Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Zināšanas:  
– spēj parādīt mašīnbūves zinātnes nozarei un mehānikas inženiera profesijai raksturīgās pamata un specializētas zināšanas un šo zināšanu kritisku izpratni, turklāt daļa zināšanu atbilst attiecīgās zinātnes nozares vai profesijas augstāko sasniegumu līmenim;
– spēj parādīt mašīnbūves zinātnes nozares un profesionālās jomas svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni.    

Prasmes (spēja pielietot zināšanas, komunikācija, vispārējās prasmes):  
– spēj izmantojot mehānikas inženiera apgūtos teorētiskos pamatus un prasmes;   
– veikt profesionālu inovatīvu vai pētniecisku darbību;
– formulēt un analītiski aprakstīt informāciju, problēmas un risinājumus mašīnbūves zinātnes nozarē un mehānikas inženiera profesijā, tos izskaidrot un argumentēti diskutēt par tiem gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem.   
– spēj patstāvīgi strukturēt savu mācīšanos, virzīt savu un padoto tālāku mācīšanos un profesionālo pilnveidi;   
– parādīt zinātnisku pieeju problēmu risināšanā;   
– uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu;   
– pieņemt lēmumus un rast radošus risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos.   

Kompetence (analīze, sintēze un novērtēšana):  
– spēj patstāvīgi iegūt, atlasīt un analizēt mašīnbūves nozares informāciju un to izmantot;
– pieņemt lēmumus un risināt problēmas mašīnbūves zinātnes nozarē un mehānikas inženiera profesijā, parādīt, ka izprot profesionālo ētiku;
– izvērtēt savas profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību un piedalīties attiecīgās profesionālās jomas attīstībā.       

 

