Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Nekustamā īpašuma ekonomists studiju rezultātā iegūst šādas zināšanas un nepieciešamo profesionālo kompetenci:
– zināt un izprast būvniecības un nekustamā īpašuma vispārējās un specifiskās attīstības tendences;
– zināt un izprast nekustamā īpašuma vērtību ietekmējošos faktorus;
– izprast būvniecības un nekustamā īpašuma tirgū notiekošo procesu cēloņus un novērtēt iespējamās sekas;
– pārzināt vadības metodes būvuzņēmējdarbībā un nekustamā īpašuma jomā;
– izprast normatīvo aktu ietekmi uz makroekonomiskajiem procesiem un būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma tirgu;
– izprast būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma darījumu ietekmi uz vidi īslaicīgā un ilgākā laika posmā;
– prast novērtēt dažādus sociālos un politiskos procesus, un prognozēt to ietekmi uz būvuzņēmējdarbību un uzņēmējdarbību nekustamā īpašuma jomā;
– izmantojot vadīšanas metodes, komercsabiedrībā nodrošināt efektīvu komunikāciju un saskarsmi ar klientiem;
– kvalificēti sagatavot un prezentēt nekustamo īpašumu investīciju projektus;
– izmantot dažādas nekustamā īpašuma vērtēšanas metodes un uzlabošanas metodes;
– ievērot ētikas un kultūras principus darījumos ar nekustamo īpašumu;
– izmantot modernās informācijas tehnoloģijas, darbojoties būvuzņēmējdarbībā un nekustamā īpašuma jomā;
– prast izveidot nepieciešamo informācijas plūsmu optimālu vadības lēmumu pieņemšanai;
– prast izmantot nekustamā īpašuma uzlabošanas metodes tā vērtības paaugstināšanas nolūkā;
– noteikt un izmantot dažādus alternatīvus risinājumus nekustamā īpašuma izmantošanā;
– izmantot nekustamā īpašuma ekonomikas likumsakarības lēmumu pieņemšanā.
Nekustamā īpašuma pārvaldnieks ir profesionāli kompetents:
– veikt darbus, kas saistīti ar dzīvojamo māju, nedzīvojamo namu un cita veida nekustamā īpašuma atbilstoši ES klasifikācijai „Būvju klasifikācija” pārvaldīšanu atbilstoši lietošanas mērķiem un tehniskajā dokumentācijā noteiktajiem tehnoloģiskiem un procesuāliem aspektiem;
– analizēt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, rekonstrukcijas vai renovācijas darbu plānošanu un izpildi, pārzināt būvdarbu vadīšanu, būvniecības materiālu tehnoloģiju un būvju ekspluatāciju;
– pārzināt nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, to ietekmējošos faktorus;
– izvēlēties efektīvākos attiecīgā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas paņēmienus, pamatojoties uz noteiktajām prognozēm par nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēm, tehnoloģisko procesu izvērtēšanas rezultātiem, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas inženierekonomiskajiem aprēķiniem;
– veikt zinātniskās pētniecības darbus un izstrādāt jaunas nekustamā īpašuma pārvaldīšanas formas un metodes.
Nekustamā īpašuma vērtētājs papildus vēl ir profesionāli kompetents:
– izmantot saimnieciskās darbības vērtēšanas metodes komercsabiedrībām, kas darbojas dažādu īpašuma veidu vērtēšanas jomā;
– izmantot vadības kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes vadības lēmumu izstrādē un pieņemšanā;
– izmantot nekustamā īpašuma attīstības metodes tā vērtības paaugstināšanas nolūkā;
– izmantot vērtēšanas, vadības, psiholoģiskās, ekonomiskās un citas metodes;
– nodrošināt efektīvu komunikāciju un saskarsmi ar komercsabiedrības darbiniekiem un klientiem, izmantojot dažādas vadīšanas metodes.

 

Nekustamā īpašuma ekonomists

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. saskarsmes pamati;
    1.2. projektu sagatavošana un prezentēšana;
    1.3. nekustamā īpašuma arhitektoniskais novērtējums.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. nekustamā īpašuma starptautiskā ekonomika;
    2.2. ekoloģiski orientētā vadīšana nekustamā īpašuma tirgū;
    2.3. Eiropas tiesības;
    2.4. matemātika;
    2.5. statistika;
    2.6. būvniecības pamati un būvizstrādājumi;
    2.7. būvju konstrukciju un inženierkomunikāciju novērtēšana inženierekonomiskajiem aprēķiniem;
    2.8. īpašuma topogrāfiskie uzmērījumi;
    2.9. teritoriālā un detālplānojuma attīstības stratēģijas;
    2.10. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. nekustamā īpašuma nozares normatīvie akti;
    3.2. saimnieciskās un darba tiesības;
    3.3. nekustamā un kustamā īpašuma tiesiskie pamati;
    3.4. īpašuma tirgus tautsaimniecībā;
    3.5. nekustamā īpašuma ekonomika;
    3.6. investīcijas nekustamajā īpašumā;
    3.7. īpašums un nodokļi;
    3.8. grāmatvedība un īpašuma uzskaite;
    3.9. auditordarbība būvniecībā;
    3.10. pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbu izmaksu tāmēšana;
    3.11. būvdarbu izmaksu tāmēšana;
    3.12. inženierkomunikāciju darbu izmaksu tāmēšana;
    3.13. nekustamo īpašumu pārvaldības finansiālie aspekti;
    3.14. inženierkomunikāciju un būvdarbu izcenojumi, tāmēšana;
    3.15. cenu veidošana būvniecībā;
    3.16. kadastrs un īpašuma kadastrālā vērtēšana.
    3.17. komercdarbība un plānošana nekustamā īpašuma jomā;
    3.18. nekustamā īpašuma tirgvedība un tās vadīšana;
    3.19. psiholoģija nekustamā īpašuma darījumos;
    3.20. ēku, būvju un inženierkomunikāciju tehniskā stāvokļa novērtēšana;
    3.21. darba tiesiskās attiecības;
    3.22. darba aizsardzība;
    3.23. vides aizsardzība;
    3.24. vadības zinības;
    3.25. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi un biznesa etiķete;
    3.26. informācijas tehnoloģijas;
    3.27. valsts valoda;
    3.28. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

