Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Programmas mērķis ir:
– nodrošināt militārās vadības nozarē nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi;
– izkopt spējas pieņemt lēmumus, risināt problēmas un vadīt padotās apakšvienības personālu dažādos un pastāvīgi mainīgos vai neskaidros apstākļos miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā, tai skaitā ekstrēmās un bīstamās vidēs, sekmējot personības vispusīgu attīstību;
– sagatavot kompetentus, starptautiskā vidē konkurētspējīgus dažāda līmeņa militāros vadītājus,
– kuri spēj izmantot savas zināšanas, iegūtās prasmes un demonstrēt izpratni, apliecinot profesionalitāti.

Studiju rezultāti;
– prast vadīt personālu, kontrolēt pakļauto struktūrvienību darbu;
– spēt uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un to sekām;
– rīkoties ētiski, likumiski un izprast atbildību par profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību,
– nodrošinot sadarbību ar valsts, ārvalstu un pašvaldību institūcijām, juridiskām un fiziskām personām savas kompetences ietvaros;
– spēt uzņēmējdarbības vadīšanā un personāla psiholoģijā iegūtās zināšanas izmantot atbilstoši mērķiem,
– sekojot to īstenošanas gaitai, pieņemot lēmumus un veicot korekcijas darbības optimizēšanai.

 

Leitnants

  • Zināšanas

    1. ZINĀŠANAS priekšstata līmenī:
    1.1. valsts militārās aizsardzības stratēģija;
    1.2. dažādu spēku vienību (jūra/gaiss/sauszeme) sadarbības principi;
    1.3. starptautiskie līgumi un vienošanās;
    1.4. NATO un Eiropas Savienības tiesību akti, to hierarhija un piemērošana;
    1.5. NATO struktūra un galvenie uzdevumi, vēsture un veiktās operācijas;
    1.6. pasaules un valsts politikas un ekonomikas procesi.
    2. ZINĀŠANAS izpratnes līmenī:
    2.1. dažādu ieroču šķiru (artilērija, inženieri, pretgaisa vienības u.tml.) apgādes organizācijas pamatprincipi;
    2.2. civilmilitārā sadarbība (sadarbība ar valsts un sabiedriskajām institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem);
    2.3. NBS, NATO un nosacītā pretinieka struktūra, bruņojums, taktika;
    2.4. militārās pedagoģijas, vadības un psiholoģijas pamati;
    2.5. normatīvo aktu izstrādes kārtība;
    2.6. fiziskā sagatavotība, fizioloģija, treniņu programmu izstrāde;
    2.7. darbs starpkultūru lietišķajā/militārajā vidē un lietišķā etiķete, protokols, tradīcijas;
    2.8. aizsardzība no masveida iznīcināšanas ieročiem;
    2.9. karamākslas vēsture;
    2.10. projektu vadība;
    2.11. profesionālie termini valsts valodā un vienā no NATO oficiālajām valodām.
    3. ZINĀŠANAS lietošanas līmenī:
    3.1. visu veidu militārās operācijas (savas profesijas līmenī) – to plānošana, analīze, īstenošana;
    3.2. lēmuma pieņemšanas process, vadības un kontroles cikls (situācijas izpratne, plānošana, pavēļu izdošana, uzraudzība/kontrole);
    3.3. NBS struktūras, uzdevumu, bruņojuma, tehnikas, ekipējumu apkopes prasību un standartu pārzināšana, lietošanas uzdevuma izpildes nodrošināšana atbilstoši specialitātei;
    3.4. sakaru sistēmas pārzināšana un lietošana;
    3.5. informācijas tehnoloģijas un biroja tehnika;
    3.6. prezentācijas māksla;
    3.7. personāla vadība un personāla vadība paaugstinātas spriedzes/stresa apstākļos;
    3.8. nodarbību sagatavošana un vadīšana, nodarbību analīze un vērtēšana (t.sk. augstas un paaugstinātas bīstamības nodarbību plānošana, organizēšana, vadīšana, kontrole un izvērtēšana);
    3.9. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
    3.10. pirmās palīdzības sniegšana;
    3.11. dokumentu pārvaldība;
    3.12. vides aizsardzība;
    3.13. valsts valoda;
    3.14. viena no NATO oficiālajām valodām.