Mehānikas inženieris

  • Zināšanas

    Profesionālās zināšanas
    Izpratnes līmenī:
    1. Mehānisko iekārtu darbības principi un tehniskie parametri.
    2. Informācijas tehnoloģiju iespējas un potenciālie riski
    3. Tehniskā uzdevuma apraksts.
    4. Materiālu mehāniskās īpašības.
    5. Iekārtu shēmu izstrāde.
    6. Materiālu izturības teorijas, mehāniskie spriegumi.
    7. Lineāro izmēru metroloģija.
    8. Salāgojumu un pielaižu aprēķinu metodika.
    9. Ražošanas veidi.
    10. Detaļu bāzēšanas shēmas.
    11. Apstrādes režīmu optimizācijas metodika.
    12. Iekārtu uzbūve.
    13. Izmēru ķēžu aprēķini.
    14. Metālapstrādes ražotnes.
    15. Inženiersistēmu izbūves pamatprincipi.
    16. Ražošanas procesa tehnoloģiskie risinājumi.
    17. Ergonomikas pamati.
    18. Tehnoloģiju iespējas.
    19. Mērierīču veidi.
    20. Mērierīču pārbaudes metodes.
    21. Mērierīču verifikācijas veidi.
    22. Parametru kontrole.
    23. Tehnoloģisko iekārtu elementu precizitātes ietekme uz apstrādes kļūdām.
    24. Mērījumu analīze.
    25. Mehānisko iekārtu uzbūve un darbība.
    26. Ārēju faktoru ietekme uz iekārtu darbību.
    27. Ražošanā lietojamo materiālu klasifikācija.
    28. Materiālu mehāniskās īpašības.
    29. Instrumentu un palīgierīču komplekti.
    30. Instrumentus veidi un to iespējas.
    31. Remontdarbu pārskatu veidošana
    32. Loģistikas pamatprincipi.
    33. Ražošanas organizācija.
    34. Uzņēmumu piesārņojuma kategorijas.
    35. Mehānisko iekārtu uzturēšana.
    36. Ražošanas ekonomika.
    37. Vadībzinības.
    38. Ražošanas veidi un organizācijas formas.
    39. Ražošanas ekonomika.
    40. Iekārtu projektēšanas metodika un secība.
    41. Ražošanas ekonomika.
    Lietošanas līmenī:
    1. Datorizētās projektēšanas un datorizētās ražošanas (CAD/CAM) lietojumprogrammas.
    2. Mašīnu drošība, atbilstības deklarācija.
    3. Tehniskā uzdevuma sagatavošanas metodika.
    4. Datorizētās inženierijas (CAD/CAE) tehnoloģijas un lietojumprogrammas.
    5. Mehānismu darbības parametru aprēķinu metodika.
    6. Stiprības un ilgizturības rādītāju aprēķina metodika.
    7. Precizitātes un drošuma pamatprasības.
    8. Tipveida detaļu apstrādes tehnoloģijas.
    9. Grupveida apstrāde.
    10. Darbgaldu pielietojums dažādos ražošanas veidos.
    11. Palīgierīču pielietojums.
    12. Apstrādes režīmu aprēķina metodika.
    13. Apstrādes ekonomika.
    14. Griezējinstrumentu veidi un lietošana.
    15. Salikšanas precizitātes nodrošināšanas metodes.
    16. Iekārtu mezglu salikšanas secīgums.
    17. Tehnoloģisko dokumentu sistēma.
    18. Tehnoloģisko operācijas karšu izstrādes metodes.
    19. Ražošanas veidi un organizācijas formas.
    20. Ražošanas iecirkņu plānu veidi un iespējas.
    21. Efektivitātes vērtēšanas metodika.
    22. Palīgierīču projektēšana un izgatavošana.
    23. Tehniskie mērījumi.
    24. Pielaides un sēžas.
    25. Mērierīču precizitāte.
    26. Mērierīču konstrukcijas un lietošanas instrukcijas.
    27. Mērierīču kalibrēšanas metodikas.
    28. Mērīšanas metodes.
    29. Statistisko metožu lietošana mērījumos.
    30. Tehnoloģisko procesu izmaiņas.
    31. Mērījumu rezultātu ticamība.
    32. Mērījumu nenoteiktības aprēķini.
    33. Procesu optimizācija.
    34. Tehniskā mērīšana.
    35. Mehānisko iekārtu uzstādīšanas paņēmieni.
