termodinamiskie procesi.
3. Tipiskās automobiļu konstrukcijas.
4. Automobiļu ar iekšdedzes motoru un elektromobiļu sastāvdaļu funkcijas un izvēles kritēriji.
5. Automobiļu tehniskie normatīvi, ierobežojumi un normatīvo aktu normas.
6. Dažādu mehānismu funkcionālās shēmas.
7. Hidraulisko un pneimatisko iekārtu komponentes un to darbības principi un īpatnības.
8. Mehānika, plūsmu mehānika.
9. Hidrauliskās un pneimatiskās sistēmas. Elektrotehnika.
10. Pneimatisko izpildelementu uzbūve un darbības principi.
11. Elektriskās ķēdes ar vairākiem sprieguma avotiem un paralēliem zariem.
12. Materiālu īpašības.
13. Metālu termiskā apstrāde.
14. Materiālu apstrādes tehnoloģijas.
15. Slodžu veidi.
16. Spriegumi, deformācijas, epīras.
17. Materiāla nogurums, svārstības. Inženiermateriālu mehāniskās īpašības un tehnoloģiskās iespējas. Mašīnu elementu lietojums. Galveno elektrisko mašīnu uzbūve, īpašības, pielietojums.
18. Svarīgāko pusvadītāju ierīču īpašības un to izmantošana. Ķīmisko strāvas avotu nozīme un piemērotība esošajai situācijai.
19. Patentu nozīme tehnoloģiju ieviešanā.
20. Datorgrafikas matemātiskie pamati un risināšanas algoritmi. Automatizētās projektēšanas (CAD/CAM/CAE) pamatkoncepcijas. Optimizācijas algoritmi. Rasējumu veidi un izgatavošanas tehnoloģijas. Produktu izstrādes un tehnoloģiju pārneses procesi.
21. Ražošanas process.
22. Detaļu izgatavošanas tehnoloģijas.
23. Mašīnu salikšanas un montāžas tehnoloģijas.
24. Materiālu apstrādes veidi.
25. Pārbūves procesu normatīvais regulējums.
26. Automobiļu pārbūves tehnoloģijas.
27. Produktu izmēģinājumu tehnoloģijas.
28. Materiālu apstrādes tehnoloģijas.
29. Autotransporta starptautiskie un lokālie normatīvie akti.
30. Tehniskās prasības automobiļu tehniskajam stāvoklim un atbilstībai.
31. Automobiļi kā daudzu sistēmu kopums.
32. Ekspluatācijas drošums.
33. Automobiļu morālā un fiziskā novecošana.
34. Autotransporta produktu tehnisko parametru pakāpenisko un pēkšņo izmaiņu iemesli un likumsakarības.
35. Enerģētiskais balanss automobiļu ekspluatācija nodrošināšanā.
36. Dažādu enerģētisko resursu fizikāli, ķīmiskās īpašības.
37. Tehnoloģisko procesu, ēku un iekārtu energoefektīvi risinājumi.
38. Automobiļa kustības enerģētiskie raksturojumi.
39. Tehniskās diagnostikas pamatprincipi.
40. Konstruktīvie un diagnostikas parametri.
41. Vides piesārņojuma veidi un cēloņi.
42. Autotransporta uzņēmumu darbību reglamentējošie normatīvie akti vides aizsardzības jomā.
43. Tehnoloģiskās iekārtas.
44. Darba aizsardzības nosacījumi.
45. Detaļu izgatavošanas un remonta tehnoloģijas.
46. Defektu un lūzumu iemesli. Defektu noteikšanas un novēršanas metodes.
47. Materiālu tehnoloģijas.
48. Tehnoloģisko iekārtu mehanizācijas un automatizācijas elementi.
49. Inovatīvas automobiļu remonta tehnoloģijas.
50. Autotransporta uzņēmumu uzņēmējdarbības pamati.
51. Autotransporta remonta uzņēmumi.
52. Materiālu apstrādes tehnoloģijas.
53. Darba vidē sastopamie riski, to sadalījumu pēc sava rakstura, pieļaujamajām robežvērtībām un neieciešamajiem preventīvajiem pasākumiem.