  • Prasmes

    1. Zināt un izprast nekustamā īpašuma pārvaldības vispārējās un specifiskās attīstības tendences.
    2. Zināt un izprast nekustamā īpašuma vērtību ietekmējošos faktorus.
    3. Izprast nekustamā īpašuma tirgū notiekošo procesu cēloņus un novērtēt iespējamās sekas.
    4. Pārzināt vadības metodes.
    5. Izprast normatīvo aktu ietekmi uz makroekonomiskajiem procesiem un nekustamā īpašuma tirgu.
    6. Izprast nekustamā īpašuma darījumu ietekmi uz vidi īslaicīgā un ilgākā laika posmā.
    7. Novērtēt dažādus sociālos un politiskos procesus un prognozēt to ietekmi uz saimniecisko darbību nekustamā īpašuma jomā.
    8. Pārzināt un saprast grāmatvedības operācijas un finanšu darījumus.
    9. Orientēties finanšu sektora, banku un investīciju fondu darbībā.
    10. Orientēties valsts fiskālajā un monetārajā politikā.
    11. Analizēt radušās problēmas, izprast to cēloņus un formulēt uzņēmuma uzdevumus nekustamā īpašuma pārvaldības jomā.
    12. Izmantot loģiskās pieejas, analīzes un sintēzes, indukcijas un dedukcijas, kvantitatīvās un kvalitatīvās, kā arī citas metodes nekustamā īpašuma vērtības palielināšanā identificēto problēmu risināšanai.
    13. Izmantot vadības psiholoģiskās, ekonomiskās un citas metodes.
    14. Izmantot uzņēmuma stratēģiskās un taktiskās plānošanas metodes.
    15. Izmantojot vadīšanas metodes, nodrošināt efektīvu komunikāciju un saskarsmi ar klientiem.
    16. Izmantot investīciju projektu efektivitātes noteikšanas metodes.
    17. Kvalificēti sagatavot un prezentēt investīciju projektus nekustamajos īpašumos.
    18. Izmantot dažādas nekustamā īpašuma vērtēšanas metodes un uzlabošanas metodes.
    19. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus darījumos ar nekustamo īpašumu.
    20. Savā darbībā lietot modernās informācijas tehnoloģijas.
    21. Izveidot informāciju optimālu vadības lēmumu pieņemšanai.
    22. Novērtēt nekustamā īpašuma pārvaldības iekšējo un ārējo vidi.
    23. Analizēt notiekošos procesus un sintezēt pasākumus nekustamā īpašuma pārvaldības darbu izpildei.
    24. Izmantot nekustamā īpašuma jomas uzņēmuma saimnieciskās darbības analīzes metodes.
    25. Noteikt un izmantot dažādus alternatīvus risinājumus nekustamā īpašuma izmantošanā.
    26. Izmantot nekustamā īpašuma ekonomikas likumsakarības lēmumu pieņemšanā.
    27. Izmantot dažādas vadības kvantitatīvās metodes vadības lēmumu izstrādāšanai.
    28. Izmantot prognozēšanas metodes un to rezultātus atbilstoši uzņēmuma mērķiem un uzdevumiem.
    29. Novērtēt risku ietekmi uz uzņēmuma darbību.
    30. Izmantot nekustamā īpašuma uzlabošanas metodes tā vērtības paaugstināšanas nolūkā.
    31. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    33. Pārvaldīt valsts valodu.
    34. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
    35. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

  • Kompetences

    1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt nekustamā īpašuma ekonomista profesijas pienākumus.
    2. Spēja analizēt un novērtēt situāciju nekustamo īpašumu būvniecības un nekustamā īpašuma tirgū, pastāvīgi analizēt un izvērtēt valsts monetāro un fiskālo politiku, tās ietekmi uz uzņēmuma darbību nekustamā īpašuma jomā.
    3. Spēja noteikt uzdevumus mērķu sasniegšanai uzņēmumam, kas darbojas nekustamā īpašuma tirgū, izanalizēt ekonomiskos procesus, kuros uzņēmumam jāiesaistās, lai sasniegtu noteiktos mērķus.
    4. Spēja veikt aprēķinus par uzdevumu izpildei veicamo pasākumu izmaksām, nepieciešamajām investīcijām un darbaspēka patēriņu.
    5. Spēja analizēt un izvērtēt dažāda nekustamā īpašuma veidu attīstības iespējas, ņemot vērā mainīgos iekšējos un ārējos faktorus.
    6. Spēja sastādīt un novērtēt investīciju projektu tehniski ekonomisko pamatojumu, sastādīt būvdarbu un pārvaldīšanas izmaksu tāmes.
    7. Spēja identificēt iespējamos draudus un atrast piemērotākos līdzekļus draudu mazināšanai investīciju projektu īstenošanas laikā.
    8. Spēja izveidot nepieciešamo informācijas plūsmu dažādu sociāli ekonomisko procesu mijiedarbības izvērtēšanai un analizēt un izvērtēt ārējo faktoru iespējamo ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgus attīstību.
    9. Spēja izvēlēties efektīvākos projektus investīciju ieguldījumiem būvniecības un nekustamā īpašuma jomā, ievērojot noteiktās prognozes būvniecības un nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēs, vērtēšanas rezultātus, pārvaldīšanas un ekspluatācijas ekonomiskos aprēķinus dažādos īpašumu veidos.
    10. Spēja izmantot pozitīvās būvniecības un nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendences uzņēmuma stratēģisko un taktisko mērķu sasniegšanā.
    11. Spēja veikt saimnieciskās darbības analīzi atsevišķās struktūrvienībās un uzņēmumā kopumā un izstrādāt priekšlikumus vadības lēmumiem resursu efektīvākai izmantošanai.
    12. Spēja veikt aprēķinus par uzņēmumam nepieciešamajiem resursiem, novērtēt to kvantitatīvo un kvalitatīvo atbilstību darbības mērķiem un uzdevumiem, noteikt optimālu resursu kombināciju, ņemot vērā efektīvākās darba organizācijas metodes un modernākās darbu izpildes tehnoloģijas.
    13. Spēja analizēt un izvērtēt informāciju, kas nepieciešama nekustamā īpašuma novērtēšanai atbilstoši klienta norādījumiem.
    14. Spēja analizēt un novērtēt pieprasījumu un piedāvājumu dažādiem nekustamā īpašuma veidiem atbilstoši klienta un uzņēmuma interesēm, prognozēt iespējamās cenu izmaiņas dažāda veida nekustamajam īpašumam, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņu intensitāti.
    15. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.
    16. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    17. Spēja izstrādāt nekustamā īpašuma attīstības plānu, noteikt attīstības pasākumu īstenošanai nepieciešamos resursus, nodrošināt īpašuma uzlabošanu atbilstoši plānam un tehniskajai dokumentācijai.
    18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    19. Spēja savā darbībā lietot informācijas tehnoloģijas.
    20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

Nekustamā īpašuma ekonomists (PKL6)