    36. Mehānisko iekārtu un sistēmu diagnostikas un remontu metodoloģijas.
    37. Ražošanā lietojamo materiālu īpašības.
    38. Materiālu lietošana iekārtu mezglos.
    39. Iekārtu remonta tehnoloģijas.
    40. Remontdarbu paņēmieni.
    41. Iekārtu diagnostikas paņēmieni.
    42. Mehānisko iekārtu un sistēmu diagnostikas un remontu tehnoloģijas.
    43. Diagnostikas instrumentu pielietojums.
    44. Tehniskā dokumentācija.
    45. Mašīnu drošības un iekārtu elektrodrošības noteikumi.
    46. Darba drošības, ugunsdrošības, vides aizsardzības normatīvie akti.
    47. Darba vides riska faktoru un apkārtējās vides riska faktoru novēršanas preventīvie pasākumi.
    48. Pirmās palīdzības sniegšana.
    49. Sadarbības principi ar operatīvajiem dienestiem.
    50. Komandas vadīšana.
    51. Lēmumu pieņemšana.
    52. LEAN un tai analogas ražošanas sistēmas.
    53. Dokumentācijas sagatavošana atbilstoši jomai atbilstošo standartu prasībām.
    54. Mehāniskās apstrādes un salikšanas operāciju secība.
    55. Pašizmaksas un peļņas aprēķinu metodes.
    56. Izmaksu tāmju izveides metodika.
    57. Pašizmaksas un peļņas aprēķinu metodes.
    58. Pašizmaksas un peļņas aprēķinu metodes.
    59. Industriālie informatīvie tīkli.
    60. CAD/CAM/CAE un citas PLM (produkta dzīves cikla pārvaldība) tehnoloģijas.
    61. CNC darbgaldu tīklošana.
    Vispārējās zināšanas
    Izpratnes līmenī:
    1. Standartizācijas pamati.
    2. Datoru un datorsistēmu uzbūve un pielāgošana.
    3. Digitālā vide, riski un draudi digitālajā vidē.
    4. Intelektuālā īpašuma aizsardzība.
    5. Interneta iespējas un potenciālie riski, izmantojot IKT.
    6. Patentēšanas pamati.
    7. Efektīvas komunikācijas paņēmieni.
    8. Pašnovērtējuma mehānismi.
    9. Plānošana un lēmumu pieņemšana.
    10. Sadarbības metodes.
    11. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
    12. Sociālā daudzveidība un vienlīdzības princips.
    13. Starpkultūru saskarsme.
    14. Jomas regulējošo normatīvo aktu un standartu prasības.
    15. Starpkultūru komunikāciju pamati.
    16. Komunikāciju pamatprincipi.
    Lietošanas līmenī:
    1. Darba izpildei nepieciešamos nozares normatīvos aktus, tehnisko dokumentāciju un standartus.
    2. Dabas zinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju pamati un teorijas.
    3. Matemātiskās analīzes, trigonometrijas, lineārās algebras, analītiskās ģeometrijas un statistikas pamati.
    4. Datu apstrādes, analīzes un apkopošanas metodes.
    5. Lietojumprogrammas.
    6. Digitālie rīki un tehnoloģijas.
    7. Digitālās komunikācijas līdzekļi.
    8. Datu drošība.
    9. Inovāciju ieviešana Pētniecības metodes.
    10. Statistikas pamati.
    11. Datu apstrādes, analīzes un apkopošanas metodes.
    12. Argumentācijas paņēmieni.
    13. Prezentēšanas prasmes.
    14. Pārskatu un publikāciju sagatavošana.
    15. Profesionālā terminoloģija.
    16. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
    17. Mācību, karjeras un darba gaitas plānošana.
    18. Pašizaugsme un mūžizglītība.
    19. Laika plānošanas paņēmieni.
    20. Vadīšanas prasmes.
    21. Projektu vadība.
    22. Profesionālā ētika.
    23. Profesionālā ētika.
    24. Darba tiesisko attiecību normas.
    25. Civilās aizsardzības normatīvie akti.
    26. Plašs un atbilstošs vārdu krājums.
    27. Profesionālā terminoloģija valsts valodā un divās svešvalodās.