54. Uzņēmuma tehnoloģiskās
55. projektēšanas normatīvie akti un laba pieredze.
56. Vides piesārņojuma veidi un cēloņi.
57. Autotransporta uzņēmumu darbību reglamentējošie normatīvie akti vides aizsardzības jomā.
58. Darba aizsardzības tiesību aktu kopums valstī, to piemērošana uzņēmuma vai iestādes līmenī.
59. Vidi aizsargājošas tehnoloģijas.
60. Bezizmešu transporta risinājumi.
61. Automobiļu degvielas un enerģijas patēriņš.
62. Iekšdedzes motoru izmeši.
63. Siltumtehniskās iekārtas, siltumnesēji un to galvenie parametri.
64. Automobiļu konstrukcijas, darbības principi, apkopes un remonta tehnoloģijas.
65. Motora un transmisijas ietekme uz automobiļa ekspluatācijas rādītājiem.
66. Automobiļa agregātu un sistēmu uzbūve, darbības principi un regulēšanas iespējas.
67. Autotransporta pārvadājumu normatīvie akti.
68. Tehniskās apmācības procesa norises posmi.
69. Specialitātei raksturīgās nepieciešamās zināšanas.
70. Autopārvadājumu veikšanas tiesiskie jautājumi. Autotransporta pārvadājumu maršrutu veidošana.
71. Cenu veidošanās principi un tarifu politikas principi.
72. Kravu izvietošanas un gabalkravu nostiprināšanas principi, labās prakses piemēri.
73. Pasažieru regulāro un neregulāro pārvadājumu īpatnības.
74. Ceļu satiksmes organizācijas principi un to realizēšanas tehniskie līdzekļi.
75. Ceļu satiksmes drošības indikatori.
76. Automobiļa aktīvās, pasīvās, pēcavārijas, uguns un ekoloģiskās drošības sistēmas.
77. Uzņēmuma organizatoriskās shēmas.
78. Investīciju piesaistes process.
79. Normatīvie akti, kas reglamentē uzņēmuma darbību.
80. Uzņēmuma izmaksu analīze.
81. Autotransporta uzņēmējdarbības ekonomiskie un tehniskie rādītāji un indikatori.
82. Autotransporta uzņēmumu raksturīgie aktīvi.
83. Liesās uzņēmējdarbības tehnoloģijas.
Lietošanas līmenī:
1. Transportlīdzekļu projektēšanas secība.
2. Griezes kustības pārvadi, to elementu izvēle, izmēru un parametru noteikšana.
3. Datorizētās aprēķinu paketes inženieru uzdevumu risināšanā.
4. Elektrisko parametru mērīšana.
5. Materiālu izvēle, atbilstoši projektējamam objektam.
6. Telpisku konstrukciju, griezes kustības pārvadu un to elementu stiprības un ilgizturības aprēķini. Datorgrafikas paketes inženieru uzdevumu risināšanā.