  • Zināšanas

    Profesionālas zināšanas
    1. Normatīvo aktu regulējums par būvju tehnisko apsekošanu.
    2. Būvju stiprības un noturības pamatprincipi.
    3. Būvju būvkonstrukciju un būvelementu konstruktīvā uzbūve un funkcijas.
    4. Būvju inženiersistēmu veidi, uzbūve un funkcijas.
    5. Būvju klasifikācijas principi.
    6. Normatīvo aktu regulējums par ēkas vizuālās apskates veikšanu.
    7. Vizuālās apskates procesa dokumentēšanas metodes.
    8. Būvkonstrukciju un inženiersistēmu normatīvais kalpošanas laiks.
    9. Būvniecības informācijas sistēma un tās izmantošana.
    10. Normatīvo aktu regulējums attiecībā uz būvdarbiem.
    11. Būvmateriāli un būvizstrādājumi, to klasifikācija un pielietojums.
    12. Būvdarbu veidi.
    13. Būvdarbu tehnoloģijas un metodes.
    14. Būvdarbu plānošana.
    15. Būvdarbu organizēšana.
    16. Būvdarbu izpildītāju izvēle, līguma slēgšana, būvdarbu organizācija, kontrole, pieņemšana.
    17. Normatīvo aktu regulējums attiecībā uz būvju ekspluatācijas drošību.
    18. Normatīvo aktu regulējums attiecībā uz koplietošanas telpu izmantošanu un uzturēšanu.
    19. Būvju konstruktīvā uzbūve.
    20. Būvju konstrukciju tehniskās apkopes un remonta tehnoloģija.
    21. Būvmateriāli, to veidi un uzturēšanas prasības.
    22. Liftu apkopju intervāli.
    23. Uzturēšanas un ekspluatācijas darbu plānošana.
    24. Nekustamā īpašuma uzturēšanas un ekspluatācijas darbu plānu izstrādes pamatprincipi.
    25. Apdares materiāli, to veidi un uzturēšanas prasības.
    26. Normatīvo aktu regulējums attiecībā uz ūdensapgādes un kanalizācijas, apkures un ventilācijas, elektroapgādes, gāzapgādes, vājstrāvu inženiersistēmām un atkritumu apsaimniekošanu.
    27. Elektroapgādes sistēmu uzbūve un darbības principi.
    28. Gāzapgādes sistēmu uzbūve un darbības principi.
    29. Vājstrāvas sistēmu uzbūve un darbības principi.
    30. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzbūve un darbības principi.
    31. Apkures un ventilācijas sistēmu uzbūve un darbības principi.
    32. Atkritumu savākšanas pamatprincipi.
    33. Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumu prasības.
    34. Normatīvo aktu regulējums par būves pieguļošās teritorijas uzturēšanu un kopšanu.
    35. Teritorijas uzturēšanas un labiekārtošanas darbu plānošana.
    36. Būvei pieguļošās teritorijas sanitārās apkopes pamatprincipi un darbības.
    37. Uzturēšanas un labiekārtošanas darbu izpildes tehnoloģijas un metodes.
    38. Ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu saistītie Eiropas Savienības normatīvie akti.
    39. Ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu saistītie Latvijas Republikas normatīvie akti.
    40. Nozarei saistošie tehniskie standarti.
    41. Būvju būvkonstrukciju un būvelementu konstruktīvā uzbūve un funkcijas, normatīvais kalpošanas laiks.
    42. Būvniecības tehnoloģiskie procesi.
    43. Profesionālā terminoloģija.
    44. Būvmateriālu un būvizstrādājumu īpašības.
    45. Ēku inženiersistēmu veidi, uzbūve un funkcijas.
    46. Ēkai pieguļošās teritorijas un tajā atrodošos objektu uzbūve un funkcijas.
    47. Valsts informācijas sistēmas un to darbība.
    48. Būves tehniskajā dokumentācijā noteiktie tehnoloģiskie un procesuālie aspekti.
    49. Enerģētikas politikas vispārējie principi.
    50. Atjaunojamo resursu izmantošanas un atbalsta normatīvais regulējums.
    51. Energoresursu izmantošana un pārvaldība.
    52. Uzturēšanas darbu izpildes tehnoloģijas un metodes.
    53. Labiekārtošanas darbu izpildes tehnoloģijas un metodes.
    54. Normatīvie akti, kas nosaka būvju energoefektivitāti, tās novērtēšanas kārtību un metodes.
    55. Energoresursu un ūdens patēriņa mērīšanas metodes.
    56. Būvniecības likums
    57. Būves iekšējās un ārējās vides kvalitātes pamatprincipi.
    58. Ēku būvnoteikumi
    59. Būvju un to elementu konstruktīvā uzbūve.
    60. Tehniskās dokumentācijas izstrāde un pielietošana.
    61. Vides pieejamības prasību normatīvais regulējums.
    62. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi būvkonstrukcijās, būvelementos un inženiersistēmās.
    63. Elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņa struktūra.
    64. Zemas enerģijas patēriņa principi.
    65. Normatīvo aktu regulējums attiecībā uz ēku energosertifikāciju.
    66. Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes.
    67. Normatīvo aktu un pašvaldību saistošo noteikumu kopums attiecībā uz būvju iekļaušanos ainavā un pilsētvidē.
    68. Kultūras pieminekļu aizsardzības prasības.
    69. Būvvaldes kompetence administratīvā procesa ietvaros
    70. Būvju kultūrvēsturiskā un estētiskā vērtība.
    71. Arhitektoniskās kvalitātes principi attiecībā uz būves iekļaušanos ainavā pilsētvidē.
    72. Prasības būvēm kā vides objektiem.
    73. Normatīvo aktu regulējums attiecībā uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē, kā arī atbilstību kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām.