  • Prasmes

    Profesionālās prasmes un attieksmes
    1. Sistemātiski meklēt un pētīt informāciju, balstoties uz definētiem iekārtu tehniskiem parametriem.
    2. Veikt mehānisko iekārtu salīdzinošu analīzi.
    3. Lietot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
    4. Izstrādāt iekārtas funkciju aprakstu.
    5. Definēt parametrus, drošības un drošuma prasības, ražošanas un remontu tehnoloģiskuma noteikumus.
    6. Lietot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
    7. Izstrādāt aprēķina shēmas.
    8. Izvēlēties aprēķinu metodiku un iekārtām nepieciešamos materiālus un to parametrus.
    9. Definēt aprēķinu secību.
    10. Izstrādāt attiecīgās shēmas, izvērtējot to atbilstību tehniskā uzdevuma prasībām.
    11. Noteikt detaļas slogojuma veidu.
    12. Izvēlēties stiprības rādītājus.
    13. Noteikt saistību starp izmēriem un pielaidēm, aprēķināt elementu novietojumu kļūdas.
    14. Novērtēt iekārtas detaļu kvalitāti.
    15. Izvēlēties detaļu izgatavošanas veidus.
    16. Noteikt detaļu apstrādes secību.
    17. Izvēlēties tehnoloģisko aprīkojumu.
    18. Novērtēt darbgaldu precizitāti un tehnoloģiskās iespējas.
    19. Analizēt palīgierīču konstrukciju parametrus un pielietošanas priekšrocības.
    20. Izvērtēt pieejamās palīgierīces.
    21. Izvēlēties apstrādes režīmus atbilstoši iekārtas parametriem.
    22. Optimizēt apstrādes režīmus.
    23. Aprēķināt apstrādes režīmus atbilstoši iekārtas parametriem.
    24. Izstrādāt iekārtu salikšanas tehnoloģiskos maršrutus.
    25. Novērtēt izgatavoto iekārtu mezglu savietojamību.
    26. Izveidot salikšanas shēmu.
    27. Izstrādāt detaļu virsmu un kopējo apstrādes maršrutu.
    28. Sadalīt apstrādes operācijas pa ražošanas iecirkņiem.
    29. Izstrādāt tehnoloģisko operācijas kartes.
    30. Izvietot ražošanas iekārtas tehnoloģisko operāciju secībā.
    31. Plānot inženiersistēmu izvietojumu.
    32. Veikt alternatīvo risinājumu salīdzinošo analīzi.
    33. Novērtēt alternatīvo risinājumu ražošanas efektivitāti.
    34. Izstrādāt palīgierīču konstrukciju.
    35. Izstrādāt palīgierīču izgatavošanas tehnoloģiju.
    36. Analizēt izstrādājumu atbilstību standartu prasībām.
    37. Izvērtēt detaļu parametru precizitāti.
    38. Izstrādāt pārskatus, publikācijas un prezentācijas.
    39. Lietot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
    40. Veikt mērierīču pārbaudi.
    41. Uzturēt uzņēmuma mērierīču uzskaites sistēmu.
    42. Pārbaudīt un kalibrēt mērinstrumentus.
    43. Kontrolēt apstrādāto detaļu ģeometriju.
    44. Salīdzināt mērījumus ar ražošanas specifikācijām.
    45. Novērtēt parametrus atbilstoši tehniskajam uzdevumam.
    46. Apkopot mērījumu rezultātus.
    47. Analizēt mērījumu rezultātus.
    48. Sagatavot analizēto mērījumu rezultātu pārskatus.
    49. Izmantot rezultātus tehnoloģisko procesu pilnveidei.
    50. Kvantitatīvā izteiksmē noteikt mērījumu procesa ticamību.
    51. Pārveidot vai koriģēt mērījumu procesu tā optimizācijai.
    52. Identificēt diagnosticēšanas parametrus.
    53. Mērīt diagnosticēšanas parametrus.
    54. Mērīt iekārtu mezglus.
    55. Salīdzināt rezultātus ar standartu vai ražotāja rokasgrāmatu.
    56. Mērķtiecīgi organizēt iekārtu tehnisko apkopi.
    57. Sistemātiski identificēt iekārtu bojājumus un novērst tos.
    58. Novērtēt palīgmateriālu īpašības.
    59. Pielietot apkalpošanas materiālus.
    60. Sagatavot materiālu sarakstu.
    61. Definēt nepieciešamo materiālu daudzumu.
    62. Novērtēt iekārtu remontiem nepieciešamos instrumentus un rīkus.
    63. Pielietot iekārtu remontu un pilnveides rīkus.
    64. Sagatavot iekārtu pilnveidei un remontam nepieciešamos instrumentus.
    65. Atlasīt specifiskus instrumentus izmantojot katalogus.
    66. Analizēt diagnostikas rezultātus.
    67. Apkopot remontdarbu rezultātus.
    68. Izstrādāt pieejamo iekārtu sarakstus.
    69. Plānot diagnostikas un remonta periodiskumu.
    70. Veikt izmaiņas apkopju grafikos.
    71. Noteikt iekārtas elementu kalpošanas laiku.