7. Tehnoloģiju analīzes paņēmieni.
8. Datorizētās projektēšanas mašīnbūves objektu veidošana.
9. Tehniskā rakstīšana. Mašīnbūves rasēšana un automatizētā projektēšana.
10. Mašīnbūvniecības nozares standartiem atbilstoša skicēšana un rasējumu veidošana.
11. Tehnoloģiskā procesa plānošana.
12. Ražošanas organizācija.
13. Automobiļu pārbūves reglamentējošie normatīvie akti un normatīvi.
14. Datormodelēšana.
15. Mehānisko un elektrisko parametru mērīšana.
16. Tehniskā rakstīšana.
17. Tehnoloģisko karšu veidošana.
18. Tehniskās apkopes organizācijas metodes un tehnoloģijas.
19. Uz automobiļu izmantošanu attiecinātie normatīvie akti un normatīvi automobiļu izvēles un ekspluatācijas procesā.
20. Automobiļu tehnisko apkopju plānošana.
21. Automobiļu tehniskās ekspluatācijas tehnoloģijas.
22. Automobiļu enerģijas patēriņš.
23. Dabaszinātņu likumsakarības dažādos inženiertehniskos risinājumos.
24. Ekspluatācijas materiāli.
25. Transportlīdzekļu diagnostikas sistēmas: OBD, OBD2, EOBD, UDS, OTX, ODX u.c.
26. Automobiļu ekspluatācijas materiāli.
27. Autotransporta uzņēmumu tehnoloģiskās plānošanas metodes.
28. Inženiertehniskie aprēķini.
29. Autotransporta detaļu un mezglu defektēšana.
30. Iekārtu projektēšana.
31. Tehnoloģiju ieviešanas atmaksāšanās novērtēšanas metodes.
32. Uzņēmumu tehnoloģiskā projektēšana.
33. Tehniskā rakstīšana.
34. Tehnoloģisko karšu veidošana.
35. Tehnoloģiskā projektēšana.
36. Tehnoloģiskā projektēšana.
37. Drošas darba tehnoloģijas.
38. Tehniskā mērīšana.
39. Automobiļu ekspluatācijas materiālu ilgtspējīga lietošana.
40. Mašīnu elementu analīzes principi.
41. Autovadīšanas raksturojošo parametru mērīšana.
42. Automobiļu mezglu izjaukšanas, salikšanas un regulēšanas tehnoloģijas.
43. Autopārvadājumu plānošana.
44. Shēmu, skiču, diagrammu veidošana.
45. Kvantitatīvās un kvalitatīvās novērtēšanas metodes.
46. Laika plānu diagrammas.
47. Pasažieru transportlīdzekļu izvēles kritēriji.
48. Autovadīšanas īpatnību ietekme uz ceļu satiksmes drošību.
49. Uzņēmējdarbības plānošana.
50. Uzņēmumu aktīvu uzskaites veidi.
Vispārējās zināšanas
Priekšstata līmenī:
1. Saistīto nozaru attīstība.
2. Civiltiesību pamati.
3. Administratīvo tiesību pamati.
Izpratnes līmenī:
1. Vides un sabiedrības mijiedarbības aktuālā problemātika.
2. Civilās aizsardzības sistēma.
3. Gramatikas un valodas funkcijas.
4. Nozares jaunās tehnoloģijas.
5. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (datu nesēju, informācijas sistēmu un iekārtu) lietošanas principi.
6. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un datu drošība.
7. Komercinformācijas un personas datu aizsardzība.
8. Elektronisko dokumentu aprites principi.
9. Konflikta situāciju risināšana.
10. Saskarsmes procesa struktūra.
11. Nozares jaunākās tehnoloģijas. Autotransporta jaunākie un augstākie sasniegumi.
12. Darba tiesiskā reglamentācija.
Lietošanas līmenī:
1. Jomas reglamentējošo normatīvo aktu prasības
2. Darba aizsardzības normatīvie akti.
3. Ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvie akti.