    74. Nacionālā un starptautiskā ilgtspējīgas attīstības stratēģija
    75. Vides aizsardzības likums
    76. Likums Par piesārņojumu
    77. Aprites ekonomikas principi.
    78. Pilsētsaimniecības pamatprincipi.
    79. Dabas resursu racionālas un ilgtspējīgas izmantošanas principi.
    80. Ilgtspējīgi tehnoloģiskie risinājumi.
    81. Energoapgādes sistēmu darbības pamatprincipi.
    82. Būvniecības siltumfizika.
    83. Būvmateriālu un būvizstrādājumu siltumtehniskās īpašības.
    84. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi būvkonstrukcijās, būvelementos un inženiersistēmās.
    85. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu plānošana un organizēšana.
    86. Energoefektivitātes paaugstināšanas darbu metodes un tehnoloģijas.
    87. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu izpildītāju izvēle, līguma slēgšana, būvdarbu organizācija, kontrole, pieņemšana.
    88. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanas iespējas.
    89. Energoefektivitātes salīdzinošā vērtēšanas un klasificēšanas sistēma.
    90. Enerģijas ietaupījuma noteikšanas metodes.
    91. Normatīvo aktu regulējums attiecībā uz ēku energoauditu.
    92. Energoaudita izpildītāja izvēle, līguma slēgšana, kontrole, pieņemšana.
    93. Informācijas sagatavošana energoaudita veikšanai.
    94. Nekustamā īpašuma saistību un lietu tiesību pamatprincipi.
    95. Normatīvo aktu regulējums par obligātiveicamām un citām pārvaldīšanas darbībām.
    96. Dokumentu izstrādāšana un noformēšana
    97. Ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu saistīto līgumu izstrāde.
    98. Informācijas aprites nodrošināšanas pamatprincipi.
    99. Kadastrs, kadastrālās uzmērīšanas principi.
    100. Nacionālais un reģionālais attīstības plāns.
    101. Pašvaldības attīstības plāns.
    102. Tāmju sagatavošanas pamatprincipi.
    103. Pārvadīšanas izdevumu aprēķinu principi.
    104. Pakalpojumu tarifu un izmaksu veidošanās principi.
    105. Pakalpojumu sniedzēju tirgus izpētes, izmaksu aprēķināšanas un analīzes metodes.
    106. Finanšu uzskaites un grāmatvedības vešanas normatīvie akti.
    107. Uzskaites sistēmu darbību principi.
    108. Projektu vadīšanas pamatprincipi.
    109. Datu analīzes un apkopošanas metodes.
    110. Izpildīto darbu un izlietoto materiālu izmaksu aprēķināšana.
    111. Ieņēmumu-izdevumu aprēķinu metodikas pamatprincipi.
    112. Ikgadējo ieņēmumu-izdevumu pārskata formu izstrādes principi.
    113. Dokumentu veidi.
    114. Dokumentu klasificēšana.
    115. Mājas lietas uzturēšana un aktualizēšana.
    116. Teritorijas detālplānojums.
    117. Zemes robežu plāns.
    118. Parādu ārpustiesas atgūšanas normatīvais regulējums.
    119. Debitoru kontrole.
    120. Mediācijas pamati.
    121. Maksājumu risku izvērtēšanas paņēmieni.
    122. Maksājumu risku mazināšanas darbību noteikšanas principi.
    123. Maksājumu finanšu plūsmas analīze.
    124. Klientorientēta saskarsme.
    125. Preventīvās un korektīvās darbības.
    126. Argumentācijas māksla.
    127. Valsts un pašvaldības institūcijas, to darbība.
    128. Saistošie noteikumi atbilstoši valsts un pašvaldības institūciju kompetencei.
    129. Administratīvajā teritorijā jomu saistošie normatīvie akti.
    130. Būves tehnisko apsekojuma metodes.
    131. Būves tehniskā novērtējuma atskaites struktūra.
    132. Būves vizuālajā apskatē un tehniskajā apsekošanā iegūtās informācijas analizēšanas principi.
    133. Būvkonstrukciju nolietojuma noteikšanas metodes.
    134. Finansējuma avoti, to veidi.
    135. Būvei veicamo remontdarbu plāna un laika grafika izstrādes principi.
    136. Remontdarbu finansējuma apjoma aprēķināšanas pamatprincipi.
    137. Būvizstrādājumu un pakalpojumu cenu izpētes paņēmieni.
    138. Defektu novēršanas prioritāšu noteikšana.
    139. Informācijas sagatavošanas un prezentēšanas veidi.
    140. Argumentēta remontdarbu prioritāšu pamatošana.
    141. Remontdarbu saskaņošanas veidi un paņēmieni.
    142. Remontdarbu saskaņojumu veidi.
    143. Normatīvajos aktos noteiktās lēmumu pieņemšanas procesuālās darbības.
    144. Īpašnieku lēmumu pieņemšanas veidi, to organizēšanas kārtība.
    145. Lēmumu pieņemšanas procesa dokumentēšana.
    146. Lēmuma noformēšanas veidi un kārtība.
    147. Būvniecības procesa principi.
    148. Projektu vadības principi.
    149. Būvprojekta minimālais sastāvs.
    150. Normatīvie akti publisko iepirkumu veikšanai.
    151. Būvdarbu garantijas laika pamatprincipi.
    152. Apdrošināšanas veidi, nosacījumi.
    153. Administratīvā atbildība.
    154. Būvprojekta dokumentācijas kopums.
    155. Iepirkumu dokumentācijas izstrādes principi.
    156. Būvdarbu līgumu būtiskās sastāvdaļas.
    157. Būvdarbu pieņemšanas-nodošanas akti, to veidi.
    158. Teritorijas norobežošanas veidi un tehnoloģijas.
    159. Normatīvo aktu prasības teritorijas norobežošanai un drošas vides nodrošināšanai.
    160. Risku identificēšana, to novēršanas paņēmieni.

