Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Zināšanas:
pārzina un izprot elektroenerģijas un siltumenerģijas procesus, iekārtas un to darbības principus, Latvijas pašreizējās un perspektīvās prasības pilsētu un lauku rajonu, kā arī ražošanas tehnoloģiju energoapgādē un enerģijas racionālā izmantošanā.
Prasmes:
spēj pielietot apgūtās zināšanas, izvēloties nepieciešamajiem uzdevumiem atbilstošas energoiekārtas, to darba, ekspluatācijas un energoekonomiskos parametrus, izvēlēties racionālus energoiekārtu darbības režīmus, veikt enerģijas patēriņa datorizēto uzskaiti un bilances novērtēšanu; veikt enerģētisko objektu un sistēmu projektēšanu un ekspluatāciju, realizēt uzņēmējdarbību enerģētikā, apkalpot, izstrādāt, regulēt un pilnveidot energotehniskās iekārtas un sistēmas; spēj komunicēt par savu profesionālās darbības jomu un enerģētikas nozares jautājumiem ar profesionālajām nozares aprindām un sabiedrību konferencēs un semināros, spēj patstāvīgi paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju, īstenot uzņēmumu energosistēmu attīstības un pilnveides projektus, vadīt energosaimniecības uzdevumu veikšanu uzņēmumos un organizācijās.
Kompetences:
risināt aktuālus enerģijas racionālas izmantošanas un modernu energoapgādes tehnoloģiju ieviešanas jautājumus, veikt menedžmenta, valsts pārvaldes un pašvaldību amatu uzdevumus, kas saistīti ar enerģētikas jomu, kā arī radīt jaunas radošas pieejas šo uzdevumu veikšanā Latvijas un ES attīstības kontekstā, patstāvīgi izvirzīt projektu idejas, plānot, strukturēt un vadīt energosistēmu pilnveides un attīstības projektus, piedalīties starptautisku projektu īstenošanā.