4. Vides aizsardzības normatīvie akti.
5. Darba apstākļi un cilvēka veselība kā dzīves kvalitātes nosacījums.
6. Drošas darba vides nosacījumi un riska faktori.
7. Pirmās palīdzības ABC.
8. Vārdu krājums.
9. Profesionālā un zinātnes terminoloģija valsts valodā.
10. Nozares terminoloģija.
11. Profesionālā terminoloģija.
12. Zinātniskai un tehniskai valodai raksturīgas gramatiskās un sintaktiskās konstrukcijas.
13. Autotransporta svarīgākie jēdzieni un likumsakarības.
14. Informācijas tehnoloģiju pielietošana autotransporta procesos.
15. Informācijas atlase, dokumentu izstrāde un datu apstrāde atbilstoši darba uzdevumam.
16. Darbs ar biroja tehniku, informācijas un komunikāciju sistēmām.
17. Verbālie un neverbālie saziņas līdzekļi.
18. Sadarbības principi grupā.
19. Pašnovērtējuma mehānismi.
20. Mācību, karjeras un darba gaitas plānošana.
21. Laika plānošanas paņēmieni.
22. Darba tiesiskās attiecības regulējošie normatīvie akti.
23. Darba līguma un koplīguma sastāvs.
24. Darba kārtības noteikumi un iekšējie normatīvie akti.
25. Vispārējā un profesionālā ētika.

Profesionālās prasmes un attieksmes
1. Noteikt automobiļu lietotāju vajadzības un tās pārvērst produkta funkcijās.
2. Noteikt izvēles kritērijus katram konkrētajam auto mobiļa mezglam.
3. Noteikt autotransporta nozares vajadzības pēc tehnoloģiskām iekārtām un tās pārvērst produkta funkcijās.
4. Izstrādāt mehānismu funkcionālās shēmas.
5. Veidot tehniski pamatotus mašīnu un konstrukciju elementu savienojumus.
6. Veikt kinemātikas un dinamikas aprēķinus, hidraulisko, elektrisko un pneimatisko sistēmu aprēķinus.
7. Analizēt dažādu materiālu un apstrādes tehnoloģiju pielietojumu.
8. Noteikt kritiskās mehānismu slogojuma vietas un slogojuma veidus. Aprēķināt slodzes konstruktīvajos mezglos.
9. Veikt automobiļu un tehnoloģisko iekārtu reverso inženieriju.
10. Izprast automobiļu un to tehnoloģisko iekārtu ietekmi uz automobiļa ekspluatācijas rādītājiem.
11. Veidot mašīnbūves objektu virtuālos trīsdimensiju ģeometriskos modeļus.
12. Veikt autotransporta ierīču, sistēmu, sastāvdaļu stiprības, nodilumizturības, silšanas u.c. analīzi un aprēķinus.
13. Izstrādāt datorizētu autotransporta konstruktoru dokumentāciju.
14. Optimāli izvēlēties individuālas izgatavošanas tehnoloģiju.
15. Organizēt autotransporta produktu prototipu izgatavošanu.
16. Optimāli izvēlēties ražošanas programmai atbilstošas detaļu un autotransporta produktu izgatavošanas tehnoloģijas.
17. Plānot tehnoloģiskos procesus.
18. Izvēlēties tehnoloģiskās iekārtas.
19. Pielietot automobiļu pārbūvi reglamentējošos normatīvos aktus un normatīvus.
20. Lietot datorizētās projektēšanas programmatūru ideju attīstībā un produktu izstrādē.
21. Novērtēt automobiļu un autotransporta produktu ekspluatācijas īpašības.
22. Izstrādāt detaļu izgatavošanas tehnoloģiskās kartes.
23. Izstrādāt produkta specifikācijas ekonomisko aprēķinu veikšanai.
24. Pielietot uz automobiļu izmantošanu attiecinātos normatīvos aktus un normatīvus automobiļu izvēles un ekspluatācijas procesā.
25. Noteikt un koriģēt automobiļu plānoto tehnisko apkopju periodiskumu. Analizēt un izvērtēt autotransporta tehniskā stāvokļa izmaiņu iespējamos iemeslus un cēloņus.
26. Izvēlēties tehniskā stāvokļa uzturēšanas tehnoloģijas.
27. Izstrādāt tehniskā stāvokļa uzturēšanas tehnoloģijas.
28. Novērtēt autoparka tehnisko stāvokli un prognozēt ekspluatācijas resursu.
29. Novērtēt autotransporta enerģijas avotu fizikāli ķīmiskās īpašības
30. Izvēlēties atbilstošāko enerģijas avotu dažādiem automobiļu lietošanas mērķiem.
31. Patstāvīgi analizēt termodinamisko un siltumpārejas pamatprocesus, to enerģētiskos efektus, salīdzināt vielu enerģētisko ietilpību.
