Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Apgūt studiju kursus pedagoģijā, psiholoģijā, izvēlētajām kvalifikācijām atbilstošo zinātņu pamatos un to mācību metodikā;
– apgūt un nostiprināt izvēlētajām kvalifikācijām atbilstošo skolotāju praktiskās prasmes pedagoģiskajā praksē (26 kredītpunkti);
– nokārtot valsts eksāmenu (2 kredītpunkti), izstrādāt un aizstāvēt diplomdarbu (10 kredītpunkti) – pētnieciska un praktiska rakstura darbu, kurā aprakstīts un pamatots pētījums, tā rezultāti, secinājumi.
Studiju programmas mērķis ir izglītot kvalificētus vispārējās izglītības skolotājus Latvijas Republikas mācību iestādēm, nodrošināt studentiem iespēju apgūt nepieciešamās pedagoga kompetences un iegūt informātikas un programmēšanas skolotāja profesionālo kvalifikāciju/as, ko apliecina profesionālā bakalaura grāds izglītībā.

Galvenie uzdevumi mērķu sasniegšanai:
– radīt apstākļus zināšanu un prasmju ieguvei, kas skolotājam nepieciešamas izglītības programmu īstenošanai atbilstoši valsts izglītības standartiem;
– nodrošināt iespējas teorētisko zināšanu izmantojumam pedagoģiskajās praksēs, veicinot studentu prasmju pilnveidi audzināšanas un mācību procesa organizēšanā un novērtēšanā;
– iesaistīt studentus lietišķajā pētniecībā, attīstot pētnieciskā darba iemaņas un prasmes kvalifikācijai atbilstošās zinātņu nozares didaktikā;
– attīstīt pedagoģisko un metodisko kompetenci līdzdalībai nacionālās kultūras un tradīciju saglabāšanā un tālāk kopšanā Latvijas skolās;
– veicināt radošas, atbildīgas un mūžizglītībai motivētas personības veidošanos;
– nodrošināt iespējas studentu personības tālākai attīstībai, sagatavojoties turpmākām studijām maģistrantūras studiju programmās Latvijā un ārzemēs.
Sekmīgi apgūstot pilnu studiju programmu 160 kredītpunktu apjomā un nokārtojot Valsts pārbaudījumu:
– aizstāvēts diplomdarbs, valsts eksāmens izvelētā specializācijā, studējošais iegūst profesionālā bakalaura grādu izglītībā un divas skolotāja profesionālās kvalifikācijas.

Paredzēts, ka studiju rezultātā būs sagatavoti konkurētspējīgi skolotāji, kuri būs ieguvuši:
– profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences;
– profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes;
– profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas.

Programmu apguvis speciālists, stratēģiski un analītiski formulējot un risinot pedagoģiskās, psiholoģiskās un sociālās problēmas, spēs sagatavot jauniešus dzīvei un darbam informācijas tehnoloģiju sabiedrībā, nodrošinot ilgtspējīgu vides attīstību.
Studenti pēc šīs studiju programmas beigšanas:
– spēj izprast bērna, pusaudža un jaunieša kognitīvo un socioemocionālo attīstību, balstoties uz jaunākajām mūsdienu vadošajām attīstības psiholoģijas teorijām;
– spēj izprast dažādu kognitīvo procesu (uztveres, atmiņas, uzmanības noturības, loģiskās domāšanas) saistību ar mācīšanās procesu;
– spēj atpazīt iespējamus traucējumus bērnu izziņas un socioemocionālajā attīstībā, rast risinājumus to mazināšanai, kopīgi sadarbojoties ar citiem profesionāļiem ( psihologu, sociālo pedagogu u.c.);
– spēj izprast un veicināt skolēnu zinātkāri, motivāciju mācīties, radošās izpausmes un aktīvu iesaistīšanos mācību procesā;
– spēj komunicēt un iekļaut skolēnus ar dažādām spējām, interesēm, vajadzībām un pieredzi izglītības procesos, saskarsmē ar citiem skolēniem;
– spēj argumentēti diskutēt par aktualitātēm izglītībā un savā darbā/darbībā ar skolēniem dažādās auditorijās un kontekstos;
– spēj veicināt pozitīvu savstarpēju komunikāciju, sadarbību un toleranci starp kolēģiem un vecākiem;
– spēj saprasties ar dažādi domājošiem cilvēkiem un cilvēkiem ar dažādām pieredzēm;
– spēj demonstrēt sociālās prasmes un emocionālo inteliģenci;
– spēj reflektēt un izvērtēt savu profesionalitāti, profesionālo darbību, vērtības, pārliecības, uzvedību;
– spēj patstāvīgi virzīt savu kompetenču pilnveidi un specializāciju;
– spēj sistēmiski analizēt izglītības jēdzienus, teorijas un izglītības politikas aktualitātes;
– spēj izprast ētisko atbildību par pedagoga profesionālās darbības iespējamo ietekmi uz izglītības un sabiedrības savstarpējām attiecībām, uz pārmaiņu rosināšanu un vadīšanu izglītībā un sabiedrībā;
– spēj darboties daudzkultūru vidē, izprast kultūru un kontekstu atšķirības.