Energosistēmu inženieris

  • Zināšanas

    Profesionālās zināšanas
    Priekšstata līmenī:
    1. Ķīmija.
    2. Tehnoloģiskie enerģētisko iekārtu materiāli, to apstrādes veidi, izmantošana.
    3. Uzņēmējdarbības principi.
    Izpratnes līmenī:
    1. Siltumtehnisko un elektrotehnisko iekārtu darbības principi.
    2. Nepieciešamība, prasības un regularitāte energoiekārtu uzraudzībai un apkopēm.
    3. Elektrotehnisko un siltumtehnisko iekārtu darbības principi.
    4. Energoiekārtu efektivitātes rādītāji, raksturojošie parametri, efektivitāti ietekmējošie faktori.
    5. Statistiskās datu apstrādes metodes.
    6. Apkārtējas vides faktoru saistība ar siltumapgādes sistēmu darba režīmiem.
    7. Primāro energoresursu veidi, t.sk., atjaunīgie, to enerģētiskās un tehnoloģiskās īpašības, parametri.
    8. Katlu iekārtas, to sistēmas, darbības principi, darbību nodrošinošas sistēmas un iekārtas.
    9. Siltuma pārvades sistēmu elementu uzbūve un darbība.
    10. Elektroiekārtu montāžas principi un nosacījumi.
    11. Ciparsignālu apstrāde.
    12. Analogo un ciparu elektronisko elementu uzbūve un darbības principi.
    13. Pusvadītāju elektronika.
    14. Sensori un izpildmehānismi.
    15. Automatizācijas elementu darbības principi.
    16. Tehniskās dokumentācijas veidi.
    17. Elektromagnētisms.
    18. Elektrisko ķēžu teorija.
    19. Elektrotehniskie materiāli.
    20. Siltuma ieguves un izmantošanas iekārtu darbības principi.
    21. Elektroenerģijas un siltumenerģijas kombinētas ražošanas (koģenerācijas) principi.
    22. Siltumapgādes sistēmu darbības un vadības principi, mērpārveidotāji un izpildmehānismi.
    23. Ekonomikas pamati.
    24. Uzņēmējdarbība enerģētikā.
    25. Energoefektivitātes principi un rādītāji.
    Lietošanas līmenī:
    1. Energoefektivitātes faktori.
    2. Tehniski-ekonomisko rādītāju novērtēšana.
    3. Energoiekārtu darbības drošuma novērtēšana.
    4. Diagnostikas un mērīšanas aparatūras izmantošana.
    5. Diagnostikas un mērīšanas aparatūras izmantošana.
    6. Darba aizsardzības nosacījumi apkalpes un remonta darbos.
    7. Energoiekārtu apkalpes un remonta darbu organizācija.
    8. Elektroiekārtu remonta darbu tehnoloģijas.
    9. Diagnostikas un mērīšanas aparatūras izmantošana.
    10. Iekārtu atteikumu prognozēšana, energoiekārtu drošuma aprēķini.
    11. Apkārtējas vides faktoru ietekme uz siltumapgādes sistēmu tehnoloģisko procesu parametriem un to nodrošināšanu.
    12. Primāro energoresursu izvēle un izmantošana siltuma un elektroenerģijas ieguvei.
    13. Izmešu ietekme uz vidi, tās novērtēšana un samazināšana.
    14. Elektroenerģijas, siltumenerģijas un koģenerācijas sistēmu darbības principi.
    15. Enerģijas ieguves specifika izmantojot atjaunīgo energoresursu iekārtas.
    16. Elektroiekārtu montāžas tehnoloģijas
    17. Energoiekārtu uzstādīšanu regulējošie normatīvie akti.