32. Kvantitatīvi novērtēt automobiļu un to tehnoloģisko iekārtu enerģētiskos raksturojumus.
33. Izvēlēties un pielietot diagnostikas metodes, režīmus, parametrus, līdzekļus.
34. Izstrādāt diagnostikas metodes, režīmus, parametrus, līdzekļus.
35. Izvēlēties videi draudzīgus/mazkaitīgus ekspluatācijas materiālus.
36. Organizēt nolietoto autotransporta produktu un materiālu atkārtotu izmantošanu vai atbildīgu utilizāciju.
37. Patstāvīgi plānot autotransporta tehnoloģiskos procesus.
38. Novērtēt autotransporta tehnoloģisko iekārtu tehniskos raksturojumus.
39. Noteikt autotransporta nozares agregātu un detaļu remonta vajadzības un tām izstrādāt remonta pakalpojumu.
40. Veikt autotransporta produktu defektāciju.
41. Novērtēt pieļaujamo izdilumu un lūzumu iespējamos iemeslus un cēloņus. Izvēlēties optimālu defektētā autotransporta objekta atjaunošanas tehnoloģiju.
42. Izvērtēt materiālu un sastāvdaļu kvalitātes atbilstību.
43. Patstāvīgi projektēt autotransporta remonta tehnoloģiskas ierīces.
44. Analizēt detaļu atjaunošanas tehnoloģiskos procesus.
45. Analizēt tehnoloģiskos procesus un tos pilnveidot uzņēmējdarbības vidē.
46. Izstrādāt automobiļu detaļu remonta tehnoloģiskās kartes.
47. Atbildīgi veikt tehnoloģisko projektēšanu.
48. Rast radošus risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos.
49. Pilnvērtīgi analizēt vides piesārņojuma veidus autotransporta uzņēmējdarbībā.
50. Veidot darba aizsardzības uzraudzības sistēmu uzņēmumā.
51. Atpazīt darba aizsardzības un ugunsdrošības riskus.
52. Organizēt drošu darba vides izveidi autotransporta uzņēmumā.
53. Veikt darba vides indikatīvos mērījumus.
54. Prognozēt tehnoloģiju īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz vidi.
55. Organizēt vidi aizsargājošu automobiļu un tehnoloģisko iekārtu izmantošanu.
56. Patstāvīgi analizēt dažādu automobiļu konstruktīvo elementu izveides variantus, priekšrocības un trūkumus.
57. Raksturot autosatiksmes drošību ietekmējošās transportlīdzekļu vadītāju psihofizioloģiskās īpašības.
58. Analizēt automobiļa ieskriešanās un bremzēšanas dinamiku.
59. Analizēt automobiļa degvielas un enerģijas patēriņu.
60. Atrast, atlasīt, izvērtēt, strukturēt informāciju autotransporta jomā un izskaidrot to citiem.
61. Formulēt apskatāmo problēmu aktualitāti un nozīmīgumu.
62. Publiski uzstāties par tehnoloģiskām tēmām.
63. Veikt kopsavilkumu par autotransporta pārvadājumu principiem, noteikumiem un ierobežojumiem.
64. Apkopot zinātniski tehnisko informāciju no dažādiem zinātniskiem un zinātniski tehniskiem avotiem.
65. Formulēt un analītiski aprakstīt informāciju problēmas un risinājumus autotransportā.
66. Veikt autotransporta pārvadājumu sistēmas analīzi.
67. Parādīt zinātnisku pieeju problēmu risināšanā.
68. Aprēķināt maršrutā pavadāmo laiku atbilstoši optimālu maršrutu sastādīšanas principiem un transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas režīma uzskaites noteikumiem.
69. Pielietot pasažieru pārvadājumu organizēšanas principus.
70. Identificēt un analizēt auto satiksmes drošību ietekmējošos subjektus, objektus, procesus, apstākļus un to specifiskās īpatnības.
