Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Apgūt zināšanas dabas un sociālo zinātņu vispārizglītojošos studiju kursos;
– apgūt vispusīgas teorētiskās zināšanas mašīnzinātnes nozares un informācijas tehnoloģiju pamatkursos;
– apgūt teorētiskās zināšanas un pētniecības iemaņas patstāvīgai zinātniskās pētniecības darbībai mašīnzinātņu jomā;
– prast lietot iegūtās prasmes un iemaņas mašīnu projektēšanā un ražošanā, kā arī tehniskās uzraudzības, remontu, produktu pilnveidošanas un realizācijas procesos;
– attīstīt zinātniski pētnieciskā darba prasmes un iemaņas,
– izstrādāt un aizstāvēt studiju darbus, studiju noslēgumā – bakalaura darbu.

 

Mehānikas inženieris

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. socioloģija un politikas zinātnes;
    1.2. saskarsmes pamati;
    1.3. inženierpsiholoģija;
    1.4. vadības zinības.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. enerģētikas ekonomika, komercdarbības ekonomika;
    2.2. komercdarbības organizēšana;
    2.3. ražošanas un pakalpojumu organizēšana;
    2.4. tirgus analīze;
    2.5. tirdzniecības stratēģija;
    2.6. inženierdarba organizācija un ergonomika;
    2.7. spiedapstrādes tehnoloģijas un iekārtas;
    2.8. detaļu orientēšanas un padeves iekārtas;
    2.9. metināšanas tehnoloģijas un iekārtas;
    2.10. mehānismu analīze un sintēze;
    2.11. ergonomika un dizains;
    2.12. inženieraprēķinu programmatūras mašīnbūvē;
    2.13. precizitātes un drošuma pamati;
    2.14. siltuma procesi tehnoloģiskajās sistēmās;
    2.15. virsmu apstrādes tehnoloģijas un iekārtas;
    2.16. mašīnu dinamika un termisko sistēmu svārstības;
    2.17. kvalitātes vadība;
    2.18. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. matemātika;
    3.2. varbūtības teorija un matemātiskā statistika;
    3.3. fizika;
    3.4. materiālzinības;
    3.5. datorgrafika mašīnbūvē;
    3.6. tēlotājģeometrija un inženiergrafika;
    3.7. elektrotehnikas teorija;
    3.8. vispārīgā metroloģija;
    3.9. inženierķīmija;
    3.10. intelektuālā īpašuma tiesības un patenti;
    3.11. elektrotehnika un elektronika;
    3.12. materiālu pretestība;
    3.13. mašīnu un aparātu elementi;
    3.14. teorētiskā mehānika;
    3.15. datorizētā projektēšana mašīnu un aparātu būvē;
    3.16. mobilās mašīnas un aparāti;
    3.17. plūsmas mehānika;
    3.18. konstruēšanas pamati;
    3.19. CAD/CAM tehnoloģijas;
    3.20. apstrādes teorija un procesi;
    3.21. elektroautomātika, pneimoautomātika, hidroautomātika;
    3.22. robottehnika – robotu vadības sistēmas;
    3.23. ražošanas automatizācijas pamati;
    3.24. mašīnu un aparātu būves tehnoloģija;
    3.25. mašīnbūves iekārtas, ierīces un instrumenti;
    3.26. mašīnbūves iekārtu piedziņa un vadība;
    3.27. civilā aizsardzība, pirmā palīdzība nelaimes gadījumos;
    3.28. prezentācijas pamati;
    3.29. profesionālās un vispārējās ētikas principi;
    3.30. darba aizsardzība;
    3.31. vides aizsardzība;
    3.32. darba tiesiskās attiecības;
    3.33. valsts valoda;
    3.34. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

