Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

1. Spēj atbildīgi un patstāvīgi veikt pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas teritorijas attīstības plānošanas jomas normatīvo aktu prasībām un Eiropas Savienības tiesību normām.  
2. Spēj plānot, organizēt, uzraudzīt un novērtēt teritoriju attīstības procesus.  
3. Spēj veikt ekonomiskos aprēķinus, kas saistīti ar pilsētu un reģionu ilgtspējīgu attīstību.  
4. Spēj izprast teritoriju inženiertehniskās infrastruktūras ekspluatācijas problēmas un piedalīties infrastruktūras projektu plānošanā un realizēšanā.  
5. Spēj īstenot zaļās ekonomikas politiku reģiona ilgtspējīgā attīstībā.  
6. Spēj plānot, veidot un izvērtēt budžeta procesu vietējā, reģionālā un valsts līmenī.  
7. Spēj izmantot teritoriālās plānošanas specializētās programmatūras.  
8. Spēj sagatavot un realizēt vietējos un starptautiskos projektus reģiona attīstības jautājumu risināšanā.  
9. Spēj nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.  
10. Spēj radoši sadarboties ar klientiem, komersantiem, speciālistiem un citām personām.  
11. Spēj veikt pētījumus ar zinātnisko vērtību, interpretēt un analizēt to rezultātus par teritoriju attīstības un pilsētekonomikas jautājumiem.  

 

Attīstības plānošanas inženieris

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. ekonomiskās sistēmas funkcionēšanas likumsakarības;
    1.2. arhitektūras un pilsētplānošanas attīstības tendences;
    1.3. arhitektūras, mākslas un inženierzinātnes vēsture.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. matemātika;
    2.2. makroekonomika;
    2.3. mikroekonomika;
    2.4. socioloģija;
    2.5. saimnieciskās tiesības;
    2.6. vadīšanas teorija;
    2.7. Eiropas Savienības ekonomiskā un reģionālā politika;
    2.8. pilsētu un reģionu sociāli ekonomiskās problēmas;
    2.9. ģeomātikas pamati;
    2.10. teritorijas attīstības plānošanas pamati;
    2.11. pilsētplānošanas pamati;
    2.12. pilsētu un teritoriju sociālās infrastruktūras plānošana;
    2.13. pašvaldību teritoriju zemes izmantošana un organizācija;
    2.14. teritoriju ilgtspējīga energoapgāde;
    2.15. vides aizsardzība un reciklizācijas procesi;
    2.16. nekustamā īpašuma tirgus funkcionēšana;
    2.17. nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana;
    2.18. publiskās investīcijas reģionālajā attīstībā;
    2.19. kvalitātes vadības sistēmas;
    2.20. teritorijas attīstības plānošana un sistēmiskā izpratne;
    2.21. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. datorzinības teritorijas attīstības plānošanā un ĢIS datorprogrammās;
    3.2. sociāli ekonomiskā prognozēšana;
    3.3. ekonomiskā statistika;
    3.4. ekonomisko pētījumu metodoloģija;
    3.5. reģionālās attīstības prognozēšana, plānošana un uzraudzība;
    3.6. pilsētu un teritoriju inženiertehniskās (tai skaitā transporta) infrastruktūras plānošana;
    3.7. reģionālās attīstības risku novērtēšana;
    3.8. publiskā sektora ekonomika;
    3.9. pašvaldību budžetu veidošana;
    3.10. projektu vadīšana;
    3.11. lietišķā komunikācija;
    3.12. civilā aizsardzība;
    3.13. vides aizsardzība;
    3.14. darba aizsardzība;
    3.15. darba tiesiskās attiecības;
    3.16. valsts valoda;
    3.17. divas svešvalodas saziņas līmenī.