    18. Atjaunīgo energoresursu iekārtu uzstādīšanas un regulēšanas specifika.
    19. Energoiekārtu vadības un aizsardzības elementu darbība, nozīme un to izvēle.
    20. Siltuma un elektroenerģētisko objektu darba parametri.
    21. Programmējamie loģiskie kontrolleri un datorvadības sistēmas.
    22. Elektrisko, magnētisko un elektronisko elementu aprēķini.
    23. Tehniskās dokumentācijas izstrādes principi.
    24. Automatizēto elektrotehnisko sistēmu projektēšana, elektroapgādes, elektropārvades un sadales iekārtu projektēšana.
    25. Elektroapgādes, elektropārvades un sadales iekārtu shēmas, nepieciešamie aprēķini, montāžas shēmas un konstruktīvie dokumenti.
    26. Elektropiedziņas (t.sk. automātiskās) veidi un elementi.
    27. Energoiekārtu uzbūve un darbības principi, procesu raksturojošie parametri.
    28. Elektrotehnoloģisko iekārtu un sistēmu vadības sistēmas un to elementi.
    29. Siltumtehnisko iekārtu un siltumapgādes sistēmu vadības sistēmas, to elementi.
    30. Izprast datormodelēšanas un aprēķinu
    31. programmu sastādīšanas metodiku.
    32. Programmējamie loģiskie kontrolleri.
    33. Energoiekārtu efektivitātes rādītāji, tos raksturojošie parametri.
    34. Ekonomiskā novērtējuma metožu pielietojums enerģētikā.
    35. Elektrotehnisko un siltumtehnisko iekārtu un to elementu darbības principi un tehniskie parametri.
    36. Elektrotehnisko un siltumtehnisko iekārtu atsevišķo sastāvdaļu ietekme uz darbības efektivitāti, ekonomiskais novērtējums.
    37. Energoiekārtu efektivitātes rādītāji.
    38. Energoefektīvas ražošanas un izmantošanas tehnoloģijas
    39. Diagnostikas un mērīšanas aparatūras izmantošana.
    Vispārējās zināšanas
    Izpratnes līmenī:
    1. Darba tiesiskās attiecības.
    2. Uzņēmējdarbības pamati.
    3. Iekārtu darbības ietekme uz apkārtējo vidi.
    4. Informācijas tehnoloģiju iespējas un potenciālie riski.
    5. Elektroniskās informācijas drošība.
    6. Pašnovērtējuma mehānismi.
    7. Inženierpsiholoģija.
    8. Vadīšanas pamati.
    Lietošanas līmenī:
    1. Enerģētikas nozares regulējošo normatīvo aktu un standartu prasības.
    2. Darba aizsardzība, elektrodrošība un ugunsdrošība.
    3. Darba vides iespējamie riski un to novēršana.
    4. Profesionālā ētika.
    5. Civilās un vides aizsardzību regulējošie normatīvie dokumenti un standarti.
    6. Informācijas tehnoloģijas datu apstrādei, analīzei un vadībai.
    7. Pētniecības metodes.
    8. Statistiskās apstrādes un analīzes metodes.
    9. Ilgtspējīgās attīstības principi.
    10. Pētījumu metodoloģija.
    11. Datu statistiskā apstrāde.
    12. Pārskatu un atskaišu sagatavošana.
    13. Plānošana un lēmumu pieņemšana.
    14. Mācību, karjeras un darba gaitas plānošana.
    15. Plašs un profesionālajai jomai atbilstošs vārdu krājums.
    16. Funkcionālā gramatika.
    17. Profesionālā terminoloģija valsts valodā un svešvalodā.
    18. Komunikāciju prasmes.

