Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Zināšanas:  
– spēj parādīt mašīnbūves zinātnes nozarei un mehatronikas inženiera profesijai raksturīgās pamata un specializētās zināšanas un kritisku šo zināšanu pielietošanu, kas atbilst attiecīgās zinātnes nozares un profesijas augstākajam sasniegumu līmenim;
– spēj parādīt mašīnzinātnes nozares vai profesionālās jomas svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni.   
Prasmes:  
– spēj pielietot mehatronikas inženiera apgūtos teorētiskos pamatus un prasmes;
– veikt profesionālu, inovatīvu vai pētniecisku darbību;
– formulēt un analītiski aprakstīt informāciju, problēmas un risinājumus mašīnzinātnes nozarē un mehatronikas inženiera profesijā;
– spēj izskaidrot un argumentēti diskutēt ar speciālistiem un nespeciālistiem;
– pastāvīgi strukturēt un realizēt savu un padoto mācīšanos un profesionālo pilnveidi;
– parādīt zinātnisku pieeju problēmu risināšanā;
– uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli vai komandā;
– pieņemt lēmumus un rast radošus risinājumus mainīgos vai problēmu apstākļos.    
Kompetence:
– spēj pastāvīgi iegūt, atlasīt un analizēt masīnzinātnes nozares informāciju un to izmantot;
– pieņemt lēmumus un risināt problēmas mašīnzinātnes nozarē un mehatronikas inženiera profesijā, parādīt, ka izprot profesionālo ētiku;
– izvērtēt savas profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību un piedalīties attiecīgās profesionālās jomas attīstībā.  

 

Mehatronikas inženieris

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. socioloģija un politikas zinātnes;
    1.2. saskarsmes pamati;
    1.3. ētikas principi.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. enerģētikas ekonomika, komercdarbības ekonomika;
    2.2. komercdarbības organizācijas;
    2.3. ražošanas un pakalpojumu organizēšana;
    2.4. tirgus analīze;
    2.5. tirdzniecības stratēģija;
    2.6. programmējamie loģiskie kontrolleri;
    2.7. regulēšanas tehnika ar mikroprocesoru kontrolleriem;
    2.8. programmējamo loģisko kontrolleru perifērās iekārtas;
    2.9. robotu vadības sistēmas;
    2.10. detaļu precizitāte un standartizācija;
    2.11. detaļu orientēšanas un padeves iekārtas;
    2.12. salikšanas tehnoloģija un iekārtas;
    2.13. berzes procesu fizikālie pamati;
    2.14. ergonomika un dizains;
    2.15. inženieraprēķinu programmatūras mašīnbūvē (CAE);
    2.16. mehāniskās svārstības un akustika;
    2.17. elektropiedziņa;
    2.18. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. matemātika;
    3.2. varbūtības teorija un matemātiskā statistika;
    3.3. fizika;
    3.4. materiālzinības;
    3.5. datorgrafika mašīnbūvē;
    3.6. tēlotājģeometrija un inženiergrafika;
    3.7. elektrotehnikas teorija;
    3.8. vispārīgā metroloģija;
    3.9. programmēšanas valodas;
    3.10. energoelektronika;
    3.11. elektriskie mērījumi;
    3.12. rūpnieciskās elektroniskās iekārtas;
    3.13. elektriskās mašīnas;
    3.14. tehniskā mehānika;
    3.15. aparātu konstruēšana;
    3.16. mašīnu un aparātu elementi;
    3.17. ražošanas tehnoloģija – ražošanas tehnoloģijas pamati;
    3.18. industriālā tehnoloģija;
    3.19. CAD/CAM tehnoloģijas;
    3.20. analogās iekārtas;
    3.21. elektropneimotehnika;
    3.22. robottehnika – robotu vadības sistēmas;
    3.23. datorvadības sistēmas un to projektēšana;
    3.24. automātikas sensoru sistēmas;
    3.25. sistēmu aprēķinu algoritmizācija;
    3.26. elektriskās piedziņas vadība;
    3.27. civilā aizsardzība;
    3.28. darba aizsardzība;
    3.29. vides aizsardzība;
    3.30. darba tiesiskās attiecības;
    3.31. valsts valoda;
    3.32. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