 

Skolotājs logopēds

  • Zināšanas

    Profesionālās zināšanas
    Izpratnes līmenī:
    1. Alternatīvās pedagoģijas metodes.
    2. Bērna valoda: sistēma, struktūra, norma.
    3. Bērncentrēta pedagoģija.
    4. Iekļaujošā izglītība un speciālā pedagoģija.
    5. Informācijas tehnoloģijas logopēdijā.
    6. Izglītības vadība.
    7. Kompleksi funkciju traucējumi.
    8. Komunikācijas teorija un prakse, psiholingvistika.
    9. Latviešu valodas mācību joma pirmsskolā.
    10. Latviešu valodas mācību joma sākumskolā.
    Lietošanas līmenī:
    1. Pedagoģiskā procesa tiesiskie aspekti.
    2. Pirmsskolas izglītības vadlīnijas un programmas.
    3. Psiholoģija skolotājiem.
    4. Sociāli emocionālā mācīšanās.
    5. Valsts Pamatizglītības standarts un programmas.
    6. Augmentatīvās un alternatīvās komunikācijas metodes.
    7. Bērnu Tiesību aizsardzības likums.
    8. Aktuālie normatīvie akti, kas regulē izglītības iestāžu darbību.
    9. Iekļaujošā izglītība un speciālā pedagoģija.
    10. Informācijas tehnoloģijas logopēdijā.
    11. Kritiskā domāšana.
    12. Latviešu valodas mācību joma pirmsskolā. 13. Latviešu valodas mācību joma sākumskolā.
    14. Logopēda profesionālās darbības pamati.
    15. Logopēdiskās korekcijas metodes, paņēmieni un līdzekļi.
    16. Logopēdiskās korekcijas rezultātu izvērtēšanas metodes.

  • Prasmes

    Profesionālās prasmes un attieksmes
    1. Pārzināt normatīvos aktus, kas reglamentē darbu izglītības iestādē.
    2. Rīkoties atbilstoši izglītības iestādes darbību reglamentējošajiem aktiem un Bērnu tiesību aizsardzības likumam.
    3. Logopēdiskās korekcijas darbā integrēt valsts pamatizglītības standarta un valsts pirmsskolas izglītības vadlīniju prasības.
    4. Sekmēt valodas mācību jomas kompetenču apguvi izglītojamajiem ar runas, valodas un komunikācijas traucējumiem.
    5. Logopēdiskās korekcijas darbā īstenot bērncentrētu, caurviju un kompetenču pieeju.
    6. Izvēlēties katra izglītojamā individuālajām vajadzībām atbilstošus logopēdiskās korekcijas un mācību darba paņēmienus, līdzekļus un resursus izvirzīto korekcijas darba mērķu un rezultātu sasniegšanai.
    7. Izveidot iekļaujošu mācību un logopēdiskās korekcijas darba vidi.
    8. Veidot izglītojamā individuālās attīstības vajadzībām atbilstošus logopēdiskās korekcijas un mācību darba līdzekļus, metodiku un programmas.
    9. Lietot digitālos risinājumus digitāla logopēdiskās korekcijas un mācību satura izveidei.
    10. Izmantot daudzveidīgas logopēdiskās korekcijas un mācību metodes atbilstoši izglītojamā individuālajām vajadzībām.
    11. Izmantot logopēdiskās korekcijas paņēmienus un līdzekļus atbilstoši runas, valodas un komunikācijas traucējuma specifikai un izglītojamā individuālajām vajadzībām.
    12. Atbildīgi un regulāri izvērtēt logopēdiskās korekcijas procesa norisi un rezultātus.
    13. Izstrādāt logopēdiskās korekcijas Progresa ziņojumu.
    14. Informēt izglītojamos, vecākus un pedagogus par logopēdiskās korekcijas procesa norisi un rezultātiem.
    15. Sadarbībā ar vecākiem, pedagogiem un atbalsta personālu izvirzīt izglītojamajiem ar runas, valodas un komunikācijas traucējumiem sasniedzamos mācību un logopēdiskās korekcijas darba mērķus, definēt sasniedzamos rezultātus.
    16. Sadarbībā ar vecākiem, pedagogiem un atbalsta personālu īstenot atbalsta pasākumu nodrošināšanu izglītojamajiem ar runas, valodas un komunikācijas traucējumiem.
    17. Izzināt un identificēt izglītojamo ar runas, valodas un komunikācijas traucējumiem individuālās attīstības, mācīšanās, personības un sociālās izaugsmes vajadzības.
    18. Informēt vecākus, pedagogus un atbalsta personālu par izglītojamo individuālajām vajadzībām mācīšanās un sociālās funkcionēšanas uzlabošanā.
    19. Sadarbībā ar vecākiem, pedagogiem un atbalsta personālu sniegt mērķtiecīgu atbalstu izglītojamo mācīšanās un sociālās funkcionēšanas uzlabošanā.