  • Prasmes

    Profesionālās prasmes un attieksmes
    1. Novērtēt energoiekārtu un sistēmu energoefektivitātes rādītājus.
    2. Novērtēt procesu savstarpējo mijiedarbību.
    3. Pielietot diagnosticēšanas un mērīšanas aparatūru.
    4. Novērtēt enerģētisko iekārtu un sistēmu darba režīmus.
    5. Izstrādāt energoiekārtu apkopju sistēmu.
    6. Novērtēt energoiekārtu un sistēmu darbības drošumu.
    7. Novērtēt energoiekārtu un sistēmu energoefektivitātes rādītājus.
    8. Vadīt energotehnoloģisko procesu norisi elektro un siltumenerģijas iekārtās un ražotnēs.
    9. Pārzināt uzņēmumu energosaimniecības organizācijas principus.
    10. Noteikt energosaimniecības personāla atbildības līmeņus.
    11. Vadīt energoiekārtu apkalpes un remonta darbus.
    12. Noteikt energoiekārtu un sistēmu atteikumu cēloņus un iemeslus.
    13. Analizēt datus par atteikumu biežumu un ilgumu, to ietekmi uz procesu vai sistēmu kopumā.
    14. Novērtēt apkārtējās vides faktoru ietekmi uz energoiekārtu darbību un tās darba parametriem.
    15. Izvēlēties enerģijas ražošanai piemērotāko energoresursa un iekārtu veidu.
    16. Novērtēt enerģētisko parametru atbilstību efektīvai enerģijas ražošanai.
    17. Iestatīt un uzturēt energoražošanas sistēmu un iekārtu darba režīmus atbilstoši energoefektivitātes nosacījumiem un tehniskajām specifikācijām.
    18. Novērtēt iekārtu darbības ietekmi uz vidi.
    19. Organizēt elektroiekārtu un siltumtehnisko iekārtu montāžas un regulēšanas darbus.
    20. Pielietot uzstādīšanai un regulēšanai ražotāja instrukcijas un normatīvos dokumentus.
    21. Ievērot normatīvo un citu atbilstošu dokumentu prasības.
    22. Lasīt elektriskās un siltumtehniskās principiālās un montāžas shēmas un rasējumus.
    23. Analizēt iekārtu tirgus piedāvājumu.
    24. Novērtēt vadības iekārtu tehniskos parametrus.
    25. Izvēlēties procesam piemērotākās vadības iekārtas.
    26. Novērtēt siltuma un elektroenerģētisko iekārtu un sistēmu darba parametrus.
    27. Sastādīt funkcionēšanas algoritmus atbilstoši ražošanas tehnoloģiskajam procesam.
    28. Izmantot projektēšanā normatīvo dokumentāciju.
    29. Sagatavot tehniskā projekta dokumentāciju.
    30. Pielietot aktuālās tehnoloģijas un datora lietojumprogrammas elektrotehnisko iekārtu projektēšanas procesā.
    31. Izstrādāt elektrotehnisko sistēmu shēmas un modelēt to darbību.
    32. Aprēķināt elektropārvades sistēmu elementu un iekārtu darba režīmus un tehniskos parametrus.
    33. Lietot procesam un iekārtai atbilstošu inženiertehnisko terminoloģiju un valodu.
    34. Analizēt elektrotehnisko un siltumtehnisko iekārtu darbības principus.
    35. Izveidot principiālās elektriskās un elektroniskās vadības shēmas, shēmu darbības aprakstus, montāžas un piesaistes shēmas, testēt mikroprocesoru vadības sistēmu programmas.
    36. Izvēlēties procesam atbilstošus mērpārveidotājus (sensorus) un izpildmehānismus.
    37. Pielietot elektroapgādes un elektropiedziņas sistēmu elementu aprēķiniem datorprogrammas.
    38. Izmantot datorprogrammu iespējas rezultātu vizualizēšanai un procesu modelēšanai.
    39. Izmantot dokumentāciju iekārtu tehniski ekonomiskajam novērtējumam.
    40. Veikt tirgus piedāvājuma analīzi, izvērtēt un izsvērt tehniskos un ekonomiskos kritērijus.
    41. Veikt sistemātisku informācijas meklēšanu un izpēti, balstoties uz definētiem iekārtu tehniskiem parametriem.
    42. Veikt elektrotehnisko un siltumtehnisko.
    43. iekārtu salīdzinošu analīzi.
    44. Veikt energoiekārtu un tehnoloģiju efektivitātes novērtēšanu.
    45. Novērtēt tirgu esošo energoiekārtu un tehnoloģiju kvalitāti un atbilstību energoefektīvai izmantošanai.
    46. Veikt metroloģiskos mērījumus ar dažāda tipa mēraparātiem.
    47. Kontrolēt darba režīmu izpildi atbilstoši procesa prasībām.
    Vispārējās prasmes un attieksmes
    1. Izprast jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.
    2. Ievērot problēmas risināšanai nepieciešamos regulējošos normatīvos aktus.
    3. Ieverot jomai atbilstošos standartus.
    4. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības prasības.
    5. Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.
    6. Ievērot profesionālās ētikas principus un darba tiesisko attiecību normas.
    7. Ievērot civilās aizsardzības prasības.
    8. Ievērot vides aizsardzības prasības.
    9. Lietot informācijas tehnoloģiju rīkus un pakalpojumus.
    10. Komunicēt sadarbības tīklos, izmantojot internetu.
    11. Meklēt un apkopot iegūto informāciju.
    12. Nodrošināt elektroniskās dokumentācijas un datu uzglabāšanu.
    13. Veikt zinātniskās literatūras un patentu analīzi.
    14. Pārzināt pētniecības metodes nozarē.
    15. Apkopot, sistematizēt un analizēt datus.
    16. Apstrādāt informāciju, izvēloties situācijai piemērotāko risinājumu.
    17. Īstenot analītiskos un eksperimentālos pētījumus, apstrādāt, interpretēt un apkopot rezultātus.
    18. Veikt datu statistisko apstrādi un analīzi.
    19. Sagatavot pētījumu rezultātu atskaiti.
    20. Sagatavot pārskatus.
    21. Objektīvi novērtēt savu profesionālo pieredzi.
    22. Izprast mācīšanās vajadzības karjeras izaugsmei.
    23. Sistemātiski apgūt jaunās zināšanas un pieredzi.
    24. Sekot aktualitātēm nozarē.
    25. Izmantot iegūtās zināšanas praksē.
    26. Sazināties mutiski un rakstiski un argumentēti skaidrot savu viedokli, risinot darba uzdevumus, dažādās profesionālās situācijās un vidēs.
    27. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un svešvalodā.
    28. Prezentēt darba rezultātus gan profesionālā vidē, gan sabiedrībai.
    29. Komunicēt ar pakļautībā esošajiem darbiniekiem, pārdomāti organizēt darbu uzdevumu veikšanai, prast motivēt darbam, prast pamatot prasības.