71. Plānot finansējumu nelielas uzņēmējdarbības uzsākšanai autotransportā.
72. Analizēt transporta uzņēmumu izmaksu un ienākumu sistēmu, atklāt kritisko pakalpojumu apjomu.
73. Analizēt dažādas uzņēmējdarbības stratēģijas autotransporta uzņēmumos.
74. Izvēlēties pamatlīdzekļus sekmīgai uzņēmējdarbībai autotransportā.
75. Plānot noliktavas sortimentu un apjomu.
Vispārējās prasmes un attieksmes
1. Ievērot jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.
2. Ieverot jomai atbilstošos standartus.
3. Ievērot darba aizsardzības prasības.
4. Sniegt pirmo neatliekamo palīdzību.
5. Organizēt darba vietu atbilstoši darba aizsardzības prasībām.
6. Identificēt iespējamos riskus, veicot darba uzdevumus.
7. Sekot normatīvo aktu izmaiņām.
8. Ievērot civilās un vides aizsardzības prasības.
9. Skaidri definēt savu domu valsts valodā mutiski un rakstiski, ievērojot sazināšanās kanāla specifiku.
10. Pareizi lietot un attīstīt autotransporta un spēkratu terminoloģiju valsts valodā.
11. Lietot specializēto profesionālo valodu diskusijās, dialogos, intervijās, citās mutiskās komunikācijas situācijās un rakstveidā profesionālajos dokumentos.
12. Sazināties mutiski un rakstiski dažādās profesionālās saziņas situācijās vismaz vienā svešvalodā.
13. Izvēlēties uzdevuma veikšanai piemērotāko informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu.
14. Veikt tekstapstrādi, strādāt ar elektroniskajās tabulām, datu bāzēm, informācijas uzglabāšanu un vadību.
15. Izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas saziņai un informācijas meklēšanai.
16. Apzināties savu saskarsmes prasmju vājās un stiprās puses.
17. Formulēt darba uzdevumus.
18. Novērtēt darba rezultātus.
19. Uzņemties atbildību un iniciatīvu.
20. Kvalitatīvi sazināties ar darba kolēģiem.
21. Apzināt profesijas attīstības perspektīvos virzienus.
22. Patstāvīgi strukturēt savu mācīšanos un kompetenču pilnveidi.
23. Analizēt juridiskos jautājumus.
24. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

25. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

Profesionālās kompetences
1. Spēja izveidot automobiļu mezglu projektus un izvēlēties konstruktīvos elementus.
2. Spēja izveidot un realizēt autotransporta tehnoloģisko iekārtu projektus.
3. Spēja radīt un analizēt autotransporta tehnoloģisko iekārtu kinemātiskās, hidrauliskās, elektriskās un pneimatiskās shēmas.
4. Spēja nodrošināt detaļu un mezglu nepieciešamās īpašības, izmantojot piemērotus konstrukciju materiālus.
5. Spēja autotransporta produktu konstrukcijās iekļaut sastāvdaļas ar optimālu stiprības rezervi.
6. Spēja pielietot pārbaudītas tehnoloģijas jaunu produktu izstrādē.
7. Spēja optimizēt jaunu produktu ieviešanas laiku un izmaksas, pielietojot datormodelēšanu.
8. Spēja veikt skiču projektēšanu, kopskata un darba rasējumu izstrādi, autotransporta konstruktoru dokumentācijas izstrādi.
9. Spēja izstrādāt, radīt un pilnveidot autotransporta produktu prototipus.
10. Spēja radīt uzņēmējdarbībā īstenojamas autotransporta produktu ražošanas tehnoloģijas.
11. Spēja izveidot ražošanas tehnoloģisko procesu.
12. Spēja izstrādāt automobiļu pārbūves tehnoloģisko dokumentāciju.
13. Spēja veikt autotransporta produktu izmēģinājumus.
14. Spēja izstrādāt automobiļa detaļu, mezglu un tehnoloģisko iekārtu ražošanas tehnoloģisko dokumentāciju.
15. Spēja izvēlēties un izstrādāt visatbilstošākās tehniskā stāvokļa uzturēšanas un nodrošināšanas metodes.
16. Spēja sastādīt tehniski un ekonomiski pamatotus automobiļu tehniskās apkopes plānus.
17. Spēja pielietot galvenos veiktspējas rādītājus autoparka tehniskā stāvokļa nodrošināšanā un uzņēmuma efektīvas darbības nodrošināšanā.
18. Spēja pamatot un izvēlēties atbilstošāko enerģijas avota veidu un plānot tā efektīvu nodrošinājumu automobiļu pamatuzdevumu veikšanai saskaņā ar vides ilgtspējības un finanšu mērķiem.