     

    Izpratnes līmenī:
    1. ES un Latvijas energoefektivitātes politika.
    2. Enerģijas veidi.
    3. Energoefektivitātes jēdziens un aspekti.
    4. Enerģijas efektīvas izmantošanas metodes.
    5. Normatīvo aktu regulējums attiecībā uz ēku energoefektivitāti.
    6. Enerģijas patēriņš un tā uzskaite.
    7. Elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņa struktūra.
    8. Energoefektivitātes indikatori.
    9. Ēkas tehnoloģiskā un funkcionālā uzbūve.
    10. Remontdarbu un apkopes izpildes tehnoloģijas un metodes.
    11. Normatīvie akti, kas nosaka ēku un citu būvju uzturēšanas kārtību un metodes.
    12. Ēkas un teritorijas uzturēšanas, apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējo remontdarbu izpildes tehnoloģijas un materiāli.
    Vispārējās zināšanas
    1. Gramatikas un valodas funkcijas.
    2. Verbālās mijiedarbības veidi.
    3. Valodas stili un intonācijas iezīmes.
    4. Vārdu krājums.
    5. Svešvalodas vārdu krājumi.
    6. Starpkultūru mijiedarbība.
    7. Profesionālā terminoloģija būvniecības, inženiersistēmu un nekustamo īpašumu jomās.
    8. Saziņas stratēģijas (metakognitīvais princips).
    9. Publiskās runas principi.
    10. Valodas un komunikācijas daudzveidība dažādos kontekstos.
    11. Fizikālie un ķīmiskie procesi būvniecības, inženiersistēmu un nekustamo īpašumu jomās.
    12. Resursu analīzes metodes.
    13. Matemātiski simulācijas modeļi.
    14. Dažādi simulācijas instrumenti un metodes procesu vadībā.
    15. Optimizācija kā matemātikas metode.
    16. Informācijas tehnoloģiju iespējas un potenciālie riski.
    17. Personas datu aizsardzība.
    18. Elektroniskās informācijas drošība.
    19. Informācijas tehnoloģijas datu apstrāde, analīze un vadība.
    20. Sadarbības pamatprincipi digitālajā vidē.
    21. Darba vides iekšējās uzraudzības principi.
    22. Darba aizsardzības vieta un loma iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību darbībā.
    23. Ilgtspējīgas attīstības būtība.
    24. Darba apstākļi un cilvēka veselība kā dzīves kvalitātes nosacījums.
    25. Darba devēja un darbinieka tiesības, pienākumi un atbildība.
    26. Sociālā dialoga līmeņi un veidošanas pamatprincipi.
    27. Darba tiesiskās attiecības.
    28. Drošas darba metodes.
    29. Rīcība ārkārtas situācijā.
    30. Risku identificēšana, to novēršanas paņēmieni.
    31. “Zaļās domāšanas” principi.
    32. Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa normatīvais regulējums.
    33. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija.
    34. Uzņēmuma pārvaldības politika.
    35. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
    36. Sociālā daudzveidība un vienlīdzības princips.
    37. Uzņēmuma organizatoriskā struktūra.
    38. Vispārējā un profesionālā ētika.
    39. Starpkultūru saskarsme.
    40. Pētniecības metodoloģija un standarti.
    41. Pētnieciskās metodes.
    42. Kvantitatīvās un kvalitatīvās analīzes metodes.
    43. Publikāciju uzrakstīšana, noformēšana un rezultātu prezentēšana.
    44. Zinātniskās ētikas pamatprincipi.
    45. Ideju ģenerēšana.
    46. Prioritāšu noteikšanas principi.
    47. Mērķu definēšana.
    48. Darbības plāna izstrāde.
    49. Efektīvas komunikācijas paņēmieni.
    50. Komunikācija sabiedrībā.
    51. Argumentācijas paņēmieni.
    52. Pārskatu un publikāciju sagatavošana.
    53. Mācību, karjeras un darba gaitas plānošana.
    54. Laika plānošana.
    55. Pašizaugsme un mūžizglītība. Mācīšanās stratēģijas.
    56. Pašnovērtējuma mehānismi.
    57. Plānošana un lēmumu pieņemšana.