  • Kompetences

    Profesionālās kompetences
    1. Spēja analizēt un novērtēt enerģētisko objektu un energotehnoloģisko procesu efektivitātes rādītājus, to skaitliskās vērtības.
    2. Spēja definēt faktorus, kas ietekmē energoefektivitāti.
    3. Spēja atklāt elektrotehnisko un siltumtehnisko iekārtu un sistēmu bojājumus un kļūmes.
    4. Spēja izstrādāt un realizēt regulāru energoiekārtu apkopju grafiku.
    5. Spēja organizēt un vadīt energotehnoloģiskos procesus ražotnēs, saistībā ar elektrotehniskajām un siltumtehniskajām iekārtām un sistēmām.
    6. Spēja profesionāli vadīt pakļautībā esošo energoiekārtu apkalpes personālu, organizēt to darbu, veicot regulārās un ārkārtas energoiekārtu apkalpošanas darbus.
    7. Spēja novērst atklātos bojājumus/kļūmes, izmantojot atbilstošos materiālus, metodes un instrumentus.
    8. Spēja profesionāli organizēt energoiekārtu remontdarbus.
    9. Spēja vākt un analizēt statistisko informāciju par energoiekārtu atteikumu cēloņiem un to biežumu.
    10. Spēja atbilstoši datiem prognozēt atteikumu varbūtību.
    11. Spēja novērtēt apkārtējo apstākļu kopuma ietekmi uz energoiekārtu un tehnoloģisko procesu darba režīmiem.
    12. Spēja vadīt elektriskās un siltuma enerģijas ražošanas procesa organizāciju.
    13. Spēja pamatoti izvēlēties tehniski un ekonomiski efektīvāko energoresursu un iekārtas veidu.
    14. Spēja vadīt siltuma pārvades sistēmu funkcionēšanu.
    15. Spēja novērtēt enerģijas ražotnes ietekmi uz vidi.
    16. Spēja kontrolēt enerģijas ražotņu ietekmi uz vidi.
    17. Spēja vadīt un veikt enerģētisko iekārtu un sistēmu uzstādīšanas un regulēšanas darbus, strādāt atbilstoši ražotāja instrukcijām un regulējošiem normatīvajiem dokumentiem.
    18. Spēja vadīt un veikt energoiekārtu vadības shēmu komplektēšanu, montāžu palaišanu, iestatīšanu.
    19. Spēja novērtēt vadības shēmu darbības atbilstību tehnoloģiskajam procesam un vadības algoritmam.
    20. Spēja izstrādāt tehnoloģiskajam procesam atbilstošus energoiekārtu darbības algoritmus.
    21. Spēja izstrādāt un uzturēt nepieciešamo tehnisko dokumentāciju (tehnisko projektu un tehnisko uzdevumu).
    22. Spēja sagatavot elektriskās principiālās shēmas, materiālu specifikācijas, iekārtu darbības aprakstus.
    23. Spēja lasīt un izstrādāt elektrotehnisko un siltumtehnisko iekārtu un sistēmu principiālās un montāžas shēmas.
    24. Spēja projektēt energoiekārtas, analizējot dažādus tehniskos risinājumus.
    25. Spēja projektēt elektroenerģijas pārvades un sadales tīklus, analizējot dažādus tehniskos risinājumus.
    26. Spēja veikt elektrisko un siltumtehnisko sistēmu elementu aprēķinus.
    27. Spēja sastādīt aprēķinu un modelēšanas programmas.
    28. Spēja veikt elektropiedziņas elementu izvēli atbilstoši tehnoloģiskā procesa prasībām.
    29. Spēja veikt ražošanas dokumentācijas izstrādi, uzturēšanu un pilnveidošanu.
    30. Spēja sagatavot energoiekārtas darbības procesa aprakstu.
    31. Spēja izstrādāt elektroiekārtu un siltumtehnisko iekārtu vadības shēmas.
    32. Spēja veikt datorizētus elektroapgādes un elektropiedziņas elementu parametru aprēķinus.
    33. Spēja modelēt iekārtu darbību un veikt rezultātu vizualizāciju.
    34. Spēja veikt siltumenerģētisko un elektroenerģētisko iekārtu ekonomisko novērtējumu un veikt ekonomiski pamatotu izvēli.
    35. Spēja izprast elektrotehnisko un siltumtehnisko iekārtu un sistēmu uzbūvi un darbību, darba procesus un izstrādes tehnoloģijas.
    36. Spēja patstāvīgi iegūt, atlasīt un analizēt informāciju.
    37. Spēja veikt tirgus piedāvājuma un pieprasījuma izpēti.
    38. Spēja sagatavot prezentācijas materiālus.
    39. Spēja argumentēt un diskutēt par profesionālās jomas aspektiem.
    40. Spēja noformēt lietišķos dokumentus.
    41. Spēja salīdzināt un novērtēt dažādu energoiekārtu un tehnoloģiju darbības efektivitāti.
    42. Spēja izvēlēties ražošanas procesam piemērotas energoefektīvas iekārtas un tehnoloģijas.
    43. Spēja vadīt un veikt enerģētisko iekārtu un sistēmu darba režīmu un tam atbilstošu parametru iestatīšanu un kontroli efektīvai darbībai.
    Vispārējās kompetences
    1. Spēja izprast un ievērot ar jomu saistošo normatīvo aktu prasības.
    2. Spēja ievērot darba tiesiskās attiecības.
    3. Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot darba aizsardzības prasības.
    4. Spēja ievērot profesionālās ētikas pamatprasības.
    5. Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot civilās aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    6. Spēja droši izmantot informācijas tehnoloģijas profesionālā darbībā atbilstošajā jomā.
    7. Spēja darboties ar zinātnisko literatūru un datu bāzēm.
    8. Spēja realizēt pētījumus un priekšlikumu izstrādi enerģētikas jomā.
    9. Spēja veikt analītiskos un eksperimentālos pētījumus, interpretēt un analizēt iegūtos rezultātus.
    10. Spēja sagatavot pētījumu pārskatus un atskaites.
    11. Spēja pašorganizēties, uzņemoties atbildību, turpināt mācīties un sevi izglītot profesionālā jomā, kā arī attīstīt personiskās kompetences.
    12. Spēja pastāvīgi sekot jaunumiem enerģētikas nozares attīstībā un jaunu tehnoloģiju izmantošanā.
    13. Spēja brīvi sazināties, rakstīt, lasīt, strādāt un uzstāties valsts valodā un vienā vai vairākās svešvalodās, saprotot un lietojot profesionālo terminoloģiju un jēdzienus.
    14. Spēja darboties komandā efektīvai darba uzdevumu veikšanai.
    15. Spēja profesionāli vadīt pakļautībā esošos darbiniekus.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
160