19. Spēja nodrošināt un uzlabot energoefektivitāti autotransporta uzņēmumos.
20. Spēja izstrādāt un pielietot efektīvas metodes tehniskā stāvokļa noteikšanai.
21. Spēja veidot ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu detaļu, mezglu un ekspluatācijas autotehnisko materiālu izvēli un lietošanu.
22. Spēja izstrādāt autotransporta uzņēmuma tehnoloģisko plānojumu.
23. Spēja radīt jaunas automobiļu remonta tehnoloģijas.
24. Spēja pieņemt lēmumus par autotransporta mezglu atjaunošanu.
25. Spēja mehanizēt un automatizēt automobiļu remonta procesu.
26. Spēja ieviest ekonomiski pamatotas automobiļu remonta tehnoloģijas.
27. Spēja izveidot autotransporta remonta uzņēmuma tehnoloģisko piedāvājumu.
28. Spēja izstrādāt pilnvērtīgu automobiļu remonta un pārbūves projektu dokumentāciju.
29. Spēja veikt tehnoloģisko projektēšanu, kas nodrošina drošus darba apstākļus autotransporta uzņēmumos.
30. Spēja veikt tehnoloģisko projektēšanu ilgtspējīgas vides nodrošināšanai autotransporta uzņēmumos.
31. Spēja mazināt autotransporta uzņēmumā darba riskus, izprotot profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību.
32. Spēja sadarbībā ar vides speciālistiem veidot ilgtspējīgu vidi.
33. Spēja samazināt automobiļu un tehnoloģisko iekārtu enerģijas patēriņu un vides piesārņojumu.
34. Spēja radīt profesionālus un vispusīgus autotransporta speciālistu atsevišķus automobiļu mezglu uzbūves, darbības, apkopes un remonta tehnoloģiju apmācību moduļus.
35. Spēja veidot un pamatot ieteikumus dažādu automobiļu drošākai, ekonomiskai un sportiskai vadīšanai.
36. Spēja veikt autotransporta tehnisko darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas apmācību, veicinot autotransporta jomas attīstību.
37. Spēja organizēt normatīviem aktiem atbilstošus seminārus autotransporta pārvadājumu jomā.
38. Spēja izveidot pilnvērtīgus profesionālās apmācības materiālus autotransportā.
39. Spēja veidot autotransporta tehnoloģisko sistēmu sabiedrības ekonomisko, sociālo un ilgtspējības problēmu risināšanā.
40. Spēja uzņēmējdarbības vidē organizēt kravu pārvadājumus.
41. Spēja uzņēmējdarbības vidē organizēt pasažieru pārvadājumus.
42. Spēja nodrošināt autotransporta darbību, vienlaikus uzlabojot ceļu satiksmes drošību.
43. Spēja uzsākt neliela autotransporta uzņēmuma darbību.
44. Spēja nodrošināt autotransporta uzņēmējdarbību ar ierobežotu aktīvu daudzumu.
Vispārējās kompetences
1. Spēja ievērot ar jomu saistīto normatīvo aktu prasības.
2. Spēja ievērot civilās aizsardzības un vides aizsardzības prasības.
3. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.
4. Spēja publiski sazināties un argumentēti aizstāvēt savas izvēlētās tehnoloģiskās un uzņēmējdarbības stratēģijas autotransporta nozarē.
5. Spēja uzturēt nozares terminoloģiju valsts valodā.
6. Spēja precīzi risināt profesionālos uzdevumus, sazinoties svešvalodā.
7. Spēja atbildīgi pielietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un iekārtas, strādāt e-vidē, nodrošināt komercdarbības un personas datu aizsardzību.
8. Spēja meklēt, savākt un apstrādāt informāciju un izmantot to kritiski un sistēmiski.
9. Spēja izveidot personisku un kolektīvu saskarsmi.
10. Spēja izvēlēties adekvātu vadības modeli darbā ar tehniskajiem darbiniekiem.
11. Spēja patstāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.
12. Spēja izteikt priekšlikumus situāciju risināšanā un izvairīties no pārkāpumiem darba tiesību un civiltiesību, kā arī administratīvo tiesību jomā.
13. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
14. Spēja ievērot profesionālās un vispārējas ētikas pamatprincipus.