  • Prasmes

    Profesionālās prasmes un attieksmes
    1. Veikt būvju vizuālo apskati, tās faktus un rezultātus fiksējot reģistrācijas žurnālā un atbilstošās sistēmās.
    2. Izstrādāt būves tehniskās apsekošanas uzdevumu.
    3. Piesaistīt sertificētus speciālistus būves tehniskās apsekošanas veikšanai.
    4. Kontrolēt būves tehniskās apsekošanas izpildi.
    5. Kontrolēt tehniskās apsekošanas izpildei nepieciešamās informācijas sagatavošanu.
    6. Nodrošināt būvdarbu plānu izstrādei nepieciešamo datu sagatavošanu un saskaņošanu.
    7. Piedalīties būvdarbu plāna izstrādē.
    8. Piesaistīt būvdarbu veicēju.
    9. Pārraudzīt būvdarbu izpildi.
    10. Izstrādāt nekustamā īpašuma uzturēšanas un ekspluatācijas darbu plānu.
    11. Organizēt nekustamā īpašuma uzturēšanas un ekspluatācijas plāna īstenošanu.
    12. Uzraudzīt būves ārējo norobežojošo konstrukciju regulāru apkopi.
    13. Kontrolēt būves ārējo norobežojošo konstrukciju tehnisko stāvokli un drošu ekspluatāciju.
    14. Kontrolēt būves koplietošanas telpu uzturēšanu un apkopi.
    15. Uzraudzīt ūdensapgādes (karstā un aukstā) un kanalizācijas sistēmu uzturēšanu, ekspluatāciju un sanitāro apkopi.
    16. Nodrošināt apkures un ventilācijas sistēmu uzturēšanu, ekspluatāciju un sanitāro apkopi.
    17. Nodrošināt elektroapgādes sistēmu uzturēšanu un ekspluatāciju.
    18. Organizēt atkritumu apsaimniekošanu.
    19. Nodrošināt vājstrāvas sistēmu uzturēšanu un ekspluatāciju.
    20. Nodrošināt gāzapgādes sistēmu uzturēšanu un ekspluatāciju.
    21. Organizēt pieguļošās teritorijas sakopšanu atbilstoši. pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
    22. Vadīt teritorijas uzturēšanas un labiekārtošanas plāna izstrādi un saskaņošanu.
    23. Organizēt uzkopšanas pakalpojumu sniedzēja piesaisti.
    24. Kontrolēt teritorijas uzturēšanas un labiekārtošanas darbu izpildi.
    25. Komunicēt ar īpašnieku un darbu veicējiem.
    26. Ievērot ar būves un tai pieguļošās teritorijas pārvaldīšanu saistītos normatīvos aktus.
    27. Izvērtēt būves un tai pieguļošās teritorijas atbilstību normatīvo aktu prasībām.
    28. Informēt būves un tai pieguļošās teritorijas īpašnieku un nepieciešamības gadījumā atbildīgās institūcijas par būves un pieguļošās teritorijas atbilstību/neatbilstību normatīvo aktu prasībām attiecībā uz uzturēšanu, ekspluatāciju un sanitāro apkopi.
    29. Vadīt nepieciešamos pasākumus būves un pieguļošās teritorijas atbilstības nodrošināšanai uzturēšanas, ekspluatācijas un sanitārās apkopes normatīvo aktu prasībām.
    30. Izvērtēt būvē izmantoto (esošo) būvmateriālu atbilstību kvalitātes prasībām.
    31. Izvērtēt izmantojamo materiālu atbilstību būvizstrādājumu deklarētās ekspluatācijas īpašībām un normatīvo aktu prasībām.
    32. Organizēt konstatēto neatbilstību novēršanu.
    33. Koordinēt atbilstošu būvizstrādājumu un tehnoloģiju pielietošanu būves uzturēšanā un ekspluatācijā.
    34. Ieviest videi draudzīgu un ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu.
    35. Organizēt ūdens patēriņa monitoringu un ūdens zudumu novēršanu.
    36. Izmantot atbilstošus tehnoloģiskos risinājumu ūdens zudumu novēršanai.
    37. Organizēt būves energoauditu.
    38. Izvērtēt energoaudita atskaites rezultātus.
    39. Organizēt atbilstošu energoefektivitātes pasākumu veikšanu.
    40. Veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu būves uzturēšanā un ekspluatācijā.
    41. Novērtēt būves vides kvalitāti un tās atbilstību normatīvo aktu prasībām.
    42. Izanalizēt iegūtos iekštelpu vides kvalitātes rādītājus.
    43. Izstrādāt darba plānu konstatēto neatbilstību novēršanai.
    44. Izvēlēties atbilstošus tehniskos risinājumus neatbilstību novēršanai.
    45. Novērtēt būves vides pieejamību atbilstību normatīvajiem aktiem.
    46. Organizēt pasākumus vides pieejamības nodrošināšanai būvē un tai pieguļošajā teritorijā.
    47. Veikt sertificēta speciālista piesaisti.
    48. Nodrošināt nepieciešamo informāciju iesaistītajām fiziskajām un juridiskajām personām.
    49. Monitorēt sertifikācijas procesu.
    50. Izvērtēt pārskatu par energoefektivitātes pasākumiem.
    51. Organizēt energoefektivitāti uzlabojošo pasākumu veikšanu.
    52. Izvērtēt būves kā vides objekta atbilstību normatīvo aktu prasībām.
    53. Informēt būves īpašnieku par izvērtējumā konstatētajiem trūkumiem.
    54. Sagatavot priekšlikumus un nepieciešamo dokumentāciju normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei.
    55. Koordinēt izvērtējumā konstatēto trūkumu novēršanā.
    56. Izvērtēt apkures, kondicionēšanas, vēdināšanas sistēmu, karstā ūdens sistēmu un elektroierīču enerģijas efektivitātes līmeni.
    57. Veicināt tādu resursu izmantošanu, kas iegūti vai ražoti, ievērojot ilgtspējības principu.
    58. Nodrošināt ilgtspējīgu būvniecības materiālu lietošanu un aprites ekonomikas principu piemērošanu.
    59. Ņemt vērā būves ietekmi uz vidi visa būves dzīves cikla kontekstā.
    60. Analizēt apkopotos datus par būves energoresursu patēriņu.
    61. Izskaidrot būves īpašniekiem informāciju par būves energoresursu patēriņu.
    62. Izstrādāt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu plānu.
    63. Saskaņot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu plānu ar būves īpašnieku.
    64. Sniegt nepieciešamo informāciju par būves vai ēkas faktisko stāvokli.
    65. Atlasīt nepieciešamo būves dokumentāciju energoefektivitātes paaugstināšanas projektam.
    66. Sagatavot nepieciešamos datus par energoresursu patēriņu.
    67. Veikt energoefektivitātes paaugstināšanas projekta īstenotāja piesaisti.
    68. Pārraudzīt energoefektivitātes paaugstināšanas projekta īstenošanu atbilstoši mērķiem un uzdevumiem.
    69. Nodrošināt energoefektivitātes paaugstināšanas projekta izpildei nepieciešamo datu sagatavošanu un saskaņošanu.
    70. Piesaistīt sertificētu speciālistu energoaudita veikšanai pirms un pēc būves energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas.
    71. Koordinēt energoaudita veikšanu būves energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu.
    72. Sagatavot nepieciešamos datus par energoresursu patēriņu pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu.
    73. Analizēt patstāvīgi energoresursu patēriņu.
    74. Informēt būves īpašniekus par nepieciešamo rīcību energoefektivitātes nodrošināšanai.
    75. Veikt nepieciešamo pasākumu kopumu energoefektivitātes nodrošināšanai.
    76. Apstiprināt konkrētai ēkai noteiktā obligāti un citu veicamo pārvaldīšanas darbību apjomu.
    77. Apstiprināt ar ēkas īpašnieku saskaņoto pārvaldīšanas uzdevuma un pilnvarojuma apjomu.
    78. Izstrādāt pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma projektu.
    79. Kontrolēt pakalpojumu līgumu noslēgšanu ar pakalpojuma sniedzējiem.
    80. Veidot komunikāciju platformu starp dzīvokļi īpašniekiem un pārvaldnieku.
    81. Noteikt iestādes un institūcijas, ar kurām nepieciešama līgumu slēgšana pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai.
    82. Noteikt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darba plānā iekļaujamās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības un citus pakalpojumus.
    83. Izvērtēt katra pakalpojuma un papildpakalpojumu nodrošināšanas regularitāti.
    84. Izvērtēt pakalpojuma un papildpakalpojumu sniegšanas iespējas (ārpakalpojums vai piesaistīts personāls).
    85. Apstiprināt nekustamā īpašuma pārvaldības darba plānu, tajā skaitā ēkas un teritorijas uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plānu.