    72. Izstrādāt plānu nepieciešamo rezerves daļu iegādei.
    73. Organizēt darbu funkcionālo sadali.
    74. Organizēt, plānot un kontrolēt komandas darbus.
    75. Organizēt mehānisko iekārtu pārbaudes elektrodrošības prasību atbilstības noteikšanai.
    76. Nodrošināt darba drošības un vides aizsardzības prasību izpildi tehnisko procesu īstenošanā.
    77. Ievērot jomai atbilstošo standartus prasības.
    78. Plānot tehnoloģiskās operācijas atbilstoši ražošanas iecirkņiem.
    79. Patstāvīgi organizēt darbu savlaicīgu izpildi.
    80. Izvēlēties mehāniskām iekārtām nepieciešamos izpildelementus.
    81. Izvēlēties ekonomiski izdevīgāko tehnoloģisko procesu.
    82. Novērtēt iekārtu projektēšanas izmaksas.
    83. Aprēķināt izgatavošanas izmaksas.
    84. Izstrādāt izmaksu tāmes.
    85. Noteikt iekārtu ražību un salīdzināt ar teorētisko aprēķinu.
    86. Salīdzināt faktiskās izmaksas ar tāmes izmaksām.
    87. Aprēķināt atmaksāšanās laiku.
    88. Sagatavot viedās ražošanas tehnoloģiskā procesa informāciju.
    89. Informēt attiecīgos darbiniekus par viedās ražošanas tehnoloģisko procesu.
    90. Organizēt viedās ražošanas tehnoloģijas ieviešanu.
    Vispārējās prasmes un attieksmes
    1. Izprast jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.
    2. Ievērot problēmas risināšanai nepieciešamos regulējošos normatīvos aktus.
    3. Ievērot jomai atbilstošos standartus.
    4. Lietot matemātisko loģiku profesionālo pienākumu izpildē.
    5. Lietot matemātiskās metodes un funkcijas inženiertehnisko aprēķinu veikšanā un darba rezultātu prezentēšanā.
    6. Rast radošus risinājumus tehnoloģisko procesu attīstībai.
    7. Izmantot dabaszinību likumus un teoriju mehatronisko sistēmu projektēšanā un ekspluatācijā.
    8. Iegūt iekārtu izstrādei vai modernizācijai nepieciešamo informāciju, izmantojot modernās informācijas tehnoloģijas.
    9. Izmantot dažādas metodes tehnisko problēmu risināšanai un digitālo rīku atbilstības pielāgošanai tehniskām vajadzībām, tai skaitā sniedzot palīdzību citiem.
    10. Izmantot digitālos rīkus un lietojumprogrammas profesionālo pienākumu pildīšanā.
    11. Apkopot, sistematizēt un analizēt datus.
    12. Apstrādāt informāciju, izvēloties piemērotāko risinājumu.
    13. Veikt kritisku iegūto datu analīzi, argumentēti skaidrojot rezultātus un secinājumus.
    14. Integrēt dažādu jomu zināšanas jaunu zināšanu un jaunu produktu radīšanai.
    15. Sagatavot pētījumu rezultātu pārskatu.
    16. Sagatavot prezentācijas materiālus un publikācijas.
    17. Argumentēt savu viedokli
    18. Reflektēt un kritiski izvērtēt savas zināšanas, prasmes un motivāciju.
    19. Novērtēt savu profesionālo pieredzi.
    20. Izprast mācīšanās vajadzības karjeras izaugsmei.
    21. Sistemātiski apgūt jaunās zināšanas un pieredzi.
    22. Sekot aktualitātēm ražošanas nozarēs.
    23. Izmantot iegūtās zināšanas praksē.
    24. Veicināt padoto profesionālo attīstību. Prezentēt darba rezultātus gan profesionālā vidē, gan sabiedrībai.
    25. Plānot un organizēt savu darbu, pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām un risināt problēmsituācijas, prast argumentēti izteikt savu viedokli.
    26. Organizēt darbinieku mācības profesionālās darbības jautājumos.
    27. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.
    28. Būt tolerantam viedokļu dažādībā un rast kompromisus.
    29. Pārvaldīt stresu sociālās komunikācijas procesā.
    30. Kritiski un radoši domāt.
    31. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    32. Identificēt iespējamos riskus veicot darba uzdevumus.
    33. Ievērot uzņēmuma civilās aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.
    34. Informēt darbiniekus par uzņēmumā apstiprinātā civilās aizsardzības plāna īstenošanu.
    35. Sazināties mutiski un rakstiski un argumentēti skaidrot savu viedokli, risinot darba uzdevumus, dažādās profesionālās situācijās un vidēs.
    36. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