  • Prasmes

    1. Pārzināt konstruktoru un tehnologu dokumentācijas izstrādāšanas stadijas.
    2. Veikt mašīnu, mehānismu, mezglu un detaļu stiprības aprēķinus.
    3. Veikt darba uzdevuma profesionālu analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma saskaņošanu ar ražošanas tehnoloģiskajām iespējām.
    4. Piemērot darba izpildei nepieciešamos mehānikas nozares normatīvos aktus, tehnisko dokumentāciju un standartus, gatavot lietišķos dokumentus.
    5. Analizēt, vērtēt un izmantot zinātniskos un lietišķos pētījumus, lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, ieviest jaunas tehnoloģijas un konstrukcijas.
    6. Prast prognozēt mašīnbūves iekārtu bezatteikuma darbību.
    7. Mērķtiecīgi izmantot ražošanas iekārtu jaudu un organizēt to tehnisko apkopi.
    8. Prast izvēlēties automātikas elementus (hidraulisko un pneimatisko sistēmu elementi, elektriskie un optiskie elementi u.c.).
    9. Izmantot datorizētās projektēšanas un datorizētās ražošanas (CAD/CAM) tehnoloģijas projekta izstrādei.
    10. Racionāli organizēt savstarpēji saistīto darba procesu izpildi.
    11. Projektēt ražošanas iekārtu izvietojumu un organizēt darba sadali starp strādājošajiem.
    12. Piedalīties ražošanas projektu analīzē, izstrādē, saskaņošanā un vadīšanā.
    13. Ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    14. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    15. Pārvaldīt valsts valodu.
    16. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
    17. Noteikt izpildāmo darbu prioritātes, darboties komandā un plānot, organizēt un vadīt tās darbu, kā arī veikt darbu individuāli.
    18. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituācijas.
    19. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.
    20. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.
    21. Sagatavot prezentācijai izstrādātā projekta materiālus un prezentēt to.
    22. Sniegt pirmo palīdzību.
    23. Saudzēt apkārtējo vidi.
    24. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

  • Kompetences

    1. Spēja sastādīt aprēķinu shēmas un sagatavot tehnisko uzdevumu iekārtu projektēšanai.
    2. Spēja aprēķināt konstrukciju, mehānismu, mezglu un detaļu izmērus un izvēlēties atbilstošus materiālus.
    3. Spēja veikt mehānismu kinemātisko, dinamisko un termodinamisko parametru aprēķinus.
    4. Spēja noteikt detaļu stiprības un ilgizturības rādītājus.
    5. Spēja orientēties mašīnbūves iekārtu apkalpošanas, diagnosticēšanas un remonta jautājumos.
    6. Spēja projektēšanas procesā izvēlēties salāgojumu izmērus un pielaides, lai nodrošinātu iekārtu kvalitatīvu un ilgstošu darbību.
    7. Spēja aprēķināt apstrādes režīmus un darbmašīnu skaitu, izplānot izgatavošanas maršrutu un pāreju secību tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai.
    8. Spēja izstrādāt detaļu pārbaudes karti, izvēlēties nepieciešamos instrumentus un aprēķināt to skaitu, nosakot to lietošanas un uzglabāšanas nosacījumus, lai nodrošinātu nepieciešamo izstrādājumu kvalitāti.
    9. Spēja analizēt ražošanas procesu, iepazīties ar esošiem analogiem un izstrādāt alternatīvus ražošanas konstruktīvos un tehnoloģiskos risinājumus.
    10. Spēja noteikt palīgierīču nepieciešamību un nodrošināt to izgatavošanu.
    11. Spēja izvērtēt tehnoloģisko procesu precizitāti un stabilitāti.
    12. Spēja sagatavot projektējamās vai izgatavojamās iekārtas izmaksas un noteikt izdevumu atmaksāšanas laiku.
    13. Spēja izvērtēt ražošanas automatizācijas līmeni.
    14. Spēja izvērtēt ekonomiski izdevīgākos tehniskos risinājumus.
    15. Spēja novērtēt iespējamos riskus, ko var radīt izstrādājumi, plānot produkcijas kvalitāti.
    16. Spēja sekot mašīnbūves iekārtu rezerves daļu daudzumam un veikt to pasūtījumus.
    17. Spēja plānot darbus un organizēt to savlaicīgu izpildi, organizēt un vadīt struktūrvienības darbu.
    18. Spēja ievērot un nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    20. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.
    21. Spēja apzināt un izprast normatīvos aktus iekārtu drošuma jautājumos.
    22. Spēja nodrošināt Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) prasību izpildi kvalitātes drošuma un vides aizsardzības sistēmās.
    23. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
160
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4-5 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Inženierzinātnes un tehnoloģijas (52)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Mehānika un metālapstrāde (521)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Vēsturiska kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2022

Pēdējie labojumi: 15.02.2023

Ievietots: 07.05.2016