    86. Analizēt plānoto pakalpojumu un papildpakalpojumu izmaksas, ja darbus veic pats pakalpojuma sniedzējs.
    87. Analizēt plānoto pakalpojumu un papildpakalpojumu izmaksas, ja tiek piesaistīts ārpakalpojumu sniedzējs.
    88. Izvērtēt pakalpojumu un papildpakalpojumu piegādātāju izmaksas, izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.
    89. Sistematizēt nekustamo īpašumu tirgus izpētes rezultātā iegūto informāciju.
    90. Apstiprināt izstrādāto nekustamā īpašuma pārvaldīšanas izdevumu plānu.
    91. Analizēt pakalpojumu tarifus un izmaksas.
    92. Nodrošināt finanšu dokumentu, grāmatvedības dokumentu, par izpildītajiem darbiem un sniegtajiem pakalpojumiem, kārtošanu un organizēšanu.
    93. Nodrošināt atbilstošu informācijas uzskaites sistēmu.
    94. Aprēķināt konkrētajā periodā sniegto pakalpojumu un papildpakalpojumu izpildīto darbu izmaksas.
    95. Izstrādāt ikgadējo ieņēmumu-izdevumu pārskata formu.
    96. Ievērot ieņēmumu-izdevumu pārskatos izmantoto aprēķinu metodiku.
    97. Nodrošināt sagatavoto pārskatu par ikgadējiem ieņēmumiem – izdevumiem nodošanu ēku īpašniekam.
    98. Strukturēt mājas lietu, atbilstoši tajā iekļaujamām dokumentu sadaļām.
    99. Nodrošināt mājas lietas uzglabāšanu.
    100. Sekot līdzi mājas lietas atbilstošai kārtošanai.
    101. Nodrošināt nepieciešamo ierakstu veikšanu valsts informācijas sistēmās.
    102. Analizēt katras ēkas finanšu plūsmu.
    103. Izvērtēt maksājumu riskus.
    104. Noteikt atbilstošākās darbības maksājumu risku mazināšanai.
    105. Veicināt maksājumu saistību izpildi.
    106. Piemērot normatīvos aktus ikdienas darbā.
    107. Veikt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbību izmaiņas atbilstoši normatīvajiem aktiem.
    108. Izskaidrot ēkas īpašniekam normatīvā akta būtību un nozīmi.
    109. Ievērot konkrētās administratīvās teritorijas saistošos noteikumus.
    110. Izprast jomas atbildīgo valsts un pašvaldību institūciju darbību.
    111. Izvērtēt valsts un pašvaldību institūciju pieprasīto informāciju.
    112. Sagatavot informāciju, atbilstoši pieprasītajam mērķim.
    113. Izvērtēt būves vizuālajā apskatē iegūtos rezultātus.
    114. Izvērtēt būves tehniskajā apsekošanā iegūtos rezultātus.
    115. Informēt būves īpašniekus par būves tehnisko stāvokli.
    116. Sagrupēt būvei konstatētos defektus un to novēršanas prioritātes.
    117. Izvērtēt finansējuma apjomu nepieciešamajiem remontdarbiem.
    118. Izvērtēt atbilstoša finansējuma avota izvēli.
    119. Izstrādāt būvdarbu un/vai remontdarbu veikšanas plānu un laika grafiku.
    120. Sagatavot informāciju par plānotajiem būvdarbiem un/vai remontdarbiem prioritārā secībā.
    121. Sniegt informāciju par būvdarbu un/vai remontdarbu izmaksām un iespējamajiem finansēšanas avotiem.
    122. Apkopot būves īpašnieku izteikto viedokli.
    123. Sagatavot nepieciešamo remontdarbu sarakstu.
    124. Organizēt īpašnieku lēmumu pieņemšanu par remontdarbu veikšanu.
    125. Noformēt īpašnieku pieņemto lēmumu par remontdarbu veikšanu.
    126. Informēt īpašniekus par pieņemto lēmumu rezultātiem.
    127. Sagatavot projektēšanas darba uzdevumu.
    128. Saskaņot būvprojekta dokumentāciju ar iesaistītajām pusēm.
    129. Informēt būves īpašnieku par plānoto būvdarbu procesa gaitu atbilstoši būvdarbu laika grafikam.
    130. Piesaistīt būvdarbu un/vai remontdarbu veicēju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
    131. Saskaņot būvdarbu un/vai remontdarbu uzsākšanai nepieciešamos pakalpojumu sniegšanas līgumus.
    132. Koordinēt būvdarbu un/vai remontdarbu izpildes procesu atbilstoši laika grafikam.
    133. Piedalīties izpildīto būvdarbu un/vai remontdarbu pieņemšanā.
    134. Piedalīties defektu aktu sastādīšanā.
    135. Organizēt ārpuskārtas remontdarbu veikšanu.
    Vispārējās prasmes un attieksmes
    1. Sazināties valsts valodā mutiski un rakstiski dažādās profesionālās situācijās un vidēs.
    2. Veidot saistītu un strukturētu runu, atbilstoši lietojot daudzveidīgus teksta struktūrelementus.
    3. Prezentēt jautājumus profesionālajā vidē un sabiedrībai kopumā.
    4. Sazināties svešvalodās, lietojot profesionālo terminoloģiju.
    5. Ievērot lietišķās saziņas principu, veicot profesionālos darba pienākumus.
    6. Definēt inženiertehnisku problēmu, apzināt ierobežojumus un atrast šīs problēmas optimālu tehnisko risinājumu.
    7. Pielietot algoritmus matemātisku un praktisku optimizācijas uzdevumu risināšanai.
    8. Shematizēt matemātiskai interpretācijai nepieciešamos elementus.
    9. Rīkoties ar tehnoloģiskajām iekārtām, instrumentiem un zinātniskajiem datiem.
    10. Pielāgot meklēšanas stratēģiju, lai atrastu vispiemērotākos datus, informāciju un saturu digitālā vidē.
    11. Izvērtēt vispiemērotākos veidus, kā pārveidot, atjaunot, uzlabot un precizēt saturu un informāciju datu bāzēs.
    12. Ievērot noteikumus attiecībā uz pavairošanas tiesībām un licencēm saistībā ar digitālajiem datiem, informāciju un saturu.
    13. Izvēlēties vispiemērotākos drošības un aizsardzības pasākumus digitālajā vidē.
    14. Analizēt ar nozari saistītos standartus, dokumentāciju.
    15. Ievērot civilās un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    16. Ievērot darba aizsardzības prasības.
    17. Organizēt darba vietu un darba vidi atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.
    18. Identificēt iespējamos darba vides riskus, veicot profesionālos darba pienākumus.
    19. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    20. Rīkoties uzņēmuma un valsts mēroga ārkārtas situācijā atbilstoši noteiktajiem civilās aizsardzības plāniem.
    21. Rīkoties atbilstoši ugunsdrošības, elektrodrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām.
    22. Izmantot videi draudzīgas darba metodes, nodrošinot efektīvu atkritumu šķirošanu un utilizēšanu.
    23. Rīkoties atbilstoši “zaļās domāšanas” un ilgtspējīgas attīstības principiem.
    24. Ievērot saskarsmes kultūras un profesionālās ētikas normas.
    25. Izstrādāt ieteikumus uzņēmuma politikas pilnveidei.
    26. Izmantot uzņēmuma resursus atbilstoši uzņēmuma stratēģijai.
    27. Ievērot uzņēmuma personāla vadības politiku.
    28. Izmantot nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pētnieciskā darba metodiku.
    29. Veikt kritisku iegūto datu analīzi, argumentēti izskaidrojot rezultātus un secinājumus.
    30. Sagatavot pārskatus, publikācijas un prezentācijas par izstrādātajām koncepcijām nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā.
    31. Ierosināt idejas vērtību radīšanai.
    32. Izvirzīt ilgtermiņa, vidējā termiņa un īstermiņa mērķus.
    33. Noteikt prioritātes un izveidot darbības plānu.
    34. Izpētīt un izmēģināt inovatīvas pieejas.
    35. Apvienot zināšanas un resursus, lai panāktu nozīmīgu efektu ideju attīstībā.
    36. Interpretēt nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomas pētījumu rezultātus.
    37. Sagatavot nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomas pētījumu rezultātu atskaiti.
    38. Sagatavot prezentācijas materiālus un publikācijas.
    39. Argumentēt savu viedokli.
    40. Novērtēt savu profesionālo pieredzi.
    41. Izvērtēt mācīšanās vajadzības karjeras izaugsmei.
    42. Sistemātiski apgūt jaunas zināšanas un pieredzi.
    43. Regulāri sekot aktualitātēm nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā.
    44. Pielietot iegūtās zināšanas praksē.
    45. Veicināt savu attīstību un pašizglītošanos.