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Inženierzinātnes un tehnoloģijas (52)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Enerģētika (522)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Enerģētikas nozare

Energoiekārtu inženiera profesionālā darbība saistīta ar industriālā sprieguma elektroiekārtu, siltumenerģētisko un siltumtehnisko iekārtu izvēli, projektēšanu, pētniecību, montāžu, ekspluatāciju un remontu, mārketingu, ievērojot saistību ar tehnoloģijām, kā arī iekārtu projektēšanas un uzstādīšanas darbiem uzņēmumā. Energosistēmu inženieris vada industriālā sprieguma elektroiekārtu projektēšanas, pētniecības, montāžas, ekspluatācijas un remonta darbus uzņēmumos, kas lieto, apkalpo vai ražo elektriskās vai elektromehāniskās iekārtas, lieto automatizētu elektrotehnisko aprīkojumu, izstrādā, ievieš un uzrauga ekonomiski pamatotus automatizēto elektrotehnisko iekārtu projektus, to piesaisti tehnoloģijām, testēšanu un regulēšanu. Energosistēmu inženieris, organizē, veic un uzrauga elektrotehnisko un elektronisko iekārtu pieslēgšanas, testēšanas, regulēšanas, remonta, apskates un metroloģiskā novērtējuma darbus, vada siltumenerģijas un kombinētas (koģenerācijas) enerģijas ražošanas, sadales un izmantošanas siltumenerģētisko un siltumtehnisko iekārtu izvēles, projektēšanas un uzstādīšanas darbus uzņēmumā, izvērtē to ietekmi uz vidi. Plāno, organizē, vada un uzrauga siltumiekārtu tehnoloģiskos mērījumus un procesu automātisko vadību, efektīvu un lietderīgu tradicionālo un atjaunīgo energoresursu izmantošanu, nosaka to sastāvu un patēriņu, kaitīgo izmešu daudzumu un sastāda siltuma bilances. Vada siltumenerģētisko objektu montāžas, pārbūves, modernizācijas un pārbaudes darbus.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2022-2028

Pēdējie labojumi: 08.09.2025

Ievietots: 02.06.2022