  • Prasmes

    1. Vadīt padoto personālu (līdz pat 40 karavīriem un civilajiem darbiniekiem) miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā dažādās ekstremālās un bīstamās vidēs, nodrošinot personāla gatavību ikdienas un kaujas uzdevumu izpildei.
    2. Analizēt saņemtos uzdevumus un pavēles, plānot, organizēt un vadīt to izpildi atbilstoši uzdevumam, situācijai un standarta procedūrām.
    3. Pieņemt un formulēt savu lēmumu, kā arī kontrolēt tā izpildi.
    4. Identificēt nozīmīgākos no vienlaikus veicamajiem dienesta uzdevumiem un organizēt to izpildi prioritātes secībā.
    5. Izrādīt iniciatīvu un uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un rīcību.
    6. Plānot un nodrošināt apakšvienības karavīru militārās apmācības, vadīt to realizāciju, kā arī personīgi piedalīties padotā personāla apmācībā.
    7. Plānot un vadīt pasākumus militārās disciplīnas nostiprināšanai, karavīru apmācībai un komandas veidošanai.
    8. Orientēties ar valsts drošību un aizsardzību saistītajos starptautiskajos, valsts un valsts aizsardzības jomas iekšējos normatīvajos aktos un piemērot tos atbilstoši situācijai.
    9. Zināt un rīkoties ar noteiktajā vidē (jūra/gaiss/sauszeme) izmantojamo militāro tehniku un iekārtām.
    10. Pārzināt specifiskās militārās tehnikas, mehānismu un iekārtu uzbūves un darbības principus, kā arī apkopes prasības un standartus atbilstoši specialitātei.
    11. Analizēt un izmantot vides mērījumu (meteoroloģiskos, sinoptiskos u.c.) statistiskos datus atbilstoši dienesta vides specifikai un uzdevumam.
    12. Pārzināt un izmantot militārās darbības vides (jūra/gaiss/sauszeme) standarta operāciju procedūras.
    13. Pārzināt un vadīt specifiskās militārās operācijas atbilstoši pakļautās apakšvienības līmenim un vietai kopējā militārā uzdevuma plānā.
    14. Pārzināt dienesta vides specifiku noteiktajā jomā (jūra/gaiss/sauszeme) un ar to saistītos reglamentējošos normatīvos aktus.
    15. Pārzināt protokola un lietišķās saskarsmes prasības.
    16. Analītiski lietot dienesta pienākumu izpildei pieejamo informāciju.
    17. Pildīt uzdevumus gan individuāli, gan komandā, vadīt grupas darbu, uzņemoties līdera funkcijas.
    18. Strādāt psiholoģiski sarežģītās situācijās un risināt problēmas.
    19. Izprast un lietot psiholoģijas un pedagoģijas principus un metodes darbā ar personālu.
    20. Pārzināt un izmantot datu iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas tehnoloģijas, lietot biroja tehniku.
    21. Sagatavot un sniegt prezentācijas.
    22. Organizēt sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem, ievērojot saskarsmes lietišķo etiķeti.
    23. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas un prasmes.
    24. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā no NATO oficiālajām valodām.
    25. Pārvaldīt valsts valodu.
    26. Pārvaldīt vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām.
    27. Mutiski un rakstiski sazināties un noformēt dokumentus atbilstoši valodas un dokumentu pārvaldības prasībām.
    28. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un rīkoties atbilstoši tiem.
    29. Veikt pirmās palīdzības pasākumus nelaimes gadījumos.
    30. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes laikā.

  • Kompetences

    1. Spēja komandēt vadu.
    2. Spēja pieņemt lēmumus, risināt problēmas un vadīt padotās apakšvienības personālu dažādos un pastāvīgi mainīgos vai neskaidros apstākļos miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā, tai skaitā ekstrēmās un bīstamās vidēs.
    3. Spēja iegūt, analizēt un lietot dienesta pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju.
    4. Spēja formulēt un analītiski aprakstīt informāciju, problēmas un risinājumus, tos izskaidrot un argumentēti diskutēt par tiem.
    5. Spēja nodrošināt un uzturēt padotās apakšvienības profesionalitāti un kaujas gatavību.
    6. Spēja īstenot padotā personāla apmācību un audzināšanas darbu un nodrošināt disciplīnu un labu psiholoģisko mikroklimatu apakšvienībā.
    7. Spēja plānot, lietot un uzturēt savā vai pakļautās apakšvienības atbildībā esošo kaujas tehniku (tai skaitā sauszemes transporta līdzekļus, kuģus, gaisa kuģus), tehniskos līdzekļus un ekipējumu atbilstoši attiecīgā NBS veida specifikai.
    8. Spēja izprast un orientēties pasaules un valsts politiskajos, ekonomiskajos procesos un militāro konfliktu procesos.
    9. Spēja orientēties Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO – North Atlantic Treaty Organization) un nacionālās militārās un civilās jomas normatīvajos aktos tiešo dienesta pienākumu izpildes kontekstā un lietot šīs zināšanas ikdienas dienesta situācijās.
    10. Spēja izprast NBS un pārstāvētās specialitātes lomu un vietu valsts aizsardzībā, sabiedrībā, pasaules kontekstā, nodrošinot sadarbību ar valsts, ārvalstu un pašvaldību institūcijām, juridiskām un fiziskām personām valsts aizsardzības jomā atbilstoši savai kompetencei.
    11. Spēja izprast ar valsts drošību un aizsardzību saistītos jautājumus un izprast pārstāvētā NBS veida apakšvienības vietu un lomu kopējā NBS uzdevumu kontekstā.
    12. Spēja organizēt padotā personāla darbu ar informācijas sistēmām, ievērojot datu aizsardzību.
    13. Spēja nodrošināt vides aizsardzības un personāla drošības pasākumus dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes laikā, ievērojot militārās vides specifiku un, ja nepieciešams, sadarbojoties ar kompetentajām institūcijām.
    14. Spēja patstāvīgi uzturēt ieņemamajam amatam atbilstošu fizisko un psiholoģisko sagatavotību, kā arī rūpēties par savu veselību.
    15. Spēja pildīt dienesta pienākumus valsts valodā un vismaz vienā no NATO oficiālajām valodām.
    16. Spēja novērtēt un atbilstoši rīkoties dzīvībai bīstamās situācijās, sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumā.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Latvijas augstākās izglītības studiju apjoma mērvienība -1 kredītpunkts atbilst vienai studiju darba nedēļai pilna laika studijās (40 kredītpunkti par studiju gadu).

1 Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma) kredītpunkts.
?
180
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Latvijā pastāv piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Civilā un militārā aizsardzība (86)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Militārā aizsardzība (863)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2024

Pēdējie labojumi: 22.09.2021

Ievietots: 07.05.2016