  • Kompetences

    Profesionālās kompetences
    1. Spēja orientēties pedagoģiskā procesa tiesiskajos aspektos.
    2. Spēja rīkoties atbilstoši izglītības iestādes darbību reglamentējošajiem aktiem.
    3. Spēja ievērot Bērnu tiesību aizsardzības likumu.
    4. Spēja logopēdiskās korekcijas darbā integrēt valsts pamatizglītības standarta un valsts pirmsskolas izglītības vadlīniju prasības.
    5. Spēja sekmēt valodas jomas kompetenču apguvi izglītojamajiem ar runas, valodas un komunikācijas traucējumiem.
    6. Spēja logopēdiskās korekcijas darbā īstenot bērncentrētu, caurviju un kompetenču pieeju.
    7. Spēja definēt logopēdiskās korekcijas un mācību mērķus un plānot logopēdiskās korekcijas darbu atbilstoši sasniedzamajiem korekcijas un mācību darba rezultātiem, izglītojamā individuālajām vajadzībām.
    8. Spēja izveidot iekļaujošu mācību un logopēdiskās korekcijas darba vidi.
    9. Spēja veidot korekcijas un mācību darba metodiskos materiālus.
    10. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas digitāla logopēdiskās korekcijas un mācību satura izveidei.
    11. Spēja lietot izglītojamā individuālajām vajadzībām un sasniedzamajiem logopēdiskās korekcijas un mācību darba rezultātiem atbilstošas metodes, paņēmienus un līdzekļus.
    12. Spēja sistemātiski, plānveidīgi un kritiski izvērtēt logopēdiskās korekcijas procesa norisi un rezultātus.
    13. Spēja izstrādāt logopēdiskās korekcijas Progresa ziņojumu.
    14. Spēja sniegt saprotamu, konkrētu un izmantojamu atgriezenisko saiti vecākiem, pedagogiem un izglītojamajiem.
    15. Spēja izveidot izglītojamā ar runas, valodas un komunikācijas traucējumiem individuālo plānu, strādājot komandā ar vecākiem, izglītības iestādes pedagogiem un atbalsta personālu.
    16. Spēja nodrošināt atbalsta pasākumus atbilstoši izglītojamo individuālajām vajadzībām, strādājot komandā ar vecākiem, izglītības iestādes pedagogiem un atbalsta personālu.
    17. Spēja identificēt izglītojamo ar runas, valodas un komunikācijas traucējumiem individuālās attīstības, mācīšanās, personības un sociālās izaugsmes vajadzības.
    18. Spēja sniegt atbalstu izglītojamo ar runas, valodas un komunikācijas traucējumiem mācīšanās vai sociālās funkcionēšanas uzlabošanai.
    19. Spēja sadarboties ar vecākiem, pedagogiem un atbalsta personālu izglītojamo mācīšanās un sociālās funkcionēšanas uzlabošanā.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
160
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Pedagogu izglītība un izglītības zinātne (14)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Pedagogu izglītība (141)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2024

Pēdējie labojumi: 04.12.2023

Ievietots: 11.10.2016