  • Kompetences

    Profesionālās kompetences
    1. Spēja koordinēt un uzraudzīt nekustamā īpašuma vizuālo apskati un tehnisko apsekošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
    2. Spēja organizēt ar būves un tai pieguļošās teritorijas uzturēšanu saistītu būvdarbu veikšanu.
    3. Spēja nodrošināt nekustamā īpašuma uzturēšanu un ekspluatāciju.
    4. Spēja kontrolēt būves inženiersistēmu uzturēšanu un ekspluatāciju, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
    5. Spēja nodrošināt būvei pieguļošās teritorijas uzturēšanu, labiekārtošanu un sanitāro apkopi atbilstību normatīvo aktu prasībām.
    6. Spēja nodrošināt būves un pieguļošās teritorijas pārvaldīšanas uzdevuma izpildi atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
    7. Spēja novērtēt būvniecībā, būves uzturēšanā un ekspluatācijā izmantojamo materiālu atbilstību normatīvo aktu prasībām.
    8. Spēja īstenot dabas resursu patēriņa kontroli un atjaunojamo energoresursu izmantošanu būves uzturēšanas un ekspluatācijas laikā.
    9. Spēja kontrolēt būves vides kvalitāti un pieejamību.
    10. Spēja koordinēt būves energosertifikācijas procesu un organizēt energoefektivitāti uzlabojošo pasākumu veikšanu.
    11. Spēja nodrošināt būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē, kā arī atbilstību kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām.
    12. Spēja nodrošināt būves atbilstību ilgtspējīgas attīstības kritērijiem un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.
    13. Spēja sekmēt būves energoefektivitātes prasību izpildi.
    14. Spēja piedalīties būves energoefektivitātes paaugstināšanas projekta dokumentāciju sagatavošanā.
    15. Spēja koordinēt nepieciešamo energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu.
    16. Spēja nodrošināt būves energoauditu pirms un pēc būves energoefektivitātes paaugstināšanas projekta īstenošanas.
    17. Spēja uzturēt energoefektivitātes sasniegtos rādītājus būves vai ēkas ekspluatācijas laikā.
    18. Spēja koordinēt ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesu saistīto līgumu saskaņošanu un slēgšanu.
    19. Spēja nodrošināt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darba plāna izstrādi.
    20. Spēja nodrošināt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas izdevumu tāmes izstrādi, atbilstoši pārvaldīšanas darba plānam.
    21. Spēja nodrošināt normatīvajiem aktiem atbilstošu nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojuma finanšu uzskaiti.
    22. Spēja izstrādāt ikgadējos nekustamā īpašuma pārvaldīšanas ieņēmumu- izdevumu pārskatus un analizēt tajos atspoguļoto informāciju.
    23. Spēja sagatavot dzīvojamās mājas lietu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
    24. Spēja monitorēt uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto, maksājumu saistību izpildi.
    25. Spēja veicināt ēkas īpašniekiem saistošus normatīvos aktu ievērošanu un no tiem izrietošo saistību izpildi.
    26. Spēja sagatavot informāciju par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu valsts un pašvaldības institūcijām.
    27. Spēja analizēt būves vizuālās apskates un tehniskās apsekošanas laikā iegūtos rezultātus.
    28. Spēja izstrādāt būvei veicamo būvdarbu un/vai remontdarbu plānu.
    29. Spēja informēt būves īpašnieku par nepieciešamajiem būvdarbiem un/vai remontdarbiem.
    30. Spēja saskaņot ar būves īpašniekiem nepieciešamos būvdarbus un/vai remontdarbus.
    31. Spēja piedalīties būvprojekta dokumentācijas izstrādē.
    32. Spēja nodrošināt plānoto un ar īpašniekiem saskaņoto būvdarbu un/vai remontdarbu veikšanu.

    Vispārējās kompetences
    1. Spēja sazināties valsts valodā, prezentējot jautājumus profesionālajā vidē un sabiedrībā kopumā.
    2. Spēja sazināties svešvalodās un lietot profesionālo terminoloģiju vismaz divās svešvalodās.
    3. Spēja definēt inženiertehnisku problēmu, apzināt ierobežojumus un rast problēmas optimālu tehnisko risinājumu, pielietojot algoritmus matemātisku un praktisku optimizācijas uzdevumu risināšanai.
    4. Spēja lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un izvērtēt vispiemērotākās tīmekļa vietnes, lietotnes, digitālās datu bāzes, lai veiktu profesionālos pienākumus.
    5. Spēja veikt profesionālos darba pienākumus, ievērojot jomai saistošo normatīvo aktu un standartu prasības, darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības, vides aizsardzības un civilās aizsardzības prasības.
    6. Spēja īstenot sociālās un pilsoniskās prasmes sociālā dialoga veidošanai sabiedrībā un piedalīties uzņēmuma reputācijas veidošanā.
    7. Spēja izstrādāt koncepcijas nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā, izvēloties atbilstošas pētījumu metodes un pamatojot rezultātus.
    8. Spēja attīstīt inovatīvas idejas, pilnveidojot zināšanas par novitātēm nekustamā īpašuma pārvaldīšanas jomā.
    9. Spēja piedalīties pārskatu, publikāciju un prezentāciju izstrādē par pētniecības rezultātiem nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā.
    10. Spēja sevi organizēt un, uzņemoties atbildību, turpināt mācīties un sevi izglītot profesionālajā jomā, kā arī attīstīt personiskās prasmes.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
160-180
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi
Papildinformācija 

Profesionālās kvalifikācijas cits nosaukums “Nekustamā īpašuma inženieris – ekonomists”.

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Individuālie pakalpojumi (81)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Citi pakalpojumi (818)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Būvniecības nozare

Kvalifikācijas tips:

Nekustamā īpašuma pārvaldnieks plāno, vada un kontrolē nekustamā īpašuma tehnisko apsekošanu, nekustamā īpašuma un pieguļošās teritorijas tehnisko apkopi un nekustamā īpašuma bojājumu novēršanu, organizē, vada un kontrolē finanšu uzskaites un apsaimniekošanas budžeta, un atjaunošanas (remonta) tāmju un to saistīto dokumentu izstrādi, organizē darbu ar sadarbības partneriem un klientiem.

Kvalifikācijas tips:
Saistīta ar: Profesionālā maģistra grāds būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšanā, Nekustamā īpašuma ekonomists* (RTU) , Profesionālā bakalaura grāds nekustamā īpašuma pārvaldībā, Nekustamā īpašuma ekonomists* (RTU)

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Vēsturiska kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2021

Pēdējie labojumi: 30.04.2025

Ievietots: 07.05.2016

Atslēgvārdi