  • Kompetences

    Profesionālās kompetences
    1. Spēja izpētīt un analizēt tirgū esošu līdzīgu izstrādājumu piedāvājumu.
    2. Spēja sagatavot tehnisko uzdevumu iekārtu projektēšanai.
    3. Spēja veikt inženiertehniskos aprēķinus un novērtēt materiālu piemērotību.
    4. Spēja aprēķināt mehānismu darbības parametrus.
    5. Spēja aprēķināt detaļu stiprības rādītājus un analizēt iegūtos rezultātus.
    6. Spēja veidot aprēķina shēmas, kas saistās ar salāgojumiem un precizitāti.
    7. Spēja izstrādāt detaļu izgatavošanas tehnoloģiju.
    8. Spēja noteikt un izvēlēties atbilstošas palīgierīces.
    9. Spēja noteikt tehnoloģiski iespējamos un ekonomiski izdevīgākos apstrādes režīmus.
    10. Spēja patstāvīgi plānot iekārtu salikšanas tehnoloģisko procesu.
    11. Spēja izstrādāt un noformēt tehnoloģisko operāciju kartes.
    12. Spēja plānot iekārtu izvietojumu atbilstoši ražošanas procesam.
    13. Spēja izstrādāt alternatīvus ražošanas tehnoloģiskos risinājumus, prognozēt to efektivitāti.
    14. Spēja nodrošināt speciālo palīgierīču projektēšanu, izgatavošanu.
    15. Spēja izvērtēt apstrādes procesa precizitāti.
    16. Spēja pārvaldīt uzņēmuma mērinstrumentu uzskaites sistēmu.
    17. Spēja veikt detaļu parametru novērtēšanu.
    18. Spēja novērtēt mērījumu rezultātus.
    19. Spēja veikt tehnoloģisko procesu izmaiņas balstoties uz mērījumu rezultātiem.
    20. Spēja vērtēt mērījumu rezultātus un to ticamību.
    21. Spēja optimizēt mērīšanas procesus.
    22. Spēja diagnosticēt mehānisku iekārtu darbības kļūdas.
    23. Spēja plānot mehānisku iekārtu apkalpošanas, diagnosticēšanas un remonta darbus.
    24. Spēja izvēlēties atbilstošus materiālus pēc to piemērotības apkalpojamajām iekārtām.
    25. Spēja precīzi noteikt iekārtu pilnveidei un remontiem nepieciešamos instrumentus.
    26. Spēja patstāvīgi sagatavot diagnostikas un remonta pārskatus.
    27. Spēja prognozēt mehānisku iekārtu rezerves daļu daudzumu.
    28. Spēja vadīt tehniskos procesus uzņēmumā, ievērojot standartu prasības.
    29. Spēja vadīt tehniskos procesus uzņēmumā, ievērojot darba drošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.
    30. Spēj organizēt, plānot un kontrolēt tehnisko procesu īstenošanu uzņēmumā.
    31. Spēja plānot tehnoloģisko operāciju piesaisti ražošanas iecirkņiem un organizēt to savlaicīgu izpildi.
    32. Spēja izvērtēt ekonomiski izdevīgākos tehniskos risinājumus.
    33. Spēja sagatavot iekārtu projektēšanas un izgatavošanas izmaksu tāmes.
    34. Spēja noteikt ražojamās iekārtas atmaksāšanās laiku.
    35. Spēja organizēt viedo ražošanu.
    Vispārējās kompetences
    1. Spēja izprast un ievērot ar jomu saistošo normatīvo aktu prasības.
    2. Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot standartus un citas prasības.
    3. Spēja pielietot matemātiskās, dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju kompetences savā profesionālajā darbībā.
    4. Spēja droši izmantot informācijas tehnoloģijas profesionālā darbībā, atbilstošajā jomā.
    5. Spēja īstenot pētījumus ar pievienoto vērtību, integrējot dažādu jomu zināšanas un dodot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā.
    6. Spēja sagatavot pētījumu rezultātu pārskatus un publikācijas.
    7. Spēja prezentēt pētījuma rezultātus.
    8. Spēja sevi organizēt un, uzņemoties atbildību, turpināt mācīties un sevi izglītot profesionālā jomā, kā arī attīstīt personiskās kompetences.
    9. Spēja pastāvīgi sekot jaunumiem nozares attīstībā un jaunu tehnoloģiju izmantošanā.
    10. Spēja rosināt un vadīt organizācijas pārmaiņu procesus.
    11. Spēja sadarboties, argumentēti izteikt viedokli un vienoties.
    12. Spēja plānot un organizēt savu darbu, pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām un risināt problēmsituācijas.
    13. Spēja ievērot profesionālās un vispārējas ētikas pamatprincipus un vispārpieņemtās uzvedības normas.
    14. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu izpildi profesionālo pienākumu veikšanā.
    15. Spēja nodrošināt uzņēmumā apstiprinātā civilās aizsardzības plāna prasību izpildi.
    16. Spēja brīvi sazināties, rakstīt, lasīt, strādāt un uzstāties valsts valodā un divās svešvalodās, saprotot un lietojot profesionālo terminoloģiju.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
160
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Inženierzinātnes un tehnoloģijas (52)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Mehānika un metālapstrāde (521)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību nozare (tai skaitā mehānika)

Mehānikas inženieris plāno, organizē un analizē ražošanas un iekārtu apkopes, remonta un uzraudzības procesus, sniedz rekomendācijas to pilnveidei. Veic tehnoloģisko procesu izstrādi, normēšanu un optimizēšanu.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: ĪSĀ CIKLA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS DIPLOMS ar profesionālo kvalifikāciju: Mašīnbūves speciālists

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2028

Pēdējie labojumi: 08.02.2023

Ievietots: 07.05.2016