  • Prasmes

    1. Pārzināt konstruktoru dokumentācijas izstrādāšanas stadijas.
    2. Izprast mehānikas, elektromehānikas, elektronikas un datortehnikas iekārtu savstarpēju mijiedarbību.
    3. Veikt darba uzdevuma profesionālu analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma saskaņošanu ar ražošanas tehnoloģiskajām iespējām.
    4. Lietot darba izpildei nepieciešamos mehatronikas nozares normatīvos aktus, tehnisko dokumentāciju un standartus, gatavot lietišķos dokumentus.
    5. Analizēt, vērtēt un izmantot zinātniskos un lietišķos pētījumus, lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, ieviest jaunas tehnoloģijas un datorprogrammas.
    6. Prast prognozēt mehānikas, elektroiekārtu, elektronikas un datortehnikas iekārtu bezatteikuma darbību.
    7. Mērķtiecīgi izmantot mehānisko, elektromehānisko, elektronikas un datortehnikas iekārtu iespējas un organizēt to tehnisko apkopi.
    8. Racionāli organizēt savstarpēji saistīto darba procesu izpildi.
    9. Projektēt visu automatizēto vai uzstādāmo iekārtu izvietojumu un organizēt darba sadali starp strādājošajiem.
    10. Prast izvēlēties automatizācijas procesam nepieciešamos izpildelementus (hidraulisko un pneimatisko sistēmu elementi, elektriskie un optiskie elementi u.c.).
    11. Izmantot datorizētās projektēšanas un datorizētās ražošanas (CAD/CAM) tehnoloģijas projekta izstrādei.
    12. Sagatavot prezentācijai automatizācijas projekta materiālus.
    13. Piedalīties ražošanas projektu analīzē, izstrādē, saskaņošanā un vadīšanā.
    14. Piemērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.
    15. Pielietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    16. Pārvaldīt valsts valodu.
    17. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
    18. Noteikt izpildāmo darbu prioritātes, darboties komandā un plānot, organizēt un vadīt tās darbu, kā arī veikt darbu individuāli.
    19. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituācijas.
    20. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.
    21. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.
    22. Sniegt pirmo palīdzību.
    23. Saudzēt apkārtējo vidi.

  • Kompetences

    1. Spēja izstrādāt automatizācijas procesa algoritmu un sagatavot tehnisko uzdevumu iekārtu projektēšanai.
    2. Spēja strādāt ar speciālām projektēšanas un mehatronikas iekārtu vadības datorprogrammām.
    3. Spēja veikt vizuālu mehatronikas iekārtu darbības novērtējumu.
    4. Spēja izstrādāt mehatronikas iekārtu uzraudzības un vizualizācijas sistēmu.
    5. Spēja orientēties automatizēto iekārtu apkalpošanas, diagnosticēšanas un remonta jautājumos.
    6. Spēja sekot mehatronikas iekārtu rezerves daļu daudzumam un veikt to pasūtījumus.
    7. Spēja izstrādāt ražošanas tehnoloģisko plānojumu.
    8. Spēja izvērtēt ražošanas automatizācijas līmeni.
    9. Spēja izvēlēties atbilstošus materiālus, veidojot iekārtu konstrukcijas.
    10. Spēja sastādīt datorprogrammas automatizēto sistēmu vadības elementu programmēšanai.
    11. Spēja noteikt mehatronikas sistēmas darbības precizitāti.
    12. Spēja noteikt mehatronikas sistēmas kalpošanas laiku.
    13. Spēja projektēšanas procesā izvēlēties salāgojumu izmērus un pielaides, lai nodrošinātu iekārtu kvalitatīvu un ilgstošu darbību.
    14. Spēja izvērtēt ekonomiski izdevīgākos tehniskos risinājumus.
    15. Spēja sagatavot projektējamās vai izgatavojamās iekārtas izmaksas un noteikt izdevumu atmaksāšanas laiku.
    16. Spēja plānot darbus un organizēt to savlaicīgu izpildi.
    17. Spēja organizēt un vadīt personāla darbu.
    18. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.
    19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    20. Spēja apzināt un izprast normatīvos aktus iekārtu drošuma jautājumos.
    21. Spēja orientēties Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) kvalitātes drošuma un vides aizsardzības sistēmās.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
180
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Inženierzinātnes un tehnoloģijas (52)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Mehānika un metālapstrāde (521)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību nozare (tai skaitā mehānika)


Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Vēsturiska kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2022

Pēdējie labojumi: 09.02.2023

Ievietots: 07.05.2016