  • Prasmes

    1. Pārzināt nozares aktualitātes un orientēties nozarei saistošajos Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajos aktos.
    2. Pārzināt teritoriju attīstības plānošanas organizācijas principus un attīstības novērtēšanas kritērijus un metodes.
    3. Izprast vides fizisko, sociālo, ekonomisko, tehnisko, politisko, kultūras un ekoloģisko pazīmju kopsakarības un vides ilgtspējīgas attīstības vispārējās likumsakarības.
    4. Izprast teritorijas plānošanas principus saistībā ar pilsētbūvnieciskajiem, inženiertehniskajiem, sociāli ekonomiskajiem un arhitektoniski telpiskajiem aspektiem.
    5. Prast izmantot kartogrāfisko un topogrāfisko materiālu teritorijas plānošanas kontekstā un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas.
    6. Spēt izmantot sistēmiskās domāšanas pamatprincipus un uztvert teritoriju (tai skaitā pilsētvidi) kā dinamisku sistēmu, analizēt procesus un to ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību.
    7. Spēt veikt ekonomiskos un finanšu aprēķinus, izprast un izvērtēt pašvaldību un uzņēmumu budžetu veidošanas procesu.
    8. Izprast teritoriju pārvaldības sistēmu, pašvaldību nozīmi un to funkcijas.
    9. Pārzināt ar zemes pārvaldību saistītos procesus un organizatoriskās struktūras.
    10. Izprast teritoriju ilgtspējīgu energoapgādes sistēmu plānošanas pamatprincipus, kā arī saistību starp teritorijas enerģijas patēriņu un energoapgādes sistēmu radīto ietekmi uz vidi.
    11. Izprast atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipus un ar tiem saistīto procesu ietekmi uz vidi.
    12. Pārzināt pilsētu un teritoriju inženiertehniskās infrastruktūras plānošanas un ekspluatācijas jautājumus, transporta plūsmu plānošanas principus.
    13. Pārzināt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas principus.
    14. Spēt orientēties arhitektūras un inženierzinātnes vēstures jautājumos, kā arī saprast kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmi.
    15. Uztvert un izprast vides estētiskās kvalitātes un vērtību.
    16. Savas kompetences ietvaros prast vadīt projektus un strādāt ar projektu dokumentāciju, sagatavot projektu prezentācijas materiālus.
    17. Spēt novērtēt sociālo un politisko procesu ietekmi uz novadu, pilsētu un reģionu attīstību.
    18. Izprast kvalitātes vadības sistēmas darbības principus.
    19. Radoši sadarboties ar klientiem, komersantiem un speciālistiem, kā arī veicināt sabiedrības iesaisti reģiona attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanā.
    20. Veikt darbu atbildīgi un patstāvīgi, kā arī iesaistīties mūžizglītības procesā.
    21. Pārzināt zinātniskās izpētes metodikas pamatprincipus.
    22. Izmantot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.
    23. Nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasību ievērošanu.
    24. Lietot attīstības plānošanas profesionālos terminus valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    25. Pārvaldīt valsts valodu.
    26. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
    27. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

  • Kompetences

    1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas teritorijas attīstības plānošanas jomas normatīvo aktu prasībām un Eiropas Savienības tiesību normām.
    2. Spēja plānot, organizēt, uzraudzīt un novērtēt teritorijas attīstības procesus no tās attīstības ekonomiskajiem un inženiertehniskajiem aspektiem.
    3. Spēja veikt ekonomiskos aprēķinus, kas saistīti ar pilsētu, novadu un reģionu ilgtspējīgu attīstību.
    4. Spēja izprast teritorijas inženiertehniskās infrastruktūras ekspluatācijas problēmas un piedalīties tās attīstības plānošanā un īstenošanā.
    5. Spēja izprast zaļās ekonomikas politiku ilgtspējīgā attīstībā.
    6. Spēja piedalīties budžeta veidošanas procesā vietējā un reģionālā līmenī no teritorijas attīstības ekonomiskajiem un inženiertehniskajiem aspektiem.
    7. Spēja izmantot teritorijas attīstības plānošanas specializētās programmatūras, tostarp ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS) datorprogrammas.
    8. Spēja kompetences ietvaros sagatavot un īstenot vietējos un starptautiskos projektus.
    9. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību teritorijas attīstības jomā savas kompetences ietvaros.
    11. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
    12. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
160
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Arhitektūra un būvniecība (58)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Arhitektūra un pilsētu plānošana (581)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2022

Pēdējie labojumi: 16.09.2021

Ievietots: 07.05.2016